Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
apmuļķot
Lietojuma biežums :
apmuļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri