apmulsums
apmulsums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apmulsums | apmulsumi |
| Ģen. | apmulsuma | apmulsumu |
| Dat. | apmulsumam | apmulsumiem |
| Akuz. | apmulsumu | apmulsumus |
| Lok. | apmulsumā | apmulsumos |
Rezultāts → apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc šī stāsta izlasīšanas daudzi, iespējams, izjutīs zināmu apmulsumu.
- Turklāt speciālistu ieteikumu ir tik daudz, ka var iestāties apmulsums.
- Anglis smaidīja visai draudzīgi, bet amerikāņa acīs varēja ieraudzīt apmulsumu.
- Uz šīs telpas sliekšņa mēs visi četri apstājamies izbrīnā un apmulsumā.
- Iedomājieties šo cilvēku galējo apmulsumu, kad viņi atklātu šīs skrūves!