vācelīte
vācelīte
1.Trauciņš, kas darināts no koka mizas, saknēm vai zariem; dem. → vācele1.
PiemēriMēs stāvam tuvu vienotrai, viena pret otru pagriezušās – Nora ar pilnu vācelīti pašas ceptas maizes, man rokā gabaliņš viņas plāceņa, gards un kārdinošs, bet es nespēju no tā nokosties.
- Mēs stāvam tuvu vienotrai, viena pret otru pagriezušās – Nora ar pilnu vācelīti pašas ceptas maizes, man rokā gabaliņš viņas plāceņa, gards un kārdinošs, bet es nespēju no tā nokosties.
- Klūgu vācelīte
- - Paštaisītas cibiņas, groziņus, vācelītes, izšūtas sedziņas vedīsim līdzi uz elli,- Pērs baisi iesmejas.
2.pārnestā nozīmē Krājums, zināšanu kopums.
PiemēriUn redzi — dziesmu vācelīte ar laiku tika pilna pielocīta.
- Un redzi — dziesmu vācelīte ar laiku tika pilna pielocīta.
- Priecājos, ka manā atmiņu vācelītē ir par vienu spilgtu notikumu vairāk.
- Radošo ideju vācelīte – arī šie vārdi raksturo viņu.
Avoti: T
Piemēri valodas korpusos:šeit