politehnisms
politehnisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | politehnisms | politehnismi |
| Ģen. | politehnisma | politehnismu |
| Dat. | politehnismam | politehnismiem |
| Akuz. | politehnismu | politehnismus |
| Lok. | politehnismā | politehnismos |
Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
Avoti: LLVV