apmuļķot

apmuļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri