Paplašinātā meklēšana
Meklējam est.
Atrasts vārdos (728):
- est:1
- este:1
- best:2
- best:1
- iest:1
- jest:1
- ķest:1
- lest:1
- mest:1
- nest:1
- test:1
- test:2
- vest:1
- estr-:1
- estrs:1
- ciest:1
- dvest:1
- dzest:1
- grest:1
- ģiest:1
- klest:1
- krest:1
- krest:2
- liest:1
- miest:1
- plest:1
- riest:3
- riest:1
- riest:4
- riest:2
- šķest:1
- tiest:2
- tiest:1
- trest:1
- tvest:1
- viest:2
- viest:1
- viest:3
- ziest:1
- ziest:2
- aesti:1
- bests:1
- cests:1
- esteri:1
- estēts:1
- estiņi:1
- estro-:1
- apbest:1
- apmest:1
- apnest:1
- aptest:1
- apvest:1
- atiest:1
- atķest:1
- atmest:1
- atnest:1
- attest:1
- atvest:1
- bliest:1
- briest:1
- Codest:1
- damest:2
- damest:1
- danest:1
- davest:1
- dviest:1
- Forest:1
- griest:1
- iebest:1
- ieķest:1
- ielest:1
- iemest:1
- ienest:1
- ietest:1
- ievest:1
- izbest:1
- izķest:1
- izlest:1
- izmest:1
- iznest:1
- iztest:1
- izvest:1
- kliest:1
- kliest:2
- kniest:2
- kniest:1
- kviest:1
- nobest:1
- nolest:1
- nomest:1
- nonest:1
- notest:1
- novest:1
- pabest:1
- paķest:1
- pamest:1
- panest:1
- patest:1
- pavest:1
- sabest:1
- saķest:1
- salest:1
- samest:1
- sanest:1
- satest:1
- savest:1
- skrest:1
- spiest:2
- spiest:1
- sviest:1
- šķiest:1
- uzbest:1
- uzmest:1
- uznest:1
- uztest:1
- uzvest:2
- uzvest:1
- zviest:1
- areste:1
- arests:1
- Avesta:2
- Avesta:1
- Āvesta:1
- bestis:1
- Bestla:1
- bestrs:1
- biests:1
- bleste:1
- Bresta:1
- breste:1
- destra:1
- estamnē:1
- estampa:1
- estamps:1
- estinto:1
- estrāde:1
- estrāns:1
- estrons:1
- estroze:1
- estuārs:1
- aizbest:1
- aizķest:1
- aizmest:1
- aiznest:1
- aiztest:1
- aizvest:1
- apciest:1
- apdvest:1
- applest:1
- apriest:2
- apriest:1
- apziest:1
- atciest:1
- atdvest:1
- atdzest:1
- atģiest:1
- atplest:1
- atriest:2
- atriest:1
- attiest:1
- atziest:1
- daciest:1
- dariest:1
- ieciest:1
- iedvest:1
- ieplest:1
- ieriest:2
- ieriest:1
- ieviest:1
- ieziest:1
- izciest:1
- izdvest:1
- izklest:1
- izkrest:1
- izplest:1
- izriest:1
- izziest:1
- izziest:2
- nociest:1
- nodvest:1
- nokrest:1
- noliest:1
- noriest:1
- noriest:2
- noziest:1
- paciest:1
- padvest:1
- pakrest:1
- paplest:1
- pariest:1
- pārlest:1
- pārmest:1
- pārnest:1
- pārvest:1
- paziest:1
- paziest:2
- piemest:3
- piemest:1
- piemest:2
- pienest:1
- pietest:1
- pievest:1
- saciest:1
- saklest:1
- sakrest:1
- sakrest:2
- sariest:1
- saviest:2
- saviest:1
- saziest:2
- saziest:1
- skliest:1
- spriest:1
- spriest:2
- uzdvest:1
- uzplest:1
- uzriest:1
- uzziest:1
- uzziest:2
- agrests:1
- Alvesta:1
- Amnesty:1
- arestēt:1
- Asbesta:1
- asbests:1
- atestēt:1
- azbests:1
- bestija:1
- celesta:1
- cestoda:1
- čelesta:1
- Čestera:1
- česters:1
- dagest.:1
- Destēga:1
- desties:1
- digesta:1
- digesti:1
- Dņestra:1
- dzestre:1
- dzestrs:1
- estafete:1
- estakāde:1
- estancia:1
- estatico:1
- esterāze:1
- estētika:1
- estēzija:1
- estezio-:1
- estokāde:1
- estoppel:1
- estriāze:1
- estrilda:1
- estriols:1
- aizciest:1
- aizplest:1
- aizriest:1
- aizziest:1
- apbriest:1
- apkliest:1
- apkniest:1
- apspiest:1
- apsviest:1
- apšķiest:1
- apzviest:1
- atbriest:1
- atkliest:1
- atspiest:1
- atsviest:1
- atšķiest:1
- dabriest:1
- daspiest:1
- dasviest:1
- dašķiest:1
- iebriest:1
- iekniest:1
- iekviest:1
- iekviest:2
- iespiest:2
- iespiest:1
- iesviest:1
- iešķiest:1
- iezviest:1
- izbriest:1
- izkliest:1
- izspiest:1
- izsviest:1
- izšķiest:1
- izzviest:1
- līdzvest:1
- nobriest:1
- nodviest:1
- nokliest:1
- nokniest:1
- nospiest:1
- nosviest:1
- nošķiest:1
- nozviest:1
- pabriest:1
- pakliest:1
- pakniest:1
- pārciest:1
- pārkrest:1
- pārplest:1
- pārziest:1
- paspiest:1
- pasviest:1
- pašķiest:1
- pazviest:1
- pieciest:1
- pieklest:1
- pieprest:1
- pieriest:2
- pieriest:1
- pieviest:1
- pieziest:1
- sabriest:1
- sakliest:1
- saspiest:1
- sasviest:1
- sašķiest:1
- sazviest:1
- uzbriest:1
- uzkliest:1
- uzspiest:1
- uzsviest:1
- uzšķiest:1
- uzzviest:1
- Aestrada:1
- akestoma:1
- ālestība:1
- amnestēt:1
- anapests:1
- atestāts:1
- atpestīt:1
- Belčesti:1
- biotests:1
- Bivresta:1
- blestiķe:1
- brāleste:1
- burvesti:1
- burvests:1
- cestodea:1
- cestodes:1
- ciesties:1
- Desterna:1
- Desterne:1
- destilēt:1
- Destrene:1
- detestēt:1
- Diemests:1
- dieneste:1
- dienests:1
- edestīns:1
- egestija:1
- elptests:1
- ephestia:1
- ernestia:1
- estamento:1
- estansija:1
- estērijas:1
- estētiķis:1
- estētisks:1
- estētisms:1
- estoppels:1
- estragons:1
- estrapade:1
- estrogēni:1
- aizbliest:1
- aizbriest:1
- aizkniest:1
- aizspiest:1
- aizsviest:1
- aizšķiest:1
- aizzviest:1
- apspriest:1
- atskliest:1
- atspriest:1
- ieskliest:1
- iespriest:1
- izskliest:1
- izspriest:1
- noskliest:1
- nospriest:1
- pārbriest:1
- pārspiest:1
- pārsviest:1
- pāršķiest:1
- pārzviest:1
- paskliest:1
- paspriest:2
- paspriest:1
- piebliest:1
- piebriest:1
- piespiest:1
- piesviest:1
- piešķiest:1
- piezviest:1
- Pinterest:1
- saskliest:1
- saspriest:1
- uzskliest:1
- aizpestīt:1
- aizrestēt:1
- aizrestot:1
- alkahests:1
- Alkestīda:1
- Almagests:1
- amnestija:1
- anestezēt:1
- apķesties:1
- apmesties:1
- apnesties:1
- apspiests:1
- Ardestāna:1
- arestants:1
- Argestāna:1
- Asbestosa:1
- atiestate:1
- atmesties:1
- atnesties:1
- attestate:1
- atvesties:1
- azbestīns:1
- azbestīts:1
- azbestoze:1
- bestarags:1
- Bestenhof:1
- bezestans:1
- bimestris:1
- Bukareste:1
- buprestis:1
- camestres:1
- cēlestīna:1
- celestīns:1
- Čičestera:1
- Dagestāna:1
- dagestāņi:1
- daidžests:1
- damesties:1
- Debestēvs:1
- debestiņa:1
- debestiņš:1
- dedestīns:1
- dedestiņi:1
- derestība:1
- dermestes:1
- destilāts:1
- destilēts:1
- destillēt:1
- digestāns:1
- digestāts:1
- digestija:1
- digestiva:1
- dīgestīvs:1
- digestors:1
- drestelis:1
- Dzestrene:1
- dzestrums:1
- ehotestēt:1
- errestība:1
- estimācija:1
- estradiols:1
- estrādisks:1
- estrangelo:1
- aizskliest:1
- aizspriest:1
- MED-Invest:1
- pārspriest:1
- pieskliest:1
- piespriest:1
- ahrestisks:1
- aizmesties:1
- aiznesties:1
- aiztesties:1
- aizvestais:1
- Alestēnara:1
- ancestrāls:1
- anestēzija:1
- anestezīns:1
- antitresta:1
- apciesties:1
- appestelēt:1
- apviesties:1
- apziesties:1
- arestētais:1
- arestierēt:1
- aresttelpa:1
- atdestilēt:1
- atestācija:1
- atplesties:1
- atriesties:1
- atviesties:1
- bailestība:1
- Balestrate:1
- Berestečko:1
- bestenieki:1
- Besternīca:1
- Besterņica:1
- bestiārijs:1
- Bestineica:1
- biestpiens:1
- brīvestība:1
- bruņuveste:1
- Bundestāgs:1
- burvestība:1
- cestodaria:1
- cestodozes:1
- Čestertona:1
- dedestiņas:1
- destillāts:1
- Destrehena:1
- dievestība:1
- dievestiņš:1
- dimestrols:1
- domesticēt:1
- domesticus:1
- Dorčestera:1
- drestelīgs:1
- dzēlestība:1
- dzestrains:1
- dzestrināt:1
- eiestēzija:1
- elpesteris:1
- estēticisms:1
- estētiskais:1
- estētiskums:1
- estinguendo:1
- estrildidae:1
- tappingtest:1
- aizamesties:1
- aizanesties:1
- aizavesties:1
- aizciesties:1
- aizdvesties:1
- aizplesties:1
- aizriesties:1
- aizviesties:1
- akcepttests:1
- akrestēzija:1
- akuestēzija:1
- algestēzija:1
- amnestierēt:1
- anestētikas:1
- apsamesties:1
- apspiestība:1
- apsviesties:1
- apšķiesties:1
- apzviesties:1
- Ardibešests:1
- argyresthia:1
- argirestīdi:1
- Asbestovska:1
- atpestīties:1
- atsamesties:1
- atsanesties:1
- atsavesties:1
- atspiesties:1
- atsviesties:1
- azbestvizla:1
- āžmiestieši:1
- Bahārestāna:1
- Bālestranna:1
- bantestārps:1
- barestēzija:1
- behestēzija:1
- bestsellers:1
- bezprestiža:1
- bidestilāts:1
- biestapiens:1
- blastesthia:1
- briestaudze:1
- buprestidae:1
- cestodāriji:1
- cisvestisms:1
- citsestdien:1
- Česterfīlda:1
- česterfīlds:1
- dasamesties:2
- dasamesties:1
- dasanesties:1
- dasviesties:1
- defenestrēt:1
- dermestidae:1
- destilācija:1
- destilators:1
- destinācija:1
- destinātārs:1
- destramente:1
- destrukcija:1
- destruktīvs:1
- destruktors:1
- devestitūra:1
- dienestnīca:1
- dizestēzija:1
- Dnestrovska:1
- Dzestrupīte:1
- Dziestnieki:1
- ernestnieki:1
- estetizācija:1
- esteziometrs:1
- estramustīns:1
- afotestēzija:1
- aizbliesties:1
- aizspiesties:1
- aizsviesties:1
- aizšķiesties:1
- alahestēzija:1
- alkotesteris:1
- Altafloresta:1
- amioestēzija:1
- anestezēšana:1
- anestezētājs:1
- apsaciesties:1
- apsaplesties:1
- apsaziesties:1
- apspriesties:1
- ārmrestlings:1
- artrestēzija:1
- asinssviests:1
- atmestļāvums:1
- atskliesties:1
- atspriesties:1
- azbestpapīrs:1
- azbestplasti:1
- āžumiestieši:1
- batiestēzija:1
- bestialitāte:1
- celestīnieši:1
- cibiņsviests:1
- civiliestāde:1
- dekongestīvs:1
- destabilizēt:1
- destillācija:1
- detumestence:1
- dienestmeita:1
- dienestnieks:1
- dzegužpiesta:1
- establišments:1
- esteblišments:1
- estezioblasts:1
- estezioģenēze:1
- estezioloģija:1
- aizspriesties:1
- akantestēzija:1
- akranestēzija:1
- akroparestēze:1
- anesteziologs:1
- antiestrogēni:1
- apsasviesties:1
- argyrestiidae:1
- Argosorestika:1
- ārpusdienesta:1
- asinsdienests:1
- atiestatīšana:1
- atsasviesties:1
- autodigestija:1
- autodiģestija:1
- autosuģestija:1
- azbestcements:1
- azbestkartons:1
- azbestšīferis:1
- bandorķestris:1
- bradiestēzija:1
- Brestļitovska:1
- budžetiestāde:1
- caenolestidae:1
- chrestomatija:1
- cilptestēšana:1
- cistranstests:1
- cisvestītisms:1
- civildienests:1
- daiļspiestuve:1
- dasaspiesties:1
- dasasviesties:1
- destiobiotīns:1
- Diemestgrāvis:1
- dienestpuisis:1
- domestikācija:1
- esterifikācija:1
- estersulfonāts:1
- esteziometrija:1
- estezioneiroze:1
- aloholesterīns:1
- amfibolazbests:1
- anesteziometrs:1
- apsaspriesties:1
- azbestfinieris:1
- batianestēzija:1
- Biharkeresteša:1
- defenestrācija:1
- dezinfestācija:1
- dezinvestēšana:1
- dienestpersona:1
- draugmīlestība:1
- dzegužpiestiņa:1
- dzegužpiestiņi:1
- dzegužpiestiņš:1
- eksportsviests:1
- esterificēšanās:1
- acetetiķesteris:1
- aizcitsestdienu:1
- akroparestēzija:1
- anestezioloģija:1
- baresteziometrs:1
- batihipestēzija:1
- biezpiensviests:1
- cilvēkmīlestība:1
- destabilizatori:1
- destaļinizācija:1
- aminosviestskābe:1
- anestezioloģisks:1
- antiprogesterons:1
- dienesttiesīgais:1
- dispečerdienests:1
- antiholīnesterāze:1
- batihiperestēzija:1
- blakusiestādīšana:1
- elektroanestēzija:1
- elektropretestība:1
- aizpagājušsestdien:1
- antiholīnesterāzes:1
- dehidroholesterīns:1
- dietilstilbestrols:1
- ergoesteziogrāfija:1
- deholesterinizācija:1
- Antilopveli-Krestvjū:1
- Belgoroda-Dņestrovska:1
Atrasts vārdu savienojumos (18):
- alea iacta est
- de gustibus non (est) disputandum
- errare humanum est
- esse est percipi
- ex est
- experimenta est optimarerum magistra
- homo homini lupus est
- id est
- inter finitum et infinitumnon est proportio
- le roi est mort; vive le roi
- nihil est in intellectu, quod non prius fuerit in sensu
- omne initium difficile est
- optimum medicamentum quies est
- repetito est mater studiorum
- scientia est potentia
- Sjudada del Este
- vivere est cogitare
- vivere est militare
Atrasts skaidrojumos (9999):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei.
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- aizšķūtēties (Ļaut) sevi aizvest.
- mulēt (No)spiest, (no)berzt.
- aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- samastiņa [samestaukla]{s:2416}
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
- mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
- abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
- Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre")
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
- izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
- pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna.
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
- oftalmomiāze Acu infestācija ar dobumdunduru "Oestrus ovis" kāpuriem.
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
- dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava.
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- adenozīnfosfāts Adenozīna fosforskābes esteris.
- jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
- stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- aizadoptēt Adoptēt un aizvest projām.
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- aizmētāt Adot uzmest pirmo rindiņu.
- aizmastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
- iemastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
- sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
- dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
- masināt Aicināt, kārdināt, pavest.
- dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- aizkrāsnā Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrāsnī Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
- aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem
- aizfurķīt Aizdabūt; aizvest.
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
- aizpudīt Aizgādāt prom, aizvest.
- aizpuģīt Aizgādāt prom, aizvest.
- aizfīrēt Aizgādāt, aiznest.
- aizstabulēt Aizgādāt, aiztransportēt, aiznest.
- aizdzīt Aizgādāt, aizvest.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
- pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast).
- aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu).
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
- aizbrosīt Aizmest.
- aizlaist Aizmest.
- aizlidināt Aizmest.
- aizlingot Aizmest.
- aizplivināt Aizmest.
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
- aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- aizvirst Aizmesties.
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
- aizcitsestdienu Aiznākamā sestdienā.
- nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu).
- dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai.
- danest Aiznest līdz kādai vietai.
- dasanesties Aiznest līdz kādai vietai.
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
- aiztrumpēt Aiznest prom.
- aiznest labas dienas aiznest sveicienus
- aizkrāmēt Aiznest, aizkravāt (kur projām).
- aizderglīt Aiznest, aizvazāt.
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
- atvairot Aiznest, attālināt.
- aizšķibēt Aiznest.
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
- aizpagājušsestdien Aizpagājušajā sestdienā.
- sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt.
- aizplevināt Aizplivināt, aizlidināt, aiznest ar vēju.
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- aizdzelžot Aizrestot.
- aizrestēt Aizrestot.
- aizrežģot Aizrestot.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
- aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis.
- aizmērkšt Aizspiest.
- aizņiebt Aizspiest.
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
- aizspiesties Aizspriesties (1).
- aizsprūst Aizspriesties.
- aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par.
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
- notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
- atbudzīt Aizstumt, aizvest.
- aizvantēt Aizsviest, aizmest.
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
- iebāzt Aizturēt, arestēt.
- ķinnāt Aizturēt, arestēt.
- ķinnīt Aizturēt, arestēt.
- začepirovaķ Aizturēt, arestēt.
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
- novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
- aizstebļīt Aizvest (kādu pret tā gribu).
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
- aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm.
- nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
- aiztricināt Aizvest satricinot (kratot).
- aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot).
- nodīdelēt Aizvest, aizbraukt.
- aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
- apvedināt Aizvest, aizvadīt apkārt.
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt.
- aizvažāt Aizvest.
- aizvažot Aizvest.
- novažāt Aizvest.
- aizmeņģēt Aizvilināt, aiznest.
- izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt.
- aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu).
- aiztušīt Aizvilkt, aiznest ar pūlēm.
- aizgniezt Aizvilkt, aiznest.
- aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- aizpickāt Aizziest (ar māliem).
- aizziepēt Aizziest ar ziepēt.
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
- aizsmērēt Aizziest, aiztriept.
- nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu.
- aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
- aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi.
- aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi.
- aiztept Aizziest, sasmērēt.
- aizstrīķēt Aizziest.
- aiztraipīt Aizziest.
- aiztreipt Aizziest.
- aizzaidīt Aizziest.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes").
- akantocefaliāze Akantocefālu infestācija.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
- štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru.
- antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C.
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
- LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
- akrilāts Akrilskābes sāls vai esteris.
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
- aksolīze Aksona destrukcija.
- zvinguļot Ākstīgi uzvesties.
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- pretspars Aktīva pretestība pret (ko).
- antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm.
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
- ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai.
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
- ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
- pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu.
- alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre")
- Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi
- mundiera gods amata, sabiedriskā stāvokļa prestižs
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
- amnestierēt Amnestēt.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- lai tā būda rūc Andreja Ezeriņa 1998. gadā iestudētas dejas nosaukums
- klinšu andreja andreju suga ("Andrea rupestris")
- androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs.
- anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
- neirālā anestēzija anestēzija ko panāk, ievadot anestēzijas līdzekli nervā vai nerva tuvumā
- parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum
- anestezēšana Anestēzijas iestāšanās.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists, ārsts, kas izdara anestēziju.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais; anglikāņi.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
- aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
- rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- anesteziometrs Aparāts anestēzijas līdzekļa dozēšanai.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
- uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
- darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai
- uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- kalodka Apavu lieste.
- godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes.
- būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās apcietināt, arestēt
- nogādāt drošā vietā apcietināt, arestēt
- paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- holesterīna katarakta apduļķojums, kurā ir holesterīna kristāli
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
- Blāzma Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
- Mariņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
- Lauski apdzīvota vieta (mazciems) Vestienas pagastā
- Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
- Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā
- Tolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Vestienas pagastā.
- Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Vestienas pagastā
- Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
- Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
- Antilopveli-Krestvjū apdzīvota vieta ASV (_Antelope Valley-Crestview_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Konnektikutas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Nevadas štatā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Destrehena Apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ročestera Apdzīvota vieta ASV ("Rochester"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Konnektikutas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
- Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
- Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Auzu apdzīvota vieta Čadā (_Aouzou_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona ziemeļos
- Bostāna apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā
- Rafī apdzīvota vieta Irānā, Hūzestānas ostāna rietumu daļā
- Kāslpolārda apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistē
- Kinegada apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistes dienvidaustrumos
- Mouta apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistes dienvidrietumu daļā
- Ročfortbridža apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistes dienvidu daļā
- Asbestosa apdzīvota vieta Kanādā (_Asbestos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aksaja Apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā.
- Arakula apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Ašti apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Ansalta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumos
- Andi apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumu daļā
- Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā
- Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
- Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Lonsestona apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Launceston_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
- Andenēse apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andenes_), Vesterolu salu Annejas salas ziemeļu galā
- Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos
- Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos
- Skolevīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumos, Skageraka krastā
- Sengne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā
- Vennesla apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā
- Vīgelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidos
- Liknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidu daļā
- Tūnstade apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes rietumu daļā
- Stokmarknesa apdzīvota vieta Norvēģijā, Vesterolu salu Haselejas salā
- Lavrīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē
- Stāverna apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē
- Stoke apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē
- Anāta apdzīvota vieta Palestīnā, Jeruzālemes muhāfazā
- Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
- Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Metingene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļu daļā
- Rēsa apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumu daļā
- Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē
- Eda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ed_), Vesterjētlandes lēnes rietumu daļā
- Husuma Apdzīvota vieta Zviedrijā ("Husum"), Vesternorlandes lēnē, 1650 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blatniksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Dorotēa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Gunnarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Hēmavana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Liksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Malo apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Nūrše apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Osele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Šitelfjella apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Sorsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Stūrūmana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Ternabī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Vilhelmīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Būlīdena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Burtreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Robertsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Vindelna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē
- Nūrdmālinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos
- Bjurholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Hernefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Holmsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Vennesa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Risbeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
- Fredrika apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidu daļā
- Bollebigda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Dālslongeda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Ekere apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Fālšēpinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Ferjelanda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Grēstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Gulsponga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Herjunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Hova apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Jētene apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Jungšīle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Kārlsborja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Lēruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Lindome apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Mellerūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Melnike apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Melnlike apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Munkedāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Lilla Ēdeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Nedingenola apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Šinna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Skultorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Stēnungsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Svenjunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Tānumshēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Tērebūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Tībru apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Trānemū apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Vāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Vargēna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Viskafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Vorgorda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Bildāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Kategata piekrastē
- Kungshamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē
- Līsešīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē
- Šērhamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Šērnas salā
- Bengtsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Rāmsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē
- Timro apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā
- Onge apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā
- Vī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā
- Estavalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Frensta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Matfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Stēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Junsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Halstahammara apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Hēbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Kungsēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Nūrberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Šinskateberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Skultuna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Sūrahammara apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Bolsta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnes austrumos
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Arnsberga apgabals Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
- aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību.
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis.
- svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci.
- apcirst Apgāzt, apsviest.
- aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R)
- induktīvā vadītspēja apgriezts lielums induktīvajai pretestībai
- īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m
- kapacitīvā vadītspēja apgriezts lielums kapacitīvajai pretestībai
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB)
- reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts
- apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā.
- pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos.
- estinguendo Apklustot, izdziestot.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
- korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai.
- tynkavuot apmest
- apsviest Apmest (ap pleciem).
- apsviest Apmest (ar ko).
- izlepīt Apmest (celtni), parasti ar mālu.
- aptinkavāt Apmest ar javas kārtu.
- apvašāt Apmest ar smiltīm.
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā
- apmesties Apmest sev (ko).
- apļepināt Apmest.
- iemesties Apmesties (1).
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
- skradāt Apmesties ar kraupi.
- nosamesties Apmesties kur dzīvot.
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku).
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
- apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties.
- apsamesties Apmesties uz dzīvi.
- iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi.
- palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties.
- telšot Apmesties, pārnakšņot teltī.
- mesties Apmesties, piemesties; palikt.
- apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- štukatūrēts Apmests.
- pucgriesti Apmetuma griesti.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties.
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- ieprecēt Apprecot ievest (kādās mājās, ģimenē).
- ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
- aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest.
- skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
- apspridzināt Apslacīt, nošķiest.
- apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu).
- apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest.
- pārtept apsmērēt, apziest
- nosvaidīt Apsmērēt, apziest.
- šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu.
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties.
- pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
- apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
- spīlēt apspiest, nomākt, mocīt
- apmiegt Apspiest, nomākt.
- apslēgt Apspiest, nomākt.
- žņaugot Apspiest, nomākt.
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- samākt Apspiest.
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas
- nospiestība Apspiestība; nebrīve.
- spaidi Apspiestība.
- bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2).
- bārabērns Apspiestie, ekspluatētie.
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
- nospīlēt Apspīlēt, nospiest.
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
- apgudrāt Apspriest, apdomāt.
- suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- apsaspriesties Apspriesties.
- pasaredīties Apspriesties.
- rēdīties Apspriesties.
- iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu).
- exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai.
- štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- kumekaķ Apsvērt, apspriest.
- apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
- apšļuncināt Apšķiest.
- apķesties Apšķiesties, apsmērēties.
- apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest.
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- rostot apvainot, pārmest
- uzbraukt Apvainot; pārmest.
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam
- aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem).
- applātīt Apziest ar krējumu vai olām.
- noklēmēt Apziest ar līmi.
- nokleķēt Apziest ar māliem.
- apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
- sazviest Apziest, aizziest.
- apsvaidīt Apziest, apslacīt, ieziest.
- zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem).
- noķērināt Apziest, aptašķīt.
- nozviest Apziest, aptriept.
- nozaidīt Apziest, satriept, aizziest.
- dviezt Apziest, uzsmērēt, nozieķēt, izsmērēt.
- apsmērēt Apziest.
- apzviest Apziest.
- nosmeitēt Apziest.
- pasvaidīt Apziest.
- apsvaidīties Apziesties, ieziesties.
- gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas.
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action").
- obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni.
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
- klēpiski Ar abām rokām aptvert (un nest).
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
- griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
- rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
- ietrapakavāt Ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē.
- daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
- mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
- sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest (1).
- siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta
- fotoautogrāfija Ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā.
- biezpienmaize Ar biezpienu apziesta maizes šķēle.
- sviestbiezpiens Ar biezpienu sajaukts sviests.
- hidroizols Ar bitumenu piesūcināts azbestkartons.
- patraikšīt Ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu).
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- uzburties Ar burvestību palīdzību pieķerties.
- iezīlēt Ar burvestību sagādāt.
- numeris Ar ciparu apzīmēts vērtējums mācību iestādēs.
- pūdele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- pundele Ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- partikulārisms Ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem.
- metus Ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu.
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu).
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- ķūģis Ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- atmocīt Ar grūtībām atnest vai atvest.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
- grauzt ar zobiem ar grūtībām rakt, ārdīt ko cietu, pārvarēt lielu pretestību
- sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā)
- iesprantēt Ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā).
- iesprantēties Ar grūtībām un spēku iespiesties.
- uzsprengt Ar grūtībām uzbāzt, uzspiest.
- pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- kā pret kalnu ar grūtībām; jūtot iekšēju pretestību
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
- summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.)
- izplātim Ar izplestām kājām.
- izplatu Ar izplestām kājām.
- izplatus Ar izplestām kājām.
- izplētu Ar izplestām kājām.
- izplētus Ar izplestām kājām.
- platkāju Ar izplestām kājām.
- platkājus Ar izplestām kājām.
- izplatu Ar izplestām rokām.
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- pārstudēt Ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu).
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- uzspārdīt Ar kājām uzmest augšā.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- klūgāt Ar klūgu piestiprināt, sasiet.
- dakāt Ar koka gabalu spaidīt, spiest.
- saspīlāt Ar koku piespiest, iespīlēt.
- albertoli Ar kolofonija esteriem modificēti fenolaldehīdu sveķi.
- krampiski Ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem.
- krējummaize ar krējumu apziests maizes rieciens
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- pievadžot Ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt.
- atšķūrēties Ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā.
- iešķipelēt Ar lāpstu ievirzīt, iemest.
- izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
- aizmurīt Ar lielām pūlēm aiznest.
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt)
- iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
- iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
- medaiņš Ar medu aplipis, noziests.
- izmedot Ar medu apziest.
- medus maize ar medu apziesta maizes šķēle
- medsrika Ar medu apziests maizes rieciens.
- medājs Ar medu apziests.
- medojs Ar medu apziests.
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
- nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
- nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
- pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
- robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
- aizmocīt Ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.).
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt
- nošņorēt Ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā).
- pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
- pārorēt Ar ori pārvest mājās.
- pekāt Ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē.
- nospringt Ar piepūli nospiest uz leju.
- saņemt enkurboju ar piesienamo galu piestiprināties pie enkurbojas
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
- mozēties Ar piestūķētu muti daudz ēst.
- drāte Ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai).
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- iestīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā).
- aizstīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), aiznest, aizgādāt.
- atstīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), atnest, atgādāt, atvest.
- apdimīt Ar pūlēm apnest (kaut ko smagu) apkārt kaut kam.
- izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
- iestibīt Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- istaščīt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt.
- izstīpāt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
- nostiept Ar pūlēm nonest.
- pastiept Ar pūlēm panest.
- pārstiept Ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
- pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
- piestiept Ar pūlēm pienest (2); ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastīvēt Ar pūlēm sanest.
- uzstaipīt Ar pūlēm uznest (kaut ko smagu).
- sastibīt Ar pūlēm, grūtībām (piemēram, velkot) sanest.
- aiztaskāt Ar pūlēm, grūtībām aiznest, aizvilkt.
- atstibīt Ar pūlēm, grūtībām atnest (parasti ko smagu).
- atdimīt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (ko smagu).
- atstīvēt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu).
- attaskāt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt.
- iedimīt Ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu).
- iemaktēt Ar pūlēm, grūtībām iedabūt, ievest.
- izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
- iztaskāt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izvilkt.
- izdimīt Ar pūlēm, grūtībām iznest.
- izstibīt Ar pūlēm, grūtībām iznest.
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
- stīpāt Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt (ko smagu).
- nostīvēt Ar pūlēm, grūtībām nonest, novilkt.
- pastibīt Ar pūlēm, grūtībām panest.
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4).
- stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
- piestibīt Ar pūlēm, grūtībām pienest, pievilkt.
- sadimīt Ar pūlēm, grūtībām sanest, savilkt.
- atraut Ar rāvienu attīt, izplest.
- gavēšana Ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta.
- māķoties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
- māties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
- bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
- griežamais Ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai.
- rokraksta grāmata ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām)
- kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
- pneimatiskais starteris ar saspiestu gaisu darbināms starteris
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
- iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- saklambarot Ar skavām savienot, piestiprināt.
- saklamburot Ar skavām savienot, piestiprināt.
- bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- loksviests Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests.
- sērt Ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt.
- sērst Ar smiltīm pienest, piegulsnēt.
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- aizallēt Ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā).
- cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- iepāsēt Ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest.
- lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
- atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
- perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8).
- izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- hipnotizēt Ar suģestiju kādu pakļaut savai ietekmei.
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
- iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1).
- nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nomest (1).
- pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2).
- izsviest Ar sviedienu novietot; izmest (3).
- nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2).
- pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- zužle Ar sviestu sacepts biezpiens.
- kopapiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
- kopaspiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
- taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
- madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
- spiedogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2).
- zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- taukumaize Ar taukiem noziests maizes rieciens.
- panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
- satauvēt Ar tauvu savienot, piestiprināt.
- spaistot Ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās.
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ
- zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- kuprāt Ar uzmestu kūkumu strādāt, iet.
- kuprāties Ar uzmestu kūkumu strādāt, iet.
- pievalcēt Ar valcēšanas ierīci piestiprināt.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- aizsprengties Ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām.
- bringāt Ar varu aizvest, aizvilkt.
- atdīdīt Ar varu atvest nemierīgu dzīvnieku.
- atdzīt Ar varu atvest, atgādāt (cilvēku).
- izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5).
- izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
- paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
- cirsties Ar varu spiesties cauri.
- nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
- par varu (arī vari, arī varēm) ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību
- sašķūtēt Ar vezumu vai citādi daudz savest.
- bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
- kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- adkredulēt Ar zvērestu noliegt apvainojumu.
- sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
- sasarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
- pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko)
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
- pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- mest krustu (priekšā) ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko)
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko)
- dot zīmi ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko)
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
- zindži Arābu kalifātā no Austrumāfrikas ievestie vergi 7.-9. gs.
- Muhameds Arābu priesteris (~570.-632. g.), islāma dibinātājs.
- ašarīti Arābu teologu sekta, kas aizstāv predestinācijas mācību.
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus.
- ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
- kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā).
- krapants Arestants.
- etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
- povjazaķ Arestēt, aizturēt.
- zabarabaķ Arestēt, aizturēt.
- ieklučot Arestēt, ieslodzīt.
- arastēt Arestēt.
- arestierēt Arestēt.
- čerpaķ Arestēt.
- klučot Arestēt.
- kruķiķ Arestēt.
- pričaļiķ Arestēt.
- skruķiķ Arestēt.
- smesķi Arestēt.
- vzjaķ Arestēt.
- zakovaķ Arestēt.
- zalapaķ Arestēt.
- zamurovaķ Arestēt.
- zapereķ Arestēt.
- araštants Arestētais.
- arestants Arestētais.
- areštants Arestētais.
- areste Arests.
- bednosķ Arests.
- sidka Arests.
- vili Arests.
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi
- Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
- Jērika Arīha - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), 20400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije").
- rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai.
- putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū.
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā
- rālis Armijas komandējošā sastāva loceklis, kura dienesta pakāpes nosaukums beidzas ar "-rālis".
- arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti.
- aminoglutetimīds Aromatāzes blokators, kas ietekmē estrogēnu sintēzi, izmanto kā pretvēža līdzekli krūts vēža gadījumā.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs)
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu.
- aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu.
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
- klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca.
- raksturskaitlis Ārstniecības iestāžu kvalifikācija pēc to iespējām.
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem.
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās
- feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi
- filipika Asa atmaskojoša runa pret kādu personu vai iestādi.
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu.
- mesties virsū Asi pārmest, asi nosodīt.
- brukt Asi pārmest, kritizēt.
- termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
- asinssajaukšana Asinsgrēks, incests.
- rezistogrāfija Asinsvadu pretestības asins plūsmai pieraksta metode.
- Foresta asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum forrestii")
- nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
- Asmeņu Asmenītis - ezers Vestienas pagastā.
- Asmenīša ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā.
- Asmeņa ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā.
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
- ķilmis Astotā vai sestā pūra daļa.
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
- mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe).
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
- pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz).
- uzbalstīt Atbalstīt, atspiest.
- sasprensties atbalstīties, atspiesties
- tura Atbalsts, piestiprinājums.
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem
- demobilizācija atbrīvošana no armijas pēc kara vai obligātā dienesta laika izbeigšanās
- apolytrosis Atbrīvošana, atsvabināšana, atpestīšana.
- nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu); nomest (6).
- atlaist Atbrīvot (muskuļus); izstiept, atspiest (kur) locekļus.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
- epifiziodēze Atdalījušās epifīzes piestiprināšanas operācija.
- disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām
- plauksnāt Atdalīt, mest plaukas.
- separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba.
- saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs.
- sastīvēt atdziestot kļūt stingrākam, sasalt
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu).
- attestate Atestāts.
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- atskapēt Atgādāt, atnest.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4).
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts
- instaurācija Atjaunošana; fizioloģiskā stāvokļa pirmā izpausme; jaunas funkcijas iestāšanās.
- restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
- atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem)
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- atgriezties atkal iestāties, izpausties
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē
- izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
- redestilācija Atkārtota destilācija.
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu
- atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- aizspaidīt Atkārtoti aizspiest, atkārtoti spiežot, aizspiest (aizbāzt).
- iebaidēt Atkārtoti baidot, iedvest bailes, panākt, ka baidās.
- pārnesāt Atkārtoti pārnest (pāri).
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- uzsvaidīt Atkārtoti uzsviest.
- stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām
- reluksācija Atkārtots izmežģījums, kas iestājas pēc iepriekšējā izmežģījuma reponēšanas.
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
- notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)")
- mest sejā atklāti teikt ko nepatīkamu vai aizvainojošu; pārmest
- mest acīs (kādam kaut ko) atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest
- Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu).
- izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
- noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu.
- atplāt Atlocīt, atmest (mēteļa malu).
- ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas.
- lauka atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus campester")
- atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
- nomest Atmest (nevēlamu paradumu).
- abjicēt Atmest, nicināt.
- atlingot Atmest.
- atrociski Atmuguriski, atpakaļ (mest).
- nāka Atnākšana, iestāšanās.
- atnēsāt Atnest pa daļām vai vairākos paņēmienos.
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
- atvākt Atnest, atvest.
- atstiept Atnest.
- apjēroties Atnesties (aitai).
- atsanesties Atnesties (par dzīvniekiem).
- atsavesties Atnesties (par dzīvnieku).
- teļoties Atnesties (par govīm).
- pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
- jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu).
- atvadāties Atnesties.
- pazemināt dienesta pakāpi atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku
- kodolglābējs Atomenerģijas rūpniecības avārijas dienesta darbinieks.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
- notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
- atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
- tahiprāģija Ātra funkcionālās reakcijas iestāšanas.
- lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- atplātīt Atraidīt ar rokām žestikulējot.
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls).
- bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem.
- kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi
- pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu.
- pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā.
- ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
- aizraut Ātri aizvest (ar transportlīdzekli).
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- atraut Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
- atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
- iekašāt Ātri ieiet, iesteigties.
- iekasījums Ātri ieiet, iesteigties.
- ievārīt Ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā).
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- notraicīt Ātri nocelt, atmest.
- klikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- uzklikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- traukt Ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko).
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
- dašauties Ātri piesteigties.
- savantēt Ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- savaņķīt Ātri samest; sasviest.
- izverdēt Ātri un izveicīgi izmest, izdzīt.
- dasviesties Ātri un negaidīti piesteigties.
- uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- raut Ātri vest (par transportlīdzekli).
- lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
- ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
- novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest.
- paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
- pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties.
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
- Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400
- Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m
- Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums
- Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Idzu-Ogasavaras dziļvaga atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums - 9780 m zjl., sestā dziļākā dziļvaga pasaulē
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
- Sagarmatas nacionālais parks atrodas Nepālā, ietver 14 kalnus, t. sk. Everestu, izveidots 1976. g., platība - 1244 km^2^
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
- Denakilas ieplaka atrodas Ziemeļāfrikā, Etiopijā un Eritrejā, sestā pasaulē dziļākā ieplaka - 125 m zjl.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- hierātiskais raksts ātrraksts, ko reliģisku tekstu uzrakstīšanai un pārrakstīšanai no hieroglifiem izveidoja Senās Ēģiptes priesteri
- vivāče ātrs skaņdarbu izpildes temps (vidējs starp allegro un presto)
- stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa.
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja
- daļa atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā)
- nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums
- numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
- caurduru atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
- caurcērtamā atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
- atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt.
- saremt Atspiest, atbalstīt.
- balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
- uzkačāties Atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- atlēties atspiesties pret kaut ko
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- piezvilt Atspiesties, pieliekties.
- uzkūksties Atspiesties, uzgulties.
- uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties.
- atkremties Atspiesties.
- atspriesties Atspiesties.
- saremties Atspiesties.
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- atstāt (arī pamest) kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
- aiziet Atstāt, pamest.
- nolempēties Atstāt, pamest.
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
- atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
- atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- odds Attiecība starp ieguldījumu un laimestu derībās (totalizatorā); izredzes.
- dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
- rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- fruktificēt Attīstīt, nest augļus.
- atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- ierīkāt Atvērt (iestādi).
- iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām
- uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām
- vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem
- augstiens Atvērums griestos.
- ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
- pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt).
- savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
- atšķūtēt Atvest (šķūšu veidā).
- atpekelēt Atvest ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
- atprecināt Atvest dēlam sievu no citas, parasti tālas vietas.
- pārvesties Atvest mājās priekš sevis.
- pāršķūtēt Atvest mājās.
- atvadāt Atvest pa daļām, vairākos paņēmienos; vairākkārt vest.
- savesties Atvest sev (ko) lielākā daudzumā; atvest sev (kā lielāku daudzumu).
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- atvilcināt Atvest uz zariem.
- atvizināt Atvest, attransportēt (par transportlīdzekļiem).
- atvažot Atvest.
- kontenti Atvesto preču saraksti ar kuģinieka un saņēmēju piezīmēm.
- mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
- arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē.
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana.
- enkatarāfija Audu vai orgāna iestiprināšana ķermeņa daļā, kurā tie normāli neatrodas.
- hiperkatabolisms Audu vai orgāna izdilšana vai destrukcija.
- starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
- saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni
- aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu).
- cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- luteoma Audzējs, kas cēlies no dzeltenā ķermeņa šūnām; producē progesteronu.
- skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata.
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu
- internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem).
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa.
- flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību).
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- riezt Augot veidot (augu daļas); riest (1).
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
- dadaziņa Augs, dedestiņas.
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
- ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai.
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana.
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
- priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- lappuses aprakstvaloda augsta līmeņa valoda printera izdrukas aprakstīšanai, kas ļauj ievērojamu printera izvada veidošanas darba apjomu pārnest no datora uz printeri
- prestižene Augsta prestiža skola, organizācija, iestāde.
- tiāra augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- AAK Augstākā atestācijas komisija.
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis augstākā dienesta pakāpe kara flotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā).
- parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas.
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs
- seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā
- Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m
- Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara.
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi)
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- meroparestēzija Augšstilba parestēzija.
- abscīzskābe Augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos.
- pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta.
- ilksnīca Aukla ar ko piestiprina ilksi pie iejūga.
- grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
- grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām.
- kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
- kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta.
- kājdiegs Aukla, ar ko piestiprina tīklu tauvai.
- samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava.
- grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem.
- samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla.
- paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa.
- paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam.
- eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta.
- salstus Auksts, dzestrs.
- svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu).
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
- nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu.
- ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos.
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
- kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
- loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma.
- žākstība Aušība, ālestība.
- ARQ autmātiskas atkārtošanas pieprasījums (angļu "Automatic Repeat reQuest")
- pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- autozaks Automašīna arestēto pārvadāšanai.
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- SCAD Automatizēts centrālais dokumentu dienests (datubāze).
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest.
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos.
- salmene Auzenes ("Festuca").
- meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama
- smilts auzene auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria")
- niedru auzene auzeņu suga ("Festuca arundinacea")
- slotiņu auzene auzeņu suga ("Festuca gautieri")
- milzu auzene auzeņu suga ("Festuca gigantea")
- zilganā auzene auzeņu suga ("Festuca glauca")
- daudzziedu auzene auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora")
- aitu auzene auzeņu suga ("Festuca ovina")
- Poļesjes auzene auzeņu suga ("Festuca polesica syn. Festuca beckeri subsp. polesica")
- pļavas auzene auzeņu suga ("Festuca pratensis")
- sarkanā auzene auzeņu suga ("Festuca rubra")
- kāpu auzene auzeņu suga ("Festuca sabulosa syn. Festuca beckeri subsp. sabulosa")
- smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia")
- raupjā auzene auzeņu suga ("Festuca trachyphylla")
- zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
- buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis.
- klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus")
- Avesta Āvesta - pilsēta Zviedrijā.
- vendidada Avestas 6. daļa: likumu krājums.
- jasna Avestas daļu nosaukumi.
- jasna Avestas otrā grāmata, kurā izklāstīti zoroastrisma kulta pamati.
- bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
- videvdats Avestas pirmā grāmata, ko lasa zoroastriešu nakts dievkalpojumos.
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
- Lašu ezers Avošiņš, ezers Vestienas pagastā.
- Svētavots avots Cēsīs pie veselības centra "Cīrulīši"; Mīlestības avots
- spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai
- šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām.
- bisolits Azbesta pasuga.
- hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām.
- amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
- eternīts Azbestcementa seguma plāksnes.
- asbests Azbests.
- azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
- azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
- azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
- Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
- bacbu Bacbu valoda - kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas nahu valodu apakšgrupas valoda; bez rakstības.
- sviķēt badā vai velti gaidot (ciest)
- aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
- kāst Badoties, ciest badu.
- kāsēt Badu kāsēt - no bada izdilt, ciest badu.
- kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā.
- bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
- baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu.
- baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs.
- Thripophaga dorbignyi bālkrūšu kanaestro
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, ko izmanto automobiļa bremžu sistēmas vai citu sistēmu darbībai
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- aizvitēt Balsinot aizziest.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri
- remties Balstīties, atspiesties.
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
- starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
- Bisītis Baltais ezers Vestienas pagastā.
- Kapu ezers Baltais ezers Vestienas pagastā.
- Vīsītis Baltais ezers Vestienas pagastā.
- leišu sviests baltais sviests
- perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
- BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā).
- BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service").
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- Brestļitovska Baltkrievijas pilsētas Brestas nosaukums līdz XX gs. sākumam.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- vaidelaitis Baltu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs un pareģis.
- Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
- kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas.
- mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai.
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm
- federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā
- patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams
- noze Barības nestuves.
- rēgāties bārties, pārmest, ķildoties
- grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
- pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
- bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
- starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
- mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
- kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
- sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
- šķūtēt Bāzt, iespiest.
- tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
- pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko).
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.)
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
- govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus")
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- Zelta lācis Berlīnes kinofestivāla galvenā balva.
- bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti.
- bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē
- ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu
- pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes.
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- bēstiārs Bestiārijs.
- Besternīca Bestineica.
- Besterņica Bestineica.
- dižpārdoklis Bestsellers.
- laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī.
- bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums
- bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas
- Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā).
- uzbetonēt Betonējot piestiprināt (uz kā, kam).
- torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- stiegrbetons Betons, kurā iestrādāts cita materiāla stiegrojums.
- izavazāties Bez atļaujas tikt paņemtam, aiznestam, izmētātam.
- impromptu Bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā.
- bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
- atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība
- bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
- hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
- ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt.
- embololālija Bezjēgas vai beznozīmes vārdu iestarpināšana runā.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu
- kā laksts bezspēcīgi, nevarīgi, bez pretestības
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
- bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- ķencēt Biezi triept, ziest.
- drečkas Biezpiena vai sviesta druskas.
- žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes.
- kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
- pienssviests Biezpiens un sviests.
- aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi
- acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai.
- dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai.
- spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
- pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- iemētāt Bieži iemest, iedzert.
- FAQ Bieži uzdotie jautājumi (angļu "frequently asked questions").
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
- zagašņiks Bikšu pulksteņa kabatiņa, vestes kabatiņa.
- marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus.
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >)
- ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
- aizblīkšķināt Blīkšķinot aizmest.
- rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties.
- piestūkāt Blīvi piebāzt, piepildīt; piestūķēt.
- pietīklot Blīvi piestīgot.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks.
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts.
- sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
- philadelphia Brāļu mīlestība.
- blāķis Braucamo ratu daļa, pie kā piestiprinātas riteņu asis un virsbūve.
- pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- davest Braucot aizvest līdz kādai vietai.
- atbraukt Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
- iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
- kakaža Bridņa detaļa - līks koks, pie kura piestiprina tīklu.
- apbradāt Brienot noziest, nosmulēt.
- apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties.
- apbristies Brienot noziesties, nosmulēties.
- dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei.
- aptērpt Briest, pampt, tūkt.
- plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem).
- brīst Briest.
- iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
- atbriest Briestot atgūt iepriekšējo stāvokli.
- piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
- izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
- brigāders Brigādes komandieris, dienesta pakāpe krievu armijā 18. gs., starp pulkvedi un ģenerālmajoru.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
- sciolto Brīvi, nepiespiesti, dabiski.
- liberamente Brīvi, nepiespiesti.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (krievu "Dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija armii, aviacii i flotu").
- badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā).
- bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko
- algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem.
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- izvaļīgs Brīvs, nepiespiests.
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
- brokeris pie telefona brokeris, kas ir vienojošais posms starp investoru un fondu biržu
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
- zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga
- grosmeisters Bruņinieku ordeņos virsmestrs.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests.
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem).
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
- sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki
- skafandrs Bruņuveste.
- mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu).
- Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- bidīt Budīt, piestumt, pamudināt.
- budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā.
- Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
- penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem
- birņābele Bumbierābele ("Malus domestica").
- birnis Bumbierābele ("Malus domestica").
- Lathyrus tuberosus bumbuļu dedestiņa
- donis Bundulis, koka sviesta trauks.
- timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
- šotstūris Buras pakaļējais, pakaļējais stūris, kurā iestiprina šoti.
- pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas
- buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša
- burstīšanās Buršana, pesteļošana.
- pinčkas buršanās līdzekļi, nešļavas, pesteļi
- obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem.
- raganēt burt, pesteļot
- bikot Burt, pesteļot.
- biskot Burt, pesteļot.
- čepeslāt Burt, pesteļot.
- tipotets Burtlicis grāmatu spiestuvēs.
- līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca.
- viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus).
- zavetība Burvestība, buršana.
- maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku
- burastība Burvestība.
- zaboboni burvestības izdarības un priekšmeti
- atkodējs Burvestības noņēmējs; atbūrējs.
- māžot Burvestības piekopt.
- bāžļi Burvestību līdzekļi, bāšķi.
- zavēklis Burvests, burvju līdzeklis.
- pāšļi Burvības, burvestības, gudrības.
- pāšļošanās Burvības, burvestības, gudrības.
- pāžļi Burvības, burvestības, gudrības.
- pāžļošanās Burvības, burvestības, gudrības.
- māžināt Burvības, māņus radīt, rādīt burvestības, ķircināt, āzēt.
- mokšis Burvis, burvestības.
- mokšķis Burvis, burvestības.
- burvests burvju līdzeklis, pestelis, bāzeklis
- gumstīt Burzīt, spiest.
- mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
- dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
- nedziedāt Būt apspiestam.
- neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.)
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
- krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1).
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- lenturēties Būt nestabilam, ļodzīties.
- kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
- mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml).
- atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā); atvest.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
- atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
- darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
- dapasēt Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu).
- dakrist Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
- nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).
- nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
- dabūt Būt spiestam (ko darīt, izjust).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
- tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
- izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3).
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- piestātnes masts būves un ierīču komplekss dirižabļu piestāšanai un stāvēšanai
- zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
- kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- azbestcements Būvmateriāls, ko gatavo, ūdenī cementu samaisot ar smalki šķiedrotu azbestu.
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
- propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā.
- prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde.
- estrāns C~18~H~20~, piesātinātais ogļūdeņradis, tā atvasinājumi ir estrons, estradiols u. c. estrogēnie steroīdi.
- testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes.
- ksantogēnskābe C~2~H~5~OCSSH, ditioogļskābes monoetilesteris.
- probukols C~31~H~48~O~2~S~2~, antiholesterēmisks līdzeklis; lieto primāras hiperholesterinēmijas gadījumā kopā ar seruma holesterīna līmeni pazeminošu diētu.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
- miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris.
- metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam.
- pregnēns C21H34, nepiesātināts ogļūdeņradis; tā atvasinājumi ir progesterons un kortikosteroīdi.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis.
- simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs.
- hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā.
- melisalkohols C31H63OH, atrodams bišu vaskos un karnaubvaskos, gk. palmitīnskābes estera veidā, ko pārziepojot viegli iegūstams.
- metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi.
- parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai.
- chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms.
- capatā Capatā nest - kukuragās nest.
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru.
- logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
- tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
- iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
- lūkša Caurums griestos.
- pneimocēlājs cēlājs, kuru darbina ar saspiestu gaisu
- sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11).
- ķīpāt Celt, nest, vilkt (parasti ko smagu).
- stīgāt Celt, stiept, nest.
- dimīt Celt, vilkt, nest (ko smagu).
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
- cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties.
- uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot).
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- iestāde celtne, telpa, kurā darbojas iestādē nodarbinātie
- rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
- redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
- acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
- nitroceluloze Celulozes slāpekļskābes esteris.
- acetātceluloze Celulozes un etiķskābes esteris, polimērs; izejviela šķiedrām, arī plastmasām.
- bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
- ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- nosvaide Ceļa slīpums, ko ziemā veido vienā ceļa pusē sanests sniegs.
- bruģis Ceļam dūkstī uzmesta žagaru, akmeņu un grants sega tilta vietā.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu.
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību
- borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest
- pičakāt Censties, mēģināt aizziest.
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā
- Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
- Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests.
- Centrālā izlūkošanas pārvalde centralizēts ASV dienests ārvalstu izlūkošanai, dib. 1947.g.
- komisariāts centrālo un administratīvo iestāžu nosaukums vairākās valstīs; iestāde, kuru vada komisārs
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni.
- grill Cepamās restes.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- grilēt Cept (gaļu) uz restēm vai speciālā kamerā.
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
- cestodaria Cestodāriji.
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi.
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
- metilēnhlorids CH2Cl2, gaistošs anestezējošs šķidrums.
- metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai.
- metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām.
- selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- mirlot Ciest badu, mirt badu (par dzīvniekiem).
- mērēt Ciest badu, noliesēt; mērnēt.
- mērnēt Ciest badu, noliesēt.
- badāt Ciest badu.
- demēt Ciest badu.
- teipt Ciest badu.
- štrandēt Ciest katastrofu (par kuģi).
- norauties Ciest nepatikšanas.
- feiloties ciest neveiksmi
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
- apdedzināt nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā
- apdedzināt pirkstus (arī nagus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā
- sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi
- būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
- (būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
- pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam
- izgāzīties Ciest neveiksmi.
- nojūgties Ciest neveiksmi.
- pļūtāt Ciest no caurejas.
- stirāt Ciest no caurejas.
- uzslāpt Ciest no skābekļa trūkuma (zem ledus).
- sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu
- sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu
- sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) ciest pārtikas trūkumu
- sajozt vēderu ciest pārtikas trūkumu, badoties
- kamāties Ciest sāpes, mokas.
- močīties Ciest stipras sāpes, mokas.
- mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve
- zīst ķepu ciest trūkumu, badoties
- izciest Ciest un pārstāt ciest.
- daciest Ciest, līdz nonāk kādā, parasti psihiskā, stāvoklī.
- izkvēpt Ciest, paciest dūmus.
- ķerpt Ciest, pārciest, izturēt.
- ķērpt Ciest, pārciest, izturēt.
- bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas.
- tērpīt Ciest.
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu
- gņauzt Cieši aizvērt; spaidīt, saspiest.
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- iesist Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
- iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
- saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
- iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- brankti Cieši piekļauts, saspiests.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
- piežmiegt Cieši piespiest (1).
- piežņaugt Cieši piespiest (1).
- pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piemiegt Cieši piespiest.
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
- iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
- samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
- samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- sapoķēt cieši saspiest, sabāzt
- saspundēties cieši saspiesties
- sakņūpināties cieši saspiesties kopā
- sasprengties cieši saspiesties kopā
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa).
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
- miegt Cieši spiest, žņaugt.
- saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
- kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
- priežu darvas piķis cietais atlikums pēc darvas eļļas atdestilēšanas no priežu darvas
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas
- krusttēvs Cietuma drošības dienesta darbinieks, kriminālpolicijas darbinieks.
- kūms Cietuma drošības dienesta darbinieks.
- musors Cietuma drošības dienesta darbinieks.
- krjostnijs Cietuma drošības dienesta, kriminālpolicijas darbinieks.
- zviedru gardīnes cietuma restes, cietums
- supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
- česītis cigarešu marka _Chesterfield_
- cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
- fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju.
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- čaula Cilindrveida caurule, kurā iepilda sprāgstvielu, iestiprina lodi vai šāviņu un kapsulu.
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
- kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
- neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā.
- tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
- iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.)
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
- jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
- vaibstīķis Cilvēks ar kustīgiem sejas pantiem, arī tāds, kam patīk žestikulēt.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
- bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors.
- darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
- abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
- smertņiks Cilvēks, kam piespriests nāvessods.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
- karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- nornieks Cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās.
- oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
- absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
- mežābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus.
- volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire").
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
- čamma Cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd.
- nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
- sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- postulants Cilvēks, kas grib iestāties klosterī.
- arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
- pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
- ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
- mežinieks Cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā.
- adnaličniks Cilvēks, kas nebija iestājies kolhozā 20. gs. 40. gadu beigās un 50. g. sākumā.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- voits cilvēks, kas nestrādā
- loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
- planderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
- ploderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
- ļenderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā.
- nestrādnieks Cilvēks, kas nestrādā, nevar strādāt.
- kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
- naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
- darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
- erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu
- sutočņiks Cilvēks, kas sodīts ar arestu līdz 15 diennaktīm.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- spalvaskātjājējs Cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus.
- pasažieris Cilvēks, kas tiek vests ar transportlīdzekli.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- aizmugures žurka cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā
- brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
- jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- mīļš Cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
- investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs.
- habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa.
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību
- cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes).
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.)
- tenodēze Cīpslas piestiprināšana jaunā vietā.
- brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus").
- lauka circenis circeņu suga ("Gryllus campestris"), kas pēdējos gadu desmitos vairs nav atrasts
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
- prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
- ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
- amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā.
- tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti
- civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti
- vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- kolēģijas asesors civildienesta rangs (Krievijā līdz 1917. g.)
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos
- glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās.
- Bamptona rifi Česterfīlda salu austrumu daļa, Klusā okeāna Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas teritorija.
- bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
- augšējais līķis četrstūra buras līķis, kas piestiprināts pie gafeles
- gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles.
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
- taisnā bura četrstūraina bura, kuras augšējo malu piestiprina pie rājas
- vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- stepes čipste čipstu suga ("Anthus campestris")
- valks Čūskas āda, kas nomesta.
- zuomauka čūskas nomestā āda
- kanēļalkohols Dabā atrodams tikai esteru veidā, piem., storakā, lieto parfimērijā.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras)
- Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
- Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- naturale Dabiski, nepiespiesti.
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
- šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas.
- brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots.
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
- dagestāņi Dagestānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.).
- dagest. Dagestāņu-.
- Leycesteria formosa daiļā leicestērija
- radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
- aistētisks Daiļš, skaists, daiļuma pilns; estētisks.
- konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
- zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju
- divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi.
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē.
- meroparestēzija Daļēja parestēzija.
- puspamests Daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības.
- decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
- dancings Dansings - kafejnīca vai restorāns ar deju zāli.
- alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā
- slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai.
- glāmāt Darbā slinkot, nesteigties.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai.
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- izspiešana Darbība --> izspiest.
- pestīšana Darbība --> pestīt(2).
- žestikulācija Darbība --> žestikulēt; žestu (1) kopums.
- kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
- garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
- apmešanās Darbība, process --> apmesties.
- apspiešana Darbība, process --> apspiest.
- atspiešana Darbība, process --> atspiest.
- destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
- domestikācija Darbība, process --> domesticēt.
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (1).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (2).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (3).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (4).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (6).
- mešana Darbība, process --> mest.
- pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
- pestīšana Darbība, process --> pestīt(1).
- piespiede Darbība, process --> piespiest (1).
- piestrāde Darbība, process --> piestrādāt (1); arī apdare.
- saspiede Darbība, process --> saspiest(1).
- saspiede Darbība, process --> saspiest(3).
- sekvestrācija Darbība, process --> sekvestrēt.
- spiešana Darbība, process --> spiest.
- aizmetiens Darbības "aizmest" rezultāts.
- process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā)
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to.
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
- iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1).
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
- kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā)
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt.
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
- griežņa turētājs darbmašīnas ierīce griežņa iestiprināšanai
- izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida).
- ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim.
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
- izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
- izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem).
- dienests darbs (parasti valsts iestādē)
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
- ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas
- patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
- ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
- ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
- nīt Darīt sviestu ķērnē.
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu
- iemetējs Darītājs --> iemest.
- iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
- izmetējs Darītājs --> izmest.
- izspiedējs Darītājs --> izspiest.
- izsviedējs Darītājs --> izsviest.
- metējs Darītājs --> mest.
- nesējs Darītājs --> nest.
- pavedējs Darītājs --> pavest.
- pestītājs Darītājs --> pestīt (2).
- piespiedējs Darītājs --> piespiest.
- spiedējs Darītājs --> spiest.
- spriedējs Darītājs --> spriest.
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem.
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
- jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki.
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām
- slēgtā datne datne, kuru nevar modificēt, t. i., nevar pievienot jaunus ierakstus vai izmest vecos
- fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus
- lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu
- iebūvētā pārbaude datora vai programmatūras darbības pārbaude ar to iekšējiem līdzekļiem (iebūvētām kontrolshēmām vai speciālām apakšprogrammām); iebūvētais tests
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas.
- kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi
- ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
- iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt.
- uznēsāt Daudz vai bieži uznest.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam
- IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm".
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest.
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
- Festuca rubra subsp. multiflora daudzziedu auzenes "Festuca multiflora" nosaukuma sinonīms
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
- križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas.
- vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes.
- snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu
- elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību.
- flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
- palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā.
- patrulēšana Dažādu objektu un karamantu apsargāšanas metode, veicot sardzes dienestu.
- eksperimentālais automobilis dažādu parametru testēšanai paredzēts automobilis
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- terminologs dažādu speciālo nozaru speciālists, kurš izstrādā savas nozaresterminoloģiju atbilstoši teorētiskajā terminzinātnē izvirzītajiem principiem; terminoloģijas speciālists
- deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
- štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums
- mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci
- sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu.
- neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī)
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
- kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
- pseidogomfs Dažu krūmu ķērpju piestiprināšanās orgāns.
- papildskaitlis Dažu loto loteriju pēdējais skaitlis, kas maina laimesta lielumu.
- terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers.
- kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
- rektors Dažu reliģisko iestāžu vadītājs.
- ballistosporas Dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem.
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- debestiņš Debestiņa.
- dedess Dedestiņa ("Lathyrus").
- deda Dedestiņa.
- plakanzirnis Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti.
- dedesas Dedestiņas ("Lathyrus").
- dedesiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
- dedestiņi Dedestiņas ("Lathyrus").
- peļzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
- vanagzirņi Dedestiņas ("Lathyrus").
- lāčazirņi Dedestiņas.
- lathyrus Dedestiņas.
- vējazirņi Dedestiņas.
- Euphorbia lathyris dedestiņu dievkrēsliņš
- puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm.
- Bruchus loti dedestiņu sēklgrauzis
- vītņu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus aphaca")
- skarbā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus hirsutus")
- platlapu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus latifolius")
- jūrmalas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus maritimum")
- kalnu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus montanus")
- melnā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus niger")
- smaržīgais puķzirnītis dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus")
- smaržīgā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus")
- purva dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus palustre")
- ungāru dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pannonicus")
- zirņveida dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pisiformis")
- pļavas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pratensis")
- meža dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus sylvestris")
- bumbuļu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus tuberosus")
- pavasara dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus vernus")
- Astragalus cicer dedestiņu tragantzirnis
- Vicia lathyroides dedestiņu vīķis
- plakanais vīķis dedestiņu vīķis
- cri de cœr dedzīgs lūgums, žēlošanās vai protests; _burtiski_: "dvēseles kliedziens"
- dedzināt darvas mucu dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā
- karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu.
- kalipso Deja 4/4 taktsmērā, kas cēlusies no Vestindijas iedzīvotāju dziesmu un instrumentālās mūzikas stila.
- choreogrāfija Dejas mākslas iestudējums vai režija; horeogrāfija.
- dejiskums dejotāja prasme dejot izjusti, ritmiski, estētiski
- dansings Deju zāle (kafejnīcā vai restorānā).
- Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu.
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
- apostoloisks delegāts delegāts, kam pāvesta vai kūrijas pilnvaras
- ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai.
- Dēliņu ezers Dēlītis, ezers Vestienas pagastā.
- liestiņa Dem. --> liesta.
- miestelis Dem. --> miests.
- nestipreņš Dem. --> nestiprs (2).
- piestiņa Dem. --> piesta.
- piestaliņa Dem. --> piestala.
- piestātnīte Dem. --> piestātne.
- sviekstīns Dem. --> svieksts, sviests.
- sviekstiņš Dem. --> sviests.
- sviesteņš Dem. --> sviests.
- sviestiņš Dem. --> sviests.
- sviestīns Dem. --> sviests.
- bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē.
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
- termiņdepozīts Depozīts, kam ir skaidri izteikts noguldīšanas termiņš depozītu iestādē.
- lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
- dermatofilioze Dermatofilu infestācija.
- ādas hipertireotiskā miksoze dermatoloģiska manifestācija hipertireozes gadījumā: ādā nesāpīgi blīvas konsistences infiltrāti ar nelīdzenu virsmu; histoloģiski - gļotainās deģenerācijas aina
- Dekapole Desmit neatkarīgu pilsētu savienība Ziemeļpalestīnā un Austrumjordānijā (63. g. p. m. ē. - apmēram 200. g.).
- destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas
- vienkāršā destilācija destilācija, kurā iegūst tikai vienu produktu
- frakcionētā destilācija destilācija, kurā iegūst vairākas frakcijas ar dažādu sastāvu
- azeotropā destilācija destilācija, kurā maisījumam pieliek vielas, kas saista vienu no azeotropā maisījuma komponentiem, veidojot citu azeotropisku vielu
- destillācija Destilācija.
- destilēts Destilācijas (pārtvaices) produkts, piem., naftas pārtvaicē iegūtie destilāti ir benzīns, petroleja utt.
- destilators Destilācijas ierīce.
- flegma Destilācijas procesā kondensēto tvaiku daļa, kas tek tvaiku plūsmai pretī un veicina tīrāka destilāta iegūšanu.
- destilācija vakuumā destilācijas veids, ko izmanto termiski nestabilu, augstā temperatūrā virstošu vielu maisījumu sadalīšanai (vakuumā process noris zemākā temperatūrā)
- cimteļļa Destilējot no cimta koka iegūta eļļa.
- pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā.
- pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur; destilēt ko vēlreiz, no jauna.
- destillāts Destillējamā (pārtvaicējamā) šķidruma jau pārtvaicētā daļa.
- fotodestrukcija Destrukcija gaismas ietekmē.
- termodestrukcija Destrukcija paaugstinātas temperatūras iedarbībā.
- dekolāža Destrukcija, pakāpeniska iznīcināšana.
- tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas.
- Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru
- psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- pararizoklāzija Destruktīvs parodonta iekaisums.
- peririzoklāzija Destruktīvs periodonta iekaisums.
- kaustika Destruktīvs vai korozīvs aģents, kas iznīcina dzīvos audus.
- testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus
- apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
- aploks Detaļa (ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa vai apkalums.
- streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis.
- vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
- knēvele Detaļa, ar kuru piestiprina ķēdes beigu posmu.
- pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā.
- Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
- pārlēcienu tests diagnostikas programma, ko izmanto disku un lenšatmiņas testēšanai un kas sevi atkārtoti iekopē atmiņas vidē
- Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
- Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- kaprons Diamilketons, gaistoša eļļa sviestā.
- fundācija Dibināšana, dibinājums, iestāde.
- likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- lukturis Diegā pie griestiem piekārts pušķis.
- Bezdubenis Diemests, ezers Laucienes pagastā.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēt (1).
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1).
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
- teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
- lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams.
- čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā).
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu)
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis.
- staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks.
- degradējums Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram.
- degradēšana Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram.
- činavnieks Dienesta persona.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns.
- bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1).
- retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- družiņš Dienestnieks.
- služba Dienests (armijā).
- krievi Dienests PSRS armijā.
- radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
- transporta dienests dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu
- transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu; transporta dienests.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
- servisdienests Dienests, kas veic kādu iekārtu garantijas apkalpi un citus pakalpojumus.
- presbirojs Dienests, ko izveido žurnālistu informēšanai kādu lielu pasākumu rīkotāji.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- dienaste Dienests.
- dienasts Dienests.
- sluga Dienests.
- vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
- nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna.
- SWAPO Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācija (angļu "South-West Africa People's Organization").
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- teomantija Dieva iedvesta pareģošana.
- izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme.
- šekina Dieva klātbūtne vai manifestācija, kas aprakstīta jūdaistu tekstos.
- izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem
- sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
- dīgestīvs Dīgestīvi līdzekļi - līdzekļi, kas veicina sagremošanu.
- infortiatum Digestu (senās Romas juristu darbu krājuma) vidējās daļas nosaukums.
- atdimdināt Dimdot atvest (ko).
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- timele Dionīsa altāris seno grieķu teātra orhestras vidū.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
- sist takti diriģēt ar vienveidīgiem, smagnējiem žestiem
- dirināt Dirināt acis - mirkšķināt acis, mest ar acīm.
- kolpohisteropeksija Dislocētas dzemdes piestiprināšana maksts sienai.
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos
- ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas.
- ksantogenāti Ditioogļskābes esteri un skābo esteru sāļi.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- apspiests Divd. --> apspiest.
- metams Divd. --> mest.
- nesams Divd. --> nest.
- nesošs Divd. --> nest.
- nospiedošs Divd. --> nospiest.
- nospiests Divd. --> nospiest.
- pamests Divd. --> pamest.
- panesams Divd. --> panest.
- piespiests Divd. --> piespiest.
- saspiests Divd. --> saspiest.
- spiedošs Divd. --> spiest.
- suģestējošs Divd. --> suģestēt.
- sviežams Divd. --> sviest.
- vedams Divd. --> vest.
- ziežams Divd. --> ziest.
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
- drāgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- drēgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- drēģi Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu.
- laktidi Divkārši esteri, kas attīstās no divām oksiskābes molekulām, atskaldot divas molekulas ūdens.
- bidestilāts Divreiz destilēts.
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem.
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā.
- sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi
- satekestuārs Divu vai vairāku upjus satekā izveidojies estuārs.
- ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- naktstārps Dižā slieka ("Lumbricus terrestris").
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
- gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
- bunkšoņa Dobja, apspiesta skaņa.
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- plīka Dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
- gatavības apliecība dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu
- medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
- dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi)
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
- slimības lapa, arī darba nespējas lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- bons Dokuments, pret ko zināmā termiņā no kādas personas vai iestādes saņemama uzrādītā vērtība.
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- guoduot domāt, spriest
- bāzt visus (arī visu) vienā maisā domāt, spriest par visiem (visu) vienādi
- bāzt visus vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi
- bačata Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm.
- korkungi Domkapitulu un kollēgiātkapitulu, arī regulēto kanoniķu iestāžu locekļi.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- zvērēt Dot oficiālu zvērestu.
- ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt
- sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
- piezvērēt Dot zvērestu.
- grants Dotācija izglītības vai zinātniskajām iestādēm, radošajiem kolektīviem u. tml.
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
- histrionisms Dramatiski žesti, runa un mīmika, ko novēro histērijā.
- iestaips Drāna, ko iestiepj rāmī izšūšanai.
- apakšdrēbe Drāna, ko iestrādā zem kādas citas drānas.
- apukšdrēbe Drāna, ko iestrādā zem kādas citas drānas.
- apuždrēbe Drāna, ko iestrādā zem kādas citas drānas.
- žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu
- uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- plebānija Draudzes altāris kādā katedrālē vai kādā iestādes vai klostera baznīcā.
- līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību
- philia Draugu mīlestība, tuva draudzība.
- pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās
- drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
- šnifts Drošības dienesta darbinieks.
- SD Drošības dienests (vācu Sicherheitsdienst).
- drošinātāja ietvere drošinātāja sastāvdaļa, kurā ievieto vai iestiprina drošinātāja kūstošo ieliktni
- rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas
- veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem.
- būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties.
- blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- burnīties Drūzmēties, spiesties.
- diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
- inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
- inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem.
- spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis.
- ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu).
- hipognātija Dvīņu kroplība, kad parazīts piestiprināts pie autozīta apakšžokļa.
- miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā.
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
- heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera.
- kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi.
- akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos.
- anabola Dzeju virkne ar dažādiem iestarpinājumiem.
- hiperlutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) palielināts daudzums asinīs.
- hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs.
- dzeltene Dzeltena puķe, sviesta bumba.
- sviestdzeltens Dzeltenās krāsas tonis, kas raksturīgs sviestam.
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
- haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
- heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- balastieris Dzelzceļa sliežu ceļa mašīna balasta dozēšanai un iestrādāšanai sliežu ceļa virsbūvē.
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem
- atsijgalis Dzelzs āķis, ar kuru ilkss piestiprināta pie ratu ass.
- paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu.
- pruts Dzelzs stienis vai apkalums, ar ko izkapts kātā iestiprināta.
- krupīns Dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām.
- desmopeksija Dzemdes apaļo saišu piestiprināšana pie vēdera vai pie maksts sienas.
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
- histerocistokleize Dzemdes kakla iestiprināšana urīnpūšļa sienā.
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- izsveireit dzērāju "izmest"
- atdzēriens Dzēriens, kā līdzeklis pret burvestību.
- ļurbot Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- ļurboties Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji)
- dzesma Dzestra gaisa pūsma; dzestrs gaiss.
- dvēsma Dzestra vēsma.
- Dekstirine Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Dekstirne Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Dekstrine Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Desterna Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Desterne Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Destrene Dzestrene, Gaujas pieteka.
- Dzestrupīte Dzestrenes augšteces paralēls nosaukums.
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
- Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka.
- dzedrs Dzestrs (1).
- dzedrains Dzestrs, vēss.
- dzestrains Dzestrs, vēss.
- vēsts Dzestrs, vēss.
- dzēstrs Dzestrs.
- vēsa Dzestrums, vēsums.
- vēse Dzestrums.
- dziedrs Dzidrs, skaidrs, dzestrs.
- vitrināt Dziedāt, gavilēt; nepiespiesti, skaisti runāt.
- strofa Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas.
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
- sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
- stinguendo Dziestoši, izgaistot.
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
- ierakt Dziļi iespiest (piemēram, seju spilvena).
- ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
- iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
- ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
- nogrimt Dziļi iestigt, līdz pamatnei iestigt.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- dobrs Dziļš, dziļi iespiests.
- emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt.
- dzimumnobriedums Dzimumgatavība; pāragra dzimumnobrieduma iestāšanās.
- ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti.
- diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu.
- incestofilija Dzimumtieksme uz asinsradiniekiem, nosliece uz incestu.
- sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi
- turbodetanders Dzinējs, ko darbina saspiesta gāze; izmanto saldēšanas tehnikā.
- sukcināts Dzintarskābes sāls vai esteris.
- zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
- forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
- litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži).
- mājdzīvnieki dzīvnieki, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem
- krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- kajīte Dzīvojamā vai dienesta telpa (kuģī).
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta
- auklēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot
- turēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot
- impedance Dzīvu audu reaktīvā pretestība maiņstrāvai.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simfoniskā un džeza orķestra instrumenti.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs.
- džezbends Džeza orķestris.
- biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus.
- Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe.
- Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
- eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
- ķirpata Ecēšanas laikā kopā samestas nezāles ar saknēm.
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
- jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests.
- ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
- menu Ēdienu kartes saraksts kafejnīcā vai restorānā.
- ēdienkarte Ēdienu saraksts (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā).
- auļegle Egle, kurā piestiprināts aulis, dore.
- klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti.
- Amenteta Ēģiptiešu mitoloģijā - rietumu - mirušo valstības dieviete, kas mirušos sagaidīja atplestām rokām.
- hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
- Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii")
- EĀDD Eiropas Ārējās darbības dienests.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- EIB Eiropas Investīciju banka.
- EIF Eiropas Investīciju fonds.
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system").
- EURES Eiropas nodarbinātības dienesti ("European employment services").
- EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority").
- CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies").
- Eiroparlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- Eiropas Parlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification").
- Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
- eirozona Eiropas valstu kopa, kur ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta eiro.
- klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus).
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
- nelietots nekustamais īpašums ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas
- neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas.
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
- akseleratora teorijas ekonomiskās augšanas teorijas, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka katrs ienākuma vai produkcijas pieprasījuma pieaugums vai samazinājums izraisa relatīvi lielāku investīciju pieaugumu vai samazinājumu
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu
- ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība.
- fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs.
- gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- kavalēristu osteoma eksostoze vietā, kur piestiprināts augšstilba garais vai lielais pievilcējmuskulis
- COCOM Eksporta kontroles koordinācijas komiteja (angļu "Coordinating Committee for East-West Trade Policy").
- garantijas ņēmējs eksportētājs, kā arī kredītiestāde vai cita finanšu institūcija, kas finansē eksporta līgumu
- seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- elateroides Elateroides dermestoides - lapkoku kokurbja "Hylecoetus dermestoides" nosaukuma sinonīms.
- elektropretestība elekteriskā pretestība
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
- elektrospirāle Elektriska ierīce šķidruma sildīšanai, kas sastāv no pretestības elementa hermētiskā apvalkā; to iegremdē šķidrumā, kas jāsasilda.
- atklātā elektriskā instalācija elektriskā instalācija, kas montēta tieši uz sienām un griestiem
- elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība
- elektriskā ķēde ar izkliedētiem parametriem (garā līnija) elektriska ķēde, kuras ģeometriskie izmēri ir lieli vai arī strāvas frekvence ir augsta un aprēķinos jāievēro pretestības, kapacitātes, induktivitātes un noplūdes vadītspējas izkliede pa visu ķēdi
- zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma
- papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- fāzes strāva elektriskā strāva trīsfāžu ģeneratora vai transformatora fāzes tinumā vai slodzes fāzes pretestībā
- strāvas avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt lielāka par slodzes pretestību
- elektrodzinējspēka avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt mazāka par slodzes pretestību
- ietvere elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju
- nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā
- īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
- īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- megoms Elektriskās pretestības mērvienība, viens miljons omu.
- Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam
- mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
- ideāls EDS avots elektrodzinējspēka avots ar nemainīgu spriegumu uz spailēm un iekšējo pretestību, kas vienāda ar nulli
- kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai
- sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri.
- gāzturbīnu elektrostacija elektrostacija, kas aprīkota ar gāzturbīnām un izmanto akumulētu saspiestu gaisu
- magnētvads Elektrotehniskas ierīces daļa no feromagnētiska materiāla, ko lieto magnētiskās plūsmas koncentrēšanai un magnētiskās pretestības samazināšanai.
- mo Elektrovadītspējas vienība, pretēja elektriskās pretestības vienībai (omam).
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums
- kukurūzas eļļa eļļa, kas izspiesta no kukurūzas graudu dīgļiem
- fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins.
- ateroembols Embols, kas veidots no holesterīna un tā esteriem vai arī no ateromatozes pangas atlūzušiem gabaliņiem; tipiska atrašanās vieta ir sīkajās artērijās.
- mezokards Embrija apzarņa daļa, kas mugurpusē piestiprina sirdi pie priekšējās zarnas, priekšpusē pie ķermeņa sienas.
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā
- Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai
- Emsas līcis Emsas upes izveidots estuārs Ziemeļjūrā, uz Vācijas un Nīderlandes robežas.
- ķesterciemnieki Engures novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Ķesterciems" iedzīvotāji.
- ķesternieki Engures pagasta apdzīvotās vietas "Ķesterciems" iedzīvotāji.
- holesterāze Enzīms, kas katalizē holesterīna esteru hidrolīzi, pārvēršot tos holesterīnā un taukskābēs.
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes.
- epidūra epidurālā anestēzija
- epipalātisms Epignatisma veids, kurā parazīts vai tā daļas piestiprinātas autozīta aukslējām.
- morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
- kollektīvviļķi Ērģeļu mehānisma ierīces, kas ļauj ievest spēlē uzreiz vairākus reģistrus.
- eritrostāze Eritrocītu iestrēgšana kapilāros, piem., sirpjveida šūnu anēmijas gadījumā.
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
- aerolifts Ērlifts - ierīce šķidruma pacelšanai (gk. no urbumiem) ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
- testošana ESM programmu skaņošanas sastāvdaļa, kuras mērķis ir programmas kļūdu atrašana ar testu palīdzību; var atklāt kļūdas, bet pierādīt to trūkumu programmā nav iespējams.
- sulfatāze Esterāžu grupas enzīms, kas katalizē sērskābes esteru hidrolīzi.
- acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
- EAF esteru-aldehīdu frakcija
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
- komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības.
- skaistais Estētikas kategorija; universāla estētētiskā vērtība.
- imitators estrādes mākslinieks, kurš profesionāli nodarbojas ar imitēšanu
- Artemisia dracunculus estragons
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa)
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs.
- izoamilacetāts Etiķskābes n-amilesteris, amilacetāta izomērs, lieto par bumbieru esences sastāvdaļu.
- acetāts Etiķskābes sāls, etiķskābes esteris.
- celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
- olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
- frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
- reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
- ēveļsols Ēvelsols - kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
- slībeņķis Ēvelsols (priekšmeta apstrādāšanai arēveli un slīmestu).
- Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
- Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
- Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
- Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers
- Šīlina ezers ezers Īrijā, Kevanas, Vestmītas un Mītas grāfistē
- Enela ezers ezers Īrijā, Vestmītas grāfistē
- Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha
- Avošiņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers.
- Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
- Asmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, platība - 17 ha; Asmenīša ezers; Asmeņa ezers, Asmeņu ezers.
- Līmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - \~1 ha
- Griežmaņu ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha
- Maulītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Maulejas ezers.
- Červītes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 1 ha
- Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
- Laipītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers.
- Jaunēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2 ha
- Linezers Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers.
- Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
- Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers
- Dēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 1,5 ha; Dēliņu ezers.
- Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis
- Aizkalnes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Aklītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Blošē ezers Norvēģijā, Rūgalannes un Vestagderes filkē
- Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde
- Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
- Mazais Sprestišku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 3 ha; Sprestiškas ezers
- Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers
- Pietenezers Ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers.
- Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
- Kundziņu ezers ezers Tukuma novada Lestenes pagastā, platība — <1 ha
- Irbeņu ezers ezers Vestienas pagastā, platība - <1 ha
- Stūrīšu ezers ezers Vestienas pagastā, platība — 1,1 ha
- Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m
- Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
- Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers
- Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
- Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
- Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
- Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
- Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
- Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
- Fernebūfjerdens ezers Zviedrijā, Dālarnas, Jevleborjas un Vestmanlandes lēnē
- Undens ezers Zviedrijā, Erebrū un Vesterjētlandes lēnē
- Malgomajs ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Malgonajs ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Stūrūmans ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Vojmšens ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Mjerns ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Stūralē ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes un Vermlandes lēnē, kā arī Norvēģijā, Estfollas filkē
- Kvansbergsvatnets ezers Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Haverns ezers Zviedrijā, Vesternotrlandes un Jemtlande lēnē
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
- brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
- ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules.
- muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās.
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- dekāns Fakultātes vadītājs augstākā mācību iestādē.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- dopings farmakoloģiskie u. c. līdzekļi, kas uz laiku uzmundrina cilvēka vai dzīvnieka organismu; arī pārnestā nozīmē
- fašizācija Fašistisku metožu, paņēmienu, ideoloģijas ieviešana (valstī, valsts iestādēs, organizācijās).
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma
- fenestraria Fenestrārijas.
- Fenestraria aurantiaca fenestrāriju suga
- Fenestraria rhopalophylla fenestrāriju suga
- novatofāns Fenīlhinolīnskābes metīlesteris.
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem
- fosforilēšana Fermentatīva fosforskābes esteru veidošanās organismā.
- formilāze Ferments, kas etiķskābi pārvērš nestabilā skudrskābē.
- popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā).
- festiņš Festivāls.
- fests Festivāls.
- antefiksācija Fiksācija, piestiprināšana pie (kā) priekšā esoša.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole
- investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām
- horizontālā analīze finansu pārskatu laika analīze, kas aptver vairāk nekā vienu pārskata gadu; pēc posteņu izmaiņu lieluma un virziena var spriest par to cēloņiem
- haute-finance Finanšu aristrokrātija, lielo banku un kredītiestāžu vadītāji; arī lielrūpnieki.
- reirisms finanšu ministra Jāņa Reira ieviestās reformas
- iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību
- lobnazis finieru lobmašīnas suportā iestiprināts griezējinstruments finiera lentes nogriešanai no finierkluča; lobmašīnas nazis
- Delītis firmas _Delisnack_ restorāns
- videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_
- psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība.
- īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m)
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi
- vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas.
- deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
- vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings
- eross Fiziska, seksuāla mīlestība, tieksme, alkas, iekāre.
- erots Fiziska, seksuāla mīlestība.
- klupt krāgā fiziski ietekmēt, uzbrukt; pārmest
- pamatlīdzekļu atjaunošana fiziski un morāli nolietoto pamatlīdzekļu nomaiņa ar jauniem, kā arī to remonts, restaurēšana
- Andfjords fjords Norvēģijas ziemeļu daļā (_Andfjorden_), Vesterolu salās, starp Annejas salu rietumos un Senjas un Grītejas salu austrumos
- labiālbalsis Flautu skanējums orķestrī.
- foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas.
- fokštagas apkalums pie masta fokštagas iestiprināšanai paredzēts nerūsoša metāla skavveida apkalums masta priekšpusē
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
- Hypericum forrestii Foresta asinszāle.
- Hedychium forrestii Foresta hedīhija.
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā.
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību
- fosfāti fosforskābes sāļi un esteri
- fosfolipīds Fosforskābes un spirta esteris, kurā ietilpst arī augstākās taukskābes vai aldehīdi.
- manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām
- tālmēra fotoaparāts fotoaparāts, kurā asumu iestāda ar tālmēru
- kontaktkopēšana Fotoattēlu kopēšanas veids, kurā, eksponējot pozitīvo fotomateriālu caur tam piespiestu oriģināla negatīva vai pozitīva virsmu, iegūst negatīvam identiska izmēra pozitīvas fotokopijas.
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- rekompozīcija Fragmentāras restaurācijas veids - arhitektūras pieminekļa zudušās daļas atjaunošana.
- frakcionēšana destilējot frakcionēšana, kurā šķidros maisījumus sadala frakcijās destilējot un noteiktos temperatūras intervālos, atkarībā no maisījuma viršanas temperatūras, savāc katru frakciju atsevišķi (piemēram, destilējot naftu, iegūst benzīna, ligroīna, solāreļlas u. c. frakcijas)
- konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls.
- restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija
- sic et non franču filozofa un teologa P. Abelāra (1079.-1142. g.) ieviests pretēju pieņēmumu argumentācijas paņēmiens
- huguenoti Franču protestanti (lielāko tiesu kalvinisti) 16.-18. gs.
- noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei.
- pneimatiskās bremzes frikcijas bremžu sistēma, kuras darbībai un vadībai izmanto saspiestu gaisu
- elektropneimatiskās bremzes frikcijas bremžu sistēma, kuru darbina ar saspiestu gaisu, bet vada ar elektrību
- karde Frizieru rīks - dēlītis, kurā vairākās rindās iestiprinātas adatas.
- ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem.
- dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos.
- Librevila Gabonas galvaspilsēta, osta Gabonas upes estuārā, 604000 iedzīvotāju (2007. g.).
- mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē
- akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē
- dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta)
- jūnijs Gada sestais mēnesis.
- tercials Gada trešdaļa; līdzās trimestrim lietots studiju vai skolas (mācību) gada trijdalījumā.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
- vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev).
- švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
- eiropeāde Gadskārtējs Eiropas tautu mākslas festivāls.
- vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
- nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei
- rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu.
- siltuma barjera gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama
- katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- spuldzes ietvere gaismekļa sastāvdaļa, kurā ieskrūvē vai iestiprina spuldzi
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- platpierainais vērsis gajals - gaura domesticēta forma
- kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
- līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas.
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
- leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- rēvrēpe Gals vai trose, ar kuru pievelk un piestiprina pie grotbomja ierēvētas buras šotstūri; rēvrēps.
- hipsistenocefālija Galva ar augstu pauri, izspiestiem vaigu kauliem un prognātismu.
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem).
- entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem.
- pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
- žultsskābes Galvenā žults sastāvdaļa - holesterīna derivāti.
- šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs.
- metrdotels Galvenais oficiants restorānā, viesnīcā.
- eksarhs Galvenais priesteris sengrieķu templī.
- pozitīvais varonis galvenais tēls (prozā un dramaturģijā), kurā iemiesots autora estētiskais un ētiskais ideāls
- ģenerālkomisariāts galveno administratīvo iestāžu nosaukums Vācijas okupētajās zemēs 2. pasaules kara laikā
- grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa
- aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru.
- noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības.
- paļimdīt Gar zemi gāzt vai sviest.
- griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
- ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
- simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
- žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs.
- drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt.
- nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
- privātierēdnis Garīga darba izpildītājs privātā iestādē, kantorī vai uzņēmumā, piem., bankas vai apdrošināšanas darbinieks.
- amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli.
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
- collegia Garīgas mācību iestādes misionāru sagatavošanai katoļu ticības izplatīšanai.
- bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
- laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis.
- sturbulis Gāršu sturbulis - meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- inkretīns Gastrointestināls hormons, kas veicina insulīna sintēzi.
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām
- nosviept Gatavojot sviestu nošķiest ar krējumu.
- knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
- malt Gatavot (sviestu) ar sviesta kuļamo ierīci.
- kalatēt Gatavot (sviestu).
- sasukt Gatavot (sviestu).
- sukt Gatavot (sviestu).
- taisēt Gatavot (sviestu).
- nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
- kulcierēt Gatavot sviestu ar speciālu aparātu.
- ķērnāt Gatavot sviestu ķērnā.
- ķērnāt Gatavot sviestu ķērnē.
- ķērnēt Gatavot sviestu ķērnē.
- neit Gatavot sviestu.
- panīt Gatavot sviestu.
- sakolčerēt Gatavot sviestu.
- sviestot Gatavot sviestu.
- sirpt Gatavoties, nobriest.
- sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
- bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
- stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu
- Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
- gestapoviete Gestapo ierēdne.
- gestapovietis Gestapo ierēdnis.
- ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
- Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā.
- aizglēbt Glābjot aizvest, aiztransportēt.
- aizglābt Glābjot, sargājot aizvest, aiztransportēt.
- glābšanas stacija glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā
- paģelbt Glābt, izpestīt.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt.
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums
- oleīns Glicerīna oleīnskābes esteris.
- stearīns glicerīna un stearīnskābes esteris, dzīvnieku un augu tauku sastāvdaļa
- glicerīdi glicerīna un taukskābju esteri; augu un dzīvnieku tauku galvenā sastāvdaļa
- sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- slīmēt gludināt ar slīmestu
- ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene
- mucifikācija Gļotu veidošanās vagīnas epitēlijā ovariālā cikla progestācijas stadijā laboratorijas dzīvniekiem.
- stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
- kedijs Golfa spēlētāja asistents, kas palīdz nest inventāru, meklē bumbiņas u. tml.
- austrumgoti Gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ laktācijas periods ir ilgāks par gadu.
- sausā ālava govs, kas ir vesta pie buļļa, bet nav apaugļojusies
- varēna Grābekļa "galva", šķērskoks, kurā iestiprināti zari.
- dziedrs Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
- dzieds Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
- kamsāt Grābt, spiest.
- Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti
- Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
- Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
- Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī.
- Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
- Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.).
- publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
- paleotips Grāmata, kas iespiesta 16. gadsimta pirmajā pusē (t. i., no 1501. gada līdz 1550. gadam).
- nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene.
- nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2).
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris.
- ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru.
- bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
- blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu.
- grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
- kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
- perl Grāmatu spiestuvēs 5 punktu burtu grāds - viens no sīkākiem burtiem grāmatrūpniecībā.
- kolonels Grāmatu spiestuvēs 7 punktu lieli burti sludinājumu salikšanai.
- sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
- skitogens Grāmatu spiestuvēs ar glicerīnu un ciļņošanu veidots ādas surogāts.
- lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot.
- atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
- fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem.
- pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam.
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
- krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas.
- piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos.
- liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
- ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
- kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
- izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
- gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
- kolumna Grāmatu spiestuvēs veselas lappuses salikums.
- briljants Grāmatu spiestuvēs vismazākais (3 punktu) burts.
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts.
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā).
- nomenklatūra Grāmatvedības kontu uzskaitījums uzņēmumā vai iestādē.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
- novadas Grants novadas - pienākums (zemniekiem) pievest granti ceļa uzturēšanai.
- Suillus granulatus graudainā sviestbeka
- žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas.
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle.
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
- bugšprita priekšvadņa gredzens gredzens, ar kuru bugšpritu piestiprina pie korpusa; vienlaikus pie tā stiprina arī fokštagu
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.)
- rubīna gredzens gredzens, kurā iestiprināts rubīns
- grunde Gredzenveida dzelzs riņķis izkapts pēdas iestiprināšanai.
- skriemelis gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi
- apgrēmēt Gremošanas traucējumu iestāšanās.
- ričalas Gričalas - karuselis uz ledus, ragavas piestiprinātas pie kārts apkārtgriešanai.
- apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm
- dzeta grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ); zeta, zēta
- zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ).
- Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā.
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu.
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
- Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
- Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu
- Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās
- Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
- Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
- Hestija grieķu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete; atbilst romiešu Vestai
- Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
- Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā.
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
- Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu
- Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte
- Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
- Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons.
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls
- Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma.
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu
- Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra)
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību
- Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
- Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
- plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem; vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
- piekārti griesti griesti, kas ierīkoti pie jau esošajiem griestiem vai ēkas nesošajām konstrukcijām
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- augšgrīda Griesti.
- grieste Griesti.
- griests Griesti.
- kasetējums Griestu dekorējums - sadalījums nelielos regulāros laukumos, kurus aizpilda gleznots vai plastiski veidots ornaments, bieži - rozete.
- treineits griestu dēļu salikums (viens dēlis virs diviem)
- uzrate Griestu sija uz kuras tiek balstītas spāres.
- balka Griestu sija.
- vārde Griestu sija.
- vārds Griestu sija.
- vērbalka Griestu sija.
- vērbaļķe Griestu sija.
- vērbaļķis Griestu sija.
- vērbalkstarpa Griestu siju starpa.
- vērbaļķstarpa Griestu siju starpa.
- melnie griesti griestu starpkārta skaņizolācijas un siltumizolācijas balstīšanai
- griešanas spēks griešanas ātruma vektora virzienā vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir tangenciālspēks
- ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- griežamā ķērne griežama sviesta kuļamā ierīce
- Griežmanīša Griežmanīša ezers - Griežmaņu ezers Vestienas pagastā.
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- grillēt Grilēt - cept uz restēm.
- ķimpulēt Grīstot, vīt, cilpas mest (ar vienu adatu).
- slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta.
- virbeļšēkelis Grozekļa iekabe - iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- virbeļšotklampa Grozekļa šotklampa - galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi.
- šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties.
- bačāt Grūst (graudiem mizu piestā).
- purnīt Grūst, sviest.
- picka Grūstas kaņepes ar sviestu.
- smagai Grūti (strādāt, celt, nest).
- ģesēties Grūti strādāt un tomēr ciest trūkumu.
- plānotā grūtniecība grūtniecība, kuru pirms tās iestāšanās vēlas (plāno) pāris vai viens no partneriem
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā
- neplānota grūtniecība grūtniecības iestāšanās, ja partneri vai viens no partneriem to nav plānojis
- kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
- akiēze Grūtniecības neiestāšanās, sievietes neauglība.
- nogrūst Grūžot (piestā), sasmalcināt; arī grūžot (piestā), atdalīt (graudiem apvalku).
- gurgot Guldzināt, izdvest skaņas līdzīgi kā rīkli skalojot.
- atgozēties Gulēt ar izplestiem spārniem (sauļojoties).
- izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3).
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes.
- aerodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerodinamisko eļļošanu; darbojas ar ļoti lielu ritu (apgriezienu) skaitu
- aerostatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerostatisko eļļošanu
- hidrodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar hidrodinamisko eļļošanu
- gāzstatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju rada ievadītā saspiestā gaisa vai citas gāzes statiskais spiediens
- balks Guļbūves ēkas baļķis (kā celtnes detaļa); griestu sija.
- iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
- apgulēt Guļot saspiest, nospiest (sivēnus) - par sivēnmāti.
- galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas.
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu: apmierināt alkas (pēc kā).
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
- endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē – vulkāniskas parādības, zemestrīces u. tml.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai.
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
- vestgoti Ģermāņu cilts, gotu rietumu atzarojums, kas 3.-4. gs. dzīvoja Dņestras lejteces apvidū; 4. gs. piedalījās lielajā tautu staigāšanā.
- ģimenes vajadzības ģimenes un tās atsevišķu locekļu prasība pēc konkrēto vērtību realizēšanas garīgajā (izziņas, tikumiskās un estētīskās vajadzības), materiālajā un sociālajā jomā
- familjaritāte Ģimenīga, mājīga, nepiespiesta izturēšanās.
- familjars Ģimenīgs, mājīgs, nepiespiests.
- Phallus hadriani Hadriāna zemestauki.
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- Foresta hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium forrestii")
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam.
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- karbaminohemoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa dioksīdu cirkulējošas asinīs; viens no oglekļa dioksīda pārnešanas veidiem, kurā tas nestabili saistīts ar brīvu hemoglobīna aminogrupu.
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
- Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā (_Hereford and Worcester_), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
- pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
- poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas.
- hialurāts Hialuronskābes sāls vai esteris.
- viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās
- fosfatāze Hidrolāžu grupas enzīms, kas no fosforskābes esteriem atšķeļ fosfātgrupu.
- ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs.
- esterāze Hidrolāžu klases fermenti, katalīzē esteru hidrolītisku šķelšanos.
- hidroloģiskā stacija hidroloģiskā dienesta iestāde upju, ezeru, purvu un jūras ūdeņu hidroloģiskā režīma elementu novērošanai
- hidrometeodienests Hidroloģiskās un meteoroloģiskās novērošanas un izziņošanas dienests.
- meteoroloģiskā observatorija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri veic meteoroloģiskos novērojumus pēc plašas programmas
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim
- šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes.
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos
- Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas.
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.).
- euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
- salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
- hiperfokālais Hiperfokālais attālums - uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- venozā hipertensija hipertensija, ja palielināta pretestība venozo asiņu ieplūšanai sirdī
- puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
- hypoestes Hipoestes.
- lapvārpu hipoeste hipoestu suga ("Hypoestes phyllostachia")
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
- hloroformisms Hloroforma tvaiku anestētiskais efekts.
- perhlorāti hlorpārskābes (HClO~4~) sāļi un esteri
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- aloholesterīns Holesterīna izomērs, atrodams lanolīnā.
- izoholesterīns Holesterīna izomērs, atrodams lanolīnā.
- deholesterinizācija Holesterīna līmeņa pazemināšanās asinīs.
- holesterinerēze Holesterīna pastiprināta izdale ar žulti.
- holestanols Holesterīna redukcijas produkts, koprosterīna izomērs.
- holesterinopoēze Holesterīna sintēze.
- holesterinēmija Holesterīns asinīs.
- holesterinūrija Holesterīns urīnā.
- holesterols Holesterīns.
- acetilholīns Holīna etiķskābes esteris, darbojas kā kairinājuma impulsu novadītājs nervu galos.
- fosforilholīns Holīna fosforskābes esteris, lecitīna molekulas fragments.
- galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē.
- hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- grodi Horizontāla sija, uz kuras balstās griesti.
- adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas).
- gestagēns Hormons ar progesterona aktivitāti.
- progestagēns Hormons ar progesterona aktivitāti.
- chrestomatija Hrestomātija.
- serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma
- centromēra Hromosomas iežmauga, tās sašaurinātā daļa, ar ko tā šūnas dalīšanās laikā piestiprinās pie ahromatīna vārpstas.
- neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve.
- latīrisms Hroniska saindēšanās ar indīgiem dedestiņu ģints augiem; slimības aina līdzīga spastiskajai spinālajai paralīzei.
- Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
- Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- papisms Ideoloģisks strāvojums, kas atbalsta pāvesta politisko varu.
- perdendo Idziestot, izgaistot.
- iemetināt Ieāķēt; arī iestiprināt.
- iesudzināt Ieaudzēt, ieviest (mājdzīvniekus, to šķirni, sugu).
- aizsprengt Iebāzt (iespiest) ar varu aiz kaut kā.
- iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā).
- iemurdzīt Iebāzt, iespiest.
- iešībēt Iebīdīt; ielikt; iestumt.
- iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
- grauze Iebraukta, iestaigāta sliede.
- ieblankot Iebūvēt, iestiprināt plankas (stāvbūvē celtas ēkas sienā).
- imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
- ieruna Iečukstēšana, iestāstīšana.
- iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- seismiskā skala iedalījums zemestrīču spēka un enerģijas novērtēšanai Zemes virspusē
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
- epinoze Iedomāts slimīgs stāvoklis, kas seko pārciestai slimībai.
- piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus; piemest (5).
- piemest Iedot, piešķirt papildus; piesviest (5).
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
- biedināt Iedvest bailes; biedēt (1).
- biedēt Iedvest bailes.
- sašausmināt Iedvest kādam šausmas, bailes.
- derdzināt Iedvest riebumu.
- iegarot Iedvest, ierosināt.
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
- iestuidīt Iedzīt, iedvest.
- ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji iedzīvotāji, kas darba nespējas vai citu iemeslu dēļ nestrādā un aktīvi nemeklē darbu
- autoserviss Iedzīvotāju automobiļu apkalpošanas iestāžu un pasākumu kopums.
- sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- dones Iegriezumi mucas galdiņos dibena ripas iestiprināšanai.
- samigt Iegrimt, iestigt.
- iegrumīt Iegrūst, iestumt.
- investitors Ieguldītājs, persona, kas izdarījusi investīciju.
- greizi sašaurināts iegurnis iegurnis pēc agrā bērnībā pārciesta gūžas kaula iekaisuma
- zeķturis Iegurņa joslu aptverošs, nestaklēts jostveida apakšģērbs ar vairākiem garo zeķu turētājiem.
- cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
- atrast ceļu uz sirdi iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību
- AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
- priluņitsja Ieiet restorānā.
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- grozekļa iekabe iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- aizmīlēt Iekarot mīlestību.
- veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
- rektifikācijas iekārta iekārta vairākkārtējai šķidru maisījumu destilācijai
- alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta
- sviesta gatavotājs iekārta, ar kuru, mehāniski apstrādājot krējumu (25-45% tauku), iegūst sviestu (80-83% tauku) un paniņas (0,3-0,5% tauku)
- ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
- detanders Iekārta, kas pazemina gāzu temperatūru, liekot gāzei izplesties un veikt ārēju darbu.
- aprikte Iekārtojums, iekārta, iestāde.
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
- ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
- instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrēt Iekārtot (skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (1).
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi).
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
- ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
- pneimopiedziņa Iekārtu komplekss mašīnu (aparātu) darbināšanai ar saspiesta gaisa (retāk - gaisa plūsmas) enerģiju.
- rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
- ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
- iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt.
- aizdedzes svece iekšdedzes motoros ieskrūvēta aizdedzes ierīce ar 2 elektrodiem, starp kuriem radusies dzirkstele vajadzīgajā brīdī aizdedzina cilindrā saspiesto degmaisījumu
- gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa.
- priekšlogs Iekšlogs; ieliekams un izņemams logs, ko rudenī iestiprina, ieliek (siltuma saglabāšanai ziemā).
- lipstiķis Ielāps, iestiķēts gabals.
- kabe Ielaušanās caur griestiem.
- ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
- iejūkums Iemaņas, iestrādāšanās, piera.
- ielidināt Iemest (1).
- ielingot Iemest (1).
- ielepīt Iemest (ar ko lipīgu).
- iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu).
- ielikt Iemest (zvejas rīku).
- iemest vēstuli iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu
- sastingrināties Iemest, iedzert (kādu alkoholisku dzērienu).
- ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā).
- iemūdīt Iemest.
- ieplinderēt Iemest.
- ievirst Iemest.
- iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties.
- iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
- ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu).
- iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu).
- ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- iesanesties Ienest.
- produktīvais, galvenais ienesums ienestā nektāra krājumi, kas vairākkārt pārsniedz saimes patēriņu un veido atņemamo medu
- čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe.
- aizgulēt Ieņemt bērnu (grūtniecības iestāšanās).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; arī apmesties.
- iekundēties Ieņemt vietu kādā vidē vai iestādē ar citu labvēlību.
- iesaperināties Ieperināties; arī ieviesties.
- ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt.
- ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
- bolēt Ieplest un grozīt (acis).
- boļāt Ieplest un grozīt acis.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- plačot Ieplesties, plati staigāt (kā dzērājs).
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- pārvietot ierādot citas telpas vai atrašanās vietu, likt iekārtot tur iestādi, uzņēmumu u. tml.
- imatrikulācija ierakstīšana sarakstā (matrikulā); ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- atvērt kontu ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā
- algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur)
- nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties.
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
- ombudsmans Ierēdnis, kas izskata privātpersonu sūdzības par valdības iestādēm.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
- bumbturis Ierīce aviācijas bumbu (un citu iznīcināšanas līdzekļu) piestiprināšanai pie lidmašīnas.
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi)
- kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
- reostats Ierīce elektriskās strāvas vai sprieguma regulēšanai elektriskajās ķēdēs, rezistors, kura elektrisko pretestību var nepārtraukti vai lēcienveidīgi mainīt.
- žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
- reža Ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem.
- giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā.
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- baļķgāzis Ierīce kokmateriālu izkraušanai no kokvedējām automašīnām un platformām uz krautuves estakādēm.
- aerogrāfs Ierīce krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu; lieto tekstilrūpniecībā, poligrāfijā, scenogrāfijā, grafikā, keramikas izstrādājumu dekorēšanai u. c.
- pakarenis Ierīce lokšņu uzkāršanai un piestiprināšanai žāvējot.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
- manodetanders Ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā.
- strūklas aizspārns ierīce spārna cēlējspēka palielināšanai, izmantojot saspiesta gaisa strūklu no spraugām spārna astes malās
- sviesta tecīlis ierīce sviesta gatavošanai
- sviestmašīna Ierīce sviesta gatavošanai.
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
- ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
- turbulizators Ierīce uz lidmašīnas spārna virsmas plūsmas destabilizēšanai un pārejas veicināšanai no laminārās plūsmas uz turbulento plūsmu.
- spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
- rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
- ūdensmetējdzinējs Ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku.
- ģeofons Ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā.
- bremžu krāns ierīce, kas vada saspiestā gaisa padevi no resivera uz transportlīdzekļa bremžu kamerām
- maiņrezistors Ierīce, kuras elektrisko pretestību var mainīt.
- nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes
- pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- ieriesties Ieriest 1.
- ierietēt Ieriesties 2(2).
- agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem
- bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
- rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība
- piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5).
- piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4).
- iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
- iemostīties Iesākt darbu un pamest to nepabeigtu.
- iebriesties Iesākt piebriest, uzbriest, augt.
- iestāties Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- aizstrinkšēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- stirkāties Iesākt un pamest nepabeigtu darbu.
- pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu).
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
- paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā).
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
- iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties.
- iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā).
- uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai).
- ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu.
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- rekurss Iespēja izlabot pieļauto kļūdu, panākt sprieduma pārskatīšanu vai ciesto zaudējumu atlīdzināšanu.
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
- nonparelis Iespiedburti, kuru biezne ir 6 punkti (2,256 mm); ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- kopiespiedums Iespiedums, kur vairākas krāsas iespiestas viena uz otras.
- nodrukāt Iespiest (2) (1).
- iekniebt Iespiest (ko starp ko).
- piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
- iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
- iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
- iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
- iemiegt Iespiest (starp ko).
- drukavāt Iespiest (tekstu).
- iedrukāt Iespiest 2 (1).
- iespaust Iespiest 2.
- iebučot Iespiest skūpstu (piemēram, delnā).
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.).
- apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt.
- izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
- iemaidzīt Iespiest, iedzīt.
- iebuktēt Iespiest, ieliekt.
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- iegumstīt Iespiest, ietūcīt.
- ietvert Iespiest, ievērt.
- iezmaugt Iespiest, iežņaugt.
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- saslēgt iespiest, saspiest
- iedarīt Iespiest, saspiest.
- driķēt Iespiest.
- drukāt Iespiest.
- ieslogot Iespiest.
- iesprandzēt Iespiest.
- iesprengt Iespiest.
- iesprenkt Iespiest.
- iesprūdīt Iespiest.
- iestilpēt Iespiest.
- uzdriķēt Iespiest.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
- iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
- ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- samieties iespiesties (par vairākiem objektiem)
- aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju).
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu).
- iesatriekšties Iespiesties un norīvēt, noberzt.
- pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt.
- iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
- izsprudzināties Iespiesties, iespraukties.
- iespringt Iespiesties, iesprūst.
- iesakosties Iespiesties, iesūkties kādā materiālā (par krāsu).
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
- penetrēt iespiesties; izkļūt vai izsūkties cauri
- iemākties Iespiesties.
- iemiegties Iespiesties.
- iesaspiesties Iespiesties.
- iesprūdīties Iespiesties.
- iesprudzināties Iespiesties.
- brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus.
- oblātorija Iespiests cirkulārs ar vēstījumu par jauna tirdzniecības nama dibināšanu vai jau pastāvoša pārgrozīšanu.
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
- iespiestava Iespiestuve.
- virsiespiedējs Iespiestuves vadītājs, faktors.
- spīļstienis Iespiežamā veltņa ierīce uzvilkņa saturēšanai un piestiprināšanai.
- iesprengties Iespraukties, iespiesties.
- iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iesprudīt Iespriest.
- iespiesties Iespriesties (1).
- saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
- iesaspriesties Iespriesties.
- iespriegt Iespriesties.
- sasprausties Iesprūst, iestrēgt.
- taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo.
- birojs iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā)
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
- gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē.
- depozitārijs Iestāde vai persona, kas pieņem glabāšanā vērtības.
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
- struktūra iestāde, apvienība; veidojums
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu; speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs.
- dienests iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus
- telefona centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- bāriņu tiesa iestāde, kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību
- īstenotājiestāde Iestāde, kas īsteno kādu pasākumu.
- klīringhauzs Iestāde, kas izdara dažādu organizāciju (gk. banku) savstarpējos norēķinus.
- izpildinstitūcija Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- informācijas aģentūra iestāde, kas izplata jaunumus laikrakstiem, radio un TV.
- kuratorija Iestāde, kas nodrošina aizbildnību, aizgādnību.
- filharmonija Iestāde, kas organizē koncertus.
- arhidiecēzes kūrija iestāde, kas palīdz arhibīskapam arhidiecēzi pārvaldīt
- kapituls iestāde, kas pārzin ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu
- ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība
- ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība
- budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
- serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
- meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteoroloģiskā stacija.
- meteoroloģiskā stacija iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteostacija
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
- pionieru nometne iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizēja pionieru un skolēnu atpūtu
- apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
- budžetiestāde Iestāde, kas veic varas vai pārvaldes funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.
- piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu
- lupozorijs Iestāde, kur ārstē ādas tuberkulozi.
- kollēgija Iestāde, kur lietas izspriež ar balsu vairākumu.
- darba birža iestāde, kur noteiktā kārtībā tiek reģistrēti darba meklētāji, bezdarbnieki un vākta informācija par darba piedāvājumiem
- cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka.
- notariāts Iestāde, kur sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
- atpūtas nams iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos
- ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
- mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- emanatorijs Iestāde, kurā slimniekus ārstē ar radioaktīviem ūdeņiem un rādija emanācijas inhalācijām.
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
- nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus
- avioklubs Iestāde, kurā var apgūt aviācijas pamatzināšanas un amatieru apmācību kursu.
- lēmējiestāde iestāde, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus
- bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
- mašīna iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
- veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
- trenažieru zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.)
- svaru zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.)
- sporta zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.); trenažieru zāle
- stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
- cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- reklāmas aģentūra iestāde, uzņēmums, kas nodarbojas ar reklāmu izgatavošanu un izplatīšanu, reklāmas orgsnizēšanu
- kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- darbs Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1).
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
- iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija; arī pasākums.
- anštalte Iestāde.
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.)
- galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
- atkalizmantošana Iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis; atkārtota izmantošana.
- birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums; organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- apstādīt Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
- izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā iestādīt (kā lielāku daudzumu).
- piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
- sasēdināt Iestādīt (vairākus, daudzus augus).
- piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pārstādīt Iestādīt citā vietā; stādīt vēlreiz, no jauna.
- piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
- apstādīt Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma).
- iesēdināt Iestādīt.
- iestatīt Iestādīt.
- pasēdināt Iestādīt.
- apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
- tricināt Iestaigāt, nonēsāt, nomīt.
- šļāka Iestaigāta sliede.
- ieraustīt Iestaipīt, izstaipīt.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
- iespraudums Iestarpinājums (2).
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
- epizods Iestarpinājums; starpgadījums; notikums.
- iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
- spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot
- interkalārs Iestarpināts.
- iemetināt Iestarpinot papildināt.
- ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot); ieskaidrot.
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- iepūst miglu acīs iestāstīt izdomājumus, aplamības
- iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot.
- ieborēt Iestāstīt, iegalvot.
- tielēt Iestāstīt, kaulēties.
- iemēļot Iestāstīt, pārliecināt.
- iesludināt Iestāstīt, pārliecināt.
- iegalvāt Iestāstīt; arī apgalvot.
- ieblādēt Iestāstīt.
- ieblatot Iestāstīt.
- iepaust Iestāstīt.
- ieteikt Iestāstīt.
- saborēt Iestāstīt.
- liberālisms Iestāšanas par maksimālu indivīda brīvību un valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
- iestāja Iestāšanās.
- iestāt Iestāties (1).
- iestāt Iestāties (2).
- iestāt Iestāties (3).
- ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
- klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
- segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
- nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
- atnākt Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu).
- daiet Iestāties (par laikposmu).
- atnākt Iestāties (par norisēm dabā).
- sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru).
- mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
- iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu)
- atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa); atkal sasalt.
- pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
- pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
- iesastāties Iestāties darbā, skolā u. tml.
- aptumst Iestāties krēslai vai tumsai; satumst.
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
- sanakšņot Iestāties naktij.
- izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā).
- iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur) -par tumsu, krēslu.
- novakarāties Iestāties vakaram.
- novakarēties Iestāties vakaram.
- uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
- pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
- ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu).
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt.
- sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem).
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
- aizģist Iestāties, rūpēties par kādu.
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
- iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei.
- resoru arhīvi iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli
- protokols TOP iestāžu automatizācijas protokols (angļu "Technical and Office Protocol")
- CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex").
- korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
- skontrācija Iestāžu vai personu savstarpēju maksājumu pieprasījumu ieskaite.
- iekšējās drošības dienests iestāžu, komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību
- aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
- iesteigt Iesteigties.
- aizstenēties Iestenēties, ievaidēties.
- aizstenēt Iestenēties.
- iegvergzdēties Iestenēties.
- noknekstoties Iestenēties.
- sastenēt Iestenēties.
- sastenēties Iestenēties.
- tulēt Iestērķelēt, iecietināt.
- iesparoties Iestiepties.
- iestigāt Iestigot.
- cirsma Iestigots meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai kurā izstrādā kokmateriālus.
- iemukt Iestigt (1).
- iesmukt Iestigt (1).
- iesnigt Iestigt (1).
- iestigties Iestigt (1).
- iestrēgt Iestigt (1).
- iestrigt Iestigt (1).
- iestrigt Iestigt (2).
- samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
- ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos).
- apstigt Iestigt (purvā).
- sastrigt iestigt, iegrimt, iestrēgt
- drimpēt Iestigt, iestrēgt (dziļā sniegā vai purvā; par zirgiem).
- sastigt Iestigt, parasti dziļi.
- iemuities Iestigt.
- vitrifikācija Iestiklošana.
- sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā; iestiklot (kā lielāku daudzumu).
- iesēdināt Iestiklot; ierīkot (aplodu).
- aizglāzāt Iestiklot.
- glāžot Iestiklot.
- ieglāzēt Iestiklot.
- ielangāt Iestiklot.
- ielogot Iestiklot.
- iestīmēt Iestīlēt.
- iebūve Iestiprinājums.
- iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
- iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
- iekniedēt Iestiprināt (kniedi).
- ielikt Iestiprināt (kur iekšā).
- ierežģināt Iestiprināt (kur ko iekšā), veidojot režģi.
- ierežģīt Iestiprināt (kur ko iekšā), veidojot režģi.
- iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu.
- iestiepļot Iestiprināt (rāmī, ietvarā) stieples.
- iespīlēt Iestiprināt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
- iecapot Iestiprināt ar capām 1.
- iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
- ieķitēt Iestiprināt ar ķiti.
- iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi.
- ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
- iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
- ierāmēt Iestiprināt ietvarā.
- iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
- iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē).
- ieklemmēt Iestiprināt skrūvspīlēs.
- apspieķot Iestiprināt spieķus apkārt (riteņa rumbai).
- iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu).
- iestīpāt Iestiprināt stīpā vai stīpās.
- ievākot Iestiprināt vākos (iespieddarbu).
- ieeņģot Iestiprināt virās (parasti logus, durvis).
- likt zobus iestiprināt zobu protēzes
- salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
- sleņģot Iestiprināt, iebūvēt logu vai durvju aplodu.
- ieķīlēt Iestiprināt, iedzenot ķīli.
- sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras; sastiprināt, savienot ar stiegrām.
- likt Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot).
- iestiprēt Iestiprināt.
- iestiprot Iestiprināt.
- pastatīt Iestiprināt.
- iestiproties Iestiprināties, nostiprināties.
- kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
- ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā).
- iepederēt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar atsperu ecēšām.
- ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru).
- ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē).
- iešķīvot Iestrādāt ar šķīvju ecēšām.
- iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
- iekalt Iestrādāt kalumā.
- iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
- oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem).
- ierēdzēt Iestrādāt rādzes pakavam.
- vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
- iedzievāt Iestrādāt.
- iedzīvot Iestrādāt.
- iepūlēties Iestrādāties.
- darbeklis Iestrādāts sieviešu rokdarbs, adīklis.
- iekļuit Iestrēbt.
- ielekterēt Iestrēbt.
- ielepēt Iestrēbt.
- iestrēbties Iestrēbt.
- ietelzēt Iestrēbt.
- ietelzt Iestrēbt.
- ievirgāt Iestrēbt.
- aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē).
- iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iestrēgt (parasti rīklē).
- iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
- sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā.
- iesēsties Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
- ieklemmēties Iestrēgt; ieķerties.
- noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu).
- cipt Iestrēgt.
- iekrencelēties Iestreipuļot, iemeimurot.
- iedenderēt Iestreipuļot.
- ieģeņģerēt Iestreipuļot.
- iestraipalēt Iestreipuļot.
- iestraipuļot Iestreipuļot.
- iestrinkšināties Iestrinkšēties.
- ietrinkšēties Iestrinkšēties.
- ietrinkšināt Iestrinkšināt.
- ietrinkšināties Iestrinkšināties.
- iestrinkšķināties Iestrinkšķēties.
- ietrinkšķēties Iestrinkšķēties.
- ietrinkšķināt Iestrinkšķināt.
- ietrinkšķināties Iestrinkšķināties.
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (izrādi).
- uzvest iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.)
- uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
- iemačkāt Iestūķēt (ko mīkstu).
- iebidžīt Iestumt (ar roku).
- iešaudīt Iestumt, iebīdīt.
- iespalēt Iestumt, iespiest, iegrūst.
- ieoderēt Iestūrēt (ragavas baļķus vedot).
- iestūreniski Iestūriski.
- iestūris Iestūriski.
- sazvaidīt Iesvaidīt, ieziest.
- ielepēt Iesviest ar dubļiem.
- sadauzt iesviest, iemest
- ieskliest Iesviest, iemest.
- žiemelēties iesziesties, iesmērēties
- iebringāt Iešūpoties iekšā, iekārtoties, iestreipuļot.
- izplacis iet iet ar izplestām kājām
- iet soļos (arī soļiem) iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem)
- pacelt asti gaisā iet projām, pamest, atstāt
- stumt Iet, vest.
- stumpāt Iet; vest.
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju.
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- iesasukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
- iesukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
- ietriebt Ietriept, ieziest.
- rūts ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām, kuras pārbīdot atzīmē skaitīšanas darbību rezultātus; šādas ierīces ripiņas
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
- vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci
- Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- atvadīt Ievadīt, iestumt atpakaļ.
- lasēt Ievadīt, vest ostā.
- aizsēkties Ievaidēties, iestenēties.
- iekortelēties Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā).
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- ielavīt Ievest (labību).
- ievizināt Ievest (par transportlīdzekli).
- importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
- ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem.
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
- sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus).
- ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku).
- ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt.
- sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
- iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
- iešķūtēt Ievest.
- aizstājējprodukti Ievesti produkti, kas aizstāj pārstrādes operāciju rezultātā radušos produktus.
- pievadāt Ieviest (atvedot to no kādas citas vietas).
- ievest Ieviest (kādu jauninājumu).
- aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
- dekretēt Ieviest (ko) ar likumu, dekrētu.
- aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni).
- automatizēt Ieviest automātus (kādā nozarē, uzņēmumā).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- pieselēt Ieviest jaunu liellopu šķirni.
- pieselt Ieviest jaunu liellopu šķirni.
- kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā).
- konveijerizēt Ieviest konveijerus.
- mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā).
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
- motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā); apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu).
- iztēzgāt Ieviest nekārtību, izvazāt.
- sovietizēt Ieviest padomju iekārtu.
- rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
- pieņemt Ieviest, iedibināt (pēc paraduma, tradīcijas).
- iedzīvināt Ieviest, īstenot, realizēt.
- ievest kārtību ieviest, nodibināt kārtību
- iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- ieselināt Ieviest; ieaudzēt.
- iesugot Ieviest; ieaudzēt.
- Zviedrijas mēru sistēmas kanna ieviesta 1665. g. = \~2,62 l.
- iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
- insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem.
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem).
- pastāt Ieviesties (par dzīvniekiem).
- iesataisīties Ieviesties (par grauzējiem, kāpuriem u. tml.).
- iemesties Ieviesties (par parazītiem).
- iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem).
- papanavāt Ieviesties (piemēram, par grauzējiem).
- ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem).
- ieaugļoties Ieviesties un pavairoties.
- iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā).
- piejemt Ieviesties, iedibināties (par paražām).
- ievērsties Ieviesties, ielavīties.
- ieriesties Ieviesties, ierasties.
- iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties; tikt ieviestam, īstenotam, realizētam.
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- pieselēties Ieviesties, pievairoties.
- apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
- pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem.
- piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- ieselīties Ieviesties, savairoties.
- iezelties Ieviesties, sazelt 1.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- iesavadāties Ieviesties; tikt ieviestam.
- iesaviesties Ieviesties; tikt ieviestam.
- iecistēt Ieviesties.
- iestiproties Ieviesties.
- ievesties Ieviesties.
- ieviersties Ieviesties.
- ieviesoties Ieviesties.
- ievirst Ieviesties.
- ievirsties Ieviesties.
- pavirsties Ieviesties.
- intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
- iesēdināt Ievietot, iestiprināt (izkapts asmeni) kātā.
- ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu).
- pildīt Ievietot, iestrādāt (ko) gatavojamā produkta iekšienē; gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko.
- iestellēt Ievietot; novietot; iebūvēt, iestiprināt (detaļu celtnē).
- sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu).
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- novaksavāt Ieziest (apavus) ar krēmu un nospodrināt.
- noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt (apavus).
- ieeļļot Ieziest ar eļļu (parasti matus).
- iepernicot Ieziest ar pernicu.
- iesviķot Ieziest ar sveķiem.
- pataukot Ieziest ar taukiem.
- ietaukot Ieziest ar taukvielām.
- trānot Ieziest ar trānu.
- nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
- ievaskot Ieziest ar vasku.
- smičot ieziest stīginstrumenta lociņu ar kolofoniju
- satept Ieziest, apziest, aptašķīt.
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
- iesmurgāt Ieziest, iesvaidīt (kur iekšā).
- ieglaudīt Ieziest, ietaukot.
- iesmērēt Ieziest.
- ietepēt Ieziest.
- ietept Ieziest.
- ietraipīt Ieziest.
- ievieķēt Ieziest.
- iezieķēt Ieziest.
- iezviest Ieziest.
- iesaziesties Ieziesties.
- iesmērēties Ieziesties.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
- magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai
- vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā.
- oļi Iežu atlūzas, akmeņi, kas sanesti jūras vai ezera krastā un noapaļojušies, beržoties citam gar citu.
- Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik").
- Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
- sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica").
- Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms.
- berliniāna Ikgadējais Berlīnes starptautiskais kinofestivāls; berlināle.
- atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas.
- antiprogesterons Ikviens antigestagēns līdzeklis, kas kavē progestatīvo vielu veidošanos, piem., mifepristons.
- fosfolipāze Ikviens enzīms, kas katalizē fosfolipīdu (lecitinu) estersaites hidrolīzi.
- triglicerīds Ikviens glicerīna esteris, kurā visas trīs hidroksilgrupas esterificētas ar karbonskābi.
- būvizstrādājums Ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē.
- neirotoksīns Ikviens no toksīniem, kas izraisa nervaudu destrukciju, īpaši eksotoksīni.
- sterons Ikviens steroīds, kurā ir viena vai vairākas ketogrupas, piem., testosterons.
- virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta.
- sakaukāt Ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju).
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- izmirties Ilgāku laiku ciest badu.
- sabadoties Ilgāku laiku ciest badu.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- aizgarēties Ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest.
- sabadot Ilgāku laiku likt ciest badu.
- atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī).
- samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- izloderēties Ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā.
- izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
- atsačudīties Ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi.
- nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
- nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
- nociesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties.
- izstibīties Ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt.
- atciest Ilgāku laiku, daudz ciest.
- izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
- pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
- izmesties Ilgāku laiku, daudz mest.
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
- izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
- piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
- novāļot Ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt.
- izvesties Ilgāku laiku, daudz vest.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- izkalināt Ilgi likt badu ciest.
- aizdakterēt Ilgi un bez sekmēm ārstējot, novest nāvē.
- iesūnoties Ilgstoši apmesties, uzturēties vienā vietā.
- pievārgt Ilgstoši ciest, vārguļot.
- aizmērdināt Ilgu laiku ciest badu.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- Ilziņu-Zāļu ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Vestienas dzirnavezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
- imūnstimulatori Imūno procesu veicinātāji (piem., interferons), vielas, kas nostiprina organisma dabisko pretestību.
- penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
- šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- cimšiani Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- sahaptini Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- jokuti Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- nivoki Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- apsaroki Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- asinibioni Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- osedži Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
- hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli metropoles rajons, tā jaunā daļa, kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli; mūsdienās šeit atrodas Indijas valdība.
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- eirignāts Indivīds ar platu seju un izspiestiem vaigu kauliem.
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus)
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas
- gamelāns Indonēzijā - nacionālās mūzikas orķestris, kurā ir gk. sitamie instrumenti.
- Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- pulikācija Infestācija ar blusām; blusainība.
- cerkomonioze Infestācija ar cerkomonām.
- ezofagostomoze Infestācija ar ezofagostomiem.
- gamazidoze Infestācija ar gamazīdu ērcēm.
- gongilonematoze Infestācija ar gongilonēmām.
- verminācija Infestācija ar parazītiskiem tārpiem.
- flageloze Infestācija ar vicaiņiem.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli
- Valsts investīciju programma infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums
- inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos.
- virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē
- palīgorgāns Institūcija (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- klīringa centrs institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu
- norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem
- konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā
- centrālais darījumu starpnieks institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus
- Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja institūcija, kas vadīja latviešu bēgļu palīdzības iestādes 1. pasaules kara laikā
- uzraudzības institūcija institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi banku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
- čellkoncerts Instrumentāls koncerts čellam un orķestrim.
- dermohigrometrs Instruments ādas pretestības mērīšanai.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- anesteziometrs Instruments kādas ķermeņa daļas anestēzijas pakāpes noteikšanai.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
- slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai.
- IKD Integrētais konsultatīvais dienests.
- INSIS Integrēto pakalpojumu starpiestāžu sistēma ("Interinstitutional system of integrated services").
- piekliegt pilnas ausis intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt
- apdrošināmā interese interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam
- baltās lapas interneta izziņu dienests, kurā ir informācija par tā lietotājiem - elektroniskā pasta adreses, telefona numuri, pasta adreses u. c., kas atvieglo šīs informācijas izguvi
- edu Interneta virsdomēns mācību iestādes apzīmēšanai.
- skatēmija Intestināla toksēmija, kas rodas, ja notiek zarnu toksisko pūšanas produktu absorbcija.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- sindikāts Investīciju banku vai finanšu institūtu grupa, kas garantē iepirkt no emitenta jaunu vērtspapīru izlaidumu vairumā un izvietot to investoru starpā.
- investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē
- čīkstāda Īpaša āda, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
- diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne.
- kursi Īpaša mācību iestāde.
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai).
- klosterskolas Īpašas mācību iestādes klosteros, kas sadalījās iekšējās garīdzniekiem un ārējās lajiem.
- pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu
- grils Īpašas restes vai speciāla kamera cepšanai.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
- banketzāle Īpaši aprīkota restorāna vai viesnīcas zāle, kuras lielums atkarīgs no banketa dalībnieku skaita.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti.
- izlūkošana īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ur iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību
- gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
- testējamība Īpašība, kas raksturo sistēmas vai tās komponenta piemērotību testēšanas procedūras izpildei.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem
- krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai.
- mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- friktopātija Īpatnēja drebuļu sajūta, ko izraisa anestēzijas zonu kairinājums histēriskām personām.
- aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs.
- Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu.
- saki Irāņu tauta Khotanas novadā Turkestānas dienvidrietumos; indoskiti.
- Afrāsijābs Irāņu vēsturisko mītu tēls, ļauns burvis un zoroastrisma ļaunāko ienaidnieku turāniešu vadonis; Avestā arī Frangrasians.
- sačākstējis Irdens, caurumains, nestiprs.
- IS IS elementi - visvienkāršākie transportējamie elementi, kas samērā viegli izšķeļas no genoma un var tikt pārnesti uz citām genoma vietām, izraisot mutācijas un gēnu transpozīcijas (pārvietošanos).
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- aizturēšana Īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu.
- neiroleptanalgēzija Īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus.
- pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot.
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā.
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- žvākgals Īss ķēdes posms, ar kuru enkurķēdi piestiprina pie peldlīdzekļa.
- intermeco Īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums.
- kompendiozs Īss, saspiests; konspektīvs.
- Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
- augstiene Istabas griesti.
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- nodvest Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nodvesties.
- nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest; nopūsties.
- nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest 1.
- klajuma īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium campestre")
- neiemērkt ne pirkstu ūdenī it neko nedarīt, nestrādāt
- madžolata Itālijā mīlestības dziesma pie mīļākās loga.
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību
- minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
- Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest.
- izmugurot Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri; izmugurēt.
- izmugurēt Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri.
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu); ataust.
- izbringt Izbriest.
- lancīt Izcelt tīklu, izņemt zivis un iemest tīklu no jauna.
- nolauzt sroku izciest (visu piespriesto) cietumsodu
- lauzt sroku izciest cietumsodu
- izsēdēt Izciest sodu (parasti cietumā).
- atsēdēt Izciest sodu cietumā.
- čaļitsja Izciest sodu, sēdēt cietumā.
- puhnuķ Izciest sodu.
- izģelbt Izciest.
- izaciesties Izciesties.
- izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
- izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu); izdvest (3), izdvašot (1).
- izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); izdvest (3).
- sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru 2(1).
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas).
- nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas
- pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- saštukot Izdomāt, sarunāt, samest naudu.
- izsēkt Izdvest elsojošu skaņu.
- nočepstēt Izdvest pēdējo elpu pirms miršanas.
- nočerkstēties Izdvest pēdējo elpu pirms miršanas.
- atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums.
- estinto Izdziestot, augstākā mērā klusi.
- perdendosi Izdziestot, izgaistot (skaņai).
- diluendo Izdziestot, izgaistot, līdzīgi "morendo".
- morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu
- iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
- izčavāt Izdzīt, izmest.
- izķuidāt Izdzīt, izmest.
- izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
- izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest.
- izfurķēt Izdzīt; izmest.
- dataisīt Izgatavot (ko) piestiprināšanai pie kā.
- apģelbēt Izglābt, izpestīt.
- seminārs Izglītības iestāde, kas sagatavo skolotājus (dažās valstīs), arī reliģisku organizāciju amatpersonas.
- speciālā skola izglītības iestāde, kurā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas
- pepinjēra Izglītības iestāde.
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
- defenestrēt izgrūst vai izsviest pa logu cilvēku vai kādu lietu
- apgulšņāt Izgulēt, guļot nospiest.
- izplūst Izirt un izplesties (par matiem).
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest.
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā
- konca Izkapts daļa, ko piestiprina pie kāta.
- pēds Izkapts daļa, ko piestiprina pie kāta.
- uzkums Izkapts piestiprinājuma pie kāta leņķis.
- balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums.
- kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
- izplāt Izklāt, izplest.
- noklīdināt Izklīdināt, uzvest uz nepareizā ceļa, ievest maldu ceļos, dabūt prom, maldināt.
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
- lempoties Izlaisties, neveikli uzvesties.
- izžūrāt Izlaistīt, izšķiest.
- iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
- razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut
- izgumbāties Izliekties, izspiesties.
- izgumboties Izliekties, izspiesties.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- izrotāt Izlietot, izšķiest.
- kundzēties Izlikties par kungu, uzvesties kā pie kungiem.
- iesaprasīties Izlūgties, lai ļauj apmesties kur uz dzīvi, pārnakšņot u. tml.
- izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
- aģentūra Izlūkošanas dienests.
- bugšprita kustīgais gredzens izmanto priekšburas halzstūra piestiprināšanai
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- izkāst Izmantot, izspiest; izdabūt (naudu).
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- izlidināt Izmest (1).
- izlingot Izmest (1).
- izkrēst Izmest (ārā).
- izperņīt Izmest (ārā).
- izkapačāt Izmest (kūtsmēslus) no vezuma.
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- izdzirkstīt Izmest dzirksteles.
- noenkuroties virsvēja pusē izmest enkuru vēja pusē
- spusķiķ Izmest lietiskos pierādījumus aizturēšanas laikā.
- guņģot Izmest loku, līkumot, tikt brīvā vaļā.
- kikot Izmest no čata.
- atinstalēt Izmest no datorsistēmas aparatūru vai programmatūru.
- izgraust Izmest un pazaudēt.
- dzīt tīklus izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās)
- parašutēt Izmest, nolaist no lidaparāta ar izpletni.
- izforņīt Izmest; izstumt.
- izgraut Izmest.
- izručīt Izmest.
- izruķīt Izmest.
- izšvirnīt Izmest.
- izvaļīt Izmest.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- izpudāt Iznest ārā.
- izanesties Iznest sev līdzi.
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest
- izpeizēt Izniekot, izšķērdēt, izšķiest, izputināt.
- notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā
- kara stāvoklis izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai; karastāvoklis
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civivilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
- internēšana izolācija, pagaidu arests
- izolācijas pretestība izolācijas materiālu pretestība elektriskai strāvai. Izolācijas materiālu raksturo īpatnējā tilpuma pretestība (mērvinība SI mērvienību sistēmā W/cm^3^) un īpatnējā virsmas pretestība (W/cm^2^)
- sevināt Izolēt, apmesties par sevi.
- gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu.
- kabinets Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā).
- izohrona Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus iestājas kāda meteoroloģiska parādība.
- izofēna Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus ir iestājusies kāda ar dzīvo dabu saistīta parādība.
- izoseista Izolīnija, kas savieno punktus, kuros zemestrīce bijusi vienādi stipra.
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- atkratīties Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem.
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligāciju, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
- izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- turēt solījumu (arī zvērestu) izpildīt solījumu (zvērestu)
- turēt zvērestu (arī solījumu) izpildīt zvērestu (solījumu)
- izpildelements Izpildsistēmas funkcionāls elements kādas noteiktas darbības (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. funkciju) veikšanai apstrādes procesā.
- rēdīt Izpirkt vainu, ciest sodu.
- vadot Izpirkt, izpestīt, atbrīvot.
- izplātus Izplātim (1); ar izplestām kājām.
- skleist Izplatīt, šķiest.
- skleīst Izplatīt, šķiest.
- iesparoties Izplatīties, izplesties.
- izplensties Izplatīties, izplesties.
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3).
- selīties Izplatīties; apmesties uz dzīvi.
- atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
- atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.).
- uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri).
- pēkšties izplest spalvas, sabozties
- izspīrināt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt.
- izspīrīt Izplest, atplest, izstiept; izspīrēt.
- izspīrēt Izplest, atplest, izstiept.
- izplandīt Izplest, izklāt.
- izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī izstiept.
- Milium effusum izplestā ēnsmilga
- plašā ēnsmilga izplestā ēnsmilga
- Evernia divaricata izplestā evernija
- Grossularia divaricata izplestā jeb kalnu ērkšķoga
- Polygonum patulum izplestā sūrene
- Aster divaricatus izplestā ziemastere
- Trifolium expansum izplestais āboliņš
- plašais donis izplestais donis
- a bras ouverts izplestām rokām
- kalnu ērkšķogas izplestās ērkšķogas
- vēdeklis Izplestas medņa gaiļa astes spalvas, kas sevišķi labi redzamas, gailim riestojot.
- izkuplot Izplesties kuplumā.
- nolīkt Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko).
- aizvirzīties Izplesties noteiktā virzienā (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.); aizstiepties.
- izspīrēties Izplesties, atplesties, izveidot plašāku.
- izspīrināties Izplesties, atplesties, izveidot plašāku.
- izspīrīties Izplesties, atplesties, izveidot plašāku.
- kliesties Izplesties, izkaisīties.
- plaust Izplesties, izplatīties.
- aizstaipīties Izplesties, klāties līdz.
- noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.).
- aizsniekties Izplesties.
- izplakt Izplesties.
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
- atjaunojums izrādes iestudēšana no jauna
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); arī mīlināties (1).
- žēlāt Izrādīt mīlestību, maigumu; just līdzi.
- Mossad Izraēlas izlūkdienests.
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- iecerināt Izraisīt, iedvest cerību.
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
- čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
- izrestēt Izsijāt ar lielo rijas sietu (resti).
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā; arī spriest tiesu.
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
- atskaitīt Izslēgt (no mācību iestādes).
- atsprukt Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties.
- parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu
- izzvaidīt Izsmērēt, ieziest.
- uzspārdīt Izspert un aizmest (ar kājām).
- pāržmaugt Izspiest (cauri).
- noskalpēt Izspiest augstu cenu.
- noplēst piķi izspiest naudu
- reketēt Izspiest naudu ar draudiem, iebaidīšanu vai vardarbību.
- likt uz ausīm izspiest naudu; aplaupīt
- terorizēt Izspiest naudu.
- izmiegt Izspiest no kurienes.
- izgnauzt Izspiest, izgriezt (kā mitru veļu).
- izspanderēt Izspiest, izgrūst.
- izslaukt Izspiest, izkrāpt naudu vai mantu.
- izmurkšīt Izspiest.
- izspaudīt Izspiest.
- uzmiegt Izspiest.
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
- izblinzt Izspiesties uz āru.
- izgumt Izspiesties, izliekties.
- izkļauties Izspiesties.
- izspriesties Izspiesties.
- iztiesāt Izspriest tiesā (parasti lietu).
- izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
- izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē).
- emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
- brosnīt Izstāties (no mācību iestādes).
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
- izspogot Izsūkties, izspiesties ārā.
- izlobt Izsviest (dusmās).
- izlodēt Izsviest ārā.
- izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt.
- izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
- izšēķāt Izšķērdēt, izsaimniekot, izšķiest.
- plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties.
- izkrēst Izšķērdēt, izšķiest.
- izplaust Izšķērdēt, izšķiest.
- izpļēgurot Izšķērdēt, izšķiest.
- izpleikāt Izšķērdēt, izšķiest.
- izšvitināt Izšķērdēt, izšķiest.
- noklakarēt Izšķērdēt, izšķiest.
- pajedināt Izšķērdēt, izšķiest.
- peizēt Izšķērdēt, izšķiest.
- pleikāt Izšķērdēt, izšķiest.
- pleizerēt Izšķērdēt, izšķiest.
- pliģerēt Izšķērdēt, izšķiest.
- škaidīt Izšķērdēt, izšķiest.
- trēst Izšķērdēt, izšķiest.
- bārstīties Izšķērdīgi, nesaimnieciski rīkoties; šķiesties.
- nokākarēties Izšķiest laiku bezjēdzīgā darbā.
- kākarēties Izšķiest laiku niekojoties nenoteiktā darbā.
- dundurēt Izšķiest laiku, nīkt dīkdienībā, slinkumā palaisties.
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu, spēku)
- izklakarēt Izšķiest, izšķērdēt, izniekot.
- šaustīt izšķiest, izšķērdēt; arī daudz ēst.
- aptelzt Izšķiest, izšķērdēt.
- izķērzt Izšķiest, izšķērdēt.
- izpērt Izšķiest, izšķērdēt.
- izšvipstināt Izšķiest, izšķērdēt.
- iztramšķināt Izšķiest, izšķērdēt.
- noplaudēt Izšķiest, izšķērdēt.
- nopļaukāt Izšķiest, izšķērdēt.
- noplaust Izšķiest, izšķērdēt.
- nopleicēt Izšķiest, izšķērdēt.
- nopleikāt Izšķiest, izšķērdēt.
- noslīcināt Izšķiest, izšķērdēt.
- plakarēt Izšķiest, izšķērdēt.
- pļurināt Izšķiest, iztērēt, ātri nolietot.
- plegzderēt Izšķiest, iztērēt, pļēgurot.
- noprallēt Izšķiest, iztērēt.
- šķērdelēt Izšķiest, iztērēt.
- noklenkstēt Izšķiest, notriekt (laiku).
- izšvīkstēt Izšķiest, pazust.
- plaust Izšķiest; izšķērdēt.
- aizšvitināt Izšķiest.
- izšķēst Izšķiest.
- iztašķīties Izšķiesties, izšķaidīties.
- atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
- kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
- nozvērēties Izteikt stingru solījumu, zvērestu.
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
- iztept Iztriept, apziest.
- izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā); izmest (2).
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- ķeipīt Izturēt, ciest.
- terpīt Izturēt, ciest.
- dviegt Izturēt, izciest.
- galēt Izturēt, izciest.
- izterpīt Izturēt, izciest.
- ķēpt Izturēt, izciest.
- nokraitāt Izturēt, izciest.
- notrukt Izturēt, izciest.
- tilt Izturēt, izciest.
- nest Izturēt, paciest (ko nelabvēlīgu).
- trukt Izturēt, paciest, paciesties.
- atgalēt Izturēt, paciest.
- ciesties Izturēt, paciest.
- ķerpīt Izturēt, paciest.
- elgt Izturēt, paciesties.
- izķerpīt Izturēt; paciest.
- lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties.
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- amplēties Izturēties neprātīgi, žestikulēt ar rokām un kājām; dīdīties.
- cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- lamžāties Izturēties, uzvesties kā lamzim, lempim.
- elgties Izturēties, uzvesties.
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- izdevas Izvadīšana karadienestā.
- izdeve Izvadīšana karadienestā.
- izdevības Izvadīšana karadienestā.
- izdeviņas Izvadīšana karadienestā.
- izdotenes Izvadīšana karadienestā.
- izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest (4).
- izpurņīt Izvākt ārā (ko); izmest.
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
- demitoloģizācija izveidojušos nepatiesu priekšstatu amaskošana un izskaidrošana jeb "nocelšana no pjedestāla"
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- sariekt Izveidot auduma pamatni (aužamajos stāvos); sariest.
- pārveidot Izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- uzsist jumtu izveidot Jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
- iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- sapumpurot Izveidot, sariest vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- pārmesties Izveidoties zarnu aizsprostojumam; samesties (par zarnām).
- izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta
- apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu).
- izvedināt Izvest (7).
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
- evakuēt Izvest (karaspēku) no ieņemtās teritorijas.
- izdzīt Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus).
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
- eksportēt Izvest (preces, kapitālu) uz ārzemēm.
- debušēt Izvest karaspēku no šauruma vai aizsegtas vietas (piem., no kalnu aizas) atklātā apvidū.
- izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
- izsaimot Izvest, izpildīt.
- izķerrāt Izvest, izstumt ar ķerru.
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet cauri (kam), caur (ko).
- piepesteļot Izvietot pesteļus.
- nokare Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
- izvelbt Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
- iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
- izzeļģēt Izziest, izsmērēt.
- izžiekāt Izziest, iztriept.
- izsmērēt Izziest.
- iztraišķēt Izziest.
- izzviest Izziest.
- salīdzināšana Izziņas paņēmiens, kas kalpo par pamatu, lai spriestu par objektu līdzību vai atšķirību.
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts.
- aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens"
- aizjādelēt Jādelējot (uz zirga), aizvest (to).
- spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru.
- bugvapeņi Jahtkluba ģerboņi, kurus piestiprina jahtas vai kuģa priekšgalā pie brīvsāniem.
- aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
- atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
- izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
- sarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes rubrum var. domesticum"), kas ir pamatsuga dārzos audzētajām sarkano jāņogu šķirnēm
- taikuns Japānā agrāk (līdz 1868. g.) tituls pasaulīgam valdniekam, kara kungam un civilu iestāžu vadītājam.
- Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls.
- kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri.
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
- elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā.
- svētais Jaunajā Derībā un dažās protestantu baznīcās katrs patiesi ticīgais.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
- MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība.
- šķirnieki jauni vīrieši, kas primāri pakļauti iesaukšanai karadienestā
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
- jaunuzvedums Jauniestudējums.
- ložpuisis Jaunietis, kam pēc izlozes jāiet karadienestā.
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
- grēkdaris Jaunietis, pusaudzis, kas palaidņojas, nestrādā.
- intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī.
- Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā.
- levestnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Leveste" iedzīvotāji.
- krāszēns Jauns krāsnesis, kas vēl nav izturējis zināmu pārbaudījumu vai kam trūkst vajadzīgo semestru.
- neofīts Jauns no svešas zemes ievests augs.
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām
- apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
- nostiprināšanās Jebkādu iemaņu un zināšanu apguves iestrādāšanas stadija, kad iemaņas un zināšanas tiek labi iegaumētas un tās iespējams atkārtot jebkurā vajadzīgā brīdī.
- nodarbinātais Jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā.
- veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu.
- virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs.
- impedīns Jebkurš aģents, kas pazemina organisma pretestības spējas infekcijai.
- pregnandiols Jebkurš bioloģiski neaktīvs progesterona dehidroksilatvasinājums; metabolisma galaprodukti, biežāk atrodami grūtnieču urīnā vai menstruālā cikla luteālajā fāzē.
- sociālā šķira jēdziens, kas apzīmē sabiedrības daļu, kurai ir līdzīgs ekonomiskais statuss jeb labklājība, politiskais statuss jeb vara un sociālais statuss jeb prestižs
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta
- takas atkarība jēdziens, kas raksturo kā indivīdu, tā arī iestāžu un organizāciju sociālo inerci, atkarību no ierastā darbības veida; ierastības atkarība
- Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
- Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus
- šļāce Josla, līnija, iestaigāta sliede.
- kāju josta josta burātāja kāju pēdu nostiprināšanai, lai ķermeņa smaguma centru varētu iznest tālāk aiz laivas
- veldinēt Jostas aužot šķirt iestiepto dziju.
- glābšanas piederumi jostas, vestes, plosti, ugunis, raķetes u. c. piederumi, kas paredzēti tikai dzīvības glābšanai
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
- adars Jūdaistu civilā kalendāra sestais mēnesis.
- sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro.
- purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
- efods Jūdu augsto priesteru apmetnis no zeltā rotāta linu auduma.
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
- dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
- āzkārpe Jumta dakstiņu latai piestiprinātā daļa.
- savietotais jumts jumts, kas savienots ar griestiem vienā telpu norobežojošā konstrukcijā
- malas jūra jūra, kas iestiepjas dziļi sauszemē un ko ar okeānu vai citām jūrām savieno jūras šaurumi
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- flagvirsnieks Jūras dienesta adjutants.
- jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā.
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
- Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā
- Ūfutfjords jūras līcis Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļos, Vestfjorda turpinājums uz ziemeļaustrumiem
- grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe.
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- Vestrejfērts jūras šaurums Atlantijas okeāna Orkneju salās, starp Vestrejas un Rouzi salu, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
- Hestsfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu dienvidos un Hesturas un Streimojas salu ziemeļos
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
- mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs.
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- pircējs juridiska persona (uzņēmums, iestāde), kas kaut ko pērk
- starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem
- kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros
- faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās
- zvērināts advokāts jurists, kas ir nokārtojis Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas eksāmenu, ir nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un atbilst arī pārējām Latvijas Republikas Advokatūras likumā norādītajām prasībām un kas var pārstāvēt citas personas visos (iekļaujot kriminālos) pirmstiesas un tiesas procesos
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- Lathyrus maritimus jūrmalas dedestiņa
- jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum").
- Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms
- Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā.
- flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts.
- vebliņmezgls Jūrnieku mezgls virves piestiprināšanai pie staba.
- tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks.
- šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks.
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti
- justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos)
- justies kā zivij ūdenī justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos)
- palinestēzija Jutības atgriešanās pēc anestēzijas.
- tenzorezistors Jutīgs elements, kura elektriskā pretestība mainās, to deformējot.
- nemetriskā kamera k amera, kas sākotnēji nav paredzēta fotogrammetrisko darbu veikšanai un kurai ir nestabila iekšējā ģeometrija ar nezināmu iekšējo orientējumu
- kaoni K mezoni - nestabilu elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst divas lādētas un divas neitrālas daļiņas.
- tulkojums kā (piemēram, žesta, darbības, parādības) jēgas, nozīmes u. tml. skaidrojums
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- izpildīšana kā sagatavota, iestudēta atveidošana
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- jonis Kāda (ar kaprīzēm, niķiem u. tml. saistīta) stāvokļa (periodiska) iestāšanās.
- jauniespiedums Kāda agrāk iespiesta drba jauns iespiedums.
- ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
- mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- demonetizēšana Kāda monētu veida izstumšana no likumīgo maksāšanas līdzekļu skaita ar piekritīgās iestādes rīkojumu.
- tosestdien Kādā no pagājušajām sestdienām.
- denervācija Kāda orgāna inervācijas pārtraukšana, pārgriežot vai anestezējot atbilstošos nervus.
- facilitācija Kāda procesa sekmēšana; pretestības samazināšanās sinapsē, impulsam atkārtojoties vai iesaistoties kādā nosacījuma refleksā.
- iemava Kāda rīka caurules veida gals kāta vai roktura iestiprināšanai.
- aranžija Kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums.
- tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums; darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
- kara apgabals kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- aizplātīties Kādam (ar savām drēbēm) izplesties priekšā (tā, ka viņš neko neredz).
- kakažiņa Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakazis Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakažnieks Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- mundiera gods kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava
- plenārsapulce Kādas koleģiālas likumdevējas, pārvaldes vai tiesu iestādes sapulce, kurā var piedalīties visi šīs kolēģijas locekļi.
- domicils Kādas personas oficiālā dzīves vieta vai arī kāda uzņēmuma, firmas, iestādes oficiālā atrašanās vieta.
- avioparks Kādas specializētas iestādes aviācijas līdzekļu kopums.
- ordinārijs Kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus
- hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
- purle kāds, kam noziesta mute
- trūbnieks Kāds, kas (orķestrī) spēlē kādu pūšamo instrumentu.
- pestalnieks Kāds, kas darbojas (veic maģiskas darbības) ar pesteļiem.
- ķeberis Kāds, kas nestabili staigā.
- drestelīgs Kāds, kas uzvedas kā drestelis.
- krikšins Kāds, kurš mēģina apspiest smieklus; krikškans.
- krikškans Kāds, kurš mēģina apspiest smieklus.
- pieorēt Kādu daudzumu pievest.
- parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
- izmuities Kādu laiku izciest grūtības.
- nopukšināt Kādu laiku mierīgi un nesteidzīgi strādāt.
- izknakstīt Kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām).
- satirpināt Kādu laiku turēt arestā.
- paborināt Kādu laiku vest (bērnu) pastaigā.
- serviss Kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums.
- citsestdien Kādu sestdienu; dažu sestdienu.
- lustūzis Kafejnīca; restorāns.
- abāds kaimiņiem aiznesta nevārīta gaļa "cūku bērēs"
- puorkosys kaimiņiem aiznests cienasts šādā gadījumā
- aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest.
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm
- platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm.
- paraanestēzija Kāju un ķermeņa apakšdaļas anestēzija.
- kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
- tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
- Kālezers Kāla ezers Vestienas pagastā.
- Vesetas ezers Kāla ezers Vestienas pagastā.
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
- Kāls Kālezers Vestienas pagastā.
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
- Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
- Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
- Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
- Sauleskalns Kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
- Lathyrus montanus kalnu dedestiņa
- vanagzirnis Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montannus").
- vanagzirņi Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montanus").
- Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
- Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
- Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
- Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes.
- Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
- korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
- pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
- Kālu Kālu ezers - Kālezers Vestienas pagastā.
- prezbiteriāņi Kalvinistiska protestantisma novirziena (radās 16. gs Lielbritānijā) piekritēji.
- Kāļa Kāļa ezers - Kālezers Vestienas pagastā.
- pārretņi Kāļi, kas tiek iestādīti starp citiem kāļiem vietās, kur iepriekš iestādītie kāļi ir beigušies.
- piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
- dakālt Kaļot piestiprināt, pievienot.
- piekaldināt Kaļot piestiprināt.
- sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas.
- kamerkollēģija Kambarkollēģija - valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus.
- Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- gardefeu Kamīna restes.
- palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot.
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
- Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.).
- thripophaga Kanaestro.
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- Zelta palmas zars Kannu kinofestivāla galvenā balva.
- office Kantoris, veikals, dienests, ministrija.
- taucēt Kaņepes piestā grūst.
- kaņepju miltiņi kaņepju ēdiens no piestā sagrūstām taukšētām kaņepēm ar sāli, ko izmantoja kā pavalgu
- grūstenis Kaņepju sviests.
- vāģsmērs Kaņepju sviests.
- kapella Kapela 1(1) - orķestris (neliels).
- kapele Kapela 1(1), neliels orķestris.
- kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas.
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
- gangveja Kāpnes, kas savieno kuģa klāju ar piestātni.
- leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem.
- Festuca beckeri subsp. sabulosa kāpu auzenes "Festuca sabulosa" nosaukuma sinonīms
- dieneste Kara dienests.
- jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai
- rezervists karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- kara dienests karadienests
- dienests Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
- karadieneste Karadienests.
- karaklausība Karadienests.
- zaldāti Karadienests.
- nukeri Karadraudzes locekļi mongoļu feodālās aristokrātijas dienestā 12.-13. gs., vēlāk kļuva par mongoļu lielo feodāļu vasaļiem.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- vitanahemots Karaļa tuvinieku, lielāko feodāļu un bīskapu sapulce Anglosakšu karalistē 7.-8. gs; no 9. gs. - dienesta aristokrātu sapulce.
- profilaktiskā karantīna karantīna, kas obligāta visiem saimniecībā jaunievestajiem dzīvniekiem pirms to ielaišanas ganāmpulkā
- kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
- dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
- pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā.
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
- bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā.
- akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem.
- majors karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā.
- karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs (1).
- karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu.
- priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
- rangs karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa
- tamburmažors Karavīru orķestra diriģents, kā arī zizlis, ar ko viņš diriģē.
- krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai).
- karbhemoglobīns Karbohemoglobīns - nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums; pārnes ogļskābo gāzi no audiem uz plaušām.
- konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
- konklāve Kardinālu sapulce pāvesta vēlēšanai.
- nokārdināt Kārdinot novest līdz izmisumam.
- kārests Kāre, kārestība.
- dēzercija Kareivja aizbēgšana no dienesta.
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu
- brāļošanās Karojošo valstu kareivju protesta forma 1. pasaules kara laikā, kad naidīgo armiju kareivji satikās neitrālajā joslā un ierakumos.
- Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis.
- piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- sudrabainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carasius auratus"), kas Latvijā ieviesta 20. gs. 40. gados
- Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu
- paduška Kārstuves daļa - ādas pamatne, kurā iestiprināti smalku stiepļu āķīši.
- žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
- lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem
- iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
- piekopība Kārtības mīlestība.
- šucmanis Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā.
- viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
- azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā.
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
- špurkstiķis Kārts galā piestiprināts koka vai bleķa kurmju biedēklis.
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos
- bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem
- rāte Kārtu tiesas institūcija Krievijas miestos un mazpilsētās 1775.-1864. g. (Baltijā līdz 1889. g.).
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
- virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
- kredītkase Kase, iestāde, kas dod kredītu (1).
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
- kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
- kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
- Svētā liga katolisko vācu valdnieku savienība pret protestantisko _Schmalkaldes_ savienību (1538. g.)
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
- konsistorija Katoļu baznīcā - kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
- ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana".
- transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst.
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās.
- graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm.
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- adamīti Katoļu ieviests nievājošs apzīmējums dažādām sektām ar norādi uz muļķību.
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
- pallijs Katoļu liturģiska plecu rota, kas pienākas pāvestam un virsbīskapiem, bet ko pāvests par atzinības zīmi var piešķirt arī atsevišķiem bīskapiem.
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu.
- rosminieši Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839.
- rosminiaņi Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839. g.; rosminieši.
- komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
- biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
- šestiņs katoļu svinamā diena sestajā nedēļā pēc Lieldienām
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps.
- vakats Katra neapspiesta grāmatas lapa; baltpuse.
- baltpuse Katra neapspiesta lappuse, ko burtlicis saliek iespiežamai formai aiz titullapas u. c.
- holesteroze Katrs holesterīna vielu maiņas traucējums.
- testelements Katrs pārbaudāmais testa jautājums, par kuru var saņemt atzīmi vai punktu.
- berlināle Katru gadu Berlīnē notiekošais starptautiskais kinofestivāls.
- pārsvētvakar Katru otro sestdienas vakaru.
- pārsvētvakarus Katru otro sestdienas vakaru.
- pārsestdienām Katru otro sestdienu.
- pārsestdienas Katru otro sestdienu.
- ķesturis Kāts vēžu ķeseles piestiprināšanai.
- lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus.
- avāri Kaukāziešu tautība Dagestānā.
- lezgīnu valoda kaukāziešu val. saimes nahu-dagestāniešu val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
- tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
- laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
- alea iacta est kauliņi ir mesti
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu)
- gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
- Kaušu Kaušu ezers - Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
- autosuģestija Kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā.
- čunčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čuņčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- čunčurs Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
- zlaņķis Kaut kas mitrs, saspiests.
- piedeknis Kaut kas nesaderīgs, nederīgs, vāji piestiprināts.
- piedēknis Kaut kas nesaderīgs, nederīgs, vāji piestiprināts.
- meteklis Kaut kas nomests, atmests.
- pametņa Kaut kas pamests, nicināms.
- mets Kaut kas samests, piem., siena kaudze.
- makņa Kaut kas saspiests.
- pažobele kaut kas slepeni aiznests, respektīvi, nozagts
- plideriņš Kaut kas smalks, bet nestiprs.
- diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
- čaļiķ Kaut ko nest.
- raskoloķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
- raskruķiķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
- atkramšāt Kaut ko smagu atnest, atvilkt.
- jātniecība Kavalērija; šķilteru dienests.
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
- atveltes Kāzinieku samestā nauda līgavai par viņas veltēm (dāvanām).
- kažokveste Kažokādas veste.
- Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu.
- fluviokēmi Kēmi no tekošu ūdeņu sanesta materiāla.
- CISS Kempbela interešu un prasmju pārskats (angļu "Campbell Interest and Skill Survey").
- kristallglazūras Keramikas izstrādājumu dekoratīvās glazūras ar sastāvu, kas atdziestot kristalizējas.
- Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā.
- holesterons Ketons, holesterīna oksidācijas produkts.
- kinoizglītība Kinematogrāfijas radošo un tehnisko darbinieku sagatavošanas sistēma speciālās mācību iestādēs.
- Tibērija ezers Kinnerets, ezers Izraēlā, Palestīnas vēsturiskajā novadā.
- kinofestivāls Kinomākslas darbu festivāls.
- sinefilija Kinomīlestība, mīlestība uz kino.
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
- Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
- signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
- tinkavāt Klāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu; veidot apmetumu.
- tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm; klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm.
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
- aportierēt Klāt nest.
- sveķot Klāt, ziest ar sveķiem.
- jumties Klāties, plesties (kam pāri).
- tappingtest Klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai.
- una corda klavieru spēlē nozīmē piespiest kreiso pedāli
- erātisks Klejojošs; tālu aiznests; nejauši nokļuvis.
- atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
- aizklidzināt Klidzinot aizvest, aizgādāt.
- gvelgt Kliegt ar aizspiestu kaklu.
- CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
- Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%).
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
- Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
- Skaļistija grēda Klinšu grēda Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējās kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa.
- tripmadama Klinšu laimiņš ("Sedum rupestre").
- kultūras pils (arī nams) kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā)
- siļkša agrīziņs klūga ilkss piestiprināšanai pie ratiem vai ragavām
- grīvonkys klūgas ragavu mietņu piestiprināšanai pie saturkokiem
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu.
- atstātne Klusa, tukša, pamesta vieta; nomale.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu
- lauka kļava kļavu suga ("Acer campestre")
- iespiedkļūda Kļūda iespiestā tekstā.
- aplauzties Kļūdīties; ciest neveiksmi.
- datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju
- iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
- sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
- sabriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi); nobriest (5).
- atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
- ielabēties Kļūt labam, sākt labāk uzvesties.
- izgrabēt Kļūt ļoti nestipram, pilnīgi nolieloties.
- kāmēt Kļūt ļoti vājam; ciest badu.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- izzibenēt Kļūt neauglīgam, tukšam, nenest augļus.
- plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
- pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
- izdārdēt Kļūt nestipram, bojātam.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- apzešķēt Kļūt netīram; apziesties.
- izpeikstēt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
- izpilkt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
- iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- blīzt Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
- izdilt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- izdrelēt Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
- atsamities Kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot.
- uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
- piepūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
- uzpūsties Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
- atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
- atsalaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
- ņurgt Kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam.
- pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
- pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija; arī noziedēt.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
- satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
- piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
- atsavoļņāties Kļūt vaļīgam (par ko piestiprinātu).
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
- knaidīt Kniebjot saspiest.
- uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
- knietēt Kniest 1, kņudēt un sūrstēt.
- kniesāt Kniest.
- kniesēt Kniest.
- kniezēt Kniest.
- kūvēt Kņudēt, kniest.
- smuceklis kociņa galā piestiprināta lupata, ko izmanto pannas ieeļļošanai pirms pankūku cepšanas
- kucīte Kociņš, kas piestiprināts pie paminas un darbina vērpjamo ratiņu.
- šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu.
- šķilsts Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi.
- šķiltiņš Kociņš, uz kura piestiprināti zvejas āķi.
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs
- kodolšķemba Kodoldalīšanās reakcijas produkts, viens vieglākajiem kodoliem, kas rodas sašķeļoties smagākam nestabilam atoma kodolam.
- kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas.
- alfa spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī radioaktīvo elementu kodolu izsviesto alfa daļiņu enerģētisko sadalījumu
- tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā 1(1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators
- darvas eļļa koka darvas destilācijas produkts, kura galvenie komponenti ir fenoli (nosacīts nosaukums)
- buras līķa apaļspleise koka gredzens, kas paredzēts kaušas iestiprināšanai
- nāras Kokā iecirsti robi, kuros kaut ko iestiprināt.
- vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla.
- balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
- jutra Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- jutrenīca Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
- razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut
- endzeliņš Koka spraudeklis linu kodaļas piestiprināšanai pie ratiņa cērves.
- grētiņš Koka vai metāla aizsargrestes, režģots paliktnis.
- longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
- rāmis Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
- rāms Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
- špeile Koka vai metāla tapa apavu zoles, arī papēža piestiprināšanai.
- masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda
- piezari Koka vainaga sastāvdaļa, kas sedz zaru asis un veido ziedus, lai nestu augļus.
- kazuls Koka, vēlāk dzelzs adata ar kuru piestiprina linus.
- ēvelsols Kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
- ķēždobšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna taisnstūrveida dobumu iestrādei
- lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda.
- karambola Koks ("Averrhoa carambola"), aug Dienvidaustrumāzijā un Vestindijā; šī koka auglis.
- šķēres Koks ratu priekšdaļā, pie kā piestiprināta dīsele; šķērkoks.
- šķērkoks Koks ratu priekšdaļā, pie kā piestiprināta dīsele.
- jūgs Koks, kas piestiprināts pāri dīstelei un pie kura jūdz zirgus.
- griests Koks, ko senāk lietoja griestiem; atsevišķs griestu dēlis vai baļķis.
- krūtaža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- krūteža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā
- āderējums Koksnes raksta imitācija krāsošanas un restaurācijas darbos.
- profilētā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne, kuras labajā pusē iestrādāts noteikts profils
- lapkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus dermestoides")
- čaukoties Koķetēt, uzturēt slepenas mīlestības saites.
- birojs koleģiāla institūcija, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai
- medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus
- pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
- multimetrs kombinēts mēraparāts vairāku elektrisku lielumu (sprieguma, strāvas, pretestības) mērīšanai; ampērvoltommetrs; avometrs
- RFC Komentāru lūgums (angļu "Request For Comments").
- tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei
- clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata.
- noslodze Komisijas maksa, ko iekasē no aizdevu fonda investoriem un parasti sadala starp fondu un finanšu konsultantu.
- remisa Komisijas nauda, ko biržas brokeri izmaksā personām, kuras piesaista investorus biržā.
- insaiders Kompānijas uzticamības persona, kam ir pieeja konfidenciālai informācijai par firmas lietām, pateicoties savam dienesta stāvoklim un radniecības saitēm, ar kuru palīdzību rodas iespēja saņemt konfidenciālu informāciju.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti
- tiesību normu piemērošana kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, kas rada, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas
- apmešanās atļauja kompetentu valsts institūciju atļauja apmesties uz dzīvi valstī jeb tās teritorijas noteiktā vietā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku
- seismiskais dienests komplekss sistemātiskai zemestrīču novērošanai pēc vienotas programmas, ko realizē seismiskās stacijas
- piena tauki komplicēts glicerīna un taukskābju esteru maisījums
- concerto grosso kompozīcija vairākiem solo instrumentiem un orķestrim
- oratorija Koncertizpildījumam paredzēts lielas formas skaņdarbs ar dramatisku sižetu korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim.
- flautkoncerts Koncerts flautai un orķestrim.
- klavierkoncerts Koncerts klavierēm un orķestrim.
- mežragkoncerts Koncerts mežragam un orķestrim.
- vijolkoncerts Koncerts vijolei un simfoniskajam vai kamerorķestrim.
- Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām
- Pirmais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Pijs IX 1869.-1870. gadā, tā rezultātā tika pieņemta dogma par pāvesta nemaldīgumu un akceptēti uzbrukumi "modernajai" domai
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
- augšējais testers konformances testēšanas metodoloģijā - līdzekļi, ar kuriem testu izpildes gaitā tiek kontrolēta un novērota testējamās protokolu realizācijas augšējā servisa robeža
- protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- ģeneratīvs tests konkrēta testēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešamo darbību specifikācija, kurā norādīts testa rumpis un tā izpildes sākumstāvoklis
- testpiemērs Konkrētam mērķim izstrādāta testa ievaddatu, izpildes noteikumu un sagaidāmo rezultātu kopa, lai dotu iespēju pārbaudīt testējamā objekta atbilstību iepriekš definētajām prasībām.
- subkonrektors Konrektora palīgs; mācību iestādes vadītāja biedra palīgs.
- vecčehi Konservatīva partija 1860.-1918. g., kas nosaukumu ieguva 1874. kad no šās partijas atdalījās jaunčehi; iestājās par čehu zemju autonomiju Hābsburgu impērijas ietvaros, vērsās pret pārkārtojumiem.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
- nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā.
- nacionālā padome konstitucionālo institūciju, valsts iestāžu nosaukumi atsevišķās valstīs
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
- masta krēsls konstrukcija, kurā iestiprina nolaižamā masta pēdu
- konstruēšana Konstrukcijas izveidošana un konstruktoru dokumentācijas sastādīšana, ievērojot atbilstību tehniskajām un estētiskajām prasībām.
- applūsmas čaula konstrukcijas plūdlīnijas formas papildelements, ko uzstāda konstrukciju agregātu savienojumu vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī
- rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas
- kontrsubjekts Kontrapunkts pirmā balsī, kas pavada otrā balsī pirmoreiz ievesto tēmu.
- angiogramma Kontrastizmeklēšanas rezultātā iegūti asinsvadu attēli, kas ļauj spriest par asins plūsmu tajos.
- Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas.
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
- konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa.
- sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt
- kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas.
- kredītkooperatīvi Kooperatīvas kreditēšanas iestādes, kas Latvijas teritorijā sāka dibināties 19. gs. vidū un pastāvēja līdz 1940. g.
- alumnāts Kopdzīve pie vidējās mācību iestādes, kur audzēkņi saņem dzīvokli un uzturu.
- dortuārs Kopēja audzēkņu guļamistaba slēgtā mācību iestādē.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes.
- kontaktkopētājs Kopētājs, kurā attēls no negatīva uz pozitīvu tiek pārnests, abām filmām atrodoties tiešā kontaktā.
- CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service").
- streiks kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
- streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
- komandējošais sastāvs kopīgs apzīm. aktīva un rezerves dienesta virsn. armija un flotē
- operētājsistēma DOS kopīgs apzīmējums operētājsistēmām, kas sistēmas starta vai restarta gadījumā tiek ielādētas no diska
- table dʽhôte kopīgs pusdienu galds pansijās, kūrvietu ēdnīcās un restorānos
- internāts Kopmītne (mācību iestādes) audzēkņiem.
- tautskola Kopnosaukums obligātās izglītības mācības iestādēm.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- kora diriģents korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kordiriģents
- faolīts Korozijizturīga plastmasa no fenoiformaldehīdsveķiem un azbesta.
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
- retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- butilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, butilspirta un p-hidroksibenzoskābes esteris, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu.
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
- polipropilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, izmanto šķidrajā dekoratīvajā kosmētikā, arī pesticīdos, var radīt ādas un acu kairinājumus, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- dibukaīns Kosmētikas sastāvdaļa, vietējās anestēzijas līdzeklis, izmanto vaska depilācijas līdzekļos, ļoti toksisks žurkām, ja injicē vēderā.
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus
- iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
- iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
- izkrākt Krācot izdvest.
- krājdepozīts Krājnoguldījums - viens no kredītiestāžu depozīta veidiem.
- sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā.
- krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra
- tresteniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" iedzīvotāji.
- Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums.
- netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu
- strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā.
- zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
- klīdināšana Krāsu fabrikās un spiestuvēs sauso krāsu samalšana un sajaukšana ar pernicu speciālās mašīnās.
- lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama
- lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem.
- vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
- kreatīnfosfāts Kreatīna fosforilēšanās produkts, ar enerģiju bagāts, nestabils savienojums; sadalās līdz kreatīnam; veidojas gk. muskuļu un nervu audos; fosfokreatīns.
- Zemes banka kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā
- rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
- krājkase Kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums
- pašvaldības krājkase kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldība savas teritorijas iedzīvotāju - naudas noguldītāju vajadzībām
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
- riska darījumi kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus
- kredītpolitika Kredītiestādes darbības plānošana kreditēšanas jomā, kā arī kredītu izmantošanas kontroles organizēšana.
- kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
- kredītiestādes bankrots kredītiestādes nespēja pilnā mērā izpildīt savas saistības pret kreditoriem
- depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
- delkrēdere Kredītiestāžu uzkrājumi, no kuriem sedz neatmaksātos kredītus.
- vekseļu diskonts kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās
- kredītrisks Kreditora iespēja ciest zaudējumus, aizdodot naudas līdzekļus, ja parādnieks (debitors) nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības pret kreditoru, t. i. nespēj vai nevēlas atmaksāt noteikto kredīta summu noteiktā laikā.
- nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku
- kreditoru komiteja kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam
- pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu
- vekseļu kredīts kredīts, ko kredītiestāde izsniedz klientam pret viņam piederošo vekseļa diskontu kredītiestādē; kredītiestādē nodotie vekseļi ir izsniegtā kredīta nodrošinājums
- kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu.
- pseidolabrocis Kreilis, kurš spiests darboties ar labo roku.
- krējuma kulšana krējuma mehāniska apstrāde, kurā veidojas sviesta graudi un izdalās paniņas
- kreimmaize Krējummaize - ar krējumu apziesta maize.
- sasukties Krējumu kuļot, tam pārveidoties sviestā.
- pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai
- vakarot Krēslot; iestāties vakaram.
- sasmērēt Krietni apziest, saziest, ieziest.
- sasvaidīties Krietni ieziesties.
- purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
- sociālrevolucionāri Krievijā 1901. g. nodibināta un pēc 1917. g. revolūcijas padomju valdības apspiesta atsevišķa sociālistu partija - eseri.
- eksekutors Krievijā līdz 1917 - ierēdnis, kas pārzināja kādas iestādes saimniecību.
- dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
- FDD Krievijas Federālais drošības dienests.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- ORT Krievijas sabiedriskā televīzija (krievu "obščestvennoje rosijskoje televidenije").
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
- Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
- asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām.
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma.
- opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka").
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu
- kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus
- protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance.
- citrakonskābe Kristāliska skābe, kas iegūta, destilējot citronskābi.
- kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos.
- stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
- epitrahils Kristiešu priestera garīgās varas simbols: gara, plata lente, ko rotā zelta izšuvumi un krustu attēli.
- brūderhofieši Kristiešu protestantu atzars, kas pēc reliģiskiem uzskatiem ir tuvs menonītiem.
- amalrihieši Kristiešu sekta 13. gs., kas atmeta sakramentus, svēto pielūgšanu un pāvestu ieskatīja par antikristu.
- sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana; šīs sektas locekļi.
- soteroloģija Kristīgā dogmatikā mācība par pestītāju un pestīšanu.
- adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
- Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
- martirijs Kristīgo paciestās mocības ticības labad, asins apliecība.
- parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība.
- testa kritēriji kritēriji, kuri sistēmai vai komponentam jāapmierina, lai testēšanas rezultāts atbilstu pārbaudāmajai prasībai
- augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
- priekškrogs Kroga priekšnams, vestibils.
- piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
- cefalodiprozops Kroplis ar diviem ģīmjiem, kuram pie galvas piestiprināta otra, nepilnīga galva.
- desmiognāts Kroplis, kura žoklim piestiprināta neattīstīta parazīta galva.
- riesti Krūmāji, kur riesta laikā uzturas medņi.
- krūmot Krūmveidīgi augt, krūmu riest.
- purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster")
- virspleiras membrāna krūškurvja fascijas daļa, kas piestiprināta pie I ribas iekšējās malas un pārklāj pleiras galotni
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- kublasoli Kubla krāsvielu leikosavienojumu sērskābes esteru nātrija vai kālija sāļi.
- vāksts Kubls, muca ar vaļēju, nogriestu virsdaļu.
- Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
- Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām.
- Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- atmusturēšana Kuģa ļaužu formāla atlaišana no dienesta, ko izdara kādā iestādē.
- bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- posteņkuģis Kuģis, kas veic sardzes dienestu reida (ostas) ieejā, lai uzturētu noteikto kuģu kustības režīmu.
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- varfa Kuģu piestātne (kravu iekraušanai un izkraušanai).
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
- četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm.
- zemesutis Kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu.
- degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
- uzkunkurēt Kukaragās uznest.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus
- sakūkt Kūkumu uzmest.
- ernestnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ernesti" iedzīvotāji.
- mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
- trīt Kult (sviestu ar karoti).
- vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- monstrancija Kulta trauks jeb ietvere, kurā novieto hostiju, lai izstādītu to ticīgo godināšanai un pielūgšanai vai nestu apkārt teoforiskās procesijās.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
- Vecā Jēvle kultūras rezervāts ar restaurētām 18. gs. ēkām
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
- kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
- sakulčerēt kuļot krējumu sagatavot sviestu
- pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
- sviestkunkulis Kunkulis sviesta.
- pa roku galam kur pagadās (sviest, mest u. tml.)
- kurarizācija Kurāres ievadīšana slimniekam, kamēr iestājas terapeitisks efekts - skeleta muskulatūras atslābums.
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās.
- kalata Kurpju lieste.
- kapuls Kurpju lieste.
- govskāja Kurpnieka darbarīks - liestes aizstājējs.
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori.
- Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins.
- Kutišu ezers Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
- Garmuižas ezers Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
- deponējums Kustamas mantas nodošana tiesas iestāžu vai tādu uzņēmumu glabāšanā, kas nodarbojas ar glabāšanas darījumiem.
- lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā); berzēties (1).
- cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
- kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju.
- rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā); berzēties (1); berzties (1).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- uzspiestās svārstības kustība, kurā uz objektu kopā ar elastības un pretestības spēkiem darbojas ierosinātājspēks
- bremzēšanas režīms kustības režīms, kad kustība notiek pretestības un bremzēšanas rezultējošā spēka iedarbībā
- brīvgaitas režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek ar iepriekš uzkrāto kinētisko enerģiju, uz transportlīdzekli darbojas tā pretestības spēks un slīpos ceļa posmos smaguma spēka komponente
- vilces režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek vilces un pretestības rezultējošā spēka iedarbībā
- kinetoze Kustību ierosināts simptomu komplekss, kuru izraisa atkārtotas pasīvas kustības un kuru pamatā ir gk. vestibulārā aparāta kairinājums.
- viras Kustīga savienojuma detaļa (logu, durvju u. c.) vērtņu piestiprināšanai. Pēc konstrukcijas ir noceļamās un iekaltās v.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- brauktava Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- brauceklis Kustīgi piestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- spārnot kustināt spārnus, skriet izplestiem spārniem un mēģināt lidot
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā.
- ūbulis Kvadrātveida drēbes gabals, ko iestrādā bikšu staru sazarojumā, lai to paplašinātu.
- lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā.
- auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās
- smadzeņu noplūde kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
- nosaukums Kvalifikācijas pakāpe, dienesta stāvokļa pakāpe.
- Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu.
- Bezdibenis Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- Bezdibens Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- Kvēknīša ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- Kvēknīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- Kvēksnīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- komīns Kvēpenes detaļa, kurā iestiprināta dakts.
- kvestūra Kvestora amats un pienākumi.
- quaestor Kvestors.
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
- parastais kviesis kviešu suga (_Triticum aestivum_)
- bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas.
- decennālijas Ķeizara Augusta ievestie svētki Romā, ik pēc 10 gadiem.
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- iespīrēties Ķepurojoties kaut kur nostiprināties, atspiesties.
- viļņu krīze ķermeņa applūsmas pāreja no zemskaņas ātruma uz vietējo virsskaņas ātrumu, kā rezultātā rodas blīvējuma lēcieni un ievērojami palielinās gaisa pretestība
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību
- reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
- hemiparestēzija Ķermeņa vienas puses parestēzija.
- sviesta ķērne ķērne sviesta kulšanai
- ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
- ķinīt Ķert, saķert; aizturēt, arestēt.
- mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku); neveikties (par darbu).
- bulstāgs Ķestera nūja.
- štesteris Ķesteris; šķesteris.
- šķesteris Ķesteris.
- ziņģis Ķesteris.
- ķesties Ķesties virsū - uzbāzties.
- plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
- grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras
- fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
- Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā.
- ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
- ķēcināt Ķircināt, kaitināt, novest bērnu līdz brēkšanai.
- sekvestrotomija Ķirurģiska nedzīvo un atdalījušos kaulaudu (sekvestru) izņemšana.
- patversme labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem
- Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem
- labata Labestība.
- labība Labestība.
- štimmīgs Labi saskanēt, piestāvēt.
- gantēt Labi uzvesties, aplidot, pievērst uzmanību.
- gantēties Labi uzvesties, aplidot, pievērst uzmanību.
- sekselis Labības u. c. beramu vielu mērvienība - sestā daļa no pūra jeb puse sieka.
- padibene Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padibenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padibens Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padibins Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padubenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- nopost Labību no lauka ievest.
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
- traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas
- nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija
- valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā
- ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas
- reformatorija Labošanas iestāde gados jauniem noziedzniekiem (ASV).
- mīļumis Labprāt, ar labpatiku un mīlestību.
- mīļprāt Labprāt, ar mīlestību.
- kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai.
- nelabsajūta Labsajūtas trūkums, kas var novest pie izsīkuma sindroma.
- pelašķu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Ammobiota festiva"), Latvijā aizsargājama
- plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- piedētava Laids - izkapts asmenim piestiprināta daļa.
- Bābeles gūsts Laika periods 1309.-1377. g., kad pāvesti bija spiesti uzturēties Aviņonā (t. s. "Aviņonas gūsts").
- Gregora kalendārs laika skaitīšanas jaunais stils, ko 1582. g. ieviesa pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
- mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā
- darba laiks Laika sprīdis, kurā iestāde vai uzņēmums ir atvērts apmeklētājiem.
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk.
- pirms laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- antrefilets Laikraksta redakcijas daļā iestarpināts raksts, sevišķi valdības ziņojums.
- priekšrīts Laiks pirms rīta iestāšanās, pirms saules lēkta.
- sedisvakancija Laiks un apstākļi, kad atbrīvojies pāvesta vai bīskapa sēdeklis (amats, vieta).
- darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums.
- podjom Laimests.
- podjoms Laimests.
- vinnestība Laimests.
- vinnests Laimests.
- klinšu laimiņš laimiņu suga ("Sedum rupestre", arī "Sedum reflexum")
- kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām.
- Laipīts Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
- Laipīšu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
- Laipu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
- upju prāmis laiva, plosts vai liellaiva ar kravas platformu piestātņu līmenī
- klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus.
- tukta Laivas riba, pie kuras piestiprina malas dēli.
- tukti Laivas ribas jeb loki, pie kuriem piestiprina laivas dēļus.
- tuktis Laivas ribas jeb loki, pie kuriem piestiprina laivas dēļus.
- pieaire Laivu piestātne.
- steķes Laivu un kuģu piestātņu laipa.
- steķis Laivu un kuģu piestātņu laipa.
- kazikumuhi Laki - tauta Krievijas Dagestānas Republikā.
- Dalai lama lamaistu virspriesteris Lielais lama
- lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
- zarnu lamblija lambliju suga ("Lamblia intestinalis"), kas cilvēka tievajā zarnā izraisa infekcijas slimību lambliozi
- griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem
- sienas lampa lampa, ko piestiprina pie sienas
- kūpekļi Lampas kvēpi uz sienām un griestiem.
- mājas lama lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. glama")
- fakucis Lamuvārdam "fak!" atbilstošs žests ar augšup vērstu vidējo pirkstu.
- jēlausis Lamuvārds cilvēkam, kas neko nevar izvest galā.
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
- parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris")
- skapulopeksija Lāpstiņas piestiprināšana pie ribām, ja paralizēti lāpstiņas muskuļi vai ir iedzimts augsts lāpstiņas novietojums.
- Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
- lapmīkla Lapu mīkla jeb kārtainā sviesta mīkla.
- vasas mezgli lapu piestiprinājuma vietas stumbram
- Hypoestes phyllostachia lapvārpu hipoeste
- vējlata Lata, dēlis, ko piestiprina ēkas galā gar jumta malām.
- LAI Latgales reģionālā iestāde (reģ.).
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sestdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
- Jersika Latgaļu valsts 13. gs. sākumā, nestabila novadu apvienība, ar varbūtējām robežām no Daugavpils līdz Cēsīm.
- s latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
- Birmingemas latviešu kopiena latviešu kopiena Lielbritānijā, Vestmidlendsas metropolgrāfistē, kas izveidojās 1940. gadu beigās, kad ieceļoja latviešu bēgļu ģimenes no Vācijas bēgļu nometnēm
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- istabas muša Latvijā visizplatītākā mušu dzimtas suga ("Musca domestica").
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
- LNSO Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
- ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
- tiešā pārvalde Latvijas Republikas, kā sākotnējās publiskās personas, iestādes un amatpersonas.
- repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- LVRA Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.
- Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
- pārkārtošanās latviskots viens no diviem saukļiem (otrs bija "atklātība"), ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve
- kremelde Lauka atmatene ("Agaricus campester").
- lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis
- lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis
- pautainīte Lauka veronika ("Veronica agrestis").
- vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- vērmele Lauka vībotne ("Artemisia campestris").
- barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- bīvote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- bīvotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
- Luzula subpilosa lauka zemzālītes "Luzula campestris" nosaukuma sinonīms
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
- LIIKP Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma.
- bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
- aprūpes ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs (pansionātos, internātskolās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u. tml.) dzīvojošie un strādājošie
- LAD Lauku atbalsta dienests.
- apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam
- putainīte Lauku veronika ("Veronica agrestis").
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- laulības reģistrācija laulības noslēgšanas notikuma reģistrēšana attiecīgā iestādē valsts likumos noteiktajā kārtībā
- aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
- apostāzija Laužot doto zvērestu, izstāšanās no klostera.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera
- vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā
- trīsmēnešu lavatera lavateru suga ("Lavatera trimestris")
- salto mortale lēciens ar vienu vai vairākiem gaisā apmestiem kūleņiem
- saltomortāle Lēciens ar vienu vai vairākiem gaisā apmestiem kūleņiem.
- jūrakmeņi Ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā.
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
- riņķlēžas Ledus karuselis, kur vizinās ar ragaviņām, kas piestiprinātas pie kārts.
- raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki.
- leycesteria Leicestērijas.
- daiļā leicestērija leicestēriju suga ("Leycesteria formosa")
- atdancināt kumeļu no lauka uz māju lēkājošu un spriņģojošu kumeļu garā valgā atvest mājā no lauka
- salēkāt Lēkājot saspaidīt, saspiest.
- gumijlēkšana lēkšana no augsta torņa, tilta vai tml., lēcējam pie kājām piestiprināta elastīga gumija
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
- tūls Lempīgs, darbā nesteidzīgs.
- piečapāt Lēnām un nesteidzīgi pienākt (par bērnu).
- čabāties Lēnām, nesteidzīgi iet.
- valēm Lēnām, nesteidzoties.
- Vestmanlande Lēne Zviedrijā, platība - 21684 kvadrātkilometri, 242300 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vesterosa.
- Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda
- uzkrakšināt Lēni, nesteidzīgi (ko) izgatavot.
- uzkribināt Lēni, nesteidzīgi (ko) izgatavot.
- viegleņām Lēni, nesteidzoties.
- ieklamburēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
- ieklampāt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; arī iestreipuļot.
- ieķeņķerēt Lēni, neveikli ieiet, ienākt; iestreipuļot.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); arī mierīgs (2).
- skolekss Lenteņa galva, ar ko tas piestiprinās pie zarnas sienas.
- homagium Lēņa vīra uzticības zvērests.
- hominium Lēņa vīra uzticības zvērests.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- šaržēts leperis leperis ar iespiestiem abrazīvā materiāla graudiem
- lauzt fasonu lepni uzvesties
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos
- ginekofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz gados vecākām sievietēm.
- partenofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz jaunām sievietēm.
- graofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz vecākām sievietēm.
- korefilija Lesbiešu mīlestībā tieksme pēc jaunām meitenēm.
- sapfisms Lesbiešu mīlestība, lesbisms.
- Pālamsu ezers Lestenes ezers Lestenes pagastā.
- Pālandes ezers Lestenes ezers Lestenes pagastā.
- Palansu ezers Lestenes ezers Lestenes pagastā.
- Pālansu ezers Lestenes ezers Lestenes pagastā.
- stūrīšnieki Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
- leičesteres Lesteras aitas - garvilnas aitu šķirne.
- leičesteri Lesteras aitas - garvilnas aitu šķirne.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur apkalpo apmeklētājus.
- gargotte Lēts restorāns, kurā pasniedz pamatēdienus.
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis
- Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m
- bremžu plāksne lidaparāta korpusa atliecama virsma gaisa pretestības palielināšanai
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
- enkurķēde Lidaparāta trose, pie kuras piestiprina enkurslēdzi izpletņa automātiskai atvēršanai.
- enkurtrose Lidaparāta trose, pie kuras piestiprina enkurslēdzi izpletņa automātiskai atvēršanai.
- baftings Lidaparāta vai tā atsevišķu daļu piespiedu svārstības, ko rada nestacionāru aerodinamisko spēku iedarbība, gaisam noraujoties no priekšējām nesošajām virsmām (spārna vai spārnojuma), ja ir lieli uzplūdes leņķi vai liels ātrums.
- gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats
- kučkučiski Līderīgi, nekārtīgi samest vienā kaudzē.
- redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai.
- centroplāns Lidmašīnas spārna vidējā daļa, kura centrālajā daļā savienota ar fizelāžu un kuras galos piestiprināti spārna gali.
- dasalaisties Lidojot uz īsu brīdi uzmesties uz kā (par putniem).
- planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem).
- filistrs Līdz 1781. g. Eiropā studenti šādi dēvēja universitātes pilsētas pamatiedzīvotājus, arī visus nestudējošos pilsoņus.
- Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
- samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt
- ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki
- bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
- eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
- uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas)
- blakusražotne Līdztekus pamatdarbībai uzņēmumā radīti papildu dienesti vai ražotnes.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- brāt Lielā apjomā vest, nēsāt, vilkt.
- monopols Liela apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss; telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- koronavīrusi Liela dažādu vīrusu grupa, kas vairākumā nav bīstami cilvēkam, bet atsevišķos gadījumos šie vīrusi mēdz piedzīvot mutācijas, kas ļauj tiem "pārnesties" no dzīvniekiem uz cilvēkiem, un tad tie kļūst bīstami.
- norma lielā izlasē pamatotu testa mērījumu standartizētas balles
- Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m
- bānnagla Liela nagla, skava, ar ko piestiprina dzelzceļa sliedi pie gulšņiem.
- polonofilija Liela poļu mīlestība.
- bigbends Liela sastāva džeza orķestris (13-20 mūziķu).
- rietumu shizma lielā shizma 1378.-1417. g., kad reizē valdījuši vairāki vienlaicīgi pāvesti
- žambāt Lielā vairumā nest kādu šķidrumu.
- S lielais latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
- D lielais latviešu alfabēta sestais burts
- bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti.
- dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā.
- bass Lielākais (ovālas formas) metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
- MI6 Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienests.
- MI Lielbritānijas militārās izlūkošanas dienests (angļu "Military Intelligence").
- MI5 Lielbritānijas pretizlūkošanas dienests.
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū.
- reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt.
- svipsnot lielīgu žestu taisīt itin kā uzsvilpjot
- grand-maitre Lielmestrs, ordeņa mestrs.
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
- Sautendonsī lielpilsēta un unitārā pašvaldība Lielbritānijā (_Southend-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Temzas estuāra ziemeļu krastā
- krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
- LTVCT Liepājas teritoriālais vispārējās celtniecības trests (rāj.).
- kopuls lieste
- kapils Lieste.
- liesta Lieste.
- liests Lieste.
- spiedliešana liešanas tehnoloģija, kurā metāla veidnēs šķidro materiālu (metālu, polimēru) iepilda ar spiedienu, izmantojot virzuli, saspiestu gaisu vai ekstrūderu
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats.
- tieslietas Lietas, ko izspriež tiesu iestādes vai Tieslietu ministrija.
- laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
- LID Lietišķās informācijas dienests (izdevniecība).
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- čipa Lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni.
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- čapa Lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
- nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu, protestu.
- nu ko lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu
- datu ievadīšanas programma lietojumprogramma vai tās sastāvdaļa, kas saņem datus no tastatūras vai citām ievadierīcēm un uzglabā tos datora atmiņā, kā arī ieraksta datus datu bāzē un var veikt visu iespējamo ievades kļūdu testēšanu
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves.
- decernents Lietu apstrādātājs iestādēs.
- Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu
- kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē); šīs nodaļas telpas.
- panāksnieki līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē
- brabansoni Līgti kareivji vidus laikos franču un angļu dienestā.
- uzņēmuma līgums līgums par darbu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības; ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
- polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem.
- likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai.
- līcenis Līks slīmests.
- līcēns Līks slīmests.
- nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
- zvērināt Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
- sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
- nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku.
- aizmērdēt Likt ciest badu; slikti, trūcīgi barot.
- pārvietot likt cilvēkam mainīt atrašanās, uzturēšanās vietu, likt apmesties citā vietā
- iesūtīt Likt ievest (kur iekšā).
- kārsināt Likt nobriest, nogatavoties.
- karsināt Likt nobriest, nogatavoties.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- klemmēt Likt, iestiprināt skavā, skrūvspīlēs.
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
- mūdīt Likt, mest.
- kliedzināt Likt, piespiest kliegt; brēcināt bērnu.
- nolecināt Likt, piespiest nolēkt.
- pārlecināt Likt, piespiest pārlēkt.
- rāpināt likt, piespiest rāpot (vajadzīgajā virzienā)
- samaldināt Likt, piespiest, zaudēt orientāciju (uz kādu laiku).
- aizstatīt Likt, piespiest.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
- pietiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (maksāt, atdot ko u. tml.).
- datiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (sodu).
- kriminālprocesuālā darbība likumā pieļauta darbība, ko krimināllietā tās izmeklēšanas, iztiesāšanas un izlemšanas gaitā veic likumā pilnvarotas valsts iestādes, amatpersonas un personas, īstenojot kriminālprocesa uzdevumus
- landrāts Likumdevēja iestāde dažos Šveices kantonos.
- deputāta neaizskaramība likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu; deputāta imunitāte
- signēts Likumīgi apstiprināta grāmatas izdevēja vai spiestuves tirdzniecības zīme, ko iespiež titullapā vai arī grāmatas beigās un uz vāka; senāk privātpersonas zīmogs.
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība.
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku
- drāgas Līķu nestuves.
- ielīmēt Līmējot iestiprināt (kur iekšā).
- pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai
- abrazīvā papīra pamatne līmēts, mitrumizturīgs vai stiegrots papīrs ar lielu mehānisko stiprību un skrullēšanās pretestību
- divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai
- brasa Līne, kas piestiprināta pie rājas, lai to varētu pagriezt vajadzīgajā slīpumā.
- linetols Lineļļas preparāts, kas satur nepiesātināto taukskābju esterus.
- Linu ezers Linezers, ezers Vestienas pagastā.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- vecuma līnija līnija demogrāfiskajā tīkliņā, kura norāda uz indivīda konkrēto vecumu demogrāfiskā notikuma iestāšanās momentā (parasti šo līniju grafiskajā attēlā neiezīmē)
- izorahijas Līnijas jūru kartē, kas savieno punktus, kur paisums iestājas vienlaicīgi.
- homoseismi līnijas, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros zemestrīce iestājas vienā laikā
- homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē.
- maslaboiņa Linsēklu eļļas spiestuve.
- šķelbete Linu kulstāmās ierīces sastāvdaļa - kustīgā ritenī iestiprināts apdarināts dēlis.
- ripe Linu kulstāmās mašīnas detaļa - apaļš koks, pie kura piestiprinātas kulstīklas.
- holesteatoze Lipīdā deģenerācija ar bagātīgu holesterīna vai tā esteru saturu, parasti aortas intīmā; holesterīna steatoze.
- mielīns Lipīdu maisījums, kas ekstrahējams no nervšķiedrām; satur fosfatīdus un holesterīnu.
- cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss
- Suillus aeruginascens lipīgā sviestbeka
- ielipināt Lipinot iestiprināt (kur iekšā).
- pielipināt Lipinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlipināt Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- kafēšantāns Liriskas, izklaidējoša rakstura dziesmiņas, ko izpilda restorānos un kafejnīcās.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu
- atspiedums Litografijā ar pūderkrāsu uz akmens pārvests novilkums, ko lieto krāsu plākšņu kontūru novilkšanai.
- Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Velves Andrejs Livonijas ordeņa mestrs 1241. g. un 1248.-1253. g.
- netiešais līzings līzinga objektu iegādājas specializēta līzinga iestāde un nodod nomā līzinga ņēmējam
- brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
- ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
- pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- palodze Loga ailas apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi.
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- augštienis Logs griestos.
- augšgaisma Logs kajītes griestos.
- neaktīvais logs logu vidē, kas spēj vienlaicīgi atveidot uz displeja ekrāna vairākus logus, neaktīvais logs ir logs, ar kuru lietotājs pašreizējā brīdī nestrādā
- elektroanestēzija Lokāla anestēzija, ko panāk ar anestezējošās vielas elektroforēzi.
- iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_.
- dikaīns Lokālās anestēzijas līdzeklis, iedarbīgāks un toksiskāks par novokaīnu un kokaīnu.
- lidokaīns lokāls anestēzijas līdzeklis
- kolohepatopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie aknām.
- kolopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie vēdera sienas (latīņu "colopexia").
- sitija Londonas centrālā daļa, ko pārvalda lordmērs un kur atrodas finanšu iestādes, firmu kantori u. tml.
- Dauningstrīta Londonas iela, kur atrodas Lielbritānijas premjerminista rezidence, ārlitu ministrija un dažas valdības iestādes.
- Vaithols Londonas iela, kurā izvietotas daudzas valdības iestādes.
- Vestminstera Londonas pilsētas rajons Lielbritānijā ("Westminster"), Anglijā, Temzas kreisajā krastā, 219400 iedzīvotāju (2011. g.).
- spraids Lopam kāju starpā iespriests koks.
- laimes aka loterija, kurā laimestus velk it kā no akas
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- orķestra loža loža virs orķestra telpas sānu daļas (parasti muzikālā teātrī)
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
- testečkovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Testečkova" iedzīvotāji.
- hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
- ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā).
- Ļaudona Ļaudonas ezers - Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā.
- Ļaudonas ezers Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā.
- pince ļaunā māksla, burvestība
- lopot Ļauni izjokot; panākt, ka rīkojas nepieklājīgi, neestētiski, nosodāmi.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
- pieaudzināt Ļaut pieaugt, nobriest.
- tūcināt Ļaut pietūkt, briest.
- izgatavināt Ļaut pilnībā nobriest.
- apgruzdināt Ļaut sabriest, sabriedināt.
- stidzēt Ļaut stigt, iestigt.
- stidzināt Ļaut stigt, iestigt.
- tiptināt Ļaut tipināt, nesteidzināt (zirgu).
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
- šautīgs Ļodzīgs, nestabils (par slimu vai pilnībā nodzītu dzīvnieku).
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
- sastuķēt ļoti cieši sabāzt, saspiest kopā
- kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); ļoti saspiesti
- kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
- kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
- kā galoda ļoti ciets (tiešā un pārnestā nozīmē)
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu.
- acis kā spoles ļoti lielas, apaļas acis; arī ziņkārē, izbrīnā plaši ieplestas acis
- trapaklis Ļoti nestipra, it kā sapuvusi drēbe.
- templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
- atplest muti līdz ausīm ļoti plati atplest muti
- pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
- rūgts kā vērmeles ļoti rūgts (_biežāk_ pārnestā nozīmē)
- rūgts kā apses miza ļoti rūgts (tiešā un pārnestā nozīmē)
- izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- izblīzt Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
- ciets kā akmens ļoti smags (_tiešā un pārnestā nozīmē_); smagi, strauji
- kā ar maiglēm, arī kā maiglēs ļoti stipri (piemēram, spiest)
- badot Ļoti taupīt; ciest badu.
- bakstīt ar pirkstu acī ļoti tieši, nekautrīgi atgādināt, pārmest, pamācīt
- iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
- ortoforms M-amino-p-oksibenzoeskābes metīlesteris, balts smalks pulveris, kas grūti šķīst ūdenī, vieglāk spirtā; lieto kā vietēju anestēzijas līdzekli.
- arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
- soterioloģija Mācība par cilvēka dvēseles pestīšanu no ļaunuma un nāves.
- aistētika Mācība par daiļumu dabā un mākslā; estētika.
- kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijas procesā.
- daktiloloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar žestu valodu.
- mobilisms Mācība, ka nekas nestāv mierā, bet viss kustas.
- studijas Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- kollēgija Mācības iestādes, īpaši jezuītiskas.
- filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu; attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta
- palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
- Kaucmindes mājturības seminārs mācību iestāde mājturības skolotāju sagatavošanai — Mājturības seminārs 1923.-1938. g. un Latvijas Mājturības institūts 1938.-1940. g.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības (1) speciālistus.
- mājturības skola mācību iestāde, kas sniedz zināšanas, prasmes un iemaņas mājsaimniecībā un dažādās lauksaimniecības nozarēs
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas
- internāts Mācību iestāde, kurā audzēkņi mācās un dzīvo.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- mācītava Mācību iestāde.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
- subrektors Mācību iestādes vadītāja palīgs.
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- darba vidē balstītas mācības mācību organizēšanas un īstenošanas pieeja, kurā izglītības un tālākizglītības programmas teoriju un praksi izglītojamie apgūst pārmaiņus izglītības iestādē un uzņēmumā, organizācijā vai pie individuāla saimnieciskās darbības veicēja
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē).
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- pasniegšana Mācību priekšmeta mācīšana (parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- mācībstunda Mācību stunda - laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
- pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā.
- brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
- skološana mācīšana, parasti mācību iestādē, padomu došana, pamācīšana
- e-mācīšanās mācīšanās internetā, izmantojot e-izglītībai paredzētos mācību un testu materiālus
- neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā.
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē)
- pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- ņemt stundas Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
- studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- bunkānieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Bunkāni" iedzīvotāji.
- devēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Devēna" iedzīvotāji.
- talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji.
- vējavieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vējava" iedzīvotāji.
- vestēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vestiena" iedzīvotāji.
- Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums.
- tolcēnieši Madonas novada Vestienes pagasta apdzīvotās vietas "Tolka" iedzīvotāji.
- Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai
- dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos.
- dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
- feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts).
- vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters
- magnetorezistīvais efekts magnetopretestība
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis.
- nospalvoties Mainīt spalvu, matus, mest spalvu.
- atmesties Mainīties, iestāties (par laiku).
- iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
- impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības.
- maisēt Maisīt (par sviesta gatavošanu).
- ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga.
- garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm.
- Circenis Mājas gars, ko iedomājās esam mājas circeņa ("Gryllus domesticus") izskatā.
- glome Mājas plūme ("Prunus domestica").
- glomes Mājas plūme ("Prunus domestica").
- glūme Mājas plūme ("Prunus domestica").
- glūmis Mājas plūme ("Prunus domestica").
- krēķis Mājas plūme ("Prunus domestica").
- zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm
- svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus").
- spurdzeklis Mājas zvirbulis ("Passer domesticus").
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
- majeste Majestāte.
- episks Majestātiski mierīgs; plašs.
- maestoso Majestātiski; svinīgi.
- majestatīgs Majestātisks.
- svagaļi Mājlopiem piestiprināmi piekari, kas kustoties rada skaņu.
- McDonalds's Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānu tīkls (gk. hamburgeri).
- makroseismisks Makroseismiskās svārstības - svārstības, kuras zemestrīču gadījumā tieši uztver mūsu maņu orgāni.
- debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku.
- maksājuma uzdevums maksātāja rakstisks rīkojums kredītiestādei par naudas summas noņemšanu no norēķinu konta un ieskaitīšanu saņēmēja kontā
- reorganizācijas pasākumi maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju
- litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.).
- fonognomika Māksla spriest par cilvēka domām pēc viņa balss vai runas.
- litotipografija Māksla tipogrāfisku salikumu pārnest uz akmeni, no kura tad litografiskā ceļā pagatavo novilkumus.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- teātris mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā
- biennāle Mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- mimēze mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība
- mimeze Mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība.
- melnā izplešana mākslīga nelinearitātes radīšana televīzijas signālā, liekot tā melnās daļas amplitūdai izplesties uz pārējās signāla daļas rēķina
- rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes.
- legālais aborts mākslīgais aborts, kas veikts ārstniecības iestādē
- kriminālais aborts mākslīgais aborts, ko izdara grūtniece pati vai kāda cita persona ārpus ārstniecības iestādes
- triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu.
- dempinga cena mākslīgi pazemināta preču pārdošanas cena, ko lieto kā līdzekli, lai piespiestu konkurentus bankrotēt un palielinātu savu preču noietu
- polimērās šķiedras mākslīgi šķiedrmateriāli no polimēriem, piem., no poliamīdiem (kaprons, neilons, dederons), no poliesteriem (lavsāns, dakrons), no poliakrilnitrila (nitrons), no celulozes (viskoze)
- šūņas Mākslīgi veidota vaska pamatne ar regulāra sešstūra kontūrām, ko iestiprina kārē.
- ksilolīts Mākslīgs būvmateriāls, kas sastāv no magneziālcementa, zāģu skaidu, azbesta u. c. pildmateriālu maisījuma.
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- menuki Mākslinieciski darināti metāla izrotājumi japāņu zobenu rokturiem, kas tiem piestiprināti ar zīda auklu.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
- Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot
- kolpopeksija Maksts piestiprināšana pie vēdera sienas, lai izlabotu tās atslābumu vai noslīdēšana.
- svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai.
- zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa
- apalot Maldināt, aizvest nepareizi.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- nesterieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nesteri" iedzīvotāji.
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
- mežu pēpele malvu suga ("Malva sylvestris")
- pēpele Malvu suga ("Malva sylvestris").
- meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
- mančesters Mančestrs.
- menčesters Mančestrs.
- menčestrs Mančestrs.
- masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
- ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā.
- Indijas mangusts mangustu suga ("Herpestes edwardsi")
- Ēģiptes mangusts mangustu suga ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku
- manifestants Manifestācijas dalībnieks.
- apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus.
- institutio Mantinieka iecelšana testamentā.
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam
- mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai
- likumiskā mantošana mantojuma pāreja mantiniekam likumā paredzētajā kārtībā, ja nav mantojuma līguma vai testamenta vai ja tie nav spēkā, vai arī, ja ar testamentu vai mantojuma līgumu novēlēta mantojuma daļa
- testamentārā mantošana mantošanas kārtība, kas noteikta ar mantojuma atstājēja likumā paredzētajā kārtībā taisītu testamentu
- intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments.
- ab intestato mantot, likumiska mantošanas kārtība, bez testamenta vai līguma
- bošķi Māņi; burvestības; blēņas.
- vatuška Marlei līdzīgs audums, pie kura piestiprina vati, veidojot vatējumu.
- reilīne Marlīne - tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
- Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- smadzeņu skalošana masīva propaganda presē, uzbāzīga reklāma, vecāku un audzināšanas iestāžu moralizēšana (pārliecināšana) utt., respektīvi, kāda viedokļa uzspiešana
- masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki
- štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- signālmasts Masts, pie kura piestiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai.
- pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi.
- pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
- autoplate Mašīna grāmatu spiestuvēs rotāciju spiežu stereotipplātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
- sviesta kuļamā mašīna mašīna sviesta gatavošanai
- licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
- šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži.
- voronoks Mašīnas arestēto pārvešanai.
- vorons Mašīnas arestēto pārvešanai.
- statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai
- piestrāde Mašīnu detaļu saskarvirsmu pielaikošanās to darbības sākumstadijā; piestrādināt.
- lāgeris Mašīnu, mehānismu daļa, uz kā (ko) novieto, piestiprina; arī gultnis.
- māvēt Māt, mest (ar roku, ar acīm).
- gaismas necaurlaidība materiāla pretestība jebkura veida gaismas staru caurplūdei
- apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
- ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem
- ārējā berze materiālo objektu ārējā mijiedarbība kontakta punktā vai virsmā; pretestības spēki, kas vienmēr rada enerģijas zudumu
- kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
- azbestīts Materiāls no azbesta šķiedrām, lieto tvaika katlu siltumizolācijai u. c.
- mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām
- azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
- paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
- čīksts Materiāls, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
- čīkstis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- čīkstulis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
- jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka
- stilpēt Maukt, stiept, spiest.
- Maulejas ezers Maulītis, ezers Vestienas pagastā.
- Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
- kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu.
- vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai.
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
- renčka Maza, ūdens izgrauzta un iznesta grava.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- zemējumvads Mazas pretestības vads, kas savieno sazemējamās daļas ar zemētāju.
- kaptāms Mazindīgs pesticīds.
- keratāns Mazindīgs pesticīds.
- paplest Mazliet ieplest (acis, nāsis).
- paplest Mazliet ieplest (muti, knābi).
- paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
- pasaplesties Mazliet izplesties.
- paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
- papļūtīt Mazliet, kādu laiku pārciest caureju.
- pamurzāt Mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt.
- papindzelēt Mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu.
- počka Mazs bērns, kas vēl nestabili staigā.
- lepucis Mazs bērns, kas vēl nestaigā.
- padacka Mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst.
- degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu.
- Salisburga Mazsalacas miesta nosaukums 1860. gados.
- spiestuvele Mazvērtīgas spiestuves nievīgs apzīmējums.
- medību uzraudzība medību likuma, medību noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanas kontrole, ko veic Valsts mežu dienests
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- slimnīca Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- lupozorija Medicīnas iestāde, kur nodarbojas ar sejas ādas tuberkulozes (lupusa) profilaktiku, ārstēšanu un pētīšanu.
- suģestoloģija medicīnas nozare, kas pētī suģestijas, hipnozes mehānismus un izmantošanas paņēmienus
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- medsanbats Medicīnas un sanitārā dienesta bataljons (padomju armijā).
- atskurbtuve Medicīniska iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
- tamoksifēns Medikaments, antiestrogēna viela, pretvēža līdzeklis, ko lieto sievietēm ar krūts vēzi menopauzes laikā.
- vobemugoss Medikaments, imūnstimulators, kas nostiprina organisma dabisko pretestību.
- fenilbutazons Medikaments, nenarkotisks un nesteroidāls pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis.
- formestāns Medikaments, pretvēža līdzeklis, aromatāzes blokators, ietekmē estrogēnu sintēzi.
- estramustīns Medikaments, pretvēža līdzeklis, sintētisks estrogēnu aizstājējs.
- fosfestrols Medikaments, pretvēža līdzeklis, sintētisks estrogēnu aizstājējs.
- knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana.
- MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama.
- lutēt Medu spiest.
- vilkumiestieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkumiests" iedzīvotāji.
- miests Medus alus, miestiņš 1.
- ušbanis Medus alus, miestiņš.
- tranu medus medus, kāda nav un nevar būt, bet kādu var pircējam iestāstīt
- megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai.
- blatot Mēģināt ko iestāstīt.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- jaujas Meklēšanās, riesta laiks.
- baziogloss Mēles kaula un mēles muskuļa daļa, kas piestiprināta pie mēles kaula pamata.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- Lathyrus niger melnā dedestiņa
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
- Thripophaga humicola melnastes kanaestro
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot; melojot iedvest.
- psihiatriskā slimnīca mentālās veselības aprūpes iestāde vai atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar cilvēku psihiskās veselības traucējumu diagnosticēšanu un ārstēšanu
- ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
- megommetrs mēraparāts lielas (līdz 10^10^ Ω) elektriskās pretestības mērīšanai; lieto elektriskās izolācijas pretestības, kā arī izolācijas materiālu virsmas pretestības un tilpumpretestības mērīšanai
- sviesta zoste mērce no izkausēta sviesta
- relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma
- leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs
- izrakstīšanas plānošana mērķtiecīgi organizēta starpprofesionālas komandas darbība, lai pacientam pēc atgriešanās mājās no ārstniecības iestādes nodrošinātu nepieciešamo sociālo un veselības aprūpi kopienā atbilstoši viņa vajadzībām
- rezistīvie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuros mērāmais lielums, iedarbojoties uz pārveidotāju, maina rezistora pretestību; vienkāršākie ir reostata mērpārveidotāji, kuros pretestība mainās, mainoties reostata slīdkontakta stāvoklim
- elektrolītiskais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir elektrolīta šķīduma pretestības atkarība no tā koncentrācijas
- fotorezistoru mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir fotorezistora pretestības atkarībā no gaismas plūsmas, kas krīt uz mērpārveidotāju
- tenzopārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir vadītāja elektriskās pretestības atkarība no mehāniskā sprieguma tajā
- termorezistoru mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir vadītāja vai pusvadītāja elektriskās pretestības atkarība no temperatūras
- paraugmērs Mērs, kas atestēts un apstiprināts par paraugmēru citu mēru pārbaudei (justēšanai).
- merulius Merulius domesticus - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms.
- sestulis Mērvienība, kas atbilda pūra sestajai daļai.
- commendamus Mēs ieteicam; formula, ar ko pāvests apstiprināja izvēlēto kardinālu.
- lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
- virsmēslošana Mēslošana, neiestrādājot mēslus augsnē.
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
- zaļmēsli mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēslojums; siderāti
- pikot Mest (kādam) ar sniega pikām.
- šļopnīt Mest (parasti uz zemes, grīdas).
- bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas; apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
- šautrēt Mest ar koka gabalu.
- lingāt Mest ar lingu.
- lingot Mest ar lingu.
- laist (arī mest, sviest) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
- mest(arī sviest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
- sviest (arī mest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
- švirnīt Mest ārā, izmest.
- atspīdēt Mest atspīdumu (kur).
- atvīdēt Mest blāvu atspīdumu (kur).
- aizmest Mest ciet.
- aizēnot Mest ēnu (uz ko); apēnot.
- apēnot Mest ēnu (uz seju, acīm) - par matiem, skropstām.
- atkrēsloties Mest ēnu, atspoguļoties, rādīties.
- knikstiņus spēlēt (arī ķert) mest gaisā akmentiņus un tos noķert
- uz kustu spēlēt mest gaisā mazus akmentiņus un uzlasīt zemē guļošus akmentiņus, pie tam, satverot drīkst vairākiem guļošiem akmeņiem
- atriezties Mest galvu atpakaļ.
- kaulēt Mest kauliņus, piedalīties kauliņu spēlē, izšķirt ar lozi.
- piknīt Mest kopā kaudzē.
- savančāt mest kopā, nevērīgi salocīt
- sakūleņoties Mest kūleņus, kūleņot (neilgu laiku).
- puldelēt Mest kūleņus, kūleņot.
- nokrēst Mest lejā (kaut ko smagu vai ar atvēzienu).
- cilpot Mest lokus (piemēram, par upi).
- pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu).
- atmest Mest nost (sānis, atpakaļ).
- aizmētāt Mest prom vairākkārt vai vairākus objektus.
- aizmest Mest prom; aizsviest.
- virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
- saplukt Mest spalvas (par putniem).
- spalvāt mest spalvu
- nosērties Mest spalvu.
- sirt Mest spalvu.
- atspulgot Mest spulgojošu atspīdumu (kur).
- atmest Mest šurp.
- dzīt tīklu mest tīklu
- nērt Mest tīklu.
- megzt Mest, darināt (tīklu).
- spaļot Mest, dzīt ārā.
- vaņķīt Mest, grūst.
- gružot Mest, kaisīt, atstāt aiz sevis gružus.
- zlaņģēt Mest, likt, kraut.
- vaņķēt Mest, mētāt.
- slaņķēt mest, sviest (nekārtīgi)
- leķēt Mest, sviest parasti ar ko lipīgu.
- čadīt Mest, sviest.
- veķēt Mest, sviest.
- zvaldīt Mest, sviest.
- purņīt Mest; dzīt.
- brikaķ Mest.
- brosīt Mest.
- kladēt Mest.
- kladīt Mest.
- krāmēt Mest.
- laist Mest.
- lidināt Mest.
- lingot Mest.
- mašāt Mest.
- mekst Mest.
- puļaķ Mest.
- vaļīt Mest.
- klānīši Mestavas (1).
- aizmesties Mesties prom; aizlikties.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam).
- nosviesties Mesties zemē; mesties ceļos; nogulties.
- landmaršals Mestra vietnieks un kara lietu pārzinis Livonijā.
- Mazstrandzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
- Mazstraudes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
- Mazstraudzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
- Mestraudzes ezers Mestraudzes dzelve.
- metakrilāts Metakrilskābes sālis vai esteris.
- maždžurs Metāla (neliela) piesta.
- enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi.
- raugasdzelze Metāla detaļa, kas piestiprināta pie raugas.
- pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- baritons Metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- magnetopretestība Metāla relatīvās īpatnējās elektriskās pretestības izmaiņa magnētiskajā laukā attiecībā pret tā īpatnējo elektrisko pretestību bez elektriskā lauka (ir gareniskā magnetopretestība un šķērsmagnetopretestība).
- reohords Metāla reostats; ierīce, ar kuru var pakāpeniski mainīt elektrisko pretestību, par rezistīvo elementu izmantojot metāla stiepli.
- ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība.
- masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis.
- tenzorezistīvais efekts metāla vai pusvadītāja elektriskās pretestības izmaiņa deformācijā
- akmens autotipija metāla vietā uz litogrāfijas akmens pārvesta autotipija
- spinakera fallstūra dēlītis metāla, plastmasas vai cita (no buraudekla atšķirīga) materiāla pastiprinājums spinakera fallstūrī, pie kura piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā
- reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai.
- bumbuļot Mētāt kā bumbu šurp un turp; apmest kūleni.
- vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs.
- havloka Mētelis ar platu (gandrīz līdz jostas vietai) apkakli; arī pārnestā nozīmē.
- hevloks Mētelis ar platu (gandrīz līdz jostas vietai) apkakli; arī pārnestā nozīmē.
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas
- aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km)
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu
- iemetināt Metinot iestiprināt (kur iekšā).
- piešveicēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piešveisēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzmetināt Metinot piestiprināt (uz kā, kam).
- iešveicēt Metinot, lodējot iestiprināt, piestiprināt.
- iešveisēt Metinot, lodējot iestiprināt, piestiprināt.
- cistranstests Metode divu fenotipiski vienādu mutāciju alēliskuma noskaidrošanai; funkcionālais alēlisma tests.
- BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze)
- grūtniecības tests metode, ar kuru jau pirms menstruāciju izbeigšanās var noteikt, ka iestājusies grūtniecība; metodē izmantots fakts, ka grūtniecības gadījumā placentā rodas noteikts hormons - progesterons, kas izdalās urīnā un asinīs
- perorālā kontracepcija metode, kad perorāli lieto kādu preparātu, parasti hormonālu savienojumu, lai apturētu ovulāciju un novērstu grūtniecības iestāšanos
- transversālās testēšanas metode metode, ko lieto datoru tīklu protokolu realizāciju konformances testēšanā, tās pamatā ir divu apakšējo testeru izmantošana, kas izvietoti dažādos apakštīklos
- voltmetra un ampērmetra mērīšanas metode metodes elektrisko pretestību mērīšanai
- piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piesviest (2).
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1).
- izmētāt Metot izkliedēt; nomest vairākās vietās.
- piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3).
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1).
- garlapu mētra mētru suga ("Mentha longifolia", arī "Mentha sylvestris")
- topmezgls Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
- topstēks Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
- Festuca sylvatica meža auzenes "Festuca altissima" nosaukuma sinonīms
- Lathyrus sylvestris meža dedestiņa
- lāčzirņi Meža dedestiņa ("Lathyrus sylvestris").
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- atdaļa Mežā iestigota cirsma vai tās norobežota daļa īpašai vajadzībai.
- tīruma kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimas agrestis"), kas Latvijā nav konstatēta
- alksnene Meža malva ("Malva sylvestris").
- alksnīte Meža malva ("Malva sylvestris").
- alksnītis Meža malva ("Malva sylvestris").
- elksnene Meža malva ("Malva sylvestris").
- kaķsierītes Meža malva ("Malva sylvestris").
- rozītes Meža malva ("Malva sylvestris").
- sauleslapa Meža malva ("Malva sylvestris").
- sauleslapiņas Meža malva ("Malva sylvestris").
- prīde Meža priede ("Pinus sylvestris").
- prieds Meža priede ("Pinus sylvestris").
- rētējs meža retējs ("Potentilla silvestris")
- dirsa Meža sāre ("Panicum silvestre").
- burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre").
- suņburkšķi meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
- gosķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- kārvele Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- kārveles Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- ķerbelis Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- suņķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- svētas Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- svētes Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council")
- šautra meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- sungurķis Meža zirdzene ("Angelica silvestris").
- angelikas Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- dzirdzenāji Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- gārša Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- līčstiebri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- līčstiebrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- līčstriebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- saulessakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- saute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- šaute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- šautes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- sautrene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- šautrsakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- sautusakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- sente Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- smirdenes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- stabuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- striebuļi Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- striebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- striebuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- svilpene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirdzenājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirdzinājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirdzine Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirdzinis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirgstobri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- zirgstobrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
- meža ābele mežābele ("Malus sylvestris")
- mežu ābele mežābele ("Malus sylvestris")
- sūrābele Mežābele ("Malus sylvestris") - savvaļas ābele ar sūriem augļiem.
- ķīkste Mežābele ("Malus sylvestris"), arī tās auglis.
- laukābele Mežābele ("Malus sylvestris").
- rūgtābele Mežābele ("Malus sylvestris").
- splitābele Mežābele ("Malus sylvestris").
- knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa.
- hārvarders mežizstrādes vairākoperāciju mašīna koku gāšanai, stumbru atzarošanai un sagarumošanai, kā arī sagatavoto sortimentu pievešanai; hārvestera un pievedējtraktora apvienojums
- PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma.
- estriāze Miāze, ko ierosina "Oestrus" ģints dundura kāpuri.
- sadīžāt Mīdot ar kājām saspiest, sablīvēt.
- iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- mirdināšana Midzināšana (ar anestēzijas līdzekļiem).
- mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
- depsidi Miecvielu grupa, pēc ķīmiskā sastāva vairāku savstarpēji saistītu fenolkarbonskābju esteri.
- miegazāles Miega zāles - viela, medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
- narkozes miegs miegs, kas iestājas narkotisku vielu iedarbībā
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- triekai līdzīgs mielīts mielīts ar pēkšņu paralīzes iestāšanos
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
- apvaldīts Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
- miestinieks Miesta (1) iedzīvotājs.
- miestinieks Miesta (2) iedzīvotājs.
- miešķānis Miesta 1 iedzīvotājs.
- miesta dome miesta pārvaldības lēmējinstitūcija Latvijā 1919.-1928. g., ko ievēlēja uz 2 gadiem
- mīškons Miesta vai pilsētas iedzīvotājs; miešķāns.
- miešķāns Miesta vai pilsētas iedzīvotājs.
- burgs Miestiņš; pilsētiņa.
- miestiņš Miests 1(1).
- miestiņš Miests 1(2).
- Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā.
- strongylosis Mietu tārpi, zirgu, var ieviesties visu, visbiežāk tomēr jaunu zirgu aklā un lokveida zarnā.
- laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- zaļganā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus campestris")
- raganassviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- raganssviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- ragaņsviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst.
- ragansviests Mīksts, no paniņām neatdalījies sviests.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- meile Mīla, mīlestība.
- mīlība Mīlestība (1).
- platoniskā mīlestība mīlestība bez jutekliskuma
- draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība
- storge Mīlestība ģimenē, mīlestība radinieku starpā, vecāku un bērnu mīlestība.
- homofilija Mīlestība pret sava dzimuma personām.
- tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
- ksenofilija Mīlestība pret svešiniekiem, sveštautiešiem.
- pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve
- mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās
- amour Mīlestība.
- jūtas Mīlestība.
- love Mīlestība.
- lovīte Mīlestība.
- ļubestība Mīlestība.
- mielastība Mīlestība.
- sirdsjūtas Mīlestība.
- poma amore mīlestības ābols jeb ēdamā tomāta sākotnējs nosaukums Eiropā, kad tas audzēts kā krāšņumaugs
- erotica Mīlestības dziesmas.
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē
- sakars Mīlestības, intīmās attiecības, arī kopdzīve.
- Luv Mīlēt; mīlestība (angļu "love"; īsziņās).
- citroniņš Milicijas dienesta automašīna dzeltenā krāsā.
- MDIC Militārā dienesta iesaukšanas centrs.
- militārmediķis Militārā dienesta medicīnas darbinieks, kara ārsts.
- brigādes ģenerālis militārā dienesta pakāpe starp pulkvedi un ģenerālmajoru dažu valstu bruņotajos spēkos
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
- kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis.
- kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce
- čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība.
- vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš.
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
- necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- valsts muzejs Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
- nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
- piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
- pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru); mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
- aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties.
- gest. Miris (vācu "gestorben").
- miršanas reģistrācija miršanas notikuma reģistrācija atbilstošā valsts iestādē
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
- mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta.
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu
- liediķis Mitra smilšaina vieta pašā jūras malā, kur iestieg.
- malonesteris Mlonskābes dietilesteris, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar augļu smaržu, spēj metilēngrupas ūdeņradi aizvietot ar metāla atomu.
- kombinētā sējmašīna mobila mašīna sēklu un minerālmēslu vienlaicīgai izsējai rindās un iestrādei vajadzīgajā dziļumā
- pakutavāt Mocīties, ciest.
- kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai paredzētu paliekošo kļūdu skaitu, nepieciešamo testēšanas laiku un citus līdzīgus raksturojumus, kas tiek izmantoti, izvērtējot programmatūru
- dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē
- Modesta Modesto, pilsēta ASV, Kalifornijā.
- sirdsmokas Mokas, ko izraisa mīlestības problēmas.
- Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.).
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
- rapānas Molusku dzimtas jūras vēderkāji, kas sastopami gk. Japāņu jūrā (ievesti arī Melnajā jūrā), iznīcina austeres.
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem
- molluskoīdejas Moluskveidīgie (glimjveidīgie) dzīvnieki, savā laikā ievests kopnosaukums sūndzīvniekiem un brahiopodiem.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (Krievijā).
- testoon Monēta (testons) Skotijā.
- nummus Monēta, arī sestercijs.
- sotēriskas monētas monētas ar Pestītāja attēlu, kādas kala vēlākie Bizantijas ķeizari
- monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
- piemontēt Montējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam); montējot novietot virs (kā).
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- irovņeņkijs Morāli nospiests.
- rovņeņkijs Morāli nospiests.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem
- sviestmuca Mucveida ierīce sviesta kulšanai.
- gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
- piņķēties Mudžināties, mesties (piemēram, par diegiem, auklām).
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū
- hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
- Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē
- muitas kontroles zona muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču un citu priekšmetu pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē
- Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
- Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu
- bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti
- monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei.
- misināt Mulsināt, pavest neceļā.
- ārgaloties Muļķīgi, aušīgi uzvesties.
- ampļot Muļķoties, aušoties, draiskulīgi, palaidnīgi uzvesties.
- murksnīties Murcīties, spiesties, burzīties (drūzmā).
- vienspārna murds murds ar vienu murda vidū piestiprinātu spārnu
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
- piemūrēt Mūrējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pļekāt Mūrēt, apmest.
- pļokāt Mūrēt, apmest.
- imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju.
- virzienskava Mūrnieka darbarīks virzienauklas piestiprināšanai. V-as aso galu ievieto horizontālajā šuvē, pie otra gala piestiprina virzienauklu.
- fundamentālisms Mūsdienu protestantisma virziens, kas atzīst, ka ticības pamats - svētie raksti - ir nemaldīgs, pieļauj tikai burtisku šo rakstu skaidrojumu un noraida jebkādu Bībeles kritisko analīzi.
- daudzgalvainais muskulis muskulis ar vairāk nekā diviem piestiprinājumiem
- locītavas muskulis muskulis, kas piestiprināts pie locītavas kapsulas
- ass muskulis muskulis, kas piestiprināts pie mugurkaula
- iekšējais muskulis muskulis, kura sākums un piestiprinājums atrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai vienā orgānā
- ārējais muskulis muskulis, kura sākums un piestiprinājums neatrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai kura sākums atrodas ārpus orgāna, bet piestiprinājums - orgānā
- papildkauls Muskuļa palīgierīce, kas izmaina cīpslas piestiprināšanas leņķi un atvieglo muskuļa darbu.
- kinestēzija Muskuļu sajūta; kustības, svara, pretestības un stāvokļa sajūta.
- Džamāda II musulmaņu kalendāra sestais mēnesis
- sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem
- zabas Mutes dzelži jeb laužņi, parasti zirgam, bet var arī pārnestā nozīmē lietot.
- simfoniskā mūzika mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana
- oratorijs Muzikāla drāma, kuras saturs ņemts no svētajiem rakstiem, bet vēlāk no pasaulīgās dzīves; oratorija pamats ir koris, bet bez tā piedalās arī orķestris un solisti; oratorija.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
- opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
- mūzikls Muzikāls skatuves darbs, kurā izmantoti operetes, baleta, operas un estrādes mākslas elementi.
- Pozis mūzikas festivāls _Positivus_
- ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- vivace mūzikas termins: dzīvi, dzīvības pilns; ļoti ātra tempa apzīmējums; starp "allegro" un "presto"
- simfoniskais žanrs mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam
- orķestrants Mūziķis, kas spēlē orķestrī.
- Nabulusa Nablusa, pilsēta Palestīnā.
- afrikandi Nācija, Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāji, ieceļotāju no Eiropas pēcteči, ticīgie - protestanti (reformāti); būri.
- jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti.
- jaunzēlandieši Nācija, Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji; runā angļu valodā; ticīgie - protestanti, katoļi.
- Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
- Augstā piekraste nacionālais parks Zviedrijā (_Höga Kusten_), Vesternorlandes lēnē, Botnijas līča piekrastē
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- ligroīns naftas destilācijas frakcija; ogļūdeņražu maisījums (viršanas temperatūra 120-235 °C), arī smagais benzīns
- kerosins Naftas destilācijas produkts - (rafinēta) petroleja.
- mazuts Naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un dīzeļdegvielas destilēšanas no naftas.
- naftas pārtvaice naftas sadalīšana frakcijās destilācijas ceļā vai nu parastos apstākļos, vai vakuumā
- aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības.
- naftenāti Naftēnskābju sāļi un esteri.
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
- pienaglot Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
- nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
- avāru valoda nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi arābu valodā, 1927.-1938. g. latīņu alfabēts, kopš 1938. g. - krievu alfabēts
- ieskanis Nākamā akorda skaņa (parasti īsa skaņa, atrodas uz vājās taktsdaļas), kas parādās (parasti melodijā) pirms paša akorda iestāšanās.
- nākamsesdien Nākamajā sestdienā.
- nākamsestdien Nākamajā sestdienā.
- prima Nākamās lappuses pirmais vārds, iespiests lappuses apakšā.
- Dienvidrietumāfrika Namībijas nosaukums līdz 1968. g. ("South West Africa").
- kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu
- mājas nandīna nandīnu suga ("Nandina domestica")
- lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva.
- raudas Nārsti, riests.
- baksis Nāšu spindele jeb degunspindele ("Oestridae).
- sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim.
- nauda aizripo nauda tiek izšķiesta
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības
- zaldātu nauda nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu
- kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā.
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
- transferts Naudas pārvedums no vienas finansiālas iestādes uz citu vai arī no vienas valsts uz citu.
- budžets naudas summā izteikts (valsts, iestādes, uzņēmuma) ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam
- nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
- tēriņš naudas summa, kas jāmaksā (parasti) par pasūtīto krogā, restorānā u. tml.
- dabiskā (arī fizioloģiskā) nāve nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā
- elektrobioskopija Nāves konstatēšana ar elektriskās strāvas palīdzību; trīs stundas pēc nāves iestāšanās muskuļi vairs nereaģē uz faradisko strāvu.
- kārtsveida stodere navigācijas zīme, kuras augšgalā piestiprināts attiecīgs apzīmējums, bet otrs gals noenkurots tā, lai stodere vienmēr būtu vertikālā stāvoklī
- ķēpslis Nazs bērns, kas vēl nestaigā.
- Alpu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis alpestris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- nopļundurēt Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
- nopļundurot Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
- izmiris Neapdzīvots, pamests.
- šuvošana Neapmesta akmens vai ķieģeļu mūra šuvu nolīdzināšana ar javu mūra ārpusē (fasādes pusē); izšuvošana.
- karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- vārtsargs Neatkarīga fiziska vai juridiska persona, kas institucionālajiem investoriem sniedz konsultācijas par riska kapitāla investīciju projektiem.
- iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai
- džēlēt neatlaidīgi pārmest pārestības
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- poriomania Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, shizofrēnijas gadījumā.
- poriomānija Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, šizofrēnijas gadījumā.
- rokregulēšana neautomātiska regulēšana ar rokām. Spēkratu mezglu rokregulēšanu iedala iestatīšanas regulēšanā, ar kuru sākotnēji panāk vēlamos darbības parametrus, un pieregulēšanā, precizējot vai atjaunojot šos parametrus
- NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados.
- dievzaimošana Necienīga izturēšanās pret Dieva majestāti.
- izgāzt podus necienīgi, netaktiski izrunāties, uzvesties, izdarīt ko nosodāmu
- kabaks Necila, prasta dzertuve, arī restorāns, bārs.
- laupt Nedabiski izplest (acis).
- nebrīvs Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
- nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
- pakarināties Nedaudz ciest izsalkumu.
- uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
- paskadināt Nedaudz piespiest piešus.
- pašķārdīt Nedaudz saspiest, saspaidīt.
- parūmīties Nedaudz saspiesties (lai izbrīvētu vietu citiem).
- patriept Nedaudz, mazliet uzziest.
- sabats nedēļas atpūtas un dievkalpojumu diena (jūdaistiem - sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai
- sestdiena Nedēļas sestā diena (skaitot no pirmdienas).
- sacensība nedeterminēts stāvoklis, kas iestājas, kad divas datora instrukcijas tiek izpildītas vienlaicīgi un nav iespējams noteikt, kuras izpilde tiks pabeigta ātrāk
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
- NEFA Neesterificētā taukskābe (angļu "nonesterified fatty acid").
- tautas augstskola neformāla interešu un profesionālās pilnveidošanās iestāde pieaugušajiem
- svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā
- ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
- piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
- neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
- zambāt Neglīti, neestētiski ēst.
- novērotāja vai eksperimentētāja sistemātiskā nosliece (novirze) negribēta tieksme reaģēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kas var novest pie atkāpšanās no objektivitātes
- atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām
- bēgt Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
- svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm.
- džemošana neiestudēta saspēle un improvizācija muzikāla priekšnesuma laikā
- patūkšt Neilgu laiku, mazliet apspriesties.
- padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
- pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
- paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
- paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
- paspiesties Neilgu laiku, mazliet spiesties.
- paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
- pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
- asimptomātiskais neirosifiliss neirosifiliss, ko var diagnosticēt tikai pēc pozitīviem cerebrospinālā šķidruma testa rezultātiem; neirālas slimības pazīmju un simptomu nav.
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
- medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums
- neiznēsāts Neiznests (2).
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
- aizdancināt Nejauši aiznest, pazaudēt.
- aizšķiesties Nejauši aizšķiest.
- atvesties Nejauši atvest.
- atsanesties Nejauši tikt atnestam.
- iestādīties Nejauši tikt iestādītam.
- lokālā jeb vietējā anestēzija nejutība, ko panāk ar audu atdzesēšanu vai ar anestezējošas vielas injekciju
- anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija.
- skaitīt zbvirbuļus nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā
- čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
- kudzums Nekārtīgi kopā samestas lietas.
- lēkšt Nekārtīgi mest, sviest.
- sažļiebt Nekārtīgi nolikt, samest.
- sazvalstīt Nekārtīgi nomest vai atbalstīt.
- pleknēt Nekārtīgi nomest, nosviest.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- saslānīt nekārtīgi samest
- salēkšt Nekārtīgi samest, sasviest.
- saslaņķēt Nekārtīgi samest, sasviest.
- sablaizīt Nekārtīgi samest.
- sastrēdzināt Nekārtīgi samest.
- peizums Nekārtīgi samesta kaudze.
- izņēgāt Nekārtīgi sasviest (drēbes).
- savalēt Nekārtīgi sasviest.
- žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze.
- iegrābstīt Nekārtīgi sēklu iestrādāt zemē.
- slonckāties Nekārtīgi uzvesties; arī vieglprātīgi, izlaidīgi uzvesties (parasti par sievieti).
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
- saperņīt Nekārtīgi, steigā sasviest.
- rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest
- nepacelt ne salmiņa neko nedarīt, nestrādāt; laiskoties
- nepacelt ne smilgas neko nedarīt, nestrādāt; slinkot
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
- buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli.
- žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
- iešmugulēt Nelegāli ievest.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- šķimbuks neliela cūku kūts, no kuras mēslus nevar izvest ar zirgu, bet tikai izmest
- gomfs Neliela kājiņa lapu ķērpju lapoņa apakšpusē, ar kuru tas piestiprinās pie substrāta.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- sviestkriksis Neliela pika, kunkulis sviesta.
- planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
- joma Neliela pļava, kas iestiepusies starp laukiem.
- kurbulis Neliela restota kastīte, kur glabāt bišu māti.
- elzene Neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta.
- burste Neliela sieviešu veste.
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi
- sviestpicka Neliela sviesta pika.
- špeilis Neliela tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
- špēle Neliela, tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- codicilli Nelieli vaskoti galdiņi, ko Romā lietoja testamentu papildinājumu uzrakstiem.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco (1).
- paska Neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu.
- poēma Neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs.
- palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
- lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
- cappella Neliels orķestris.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- zaiza Neliels priekšmets bez praktiska pielietojuma ar apšaubāmu estētisko vērtību.
- spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
- traktieris Neliels restorāns, kafejnīca.
- ostērija neliels restorāns, krodziņš (parasti Itālijā); arī viesnīca
- taverna Neliels restorāns, krogs (piemēram, Itālijā).
- bārs Neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes.
- fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
- bierstube Neliels restorāns, kurā pārdod alu.
- sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
- kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
- sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
- sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
- klubs Neliels, parasti slēgta tipa, restorāns.
- direkcions nelielu skaņdarbu (maršu, valšu u. c.) saīsināta partitūra, domāta pūtēju orķestra izpildījumam
- (iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest
- (iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest
- izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot; (iz)šķiest
- izkaisīt vējā nelietderīgi izmantot, iztērēt, izšķiest
- izkaisīt vējā (arī vējos, visos vējos, pasaules vējos, pa visiem vējiem) nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest
- izkaisīt kā pelavas vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest
- izsēt vējā (arī pa visiem vējiem) nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest
- sēt vējā (arī pa visiem vējiem) nelietderīgi tērēt, lietot; šķiest
- putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
- izkroģēt Nelietderīgi, neapdomīgi izlietot; iztērēt, izsaimniekot, izšķiest; izdāļāt.
- kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- elektroizolācijas papīrs nelīmēts, no sulfatcelulozes izgatavots papīrs, termoizturīgs, ar lielu caursišanas spriegumu un īpatnējo elektrisko pretestību
- lauka neļķe neļķu suga ("Dianthus campestris"), Latvijā adventīva
- mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
- pļeckāt Nemākulīgi krāsot vai apmest.
- ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
- izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
- līdzkustība Nemanāma žestika.
- iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
- nepielikt ne pirkstu nemaz nestrādāt, neko nedarīt, nepalīdzēt
- žeisterēties Nemierīgi kustēties, žestikulēt.
- žauklēties Nemierīgi uzvesties, aušāties.
- dīņāties Nemierīgi uzvesties, mīņāties.
- žakarēties Nemierīgi uzvesties, mīņāties.
- īļāties Nemierīgi žestikulēt, kustēties.
- žaisterēties Nemierīgi, žestikulējot pārvietoties.
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- zāģēt kā ar zāģi kādu nemitīgi pārmest kādam kaut ko.
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
- ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
- alberēties Nenopietni, trokšņaini uzvesties; ākstīties; aušoties.
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu); pretstats: stabils.
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- ķēķa durvis neoficiālā ieeja; dienesta ieeja
- obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme
- izgražot Nepaklausīt, jokot, muļķīgi uzvesties.
- parafīlija Neparasto seksuālo objektu izvēle un/vai izkropļota seksuāla darbība - fetišisms, transvestisms, zoofilija, pedofilija, nekrofilija, ekshibicionisms, mazohisms un sadisms.
- Zendavesta Nepareizs Avestas apzīmējums.
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām
- neteikt neko nepārmest, neizteikt nosodījumu
- perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
- norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums.
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības
- nedrošs Nepastāvīgs, mainīgs, arī nestabils.
- paralģija Nepatīkama, sāpīga sajūta, piem., sāpes ar parestēziju.
- ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.)
- ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.); nemaz
- ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest
- neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko)
- ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (ari ciest) nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest
- neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti.
- žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam.
- ļurbība Nepieklājīga, neestētiska izturēšanās, rīcība (parasti alkohola reibumā).
- ļēmurot Nepieklājīgi uzvesties.
- krančoties Nepieklājīgi, neparasti uzvesties.
- inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu.
- linolēnskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe C~2~H~5~(CH=CHCH~2~)~3~–(CH~2~)~6~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas u. c. augu eļļu sastāvā
- linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi
- angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
- vinilesteri Nepiesātinātie esteri, bezkrāsaini šķidrumi; ķīmiski aktīvi, viegli polimerizējas.
- androstēns Nepiesātināts ciklisks ogļūdeņradis ar vienu divkāršo saiti; steroīds, kas veido testosterona un dažu citu androgēno hormonu molekulas kodolu.
- alilbromīds Nepiesātināts halogēnogļūdeņradis; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar asu smaku; iegūst pārdestilējot alilspirta.
- holestēns Nepiesātināts ogļūdeņradis, holestāna oksidācijas produkts.
- alilalkohols Nepiesātināts vienvērtīgs alkohols ar kodīgu smaku; savienojumā ar sēru atrod ķiplokos; tā esterus izmanto mākslīgo šķiedru ražošanā.
- disinvolto Nepiespiesti, vienkārši.
- officium imperfectum nepiespiests pienākums
- permisīvs Nepiespiests, pacietīgs.
- proģimnāzija Nepilna vidējā mācību iestāde.
- dandalāties Nerātni uzvesties (par bērnu).
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti
- reliņa statnis nerūsoša metāla balsts, kurā iever reliņa aizturtroses, tos piestiprina vienādā attālumā virs klāja visapkārt bortiem
- reliņa statņa pamatne nerūsoša metāla ligzda, kurā iestiprina reliņa balstu
- šotriņķis Nerūsoša metāla skava, kas uzmaukta grotbomim un kurā iestiprina grotšotes bloku.
- priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim
- rizanestēzija Nervu saknīšu anestēzija; pie tās pieder arī spinālā anestēzija.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- šķārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties; arī lamāties.
- ārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
- jaunstādīts Nesen vai no jauna iestādīts.
- atēnoties Neskaidri atspoguļoties; mest ēnu.
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona); mest ēnu (uz gaiša fona).
- rāmis nesošā sistēma, kuras elementi ir savstarpēji cieši saistīti un pie kuras ir piestiprināti transportlīdzekļa agregāti un mezgli
- panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- nepacietība Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
- asēmija Nespēja saprast un lietot kā sazināšanās līdzekli runu, rakstu vai žestu.
- panesties Nest (īslaicīgi, nelielu attālumu).
- nonest Nest (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt nest.
- nostaipīt Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest (ko smagu).
- nonest Nest (visu laikposmu) un pabeigt nest.
- taščīt Nest ko smagu.
- kunkurot Nest kukaragās.
- postēt Nest projām, aiznest.
- aiznesāt Nest prom vairākas reizes vai pa vienam objektam.
- aiznēsāt Nest prom vairākas reizes vai pa vienam objektam.
- aiznest Nest prom.
- atnest Nest šurp.
- žūrēt Nest ūdeni.
- piču-paču Nest uz muguras (parasti bērnu).
- žiebt Nest, celt (kaut ko smagu).
- briņģēt Nest.
- nešļāt Nest.
- mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 207 elektronu masa, dzīves laiks 1 mikrosekunde un spins 1/2.
- pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa, spins 0.
- mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai, piedalās stiprajā mijiedarbībā.
- hiperons nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir lielāka par nuklona masu; ir zināmas četras grupas - lambda (λ), sigma (Σ), ksī (Ξ) un omega (Ω)
- monocerotīdas Nestabila meteoru plūsma ar radiantu Vienradža zvaigznājā; 1935. g. 21.-22. novembrī bija novērojami \~2000 meteoru stundā.
- ķeberēt Nestabili iet, kā mazs bērnus mācoties staigāt, nedaudz pieturoties.
- ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi).
- plederiski Nestabili, gāzelējoties, šūpojoties, slīdot.
- gāzulīgi Nestabili, gāzelējoties.
- ļenkuru ļenkuriem iet nestabili, līkumu līkumiem iet (parasti dzērumā)
- šķeterēt Nestabili, nedroši iet, grīļoties.
- šķetināt Nestabili, nedroši iet, grīļoties.
- karbohemoglobīns Nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums asinīs; tam ir liela nozīme organismā radušās ogļskābās gāzes pārnesē uz plaušām.
- radioaktīvais izotops nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte
- radioaktīvais elements nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte
- lādiņpārneses komplekss nestabils savienojums no diviem citiem organiskiem savienojumiem, no kuriem viens ir elektronu donors, otrs – elektronu akceptors
- ozonīds Nestabils savienojums, kas veidojas, ozonam pievienojoties alkēnu dubultsaitei.
- zvalns Nestabils, ļodzīgs.
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
- žļogans Nestabils, slābs, kustīgs.
- nedross Nestabils.
- ranks Nestabils.
- pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības.
- reonoms Nestacionārs, atkarīgs no laika.
- īskorsete Nestaklētais zemvidukļa korsešģērbs iegurņa formas pārveidošanai joslā no vidukļa līdz kājstakles līmenim, dažkārt izmanto arī garo zeķu piestiprināšanai ar zeķu turētājiem.
- neprauns Nestalts, nelepne, neiecirtīgs.
- nestāstīt ne savam kreklam nestāstīt, neuzticēties nevienam
- kā deviņi nestāvēdams ne brīdi mierā
- ielepēt Nesteidzīgi ielēkāt iekšā.
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piemēram, atpūšoties).
- bez steigas nesteidzīgi, lēnam
- bakšīties Nesteidzīgi, pavirši, garlaikojoties ko darīt.
- camminando Nesteidzoties.
- NSAID Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis (NPL) (angļu "nonsteroidal anti-inflammatory drug").
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
- NPL Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis.
- paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā.
- askofēns Nesteroidāls pretiekaisuma līdzeklis, kombinēts medikaments.
- citramons Nesteroidāls pretiekaisuma līdzeklis, kombinēts preparāts.
- cementbetona ceļa sega nestiegrota cementbetona sega ar škērsšuvēm
- nediktai Nestipri, vaļīgi.
- neļomans Nestiprs, nedrošs, neveikls.
- pizla Nestiprs, viegls alus; piza.
- nestoriāņi Nestorisma piekritēji.
- nestorieši Nestorisma piekritēji.
- mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
- apgādība Nestrādājoša (veca, nepilngadīga u. tml.) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- vecuma maize nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi
- gūle Nestrādāšana, plītēšana.
- parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
- nepakustināt rokas nestrādāt, nekā nedarīt
- loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt.
- stāvēt (arī sēdēt) bez darba nestrādāt; slinkot
- sēdēt (arī stāvēt) bez darba nestrādāt; slinkot
- filoniķ Nestrādāt.
- jēdzienu lauks nestrukturēta tematiski saistītu jēdzienu kopa, kuru sakārtojot veido konkrētas nozares jēdzienu un terminu sistēmu
- apiozs Nestrutojošs, bez strutām.
- nesējspēja Nestspēja.
- nestunde Nestunda.
- kabele Nestuves akmeņu nešanai.
- nešļovys nestuves zemes nešanai
- drēģi Nestuves, ko darina no 2 kārtīm, iepinot starp tām kārklu klūdziņas.
- ķerves Nestuves, ķervas.
- nesekļi Nestuves, plecu lentas smagumu nešanai.
- branga Nestuves.
- červas Nestuves.
- cilavas Nestuves.
- drēgas Nestuves.
- ķeres Nestuves.
- ķerlis Nestuves.
- ķervas Nestuves.
- ķerza Nestuves.
- ķerzas Nestuves.
- nāša Nestuves.
- nesīklas Nestuves.
- nesīklis Nestuves.
- nesilka Nestuves.
- nesilkas Nestuves.
- nešļavas Nestuves.
- nestavas Nestuves.
- bākšļi Nešļavas, pesteļi; kaitēšanai nolikti burvekļi.
- pinčas Nešļavas, pesteļi.
- kriuda netaisnība, pārestība, bēda
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
- pornokrātija Netikļu vara, apzīmējums pāvestu varas posmam no 896. līdz 963.-964. g., kad pāvesti nokļuva pilnīgā atkarībā no Romas dižciltīgām ģimenēm un iestiga dziļā tikumiskā izvirtībā.
- palikt aiz durvīm Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
- čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā.
- ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas.
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
- aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
- mikropretestība Nevardarbīgā pretestība, ko veic atsevišķi cilvēki vai ļoti nelielas, bieži vien pagaidu grupas.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- čankarēties neveikli, nesaprātīgi uzvesties; lēnām ģērbties
- vili Neveiksmīga lieta, aresta draudi.
- nodarījums nevēlama rīcība, pārestība
- neverbāls Neverbālā saziņa - informācijas apmaiņa, apzināti un/vai neapzināti valodā izmantojot nevis vārdus, bet bezvārdu saziņu - žestus, mīmiku, ķermeņa valodu, skaņas, pauzes u. c.
- ievalēt Nevērīgi iemest.
- lobt Nevērīgi mest (parasti priekšmetus).
- pazvelt Nevērīgi nomest, nosviest.
- savaļīt nevērīgi samest kopā
- iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās).
- paspiesties Neviļus (mazliet) piespiest.
- izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt; izmest (6).
- sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām).
- iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- atvazāt Nevīžīgi atnest, atvilkt.
- uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
- valīt Nevīžīgi, nevērīgi mest.
- iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot
- nežģelēt Nicīgi apspriest, sīkumu dēļ nelabvēlīgi spriest, kritizēt.
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- remonstranti Nīderlandes kalvinistu reliģiski politiska grupējuma pārstāvji, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju.
- arminieši Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju.
- kniestēt Niezēt, kniest.
- Niameja Nigēras galvaspilsēta (fr. val. "Niamey"), piestātne Nigēras kreisajā krastā, 830000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu.
- murklēt Nīkt pie darba, nemest laikā mieru.
- vestibulārais nistagms nistagms sakarā ar vestibulārā nerva kairinājumu ārpus labirinta
- celulozes nitrāti nitroceluloze - slāpekļskābes un celulozes esteri, viegli uzliesmojošas vielas
- Lovalangi Njasu (Indonēzija) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs, dzīvības labestības avots un cilvēku pavēlnieks.
- vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
- importprece No ārzemēm ievesta prece.
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
- augu eļļas no augiem iegūti produkti, iedala augstāko taukskābju glicerīna esteros (lipīdos) un ēteriskajās eļļās
- mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm
- minerālšķiedra No dabā esošiem minerāliem iegūta tekstilšķiedra (azbesta šķiedra).
- puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols.
- krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest)
- sturmstute No dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem).
