pieslāpt
pieslāpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieslāpstu | pieslāpstam | pieslāpu | pieslāpām | pieslāpšu | pieslāpsim |
| 2. pers. | pieslāpsti | pieslāpstat | pieslāpi | pieslāpāt | pieslāpsi | pieslāpsiet, pieslāpsit |
| 3. pers. | pieslāpst | pieslāpa | pieslāps | |||
Pavēles izteiksme: pieslāpsti (vsk. 2. pers.), pieslāpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieslāpstot (tag.), pieslāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieslāptu
Vajadzības izteiksme: jāpieslāpst
1.Skābekļa trūkuma dēļ sākt degt vājāk (piemēram, par uguni, liesmām).
2.Kļūt vājāk dzirdamam (par skaņu).
3.apvidvārds Sakristies, samazināties (par augoni).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Viņa balss pieslāpa, varēja vienīgi dzirdēt, ka tiek doti norādījumi kādam citam cilvēkam.