apmulst
apmulst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmulstu | apmulstam | apmulsu | apmulsām | apmulsīšu | apmulsīsim |
| 2. pers. | apmulsti | apmulstat | apmulsi | apmulsāt | apmulsīsi | apmulsīsiet, apmulsīsit |
| 3. pers. | apmulst | apmulsa | apmulsīs | |||
Pavēles izteiksme: apmulsti (vsk. 2. pers.), apmulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmulstot (tag.), apmulsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmulstu
Vajadzības izteiksme: jāapmulst
1.Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
1.1.Justies neērti, nedroši; nokautrēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saskaroties ar šķēršļiem, neapmulsīsi, bet aktīvi meklēsi iespējamos risinājumus.
- Zoodārza pērtiķītis, redzot maģisko burvju triku, kļūst pavisam apmulsis.
- Mēs, vecāki un bērni, esam apmulsuši no šīs situācijas.
- Lācēns gan izskatījies apmulsis, taču lēnā gaitā devies pāri ceļam.
- ja esmu satraukts, apmulsis vai dusmīgs, neatstājiet mani vienu;