- būris No dēļiem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
- smilšu griesti no dēļiem veidoti griesti ar papildus smilšu slāni
- smilšgriesti No dēļiem veidoti griesti siju starpās (virs kuriem uzbērta smilšu vai mālu kārta).
- noza No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
- nozis No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
- kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- kažaukveste No kažokādas darināta veste; veste ar kažokādas oderi.
- trebušē No koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu.
- dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
- tabuna zirgi no Krievijas ievesti zirgi, lieli, resnām kājām
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai
- diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
- leitēns No Lietuvas atvests mājdzīvnieks.
- leitis No Lietuvas atvests mājdzīvnieks.
- azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
- homatropīns No mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā.
- medusalus No medus pagatavots dzēriens; miestiņš.
- lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
- agrests No negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens.
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm
- baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem
- dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
- kapsaicīns No paprikas izolēta kristāliska viela, piešķir paprikai sīvo garšu; izmanto mikrobioloģiskajos pētījumos un vietējai anestēzijai.
- grūdienis No pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens.
- virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
- sangastieši No Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- azbestcementa šīferis no sašķiedrota azbesta un cementa maisījuma presētas plāksnes – jumtu segmateriāls
- pašļaucīt No slapjas lupatas izspiest ūdeni.
- klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas
- drošības josta no stipra brezenta izgatavota josta ar apm. 2 m garu atsaiti, kuras galā iestiprināts karabīnāķis
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- loka dzēšanas režģis no tērauda plāksnītēm ar nelielām gaisa izolācijas atstarpēm veidots režģis, kurā elektriskais loks sadalās vairākos lokos un dziest
- apmest kūleni no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu
- sklidonis no vārītiem rāceņiem izspiests un izvārīts kukulītis
- kardiolipīns No vērša sirds ekstrahēta viela, ko kopā ar lecitīnu un holesterīnu lieto kā antigēnu sifilisa seroloģiskai diagnozei.
- armaņjaks No vīnogu vīna destilēts stiprais alkoholiskais dzēriens.
- noblaiskot Noblaiskot sēnes - izspiest ūdeni no vārītām sēnēm.
- izgatavēties Nobriest, kļūt gatavam.
- nokārst Nobriest, nogatavoties, novecot.
- kārst Nobriest, nogatavoties.
- krītēties Nobriest, nogatavoties.
- karst Nobriest, novecot.
- iegatavoties Nobriest.
- izieties Nobriest.
- nozeņķēties Nobriest.
- nopesteļot Noburt ar pesteļu palīdzību.
- nostilties Nociesties, nomierināties.
- nociest Nociesties.
- nosaciesties Nociesties.
- nostilt Nociesties.
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
- darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu; šīs nodaļas telpas.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
- reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
- filiāle nodaļa (uzņēmumam, iestādei), kas darbojas citā vietā nekā (uzņēmuma, iestādes) centrs
- sekretariāts Nodaļa, arī institūcija (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu; šādas nodaļas, arī institūcijas darbinieku kopums; telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī institūcija.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
- skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
- nereģistrētā nodarbinātība nodarbinātība, kas nav reģistrēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un par kuru nav informētas attiecīgās valsts iestādes (piemēram, darba inspekcija, ieņēmumu dienests)
- NVD Nodarbinātības valsts dienests.
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus
- bakšķīties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- bakšķoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- bakšoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- mokškoties Nodarboties ar burvestībām.
- mokšķoties Nodarboties ar burvestībām.
- maukot Nodarboties ar prostitūciju; uzvesties izlaidīgi.
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- annāta Nodeva, ko pāvesta kūrijai maksāja personas, kuras ieņēma ienesīgus baznīcas amatus.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā
- muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes
- patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā)
- uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo; nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- nodvesties Nodvest (2).
- noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala
- aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
- aizlīferēt Nogādāt, aizgādāt, aizvest, nosūtīt.
- aizstatīt Nogādāt, aizvest ar varu.
- nosagatavāties Nogatavoties, nobriest.
- nonākties Nogatvoties, nobriest.
- dagriezt Nogriezt, nospiest pilnīgi sausu (veļu).
- noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē.
- mērķnoguldījums Noguldījums bankā vai citā kredītiestādē konkrētam mērķim.
- atgurt Noguris atkrist, atspiesties.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- izturēt konkursu nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām).
- noskliest Nokliest.
- defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- nokniestēt Nokniest.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- svētīties Nokrustīties, mest krustu.
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
- notupties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- nosēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- nomaukoties Nolakstoties, pavadīt laiku un izšķiest mantu maukojoties.
- apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt.
- izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
- Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs
- atzvērēt Noliegt ar zvērestu, zvērot noliegt.
- renegēt Noliegt, atkrist, atmest agrākos ieskatus vai ticību.
- neciešams Nolieguma divdabis --> ciest.
- neiznests Nolieguma divdabis --> iznest.
- nepanesams Nolieguma divdabis --> panest.
- nepieciešams Nolieguma divdabis --> pieciest.
- nepiespiests Nolieguma divdabis --> piespiest.
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
- sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
- šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta.
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
- nomāsinēt Nolikt vai pamest tā, ka pēc tam nevar atrast.
- aizstādināt Nolikt, aizvest.
- apgrūst Nolobīt (graudiem) ārējo apvalku, parasti piestā.
- apmaldināt Nomaldināt, nepareizi nosūtīt, samulsināt; novest no ceļa.
- nodēt Nomest (kur); nejauši nolikt (kur) un neatrast.
- nokrausīties Nomest (par miežu akotu).
- nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus).
- nobrauņāties Nomest ādu (par čūsku).
- izbrucināties Nomest drēbes, atbrīvoties no apģērba.
- nolingot Nomest lejā, zemē, gar (ko).
- nolidināt Nomest lejā, zemē.
- apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu.
- noskurt Nomest spalvas.
- nokladīt Nomest uz leju.
- noskurāties Nomest veco ādu, čaulu.
- nokūlāties Nomest veco apspalvojumu.
- pasnāt nomest zemāk, zem sevis
- plaukāt Nomest zvīņas.
- žvīnīties Nomest zvīņas.
- spilvot Nomest, izplatīt sēklas matiņus.
- nograudāt Nomest, nogrūst.
- nograust Nomest, nogrūst.
- nolingāt Nomest.
- novalks Nomesta (čūskas) āda, nometeklis.
- novalka Nomesta (čūskas) āda.
- žoma Nomesta čūskas āda; žauma.
- kūla Nomesta čūskas āda.
- kūlis Nomesta čūskas āda.
- kūlīte Nomesta čūskas āda.
- nomatekls Nomesta čūskas āda.
- nometakls Nomesta čūskas āda.
- nometekls Nomesta čūskas āda.
- zamauka Nomesta čūskas āda.
- zāmauka Nomesta čūskas āda.
- žauma Nomesta čūskas āda.
- laupata Nomestā vecā āda (dažiem rāpuļiem).
- četroties Nomesties četrrāpus; pārvietoties četrrāpus.
- atsamesties Nomesties uz ceļgaliem.
- nosamesties Nomesties uz ceļgaliem.
- iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem.
- piepļikstināt Nomīdīt, piespiest pie zemes.
- atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
- krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- nostibīt Nonest (ar pūlēm).
- nostilpāt Nonest (kaut ko smagu).
- nostaipīties Nonesties (1).
- zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa.
- honorants Noprotestēta vekseļa apmaksātājs; goda maksātājs.
- sospirando Nopūšoties, ar nopūtu; vaidot, nospiesti.
- estr- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
- estro- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
- car Norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts.
- ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
- pa Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
- tad Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa; pēc tam; vēlāk.
- par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1).
- hapt- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
- hapte- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
- hapto- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
- -peksija Norāda uz piestiprināšanu, piešūšanu.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments).
- cieti Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.); ciet (2).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
- pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc.
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; arī tagad.
- -māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums.
- gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu; gaiņāties (2).
- atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- punīt Noraut, aizvest.
- adjūstēt Noregulēt vai savest kārtībā kādu instrumentu.
- pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
- sakamandavāt Norīkot; ieviest, nodibināt kārtību.
- autentiskā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic kompetentas valsts iestādes, kas ir izdevušas iztulkojamo normu
- doktrinālā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic pētniecības iestādes un tiesību zinātnieki
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- rāmjtīkls Norobežojošs tīkls, kas iestiprināts rāmī.
- eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā.
- parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
- Eustagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Ārendāle.
- Vestagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Kristiansanna.
- Vestfolla Norvēģijas filke (_Vestfold_), administratīvais centrs - Tensberga.
- banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība.
- nomalšāt Nosist, izšķiest (laiku).
- nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt.
- lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
- sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
- reģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- sareģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu
- gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas.
- eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas.
- miohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes piestiprināšana pie intraabdominālajiem muskuļiem.
- apslodzīt Noslogot, nospiest.
- traikšīt Nosmērēties, noziesties.
- traikšīties Nosmērēties, noziesties.
- nospiest uz ceļiem (arī ceļos) nospiest (kādu) balstā uz ceļgaliem
- atžmaugt Nospiest, nomākt.
- deprimēt Nospiest, nomākt.
- pamākt Nospiest, nomākt.
- nozniebt Nospiest, nonāvēt.
- apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu).
- nomiegt Nospiest.
- opresija Nospiestība, nomāktība.
- lipotīmija Nospiests gara stāvoklis.
- norēķināt Nospriest.
- acta Nospriests, pārrunāts, noticis.
- atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku).
- atspriest Nostiprināt ar balstu; atsliet, atspiest, atstutēt.
- pieklambarot Nostiprināt, ar skavām piestiprināt.
- laist saknes nostiprināties, ieviesties
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē.
- nopurņīt Nostumt, nomest lejā.
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam).
- nosūtīt pa etapu nosūtīt karagūstekņus vai arestantus karavīru pavadībā
- apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) - par lietu.
- apgraulēt Nošķiest, apsmērēt ar govju mēsliem.
- nošķīdināt Nošķiest.
- nošķēsties Nošķiesties.
- apliecināšana Notariāla funkcija, ko savas kompetences robežās realizē zvērināti notāri, pagasttiesu, bāriņtiesu un konsulāro iestāžu pilnvarotas personas.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu); noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais.
- izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības
- noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti
- noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi.
- starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
- istaba Noteiktam nolūkam paredzēta telpa kādā iestādē.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
- kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu
- ietēmēt Notēmēt un iešaut, arī iemest (kur).
- actum Noticis, nospriests.
- meža neatļauta ciršana notiek, ja kokus un krūmus mežā cērt patvaļīgi, neizņemot koku ciršanas biļeti vai nesaskaņojot ciršanu ar Valsts meža dienestu
- testa iznākums notikums, kas novērojams testa iedarbības rezultātā testējamā objekta testpunktā (parasti izejā)
- drošais notikums notikums, kurš iestājas vienmēr un kura varbūtība ir 1.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
- stajaks Notinamo tītavu pamatne, kurā iestiprinātas tītavas.
- noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
- nokleķerēt Notraipīt, noziest (ar ko lipīgu).
- noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt.
- noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- traipa Notraipīta, noziesta vieta.
- noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
- nokleķerēties Notraipīties, noziesties (ar ko lipīgu).
- noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties.
- noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
- alonžs Novadule, koniska caurulīte, pa kuru destilējamais šķidrums no dzesinātajā nonāk uztvērējā.
- kārsteklis Novārtā pamests žogs.
- novārtņa Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- novārtnieks Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- sestdalis Novecojies apzīmējums bieznes sestdaļas slēdzenim.
- histerosistole Novēlojusies sistole, kas iestājas vēlāk par normālo laiku.
- heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras.
- aperiodiskas svārstības novērojamas gadījumos, ja svārstību sistēmā ir lieli pretestības spēki un līdz ar to notiek intensīva svārstību enerģijas disipācija
- hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
- ar normām pamatotā novērtēšana novērtēšana, lietojot testu ar standartizācijas izlasē noteiktām normām
- izbļāvināt Novest līdz asarām un panākt, ka pamatīgi izraudas.
- sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
- aizčīkstināt Novest līdz raudāšanai.
- ķērcināt Novest līdz spiegšanai, ķircināt; panākt, ka ķērc.
- novadāt Novest no ceļa, novest uz neceļiem.
- nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
- abducēt Novest, novilkt.
- paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā.
- sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
- noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
- sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
- pamiegt Novietot zem sloga, lai nospiestu šķidrumu.
- nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2).
- pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko); pārmest (2).
- samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- aizvilcināt Novilcināt, nosist, izšķiest (laiku).
- aizčiept Nozagt un aiznest; nočiept.
- latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība
- suka budu noziedznieka zvērests
- nozieguma vieta nozieguma pastrādāšanas vai noziedzīgā rezultāta iestāšanās rajons, kura pēdas var atrast arī ārpus šī rajona
- reģistrētie noziegumi noziegumi, par kuriem ziņots iekšlietu iestādēm un par kuriem uzsākta iepriekšējā izmeklēšana
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
- amatnoziegums Noziegums, ko izdara amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības
- noziesties Noziest (1) sevi, savu ķermeni.
- nosmērēt Noziest (1), notriept (2).
- nosmērēt Noziest (2), notriept (1).
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
- gumēt Noziest ar gumijas šķīdumu, gumiarābiku, dekstrīnu vai citu saistvielu.
- nopernicot Noziest ar pernicu.
- nosmalīt Noziest ar sveķiem (piemēram, diegus).
- notaukot Noziest ar taukvielām.
- nopačkāt Noziest, notriept.
- nozieķēt Noziest.
- nozvieķēt Noziest.
- nosmērēties Noziesties (1), notriepties (2).
- nosmērēties Noziesties (2), notriepties (1).
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
- noķempēties Noziesties, apsmulēties.
- iztepties Noziesties, nosmulēties.
- nopačkāties Noziesties, notriepties (parasti par bērniem).
- nozviesties Noziesties.
- karalisks nozīmīgs (kādā karalistē) - parasti par iestādēm, biedrībām
- ķeizarisks Nozīmīgs (kādā ķeizariste) - parasti par iestādēm, biedrībām.
- metrēgs Nūja ar ko sist, mest.
- stibiķis Nūja, runga; izmests, nelietojams koka gabals.
- rīkstiņš Nūjiņa pie kuras piestiprina vardi vēžu pievilināšanai vēžojot.
- dezoksiribonukleotīdi Nukleozīdu fosforskābes esteri, kas satur dezoksiribozes.
- dezoksinukleotīdi Nukleozīdu fosforskābes esteru atvasinājums.
- nunciatūra Nuncija amats, pāvesta sūtniecība (vēstniecība).
- Kafiristāna Nūrestāna, vilajets Afganistānas austrumos, tā senāks nosaukums.
- vilkt Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste.
- vilnīši Ņirbu vilnīši - sīki, stāvi vilnīši, kas parādās, iestājoties vieglam vējiņam.
- Volstrīts Ņujorkas iela, kur atrodas lielākās bankas, fondu birža u. c. līdzīgas iestādes.
- obrāliespiedums O. Brandstetera izgudrots paņēmiens iespiedumus un zīmējumus fotogrāfiski pārvest uz iespiežamām plāksnēm.
- Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta
- konformances testēšana objekta atbilstības standartam pārbaude ar testu palīdzību, ko lieto atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa ietvaros standartizēto protokolu realizāciju pārbaudei
- CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
- standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
- investīciju kvalitāte obligāciju reitings no Baa/BBB un augstāk; obligācijas, kam ir investīciju kvalitāte, ir derīgas lai tās iepirktu fiduciāriji
- starpodere Odere, ko iestrādā, novieto starp divām (kā) kārtām.
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- allokūcija Oficiāla uzruna; īpaši pāvesta uzruna kardināliem.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- akreditēt Oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus.
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- muitas deklarācija oficiāls dokuments par kravu un citām vērtībām, kas tiek pārvestas pāri valsts (vai valstu grupās ārējai) robežai
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju
- intervence Oficiāls pieprasījums tiesā (parasti civilprocesā, kad trešā persona iestājas prāvā).
- lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
- reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts institūciju, iestāžu, organizāciju darbību.
- sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
- ciānskābe Ogļskābes nitrils, bezkrāsas šķidrums vai gāze, brīvā veidā ļoti nestabila, polimerizējas.
- benzantracēni Ogļūdeņražu grupa, kuras dažiem savienojumiem piemīt karcinogēnas, dažiem estrogēnas īpašības.
- spriestinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" (arī "Spriestiņi") iedzīvotāji.
- laktoni Oksiskābju cikliskie esteri, patīkami smaržojoši, bezkrāsas šķidrumi vai kristāliskas vielas, veidojas ciklizējot attiecīgās oksiskābes vai reducējot dikarbonskābju anhidrīdus.
- arkāna Okults sakramenta vai spēcīgas burvestības nosaukums.
- padēkle Ola, ko atstāj mājputnu ligzdā, lai putns tur neatmestu dēšanu.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- adneksopeksija Olnīcas vai olvada piestiprināšana pie priekšējās vēdera sienas.
- Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
- trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
- ordeņmestrs Ordeņa 2 (2) mestrs.
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku
- abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
- uretāni Organiski savienojumi, karbamīnskābes esteri.
- sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā
- havegs Organisks būvmateriāls ķīmiskās rūpniecības aparātiem, baskelita un asbesta vai arī citu pildvielu maisījums.
- holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela, holestāna atvasinājums) cilvēka vai dzīvnieku audos.
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- treme Organisma pretestība pret transplantātu.
- biotropisms Organisma pretestības samazināšanās vai slimības latento ierosinātāju virulences palielināšanās fizikālu vai ķīmisku faktoru ietekmē.
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
- aviācija Organizācija (dienests), kas izmanto par gaisu smagākus lidaparātus.
- kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šādu satiksmi.
- konsultants investīciju jautājumos organizācija vai persona, kas par noteiktu maksu konsultē līdzekļu ieguldījumu jautājumos un palīdz pārvaldīt investētos līdzekļus
- fonds organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim
- taisīt Organizēt, dibināt (piemēram, kolektīvu, iestādi).
- pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases, kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus; arī attiecīgā mācību iestāde.
- kreditoru sapulce organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā
- sūcējorgāns Orgāns, ar ko dzīvnieks sūc barību vai piestiprinās pie kā.
- pasīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas vēlamajā veidā izmanto ārējos spēkus, kuri darbojas uz KLA (gravitāciju, gaismas spiedienu, aerodinamisko pretestību u. tml.)
- kapelmeistars orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents; senāk arī kora vadītājs un diriģents
- partičella Orķestra kompozīcijas skice uz 2-3 vai vairāk nošu sistēmām, gk. iedalot pa sistēmai stīgu, pūšamiem u. c. instrumentiem.
- uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- kapela Orķestris (parasti neliels).
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts.
- simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām
- pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos instrumentus
- stīgu orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē stīgu instrumentus
- ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- banga Orķestris.
- orķestrs Orķestris.
- karnīze Ornamentāla forma mazliet zemāk par griestiem, kas apņem istabas sienas.
- dimetilftalāts Ortoftalskābes dimetilesteris, lieto par plastifikatoru un repelentu.
- portofranko Osta (vai piejūras rajons), kurā var ievest un no kuras var izvest preces bez muitas.
- pietauvošanās vieta ostā, piestātnē vai krastā iekārtota vieta, kur peldlīdzekļi var pienākt un pietauvoties
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta.
- Ābadāna ostas pilsēta Irānas dienvidrietumos (_Ābādān_), Hūzestānā, 300000 iedzīvotāju, naftas pārstrāde, naftas un tās produktu eksports
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
- substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
- Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
- mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš.
- perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
- podests Paaugstinājums (parasti uz skatuves, estrādes).
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem
- estokāde Paaugstinājums uz pāļiem vai kraķiem pagaidu piestātnēm, platformām.
- estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml.
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā.
- aukstnējs Paauksts, dzestrs.
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
- absolvēt pabeigt (mācību iestādi, kursus)
- nomalties Pabeigt malt visu, kas atvests uz dzirnavām.
- dariest Pabeigt riest (kā) daļu (aušanas procesā).
- apstādīt Pabeigt stādīšanu; iestādīt (daudz vai visu).
- davest Pabeigt vest (kā) daļu.
- iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko).
- bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši).
- zaļais koridors pacientu apkalpošanas princips, kas gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, paredz nodrošināt izmeklējumus paātrinātā kārtībā (10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu)
- pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
- nest (savu) nastu paciest grūtības (darbā, dzīvē)
- vilkt (arī nest) savu slogu paciest grūtības (dzīvē, darbā)
- nest savu krustu paciest grūtības, bēdas, samierināties ar tām.
- nest (savu) krustu paciest grūtības, ciešanas
- norīt rūgtu kumosu paciest ko nepatīkamu, aizvainojošu, savaldīties
- kost zobus Paciest ko nepatīkamu.
- panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
- apgarēt Paciest, izturēt.
- apnesties Paciest, izturēt.
- iscērpēt Paciest, izturēt.
- ieciest Paciest, panest.
- izciest Paciest, pārciest, izturēt.
- nest savu nastu paciest, pārvarēt grūtības savā dzīvē, darbā
- iztrivēt Paciest; ciešot izdzīvot.
- pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt.
- iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes.
- balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- apmantāt Padarīt neievainojamu (ar burvestību).
- mirināt Padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
- apmērdēt Padarīt nejūtīgu, anestezēt.
- sašūpot padarīt nestabilu
- saraganot Padarīt par burvestību līdzekli.
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību).
- atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
- padeves spēks padeves virzienā vērsta pretestības spēka komponente
- konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs.
- Marksisma ļeņinisma universitāte padomju izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā apguva marksismu ļeņinismu
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- padzedrs Padzestrs (1).
- padzijē Padzijē aust - pa vienai dzijai mest šķieta zobos.
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa.
- aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iekaudze Pagaidām un steigā samesta siena kaudze, lielāka nekā guba.
- viņsestdien Pagājušajā sestdienā; arī tosestdien.
- izgājušsesdien Pagājušajā sestdienā.
- izgājušsestdien Pagājušajā sestdienā.
- izgāšsesdien Pagājušajā sestdienā.
- izgāšsestdien Pagājušajā sestdienā.
- pagājušsesdien Pagājušajā sestdienā.
- pagājušsestdien Pagājušajā sestdienā.
- pagāšsesdien Pagājušajā sestdienā.
- pagāšsestdien Pagājušajā sestdienā.
- viņsesdien Pagājušajā sestdienā.
- vaidelis Pagānu priesteris.
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
- Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
- Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
- Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja
- Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
- Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja
- Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja
- Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
- Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu
- Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
- Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
- Lestenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Irlavas, Degoles, Slampes, Džūkstes un Jaunpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lesten, krieviski — Lestenskaja
- Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
- saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē.
- kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai.
- pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu.
- telefondienests Pakalpojumu dienests pa tālruni.
- instance Pakāpe vai posms savstarpēji pakļautu iestāžu sistēmā, piem., tiesu instance.
- noplienēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.); noplēnēt.
- noplēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
- nākt Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu).
- virsū Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā).
- nolaisties Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
- biezēt Pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu).
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
- nolaisties Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
- sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu
- espirando Pakāpeniski noklusinot, izdziestot.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1).
- pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem).
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
- gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze.
- apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā.
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja.
- dielektriskais paklājs paklājs no materiāla ar lielu īpatnējo elektrisko pretestību darbiem ar paaugstinātu elektrisko bīstamību
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5).
- nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
- nodot Pakļaut (kādu, piemēram, iestāžu, amatpersonu rīcībai, darbībām).
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, apspiest, panākt, lai kāds nokļūst ļoti nevēlamā stāvoklī
- nobakstīt Pakļaut savai varai, izmantot, ierobežot, apspiest.
- uzlikt savu ķepu pakļaut, apspiest, atņemt rīcības brīvību; neatļaut, aizliegt
- nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
- krievu pakšķis paksis ar līdzenu salaiduma stiprinājumu un ārpusē piestiprinātiem aizsargdēļiem
- meža paķērsa paķērsu suga ("Rorippa sylvestris", arī "Nasturtium sylvestre")
- Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
- nolempoties Palaisties, izlaisties, neveikli uzvesties.
- slentando Palēninot un izdziestot.
- perms paleozoja ēras pēdējais (sestais) periods (pirms \~285-230 miljoniem gadu); perma periods
- perma periods paleozoja ēras sestais (pēdējais) periods (pirms 285-230 miljoniem gadu); perms
- PSE Palestīna, pašpārvaldes teritoriju trīsburtu kods.
- Palestīnas Autonomija Palestīna, teritorijas pilnais nosaukums ("Al Sulṭa al Waṭaniyya al Filasṭīniyya").
- PS Palestīna, teritoriju divburtu kods.
- PAK Palestīnas atbrīvošanās kustība.
- PAO Palestīnas atbrīvošanās organizācija.
- Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla.
- Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra.
- Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
- PPK Palestīnas pretošanās kustība.
- fedaji Palestīnas pretošanās kustības bruņoto partizānu vienību locekļi.
- Palestīnas arābi palestīnieši
- Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh").
- Hamas Palestīniešu organizācija, izveidota 1988; pārstāv musulmaņu fundamentālismu un palestīniešu nacionālismu, darbojas Gazā un Rietumkrastā, organizē skolas, slimo aprūpi u. c.
- sagūt Palīdzēt atnesties dzīvniekam, līdz piedzimst (mazulis).
- laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus
- PR Paliekošais pasts (franču "poste restante") - uzraksts uz pasta sūtījuma, kas norāda, ka tas jāglabā pastā, līdz to paņem adresāts.
- cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika.
- cvika Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes.
- eksotireopeksija Palielināta vairogdziedzera izlobīšana un piestiprināšana ārpus griezuma, lai panāktu tā atrofiju.
- hiperholesterinēmija Palielināts holesterīna daudzums šūnās un asinīs.
- hiperholesteroholija Palielināts holesterīna daudzums žultī.
- korrepetītors Palīgdiriģents, kas pie klavierēm iestudē operas solistiem viņu partijas.
- traversa Palīgierīce (celtnim) kravas piestiprināšanai.
- kubla kausi palīgierīce betona padošanai būvlaukumā no automašīnām ar celtni tieši uz iestrādes vietu
- bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest.
- stāve Palikt, apmesties.
- vietpālis Pālis, ko būvē, iestrādājot betona masu gruntī iepriekš ierīkotā caurumā.
- Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē.
- palmitāti Palmitinskābes esteri; lieto ziepju un sveču ražošanā.
- palmitāts Palmitīnskābes sāls vai esteris.
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- ostas dambis pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības
- ostas mols pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības
- pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- nonozēties Pamatīgi paēst, piestūķēties.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- brosnīt Pamest (darbu).
- atstāt likteņa varā pamest (kādu) un nerūpēties (par to)
- atstāt Pamest (kādu) vientulībā.
- izkarināt Pamest neapmierinātu, pamatīgi ķircināt, kaitināt.
- dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā.
- apmest Pamest zem kā.
- pamest (arī atstāt) kaunā pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
- abandonēt Pamest, atstāt.
- pavaņķīt Pamest, paspert.
- pavantēt Pamest, pasviest.
- mest Pamest.
- skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat").
- Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
- nekuriene pamesta, nekopta vieta, tāla nomale
- čuhārija pamesta, nekopta vieta, tāla nomale; nekuriene
- pamestenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
- pametenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
- kā dieva nepieņemts pamests, atstāts, novārdzis
- čūlāties Pampt, tūkt; briest.
- novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- dabūt (kādam ko) iekšā panākt, arī piespiest, lai (kāds) apēd, izdzer (ko)
- piebriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt.
- nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
- pārvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzstellēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzsūtīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, notiek drīzāk.
- pabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3).
- nosvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
- uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
- aizavesties Panākt, ka (kāds) nāk līdzi; vest sev līdzi (kādu).
- atgriezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
- griezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- pagriezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- atgriezt laika ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). P. smagos pirkumus mājās.
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur).
- nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
- atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
- pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms
- pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
- briedināt Panākt, ka briest (5).
- izbriedināt Panākt, ka izbriest.
- iebriedināt Panākt, ka sāk briest.
- (sa)jaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest citādi
- sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi
- nodot Panākt, ka tiek iesaistīts (karadienestā).
- atbēdāt Panest, paciest savas bēdas.
- apriebināt Panest, pārciest.
- padimīt Panest, pavilkt (ko smagu).
- labības pangodiņš pangodiņu suga ("Mayetiola destructor")
- punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā.
- deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu.
- ratot Paņēmiens gleznu reprodukcijām uzspiest oriģinālam līdzīgu linu auduma struktūru.
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
- izogrāfija Paņēmiens vecu nobālējušu iespiestu darbu atjaunošanai.
- izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
- davest Paņemot, pieturot aiz rokas, aizvest līdz kādai vietai; aizvest pie kā.
- paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē.
- polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
- kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
- alonžs Papildlapa, ko piestiprina pie vekseļa, ja uz vekseļa veidlapas vairs nav vietas indosamentiem.
- policijas kontrole papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītajiem ierobežojumiem
- paaugstinātais borts papildu borts, kuru iestiprina vadotnēs virs esošā borta
- direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos.
- direkcions Papildu nošu līnijkopa orķestra instrumenta partijā; tajā ierakstīts citu orķestra instrumentu partiju galvenais melodiskais materiāls.
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā
- līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
- nošu papīrs papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām
- elektrostrāvas vadošā papīra pamatne papīrs ar sodrēju vai grafīta pildvielu un vienmērīgu elektrisko pretestību; lieto elektrotermiskā papīra izgatavošanai
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- papirolīns Papīrs, kam izturības palielināšanai starp 2 papīra kārtiņām iestrādāts audums.
- muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
- plenst Paplašināt, izplest, atvērt.
- dīlātēt Paplašināt, izplest.
- paplatīt Paplest vaļā.
- sodu kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana
- aizstāt Par iestādēm, organizācijām u. tml.
- šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
- anestezīns Paraaminobenzoskābes etilesteris, balta, kristāliska viela; lieto lokālai anestēzijai, arī iekšķīgi gremošanas trakta gļotādas anestēzijai.
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas)
- sekundārais analfabētisms parādība, ko raksturo apstāšanās attīstībā; lasīšanas iemaņu neizmantošana, kā rezultātā iestājas to regresija
- jūrastrīce Parādību kopums, ko izraisa zemestrīce jūrās un okeānos.
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību.
- dadžot Parādīties asumiem; arī pārnestā nozīmē, piemēram, sarunā.
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei); bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
- izslīkt Paradums izplesties, izstiepties.
- pārvēst Pārāk atvest.
- pārciesties Pārāk daudz ciest.
- pārciesties Pārāk daudz ciesties.
- puijāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
- pujāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu.
- pārslodze Pārāk intensīva (iestādes, uzņēmuma u. tml.) izmantošana.
- pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- Crucibulum laeve parastā piestenīte
- Suillus luteus parastā sviestbeka
- sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus")
- sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus")
- brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
- bandorķestris Parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība.
- pakāpe Parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
- panest Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) nest.
- beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar vārīti", "par varītēm", "pa varītēm", "par vārīti": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību; vārē.
- pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- Phallus impudicus parastie zemestauki
- paragnāts Parazītauglis, kas piestiprināts laterāli pie autozīta žokļa.
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus
- ambilokāla dzīvesvieta paraža, saskaņā ar kuru jaunais pāris pēc laulībām var apmesties vai nu pie vīra vai pie sievas vecākiem vai to tuvumā
- pasīvā testēšana pārbaudāmā objekta novērošana bez tiešas iedarbības uz to, lai kontrolētu objekta funkcionēšanu gadījumos, kad nav iespējams to izslēgt no darbojošās sistēmas un veikt nepieciešamo aktīvo testēšanu
- gala pārbaudījumi (arī eksāmeni) pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika; pēceksāmens.
- iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā); iestājeksāmens.
- pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u.tml.).
- piekortelēties Pārcelties, apmesties uz dzīvi (pie kāda).
- izturēt Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
- pārlaist Pārciest (piemēram, negatīvu emocionālu stāvokli).
- izvārgot Pārciest nelaimi, izciest ciešanas līdz galam.
- pārsirgot Pārciest slimību, pārslimot.
- izķiept Pārciest, izciest, atspirgt.
- izķērpt Pārciest, izciest.
- izgulēt Pārciest, izslimot (slimību).
- apciest Pārciest, izturēt.
- aizciest Pārciest.
- pārgoravāt Pārciest.
- pārsaciesties Pārciesties.
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.).
- apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
- pārbadoties Pārdzīvot, izciest kādu laiku ar nepietiekamu pārtiku.
- pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā); aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
- hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
- dermatogramma Pareizāk elektrodermatogramma, elektrofizioloģijas metode veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa pētīšanai, nosakot ādas pretestību līdzstrāvai.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā - eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm
- akantestēzija Parestētiska durstīšanas sajūta.
- pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums
- zalba Pārestība, netaisnība.
- abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums.
- kāpene Pārestība, trūkums.
- kruda Pārestība.
- pārība Pārestība.
- pārsprāgties pārēsties; ar varu piespiest sevi ēst.
- žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt.
- pārbūve Pārkārtošanās, perestroika - termins, ar ko apzīmē politisko, ekonomisko un sociālo reformu kopumu PSRS 1985.-1991. g.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- apmest Pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu.
- darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
- šaktierēt Pārklāt ar javas kārtu; apmest.
- šikatorēt Pārklāt ar javas kārtu; apmest.
- izšaktierēt Pārklāt no iekšpuses (sienas, griestus kādā telpā) ar javu.
- pārsaldēt pārklāt ūdestilpi ar ledu
- apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot); aprasot.
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā).
- sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- pārmaidīt Pārliekot iespiest citā vietā.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis
- konģenitālā paramiotonija pārmantota miopātija (autosomāli dominanta pārmantošana): aukstuma ietekmē muskulatūra krampjveidīgi saraujas; siltumā muskulatūra atslābst, nereti iestājas parēze
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
- pārpumpt pārmērīgi uzbriest, uzpampt
- holesterīnhistehija Pārmērīgs holesterīna daudzums audos.
- pārlingot Pārmest (1).
- braukt virsū Pārmest (ko), bārt.
- pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
- skaitīt pātarus kādam pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt
- nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu).
- apkrustīt Pārmest krustu; uzstādīt krustu par zīmi.
- nokrustīties Pārmest krustu.
- nokrustoties Pārmest krustu.
- sabrīdēt Pārmest, sabārt, salamāt.
- luhaķ Pārmest.
- luhnuķ Pārmest.
- pārmašāt Pārmest.
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
- mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārsamesties Pārmesties pāri.
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
- alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
- gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka.
- lejupielādēt Pārnest (ko) no attāla datora uz lietotāja datoru vai citu digitālu ierīci.
- augšupielādēt pārnest (ko) no lietotāja datora vai citas digitālas ierīces uz attālu datoru
- pārsanesties Pārnest (piemēram, priekšmetu).
- aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas.
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- pārstaipīt Pārnest.
- žņurgulis Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā.
- žņurguls Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā.
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
- pārn. Pārnestā nozīmē.
- tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana
- rauna Pārošanās laiks, riests.
- riestoties Pāroties, riestot.
- pārpiektais Pārpiektais vakars - sestdienas vakars.
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu.
- inspekcija Pārraudzības, pārbaudes iestāde vai grupa.
- sprēķot pārrunāt, aprunāt, pārmest
- pārtriekt pārrunāt, pārspriest
- pārsatriekties Pārrunāt, pārspriest.
- atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku.
- konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru
- pārmiegt Pārspiest.
- pārtriekšt Pārspiest.
- Iokastes komplekss pārspīlēta mātes mīlestība pret dēlu
- gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem.
- estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
- pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
- mitēt Pārstāt, pamest.
- procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām.
- dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots.
- pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi).
- pārlobt Pārsviest.
- flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās.
- trietilcitrāts Pārtikas piedeva E1505 (citronskābe un etilspirts), biezinātājs, sekvestrants, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
- kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu
- metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts pārtikas piedeva E385, konservants, sekvestrants, var izsaukt muskuļu krampjus, asinis urīnā, zarnu darbības traucējumus, nieru bojājumus, lieto medicīnā saindēšanās gadījumos ar smagajiem metāliem
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus
- nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti
- kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- kalcija glukonāts pārtikas piedeva E578, buferviela, sekvestrants, var radīt kuņģa kairinājumu, kā arī problēmas ar kuņģi un sidi
- PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
- E150c Pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām.
- E160f Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E445 Pārtikas uzlabotājs - kolofonija glicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - nav datu par nekaitīgumu.
- E912 Pārtikas uzlabotājs - montānskābes esteri, iespējamā iedarbība - nav informācijas, lai novērtētu.
- E472c Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E304 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju, askorbīnskābes esteri, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
- paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
- pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest.
- izjemt Pārtraukt atrašanos, darbību kur, kādā iestādē.
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt.
- atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu); atstāt (ko) novārtā.
- mepartricīns Partricīna metilesteris, pussintētisko makrolīdu antibiotika, antimikotisks un pretprotozoju līdzeklis; lieto maksts un ādas kandidozes ārstēšanā.
- destillēt Pārtvaicēt, attīrīt; destilēt.
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- kravplūsma pārvadājumu procesa raksturlielums: pārvadājumu apjoms, kas laika vienībā tiek pārvests kādā ceļa punktā noteiktā virzienā, tas ir vektoriāls lielums, ko raksturo gan lielums, gan virziens
- direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors.
- valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
- finanšu inspekcija pārvaldes iestāde, kas uzrauga banku, finanšu un apdrošināšanas sabiedrību darbību
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
- iznest uz saviem pleciem pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības
- iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem) pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības
- (iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
- atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
- lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām).
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2).
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- pārraut Pārvest ar transportlīdzekli (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārparanāt Pārvest mājās.
- šmugulēt Pārvest pār robežu kā kontrabandu.
- pārvilcināt Pārvest, atvest mājās.
- translatēt Pārvest.
- sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida
- vindzeils Pārvietojama ventilācijas ierīce garas, stīpu izplestas brezenta caurules veidā; nodrošina papildu ventilāciju kuģa iekštelpās.
- šķūtēt Pārvietot, parasti vest, bīdīt.
- šķūtīt Pārvietot, parasti vest, bīdīt.
- pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
- celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekļiem).
- kašēt Pārvilkt papīru vai papi ar plānāku izrotātu vai ar tekstu iespiestu papīru.
- nokrienēt Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
- nokrienēties Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
- pāršmickāt Pārziest, pārtriept.
- pārsmērēt Pārziest.
- pārzvaidīt Pārziest.
- pārzviest Pārziest.
- darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
- kvadriennāle Pasākums (piem., izstāde, festivāls), kas notiek reizi četros gados.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas
- norūdīšanās Pasākumu komplekss, kas palielina organisma pretestību nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem faktoriem.
- postpenitenciārā palīdzība pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- makdonalds Pasaulē plašākais ātro restorānu tīkls (vairāk nekā 30 000 restorānu vairāk nekā 120 pasaules valstīs).
- WSTA Pasaules Anestēzijas tehnoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Societies for Tech-nologv in Anaesthesia").
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
- institūcija Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.).
- pasažierapgrozība Pasažieru apgrozība, rādītājs, kas raksturo izpildīto transporta darba apjomu, pārvadājot pasažierus: pārvesto pasažieru skaita reizinājums ar pārvadāšanas attālumu.
- pasažierdienests Pasažieru dienests.
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā.
- speciālie vagoni pasažieru vagoni dienesta, dažādu laboratoriju u. c. vajadzībām
- depozītu operācijas pasīvo operāciju veids, ko kredītiestādes veic piesaistot sev līdzekļus noguldījumu veidā
- docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē).
- stundu pasniedzējs pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika
- apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.).
- paštankāt Paspiest, paspaidīt.
- pamiegt Paspiest.
- zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu
- spoderpasta Pasta ilustrāciju, kas iespiestas uz laitīta papīra, pārvilkšanai ar lakveida spīdumu.
- pavārkslis pastalas aukla ar ko tā piestiprināta pi kājas
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu
- apriņķa tiesa pastāvēja Baltijā līdz 1889. g. tiesu reformai, veica gan administrācijas gan tiesas funkcijas, bija pirmās un otrās instances tiesa krimināllietās un pirmās un trešās instances tiesa civillietās; kā administratīva iestāde uzraudzīja pagasta pašvaldību darbību, kā arī atcēla no amata pagasta amatpersonas
- Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
- Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
- posts pasts (iestāde)
- poste Pasts (iestāde).
- apspert Pasviest kam apakšā.
- pašķipelēt Pasviest, pamest ar lāpstu; palāpstot.
- kakao svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia elutella")
- pelēkais miltu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia kuehniella"), tauriņa spārnu plētums - 16-24 mm, mīt telpās - elevatoros, ceptuvēs, noliktavās, dzīvokļos
- sinergija Paša cilvēka līdzdarbība savas dvēseles pestīšanā.
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- drezīna pašgājējs sliežu ceļa transportlīdzeklis, ko izmanto tehniskās apkopes, remonta un būvniecības darbos materiālu un iekārtu, kā arī piekabināmu platformu un dienesta vagonu pārvietošanai
- cauruļlicējs Pašgājējs traktorceltnis ar izlici sānos; izlices un kravas svaru līdzsvaro pretējā pusē piestiprinātais cēlējmehānisms un pretsvars.
- šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
- autotomija Pašsakropļošanās - dažu dzīvnieku reflektoriska spēja aizsargāšanās nolūkā nomest savas ķermeņa daļas, ja tās tiek stipri kairinātas.
- kueisms Pašsuģestijas metode.
- apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes
- bāriņtiesa pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību
- sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem
- pašvaldības muzejs pašvaldības izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas
- spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot.
- pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pamest (8).
- pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3).
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest (7).
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā).
- alētiofilija Patiesība; patiesības mīlestība.
- kaifs Patīkamu sajūtu kopums, ko rada narkotiku, alkohola iedarbība; estētiska vai citāda bauda vai arī laiska tīksme.
- entezopātija Patoloģisks process, kas skar muskuļu saites piestiprināšanās vietā pie kaula vai locītavas somiņas.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"
- uvertīra Patstāvīgs programmatisks koncertskaņdarbs sonātes formā orķestrim.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- samovolka Patvarīga prombūtne (parasti no militārā dienesta vietas).
