apmuļļāt
apmuļļāt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs
Locīšana
1.Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
Stabili vārdu savienojumiApmuļļāt ēdienu.
2.Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
Avoti: LLVV