sarētot
sarētot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarētoju | sarētojam | sarētoju | sarētojām | sarētošu | sarētosim |
| 2. pers. | sarēto | sarētojat | sarētoji | sarētojāt | sarētosi | sarētosiet, sarētosit |
| 3. pers. | sarēto | sarētoja | sarētos | |||
Pavēles izteiksme: sarēto (vsk. 2. pers.), sarētojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarētojot (tag.), sarētošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarētotu
Vajadzības izteiksme: jāsarēto
Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Man vēdera sienā ir apaļš sarētots padziļinājums," es atbildēju.
- Gaismas atspīdumi no sarētotām debesīm iespīd viņas klusuma punktā.
- Piepeši viņai bail meitenei nodarīt sāpes, kas var sarētot viņu uz mūžu.
- Peņa āda ņemta no paša Mohameda rokas, un tagad par to atgādina sarētojis kreisās rokas apakšdelms.
- atklādamas savu neglīto vulkāniem sarētoto seju