apmuļķot
apmuļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmuļķoju | apmuļķojam | apmuļķoju | apmuļķojām | apmuļķošu | apmuļķosim |
| 2. pers. | apmuļķo | apmuļķojat | apmuļķoji | apmuļķojāt | apmuļķosi | apmuļķosiet, apmuļķosit |
| 3. pers. | apmuļķo | apmuļķoja | apmuļķos | |||
Pavēles izteiksme: apmuļķo (vsk. 2. pers.), apmuļķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmuļķojot (tag.), apmuļķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmuļķotu
Vajadzības izteiksme: jāapmuļķo
2.Ar viltu, negodīgi izmantot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nakts piedzīvojums viņam bija apmuļķojis galvu, apslāpējis domas un sajūtas.
- Rohani mēģina " apmuļķot pasauli", brīdina Izraēlas premjers.
- Tomēr vēlreiz apmuļķot vismaz piecus procentus vēlētāju diezin vai izdotos.
- Mēs visi esam gudri līdz brīdim, kamēr pašus neapmuļķo.
- Es vienmēr esmu teicis: biznesā viens otru cenšas apmuļķot.