butelīte
butelīte apvidvārds
1.Mazās lampiņas daļa, kur ielēja dedzināmo šķidrumu.
2.Pudelīte.
Avoti: KnV, RB
Korpusa piemēri:Korpusa piemēri:
« Visi tad uzrāpās uz skatuves, kur bija salikti galdi, vilka no portfelīšiem ārā butelīti pēc butelītes, ēda pelēkus zirņus un kūpināja dūmus gaisā uz vella paraušan'. »
Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995. (Daiļliteratūra)
Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995. (Daiļliteratūra)
« Un tie sasēdās ap galdiem, un no portfeļiem tie vilka butelītes ārā un dzēra no tām, un runāja, un dziedāja, un bieži pat raudāja, un tad brauca atkal mājās. »
Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995. (Daiļliteratūra)
Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995. (Daiļliteratūra)
« Un uz butelītes bija uzraksts: ZUBROWKA, – un šņabis bija zaļgani dzelteni iekrāsots no zāles stiebriņa ar spēcīgu smaržu, ko, kā pudeles etiķete vēstīja, bija iemīlējuši Vecā kontinenta vidusdaļas bizoņi. »
Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995. (Daiļliteratūra)
Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995. (Daiļliteratūra)
Piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.