samulsums
samulsums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | samulsums | samulsumi |
| Ģen. | samulsuma | samulsumu |
| Dat. | samulsumam | samulsumiem |
| Akuz. | samulsumu | samulsumus |
| Lok. | samulsumā | samulsumos |
Rezultāts → samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārsteigta samulsumā atsmaidu – kā citādi lai pateicos par saņemto draudzību?
- Skolotāja, redzot manu samulsumu, vaicāja, ko es veidojot.
- Viņš nespēja samulsumā sev pateikt ne jā, ne arī nē.
- Pēc samulsuma brīža, Tomass paceļ neesošo bumbiņu un sviež to mīmiem.
- Pats nesaprata, kādēļ: vai no patikas, vai samulsuma. "