cers1
cers vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cers | ceri |
| Ģen. | cera | ceru |
| Dat. | ceram | ceriem |
| Akuz. | ceru | cerus |
| Lok. | cerā | ceros |
1.Virszemes dzinumu sazarojums (augiem); šāds sazarojums kopā ar saknēm.
1.1.Pudurs.
Stabili vārdu savienojumiCeru kāpelētājķauķis.
- Ceru kāpelētājķauķis taksons — kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
Stabili vārdu savienojumiCeru māte.
- Ceru māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - pārzināja augu, labības, koku, krūmu cerošanu
Avoti: LLVV, LEV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārstāda un dala rudenī ziedošo ziemciešu cerus, sēj vasaras puķes.
- Laiks dalīt un pārstādīt maurlokus, rabarberus, nokaru sīpolu cerus.
- Tā ierieš sēklas un ceri ir līdz pat astoņdesmit centimetriem augsti.
- - No cera drīkst nogriezt ne vairāk par pusi no ziediem.
- Ja nevajag ziedus, var griezt nost, būs kuplāks cers.