sarēvēt
sarēvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarēvēju | sarēvējam | sarēvēju | sarēvējām | sarēvēšu | sarēvēsim |
| 2. pers. | sarēvē | sarēvējat | sarēvēji | sarēvējāt | sarēvēsi | sarēvēsiet, sarēvēsit |
| 3. pers. | sarēvē | sarēvēja | sarēvēs | |||
Pavēles izteiksme: sarēvē (vsk. 2. pers.), sarēvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarēvējot (tag.), sarēvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarēvētu
Vajadzības izteiksme: jāsarēvē
joma: jūrniecība Tinot (buras), samazināt (to) platību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sarēvētās buras tika atlaistas, un pēcpusdienas brīze iegūla tajās. «
- Sēņu pīrāgu knorrs apmeta slaidu loku un steidzās pie « Speķa Lodes», kas joprojām ar sarēvētām burām stāvēja dreifā un nepacietīgi gaidīja savu kapteini atgriežamies, lai varētu doties pakaļ pārējiem pīrāgu kuģiem.
- Nometām grotu, 2x sarēvējām foku un jau mierīgāk turpinājām ceļu.