- glābtuve Patvērums, pajumte; glābšanas iestāde vai organizācija.
- Sautdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu dienvidu daļa, augstums - 271 m, garums - 100 km
- Nortdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu ziemeļu daļa, augstums - 294 m, garums - 120 km
- Daunsi Paugurainas kaļķakmeņu kuestu grēdas Lielbritānijas dienvidaustrumos, lielākais augstums - 294 m, garums - līdz 120 km
- mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem.
- sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
- nonākt Pavadīt kādu laiku, mācoties (macību iestādē), apmeklējot (mācību iestādi).
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- gledīt Pavadīt laiku bezdarbībā; slinkot; nestrādāt.
- atvadīt Pavadot atvest šurp; pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- Lathyrus vernus pavasara dedestiņa
- seducēt Pavedināt uz netiklību, piemānīt; pavest.
- nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko).
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(1); iespiestais teksts.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
- apmetums Paveikta darbība, rezultāts --> apmest (2).
- atplētums paveikta darbība, rezultāts --> atplest
- atpletums Paveikta darbība, rezultāts --> atplest.
- dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (1).
- dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (2); pūtiens.
- dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (6).
- iepletums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplest.
- ieplētums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplest.
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (1).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (2).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (3).
- iestigums Paveikta darbība, rezultāts --> iestigt.
- iestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestiprināt.
- ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (4).
- ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (5).
- ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (6).
- izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (1).
- izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (2).
- izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (3).
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (3).
- izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (4).
- izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (7).
- nesums Paveikta darbība, rezultāts --> nest (1).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (1).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10); ar spiedienu radīts (kā) atveids.
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (6).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (7).
- pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
- pārmetums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmest (4).
- pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
- pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
- pavedums Paveikta darbība, rezultāts --> pavest(1).
- piestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piestiprināt.
- pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest(1).
- plētums paveikta darbība, rezultāts --> plest
- sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (1).
- sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (2); arī saneši.
- sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (3).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (1).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (3).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5); savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
- stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
- stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1); tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
- uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1).
- uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2).
- uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3).
- uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
- uzvedums paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (1)
- uzvedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (2).
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- ieplest Pavērt, attaisīt vaļā, atplest (muti, knābi).
- sabakarēt Pavest (meiteni), piesmiet.
- ziedzināt Pavest, ievilt grēkā, mudināt uz pārkāpumu, noziegumu.
- izdakarēt Pavest, piegulēt.
- stuprēt Pavest.
- pāvestība Pāvesta amata stāvoklis, vara.
- sillabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējotie uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- syllabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējoties uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- eucharistīnieši Pāvesta apstiprināta (1895. g.) priesteru brālība altāra sakramenta pielūgšanai.
- krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- papisti Pāvesta atbalstītāji.
- konsulta Pāvesta augstākais tribunāls; līdz 1800. g. arī kardinālu kommisija pāvesta valsts pārvaldīšanai.
- celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām.
- dekrētums Pāvesta dekretāliju kopums.
- legāts Pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
- albiģiešu kari pāvesta Innocentija III organizētie krusta kari pret albiģiešiem 1209.-1229. g.
- elekts Pāvesta izraudzīts, bet vēl nekonsekrēts bīskaps.
- Svētais gads pāvesta izsludināts gads, kura laikā atceļ grēksūdzē uzlikto sodu (gandarīšanu) tiem, kas izpilda baznīcas noteikumus
- abbreviators Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
- abreviātors Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
- referendars Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas ziņo par ienākušiem lūgumiem un dod par tiem atsauksmes.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
- antiinfalibilists Pāvesta nemaldīguma noliedzējs.
- gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki.
- paolo Pāvesta Pāvila III (1534.-1550) un dažu vēlāko pāvestu sudraba grasis, parasti ar apustuļa Pāvila attēlu.
- guelfi Pāvesta piekritēji tā cīņās ar ķeizaru, kas norisinājās Viduslaiku Itālijā.
- pāpists Pāvesta piekritējs, pāvesta varas aizstāvis.
- papists Pāvesta piekritējs; katoļticīgais protestantisma valstīs, īpaši Anglijā.
- bazilika Pāvesta piešķirts goda tituls ievērojamām baznīcām.
- monsignore Pāvesta piešķirts tituls katoļu garīdzniekiem.
- laterāns Pāvesta pils Romā, vairāku koncilu vieta.
- Apostoliskais krēsls pāvesta sēdeklis Romā.
- legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
- responsales Pāvesta sūtņu nosaukums pie Bizantijas valdniekiem 6.-8. gs.
- Svētais tēvs Pāvesta tituls.
- abominārijs Pāvesta un bīskapa uzlikto lāstu grāmata.
- edikts Pāvesta vai koncila izdots rīkojums.
- pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39.
- baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā.
- papocēzarija Pāvesta vara pār pasaulīgiem valdniekiem.
- pontifikāts Pāvesta vara, darbība; pāvesta amata izpildīšanas periods.
- kardinālvikārs Pāvesta vietas izpildītājs Romas diecēzē.
- Kristus vikārs pāvests
- papa Pāvests.
- satreipt Pavirši apziest, nokrāsot.
- ievazāt Pavirši iestrādāt (sēklas augsnē).
- peķēt pavirši sasviest
- sazlanķēt Pavirši sasviest.
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- nogaisināt Pazaudēt, pamest.
- noklīdināt Pazaudēt, pamest.
- degradācija Pazemināšana dienesta pakāpē.
- degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
- pašmaravāt Paziest.
- pasmērēt Paziest.
- pazviest Paziest.
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- notifikācija paziņojums par vekseļa protestu, kuru vekseļa turētājs izsūta personām, kas ir atbildīgas par samaksu
- deklarēties paziņot pārvaldes iestādēm par savu dzīves vietu
- Gomora Pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu.
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus
- rekabieši Pēc cilts principa organizēta nomadu grupa, kas dzīvojusi Palestīnā līdz trimdai, minēti Vecajā derībā.
- Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri
- leporello Pēc Don-Žuana sulaiņa vārda: iztapīgs dienestnieks; vispārim dienestnieks.
- modeļapavi Pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi.
- Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu
- grāmatas bloks pēc kārtas saliktas un sašūtas iesiešanai sagatavotas iespiestas grāmatas loksnes
- ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu
- baznīcas šķelšanās pēc nesaskaņām starp Rietumu un Austrumu baznīcām 1054. g. pāvests paziņoja par Konstantinopoles patriarha izslēgšanu no baznīcas, bet viņš savukārt uzlika pāvestam baznīcas lāstu
- bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- kardinālbīskapi Pēc pāvesta augstākie katoļu garīdznieki, 6 Romas apkārtnes diecēžu bīskapi, kardināli, kas veic atsevišķas ceremoniālas un formālas funkcijas.
- izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, datorā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- opijs tautai pēc radikālāko marksistu uzskata, reliģijas funkcija šķiru sabiedrībā ir "iemidzināt" apspiestos un saglabāt to pasivitāti
- apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
- veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
- atpakaļējs spēks pēc vispārīgā noteikuma tāds nepiemīt normatīvajiem aktiem (ar retiem izņēmumiem, kad tas norādīts pašā normatīvajā aktā vai kad juridiskam aktam tādu piešķir kompetenta iestāde)
- rezidents Pēcdiploma apmācībā esošs ārsts, kas specializējas savā profesijā kādā no apmācīt tiesīgām ārstniecības iestādēm.
- mācību (retāk mācības) spēks pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē)
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- galapārbaudījums Pēdējais pārbaudījums, beidzot mācību iestādi.
- kodicills Pēdējās gribas izteikšana priekš nāves, ar ko pārgroza dažā ziņā testamentu.
- abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē).
- pēkšņā zīdaiņu nāve pēkšņa nāves iestāšanās zīdaiņiem, kas šķiet pilnīgi veseli - parasti 2-4 mēnešu vecumā, visbiežāk miegā
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- sviesties pēkšņi ātri mesties vai sākt skriet (citā virzienā)
- uzbrukt Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
- uzklupt Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
- uzkrist Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
- aizraut Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
- spinakera bloks peldlīdzekļa masta topā (vai augšdaļā) piestiprināts bloks, caur kuru rit spinakerfalle, ar ko paceļ spinakerburu
- zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju
- debarkaders Peldoša kuģu piestātne, pontons, pie kura var pietauvoties kuģi.
- deplasements Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- bons Peldoša piestātne, kas izveidota no pontoniem un savienota ar krastu.
- driftertīkls Peldošs zvejas tīkls, ko virs ūdens notur tam piestiprināti pludiņi.
- bīte Peļņa, laupījums, laimests.
- bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.)
- perimenopauze Periods pirms menopauzes un pēc tās; 3-5 g. pirms menopauzes vērojama estrogēnu līmeņa pazemināšanās.
- korumpētība Pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.
- uguns koks pērkona sasperts vai ugunsgrēkā apdedzis koks, ko izvairījās izmantot kādas jaunas ēkas būvei un izvairījās nest mājās
- holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs.
- OGTT Perorālais glikozes tolerances (panesības) tests (angļu "oral glucose tolerance test").
- iekokot Perot iedvest.
- atgrūdējspēks Perpendikulāri apstrādājamai virsmai vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir normālspēks, bet rotācijas virsmu apstrādes procesos - radiālspēks.
- korespondents Persona vai iestāde, kas izpilda finanšu un komerciālus uzdevumus citai personai vai iestādei.
- darba meklētājs persona vecumā no 15 gadiem, kura nekur nestrādā un aktīvi meklē darbu
- adresāts Persona, iestāde, kam adresēts pasta vai telegrāfa sūtījums.
- adresants Persona, iestāde, kas adresē kādam pasta vai telegrāfa sūtījumu; nosūtītājs.
- politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
- katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
- mācībspēks Persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs.
- karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
- apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
- padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
- valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- valsts ierēdnis persona, kas ir nokārtojusi valsts civildienests ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un uz noteiktu vai nenoteiktu laiku iecelta kādā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā minētajiem ierēdņu amatiem
- reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- celebrants Persona, kas izpilda reliģisku ritu, priesteris, kas kalpo misē.
- students Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- bērns Persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk.
- armatieris Persona, kas nomā kuģi tā tālākai ekspluatēšanai, iestādamās rēdera un kapteiņa jūras dienesta līguma attieksmē.
- godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu; attiecīgais nosaukums.
- kvartīrmeistars Persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.).
- intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu
- apdrošinātājs persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu, pārstāv apdrošināšanas iestādi
- dzinējs persona, kas privāti gatavo alkoholu ar destilēšanas paņēmienu
- inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- misionārs Persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā.
- mandātārijs Persona, ko ieceļ garīdznieka vietā ar pāvesta bullu.
- sekvestrs Persona, ko varas iestādes uz laiku ieceļ par (kā) lietotāju, glabātāju vai pārvaldnieku.
- policijas darbinieks persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai ir piešķirta speciālā dienesta pakāpe
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi
- ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus
- parakstītājs Persona, kurai ir elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi un kura darbojas vai nu savā vārdā, vai tās fiziskās vai juridiskās personas vai iestādes vārdā, kuru tā pārstāv (Elektronisko dokumentu likums).
- bijušais likumpārkāpējs persona, kurai ir piespriests sods par likumpārkāpumu un kura vai nu vēl izcieš sodu (piemēram, atrodas probācijas uzraudzībā), vai kurai soda termiņš jau ir beidzies
- brīvprātīgais probācijas darbinieks persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu
- investors Persona, organizācija vai valsts, kas investē kapitālu.
- beneficiārs persona, uz kuras vārda izrakstīts akreditīvs, naudas pārvedums vai testaments; apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs
- pamudināšana Personāla nopelnu un izcilības atzīšanas forma, ja viņi cītīgi un nevainojami veic dienesta pienākumus.
- sistēmbloks Personālajā skaitļotājā - korpuss, kurā ievietotas iespiestās plates ar elektroniskajām shēmām un barošanas bloks.
- laukaprasme Personālsastāva prasmju un iemaņu komplekss, apakšvienību, daļu, vienību, vadības iestāžu sagatavotība, saliedētība un spēja veikt karadarbību vai paredzētos uzdevumus atbilstoši to specifikai dažādos apstākļos.
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs.
- abolīcija Personas atbrīvošana no tiesas, soda, verdzības, gūsta vai vispār no katra apspiesta, beztiesiska stāvokļa.
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību
- nāves alkas personas uzvedība vai domāšanas veids, kas kļuvis pašdestruktīvs, fiziski kaitīgs un orientēts uz nāvi
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms)
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība
- pēcmantinieki Personas, kas saņem mantojumu vai tā daļu no pirmmantiniekiem pēc mantojuma atstājēja testamentā vai mantojuma līgumā uzliktā pienākuma.
- zinātni apkalpojošais personāls personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu)
- psihometrija personības psihisko funkciju novērtēšanas paņēmiens, izmantojot speciālas metodikas, testus
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata
- bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta
- Pasoišta Pesidžvesta - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Pasaiste Thiar_).
- pestulnieks Pestalnieks.
- pesteļotājs Pestelis - burvis (burvji), kas ar īpašām spējām piesien, sapin, saista vai tieši otrādi spēj atbrīvot.
- bākslis Pestelis - maģisks teksts, priekšmets, darbība.
- pesteļi Pestelis 1.
- burekls Pestelis, burvestības līdzeklis.
- burveklis Pestelis, burvestības līdzeklis.
- burvekls Pestelis, burvestības līdzeklis.
- bursteklis Pestelis; apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi.
- krošķis Pestelis.
- pestele Pestelis.
- pestaļas Pesteļi.
- burstelēt Pesteļot, pūšļot, nodarboties ar buršanu.
- bāšķoties Pesteļot.
- pestelēties Pesteļoties.
- Pesteļu Pesteļu valks - Pesteļvalks, Raķupes pieteka.
- ovicīdi Pesticīdi kaitīgo kukaiņu olu iznīcināšanai.
- aficīdi pesticīdi, kas iznīcina laputis
- antifidanti pesticīdi, kas nomāc dzīvnieku barošanās refleksus
- nitrofēns Pesticīds, brūna pasta, satur akmeņogļu alkilofenolu nitrēšanas produktus, lieto kā fungicīdu, insekticīdu un herbicīdu.
- Burbu grāvis Pestīles labā krasta pieteka Ezeres pagastā, lejtecē arī Ezeres un Zaņas pagasta robežupe, garums - \~3 km
- pazušana Pestīšanas iespēju zaudējums.
- prestīt Pestīt.
- Saošjants Pestītājs irāņu mitoloģijā, kura piedzimšanu gaida pastarā dienā no meitenes, kas mazgādamās Kasavas ezerā, uzņems tur iekritušo Zaratuštras sēklu.
- salvator Pestītājs.
- Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā.
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs.
- nekings Petinga paveids, mīlestības glāsti, aprobežojoties ar ķermeņa augšdaļu.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- Forest Pētniecība un tehnoloģiju attīstība mežsaimniecībā ("research and technological development in the forestry sector").
- institūts Pētniecības vai kultūras iestāde.
- teātra muzejs pētnieciska un izglītojoša kultūras iestāde,kas vāc, glabā, pētī un eksponē teātra vēstures materiālus
- muterka Petrolejas lampas ietvere dakts iestiprināšanai.
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
- bakas Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- vaigs Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- dūris Pie arkla piestiprināms velēnu griežamais nazis.
- ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
- rifs pie buras piestiprinātu saišu šķērsrinda; tā ļauj samazināt buras laukumu, apakšējā daļā to savelkot
- gitava Pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas.
- nenesošā siena pie ēkas nesošajām konstrukcijām (parasti pie karkasa) piestiprināta siena, tās galvenais uzdevums ir uzņemt vēja slodzi tikai nesošā karkasa šūniņas robežās
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem
- ampele Pie griestiem pakārts trauks ar lampu vai puķēm.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
- iekārtnes Pie griestiem piekārts šūpulis.
- grot- Pie grotmasta piestiprināts (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), piem., grotbura, grotštaga.
- pieacis Pie iemauktiem piestiprināts acs aizsegs (parasti zirgiem).
- grebines Pie ilkss piestiprināts robains metāla stienis atsaišu regulēšanai.
- piesis pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla vai cita materiāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
- klampa Pie laivas malas piestiprināts koks, kurā ieliek duļļus.
- iekārtnes Pie piedarba griestiem piestiprināti koki vētījamā režģa pakāršanai.
- tempelis Pie ragavām piestiprināts koks ar ierobu baļķu vešanai.
- vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass.
- nāra Pie sienas piestiprināma guļasvieta, parasti no dēļiem.
- āzgāze Pie sienas piestiprināta neliela plāksne, aiz kuras aizsprauž karotes.
- skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
- prožektoru tilti pie studijas griestiem nostiprinātas metāla konstrukcijas dažādu gaismas ķermeņu novietošanai
- dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi).
- dzimtsarakstu nodaļa pie tiesu sistēmas piederīga iestāde, kas veic civilstāvokļa (laulības, dzimšanas, miršanas) reģistrāciju, veido dzimtsarakstu arhīvu, labo un papildina civilstāvokļa aktu reģistrus, apkopo baznīcās noslēgto laulību reģistrus
- drošības josta pie transportlīdzekļa sēdekļa piestiprināta josta, kas pasargā transportlīdzekļa vadītāju vai pasažieri no pārvietošanās transportlīdzekļa straujas palēnināšanās gadījumā
- pieurdīt Piebīdīt, piestumt.
- iemest Piebilst, iestarpināt (kādu vārdu); ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2).
- piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur).
- tūst Piebriest, brangākam kļūt.
- samētāties piebriest, izaugt
- piebangāt Piebriest, piepampt, pietūkt.
- izpampt Piebriest, sabriest; samirkstot izblīst.
- aizbriest Piebriest.
- apbriest Piebriest.
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai).
- tolerēt Pieciest, pieņemt, atbalstīt, izrādīt iecietību.
- manifestēt Piedalīties manifestācijā.
- iedāžāt Piedāvāt, uzspiest, ar varu iedot.
- kārt kaklā piedēvēt, pārmest (vainu, izteikumu u. tml.)
- pierostīt Piediegt, piešūt, piestiķēt.
- Pārdņestra Piedņestra.
- Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
- avarēt Piedzīvot, ciest avāriju.
- iesēsties peļķē piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā
- pieslorbāties Pieēsties (ko šķidru); piestrēbties.
- piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
- FOQ Piegādāts līdz piestātnei (angļu "free on quay").
- DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā.
- gļiebt Pieglaust, piespiest.
- mīļot pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot
- piestaņķēt Piegrūst, piebāzt, piestūķēt.
- buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada.
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1).
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā); piestāt (1).
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
- ubaģe Piekārts priekšmets, kas ar savu masu regulē (kā, parasti griestu lampas) augstumu.
- Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs.
- ieturēt šniti pieklājīgi uzvesties; ieturēt labu stāju
- piedienēt Pieklāties (1); piestāvēt 1(2).
- pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
- sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
- līkša Piekrītošs žests.
- pieķibelēt Pieķert darbībā, arestēt.
- piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
- piemeisterēt Pielikt, piestiprināt, piekonstruēt (piemēram, kādu detaļu ierīcei, rīkam).
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums); atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
- paviļāt Piemānīt, pavest.
- piežubināt Piemelot, piestāstīt.
- aizsvaidīt Piemest, piesvaidīt (nosprostojot).
- piešķipelēt Piemest, piesviest ar lāpstu; pielāpstot.
- piemērķoties Piemesties, pielipt.
- pienaizdars Piena aizdars - piens, sviests, krējums, biezpiens.
- zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās
- atšalkt Pienākt, iestāties no jauna (par parādībām dabā vai sabiedrības dzīvē).
- dienesta pienākumi pienākumi, kas raksturo valsts civildienesta ierēdņa darbu valsts iestādē
- piežūrēt Pienest (ūdeni).
- piesanesties Pienest sev (pietiekami, daudz).
- kaša Pienesums arestētajam.
- kefirs Pienesums arestētajam.
- košerjs Pienesums arestētajam.
- vasaras pienpulkstenīte pienpulkstenīšu suga ("Leucojum aestivum")
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- piengājums Piens, kas palicis pie sviesta to gatavojot un tiek noskalots.
- sviestniecība Piensaimniecības nozare, kas pienu pārstrādā sviestā.
- runas stundas pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.)
- samdīt Pieņemt dienestā, algot.
- izspanderēties Piepampt, pārlieku uzbriest.
- piespanderēt Piepampt, pietūkt, uzbriest.
- piepelšķot Piepildīt ar pesteļiem.
- piepļokāt Piepildīt, piemest (ar javu).
- pieplokņīt Piepildīt, piemest (ar javu).
- pietepēt Piepildīt, piestūķēt (ar mīkstu, miklu masu).
- piestrutot Piepildīties ar strutām, pūžņiem; piestrutāt.
- parastā lazdupiepe piepju sēņu grupas lazdupiepju ģints suga ("Dichomitus campestris")
- piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
- noreģistrēties Pierakstīties; nodot personiskus datus iestādē.
- iet caur uguni un ūdeni pieredzēt, paciest, pārvarēt vislielākās grūtības, briesmas
- piestāties Pierimt (par parādībām dabā); piestāt (3).
- piestāt Pierimt (par parādībām dabā); piestāties (3).
- atslābt Pierimt, piestāt (par norisēm dabā).
- apvārdot Pierunāt (kādu); iestāstīt.
- apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos)
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- dalikt Piesaistīt, piestiprināt.
- piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
- pienesu piesala piesala, kas veidojusies, piesalstot pienestiem vižņiem un ledum
- koprosterīns Piesātināts sterīns izkārnījumos, holesterīna redukcijas produkts.
- holestāns Piesātināts un reducēts ogļūdeņradis, ciklopentānperhidrofenantrēna derivāts; galvenais ogļūdeņradis, no kura atvasināmi sterīni, arī holesterīns.
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- pieverņīt Piesiet, piestiprināt.
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- piejāties Pieskriet, piesteigties.
- pievienot Pieslēgt, piesaistīt, piestiprināt.
- piežmaudzīt Piespaidīt, izspiest sulu (piemēram, ogām vai biezpienam).
- deportācija Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā; arī arestēt.
- iemaut Piespiest (kādu) ko darīt.
- pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
- ielikt asti spīlēs piespiest (kādu) pakļauties
- piemīt Piespiest (parasti ar kāju).
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
- izraut no (savas) sirds piespiest (sevi) aizmirst kādu
- dasaspiesties Piespiest (sevi) paveikt (ko).
- apslāgt Piespiest apklust.
- atspiest Piespiest atkāpties.
- aizmurdzināt Piespiest bērnu iet gulēt.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam
- saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt
- saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt
- ielikt kloķi piespiest darīt (ko) kā sodu
- zapragaķ Piespiest kaut ko darīt.
- prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt.
- aizsiet muti piespiest klusēt, aizliegt runāt
- ielikt rociņu piespiest pie darba
- uzstūkāt Piespiest piecelties.
- atraisīt mēli Piespiest runāt; atklāt noslēpumu.
- razgruziķ Piespiest samaksāt naudu.
- izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties.
- izspiest vārdu Piespiest sevi ko pateikt.
- izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt; negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.
- uzspurdzināt Piespiest uzspurgt, uzsākt lidot.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
- daspiest Piespiest, atspiest ar balstu.
- skrūvēt piespiest, izspiest
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
- atdarīt muti kādam piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt
- piebliest Piespiest, piekļaut.
- piemākt Piespiest, pieveikt, izvarot.
- damiegt Piespiest.
- piežmaugt Piespiest.
- kalpība Piespiesta kalpošana, pakļautība.
- Cotoneaster adpressus piespiestā klintene
- kalpisks Piespiesti, pazemojoši pakļauts.
- piespiest sevi piespiesties (4)
- piegult Piespiesties (pie kā, kam klāt).
- piesamiegties Piespiesties (pie kā).
- dasamiegties Piespiesties pie kā.
- dasaspiesties Piespiesties pie kā.
- piebliesties Piespiesties, atbalstīties.
- aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- damiegties Piespiesties.
- ņivīties Piespiesties.
- piezvelties Piespiesties.
- iesekties Piesprādzēties, piestiprināties, ieviesties, iesakņoties.
- dzintara (arī granāta, rubīna u. tml.) piespraude piespraude, kurā iestiprināts dzintars (granāts, rubīns u. tml.)
- piekabelēt Piespraust, piestiprināt.
- datiesāt Piespriest (kādu daļu mantas).
- adjudicēt Piespriest (tiesas ceļā).
- otlomiķ Piespriest soda termiņu.
- iedot Piespriest sodu (uz noteiktu laiku).
- nosodīt Piespriest sodu.
- nospriest Piespriest.
- pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piestava Piesta (1).
- miezeris Piesta (parasti no metāla, keramikas).
- grūds Piestā apgrūsti graudi.
- skuldurs Piestā grūstu miežu biezenis ar tauku piedevu, žāvētu cūkas asti un kājām.
- kūčys piestā no sēnalām "apgrūzti" izžāvēti un izvārīti miežu graudi
- taukšēt Piestā sagrūst eļļainas (kaņepes).
- staka Piestā sagrūstas kaņepes.
- kaņepsviests Piestā sagrūstas kaņepju sēklas, kas veido eļļainu masu.
- grūstava Piesta, miezeris.
- grūstave Piesta, miezeris.
- grūstavis Piesta, miezeris.
- grūstelis Piesta, miezeris.
- grūstevis Piesta, miezeris.
- grūstuve Piesta, miezeris.
- grūstuvis Piesta, miezeris.
- miesta Piesta.
- piestaļa Piesta.
- pieste Piesta.
- pīsta Piesta.
- zampa Piesta.
- piesēdināt Piestādīt (pietiekami, daudz).
- piestaidzināt Piestaigāt; ļoti bieži iet.
- stemple Piestala, grūžamā stampa.
- grūdeklis Piestala, stampa.
- aizdīžāt Piestampāt, aizstampāt, aizmīdīt (ar kājām).
- piebiķāt Piestampāt, pieblietēt.
- piestompēt Piestampāt.
- piestumpāt Piestampāt.
- pierste piestas stampa
- pieborēt Piestāstīt; sastāstīt.
- dastāties Piestāties blakus.
- dasastāties Piestāties; nostāties pie kā.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- moliņš Piestātne laivām.
- pāļu piestātne piestātne, kas izveidota uz gruntī iedzītiem pāļiem
- piestātuve Piestātne.
- piešķaukāt Piestaukāt.
- piedienēt Piestāvēt 1(1).
- pasēt Piestāvēt.
- pieveikties Piestāvēt.
- piestāvis Piestāvi.
- dašaut Piesteigt.
- dasteigties Piesteigties.
- piegrūsties Piesteigties.
- piesmukt Piesteigties.
- piespurdzīties Piesteigties.
- piesteigt Piesteigties.
- parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani
- crucibulum Piestenītes.
- piestaipīties Piestiepties, stiepjoties izplatīties.
- piestrigt Piestigt.
- piemeteklis Piestiķējums, piešuvums.
- piestūkāt Piestiķēt; piestukāt.
- piestūķēt Piestiķēt; piestukāt.
- piestūkot Piestiķēt; piestukāt.
- piestukāt Piestiķēt.
- Osa Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Oša Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
- berzene Piestiņa.
- Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km
- Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
- insercija Piestiprināšanās; muskuļa vai cīpslas piestiprināšanās vieta; nabassaites piestiprināšanās vieta pie placentas.
- dakaūstīt Piestiprināt (detaļu).
- piekaustīt Piestiprināt (detaļu).
- aplatot Piestiprināt (jumta spārēm, sienai u. tml.) latas.
- polsterēt Piestiprināt (kam) polsteri (3).
- pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos).
- līmēt Piestiprināt (ko) ar līmi.
- piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu.
- piedirbt Piestiprināt (nekārtīgi).
- piemetināt Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot); arī piesiet.
- piemeistarot Piestiprināt (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- piestrādāt Piestiprināt (parasti pielāgojot).
- kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
- pieaut Piestiprināt (pastalu pie kājas).
- piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
- naglot Piestiprināt (pie kā) ar naglām.
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
- pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- knaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar knaģi.
- pieknaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar veļturi.
- aizstiprināt Piestiprināt aiz kaut kā.
- niedēt Piestiprināt ar diegu.
- apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- uzjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci).
- piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm (pie kā, kam klāt).
- pievicēt Piestiprināt ar mīkstu zaru vai sakni - vici.
- dasist Piestiprināt ar naglām, tapām.
- piešpēlēt Piestiprināt ar nelielām koka tapām (zoles).
- piepuļķot Piestiprināt ar puļķi.
- dašpilkāt Piestiprināt ar saspraužamo adatu.
- pieskavot Piestiprināt ar skavu, skavām.
- pieknopēt Piestiprināt ar spiedpogu.
- piesprādzēt Piestiprināt ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
- nosprēdzēt Piestiprināt ar sprādzi.
- piespraust Piestiprināt ar spraudītēm (pie kā, kam klāt).
- pietapāt Piestiprināt ar tapām.
- piepulkāt Piestiprināt ar tapu.
- pielikt buras piestiprināt buras savās vietās pie apaļkokiem, piestiprināt priekšburas pie štagas un pielikt burām falles, bet atstāt nepaceltas
- aizgrožāt Piestiprināt grožus.
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
- pametināt Piestiprināt ielāpu.
- uzkarā siet izkapti piestiprināt izkapti pie kāta vajadzīgajā leņķī
- kāršot Piestiprināt kārtis (pie jumta spārēm).
- rodelēt Piestiprināt kārtis pie jumta spārēm.
- kāršāt Piestiprināt kārtis.
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
- piediegt Piestiprināt pagaidu konstrukcijā, lai vēlāk viegli izjaukt.
- apkalt Piestiprināt pakavu.
- pazolēt Piestiprināt pazoli (apaviem).
- piepērt piestiprināt perot, sitot ar roku
- piekrēpēt Piestiprināt pie krēpēm.
- birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu)
- plombēt Piestiprināt plombu (1), nodrošināt ar plombu.
- seglot Piestiprināt seglus (dzīvniekam, parasti zirgam).
- piestiprināties Piestiprināt sevi; tikt piestiprinātam.
- stillēt Piestiprināt tīkla linumu pie malas auklām.
- zolēt Piestiprināt zoli, arī pazoli (apaviem); arī pazolēt.
- plūksnēt piestiprināt zvejas tīklam pludiņus
- dakrampēt Piestiprināt, nostiprināt ar krampi.
- atsaitēt Piestiprināt, nostiprināt ar saiti (piemēram, koka zaru).
- pielikt Piestiprināt, piemontēt (kam, piemēram, detaļu).
- piestellēt Piestiprināt, pierīkot.
- piesiksnāt Piestiprināt, piesaistīt ar siksnu.
- pieklūgāt Piestiprināt, piesiet ar klūgu.
- piecietināt piestiprināt; dot stingrus rīkojumus
- dacietināt Piestiprināt.
- piedricināt Piestiprināt.
- piekrepīt Piestiprināt.
- pierīce piestiprināta konstrukcija, papildu veidojums
- piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti); piesaistīties.
- spreņģēties piestiprināties sprādzējoties vai sasienot saites
- piekrepīties Piestiprināties.
- piešancēt Piestrādāt.
- piešansēt Piestrādāt.
- karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu
- aukstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru piespiedu kārtā, nevis ar pašu ražoto enerģiju, bet auksta motora kloķvārpstu griež ar stenda piedziņas iekārtu; pēc motora aukstās piestrādes to rūpīgi apskata un pārbauda sastiprinājumu uzgriežņu pievilkšanas momentu
- piestribināt Piestraebināt.
- piestrēbas Piestrēbiens.
- piestrēbināt Piestrebināt.
- temēt Piestrēbt, piedzerties, piesūkties.
- piežampāties Piestrēbties, piedzerties.
- pietesties Piestrēbties; pieēsties.
- pielekterēties Piestrēbties; pieleksīties.
- pieleksīties Piestrēbties.
- piestrūgāt Piestrēbties.
- pieģeņģerēt Piestreipuļot.
- piestāt Piestu grūst - smalcināt kaut ko piestā.
- piestuķēt Piestūķēt.
- pievairināt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu)
- pievairīt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu)
- pievirzināt Piestumt, pievirzīt.
- dastumt Piestumt.
- dastumties Piestumties.
- piestorēt Piestūrēt.
- iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā) - par dēlēm, dažiem kukaiņiem.
- iesūkties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- dasviest Piesviest (ko) papildus.
- davalēt Piesviest, sviežot (ko), piepildīt (ar to).
- piešķārdīt Piešķiest, piemētāt.
- piešķērst Piešķiest.
- paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
- graduēt Piešķirt zinātnisku grādu; beigt kādu mācību iestādi.
- atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
- finansējums piešķirtie naudas līdzekļi (parasti pasākumam, iestādei, uzņēmumam vai tml.)
- pielikšanās Pietauvošanās - piestiprināšanās pie krasta, laipām, bojām vai pāļiem.
- izbrīdināties Pietiekami, līdz nogurumam sūdzēties, pārmest, brīdināt.
- tucināt Pietūkt, briest.
- pneimatiskais pievads pievads, kas nodrošina mašīnu un mehānismu kustību ar saspiestas gāzes palīdzību
- parādīt Pievērst (kāda) uzmanību (kam), norādīt (uz ko), parasti ar žestu.
- pievizināt Pievest (par transportlīdzekli).
- piebrāt Pievest.
- piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
- piesaviesties Pieviesties.
- pieķepēt Pieziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- pieleķēt Pieziest matus (ar ko).
- piezviest Pieziest, piesvīnēt.
- pietraipīt Pieziest, pietriept.
- pietreipt Pieziest, pietriept.
- piesmērēties Pieziesties, pietriepties.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi; klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
- Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā
- plēroma Pilnestība, tuklība.
- batmicva Pilngadīgas ebreju meitenes statuss (baušļu meita) ortodoksālo ebreju ģimenē, kas automātiski iestājas 12 gadu vecumā.
- salaidināt Pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu).
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- našains Pilns ar plūdu sanestām augu daļām.
- ripieno Pilns; norādījums, ka attiecīgais skaņdarba posms jāizpilda visam orķestra sastāvam.
- zaotars Pilntiesīgs zoroastrisma priesteris.
- speciālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots vest atsevišķas un noteiktas lietas.
- Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā.
- Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas
- Bētleme Pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika.
- Argestāna pilsēta Afganistānā (_Arghestān_), Kandahāras vilajetā
- Asnama pilsēta Alžīrijas ziemeļos (_El Asnam_), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa
- Djūsberi Pilsēta Anglijā ("Dewsbury"), Vestjorkšīras grāfistā, 62900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čestera pilsēta ASV (_Chester_), Pensilvānijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čestera pilsēta ASV (_Chester_), Virdžīnijas štatā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Česterfīlda pilsēta ASV (_Chesterfield_), Misūri štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glostera pilsēta ASV (_Gloucester_), Masačūsetsas štatā, 29600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Misūri štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Ņūhempšīras štatā, 110500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Tenesī štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinčestera pilsēta ASV (_Winchester_), Kentuki štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vinčestera pilsēta ASV (_Winchester_), Virdžinijas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vustera pilsēta ASV (_Worcester_), Masačūsetsas štatā, 183000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blekforista Pilsēta ASV ("Black Forest"), Kolorādo štatā, 13100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čārlstona Pilsēta ASV ("Charleston"), Dienvidkarolīnas štatā, 130100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čārlstona Pilsēta ASV ("Charleston"), Ilinoisas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čārlstona Pilsēta ASV ("Charleston"), Rietumvirdžīnijas štata administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestertona Pilsēta ASV ("Chesterton"), Indiānas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krestlaina Pilsēta ASV ("Crestline"), Kalifornijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krestvjū Pilsēta ASV ("Crestview"), Floridas štatā, 22950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Festusa Pilsēta ASV ("Festus"), Misūri štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foristleika Pilsēta ASV ("Forest Lake"), Minesotas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foristsitija Pilsēta ASV ("Forrest City"), Ārkanzasas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galvestona Pilsēta ASV ("Galveston"), Teksasas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeimstauna Pilsēta ASV ("Jamestown"), Ņujorkas štatā, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeimstauna Pilsēta ASV ("Jamestown"), Ziemeļdakotas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kīvesta Pilsēta ASV ("Key West"), Floridas štatā, Kīvesta salā (Floridakīzu salu grupā), 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makelistera Pilsēta ASV ("McAlester"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midvestsitija Pilsēta ASV ("Midwest City"), Oklahomas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modesto Pilsēta ASV ("Modesto"), Kalifornijas štatā, 209200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pelistaina Pilsēta ASV ("Palestine"), Teksasas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pueblovesta Pilsēta ASV ("Pueblo West"), Kolorādo štatā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ridžkresta Pilsēta ASV ("Ridgecrest"), Kalifornijas štatā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Mičiganas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Minesotas štatā, 111400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Ņūhempšīras štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Ņujorkas štatā, 210000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saikstona Pilsēta ASV ("Sikeston"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestervila Pilsēta ASV ("Vesterville"), Ohaio štatā, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestelisa Pilsēta ASV ("West Allis"), Viskonsinas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestbenda Pilsēta ASV ("West Bend"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestdemoina Pilsēta ASV ("West Des Moines"), Aiovas štatā, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestdžordana Pilsēta ASV ("West Jordan"), Jūtas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestlina Pilsēta ASV ("West Linn"), Oregonas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestmemfisa Pilsēta ASV ("West Memphis"), Ārkanzasas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestodesa Pilsēta ASV ("West Odessa"), Teksasas štatā, 22700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vestpālmbīča Pilsēta ASV ("West Palm Beach"), Floridas štatā, Atlantijas okeāna krastā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpleinsa Pilsēta ASV ("West Plains"), Misūri štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Pilsēta ASV ("West Point"), Jūtas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Pilsēta ASV ("West Point"), Misisipi štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestvelisitija Pilsēta ASV ("West Valley City"), Jūtas štatā, 134500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestbrūka Pilsēta ASV ("Westbrook"), Meinas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesterli Pilsēta ASV ("Westerly"), Rodailendas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestlenda Pilsēta ASV ("Westland"), Mičiganas štatā, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestminstera Pilsēta ASV ("Westminster"), Kalifornijas štatā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestminstera Pilsēta ASV ("Westminster"), Kolorādo štatā, 112000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestminstera Pilsēta ASV ("Westminster"), Mērilendas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Pilsēta ASV ("Weston"), Floridas štatā, 69100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Pilsēta ASV ("Weston"), Viskonsinas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestvuda Pilsēta ASV ("Westwood"), Ņūdžersijas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
- Rorbaha Pilsēta Austrijā ("Rohrbach in Oberoestereich"), Augšaustrijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Saljana Pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Širvana Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli.
- Jevlaha Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastos, 53600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mogiļova Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Dņepras krastos, 354000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davidharadoka Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
- Ļahaviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malarita Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjelaazjorska Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mikaševiči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žabinka Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hancaviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drahičina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščučina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivanava Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baranaviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 168200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pružani Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kosava Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivaceviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivaseviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luņiņeca Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visokaje Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamjaņeca Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stoļina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Goriņas krastos, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjaroza Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Jaseļdas krastos, 29400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g.
- Pinska Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kobrina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žlobina Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Dņepras labajā krastā, dzelzceļa mezgls.
- Čačerska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjerazino Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šklova Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slavharada Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Babrujska Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orša Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, piestātne Dņepras krastos, 117200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diste Pilsēta Beļģijā ("Diest"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herstala Pilsēta Beļģijā (flāmu "Herstal", fr. "Heristal", valoņu "Hesta"), Māsas krastos, Lježas ziemeļaustrumu piepilsēta, 39200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
- Alvorada d’Uesti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada d’Oeste_), Rondonijas štatā
- Vustera pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Worcester_), Rietumkāpas province, 97100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čārlstauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Charlestown"), Mpumalanas provincē, \~10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bordo pilsēta Francijā (_Bordeaux_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, reģiona administratīvais centrs, osta Garonnas estuāra Žirondas krastā, 97 km no Biskajas līča, 239200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bresta pilsēta Francijā (_Brest_), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, Atlantijas okeāna Iruā līča piekrastē, 141300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nante pilsēta Francijā (_Nantes_), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 285000 iedzīvotāju (2010. g.), osta Atlantijas okeāna Luāras estuāra krastā (50 km no okeāna krasta)
- Latestdebiša Pilsēta Francijā ("La Teste-de-Buch"), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lanestē Pilsēta Francijā ("Lanester"), Bretaņas reģiona Morbiāna departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senpriē Pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Alīābāda pilsēta Irānā (_‘Alīābād_), Golestānas ostānā
- Agādžārī pilsēta Irānā (_Āghājārī_), Hūzestānas ostāna dienvidaustrumu daļā
- Alvāna pilsēta Irānā (_Alvān_), Hūzestānas ostānā
- Anbārolūma pilsēta Irānā (_Anbār Olūm_), Golestānas ostānā
- Andīmeška pilsēta Irānā (_Andīmeshk_), Hūzestānas ostāna ziemeļrietumu daļā
- Āgkala pilsēta Irānā (_Āq Qalā_), Golestānas ostānā
- Ardestāna pilsēta Irānā (_Ardestān_), Isfahānas ostānā
- Arvandkenāra pilsēta Irānā (_Arvand Kenār_), Hūzestānas dienvidrietumos
- Āzādšahra pilsēta Irānā (_Āzād Shahr_), Golestānas ostānā
- Bāgemaleka pilsēta Irānā (_Bāgh-e Malek_), Hūzestānas ostāna austrumu daļā
- Bahārestāna pilsēta Irānā (_Bahārestān_), Isfahānas ostānā
- Ahvāza Pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gorgāna Pilsēta Irānā ("Gurgan"), Golestānas ostāna administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bandaretorkamana pilsēta Irānā, Golestānas ostānā
- Bandaregaza pilsēta Irānā, Golestānas ostāna dienvidrietumu daļā
- Bandaremāhšahra pilsēta Irānā, Hūzestānas ostāna dienvidu daļā
- Bandare Emāmhomeinī pilsēta Irānā, Hūzestānas ostāna dienvidu daļā
- Dezfūla Pilsēta Irānā, Hūzestānas ostānā, Dezas krastos, 235800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Behbehāna Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Behbehān"), Hūzestānas ostanā, 378500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Masdžedsoleimāna Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Masjed Soleymān"), Hūzestānas ostānā, 103400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Malingāra pilsēta Īrijā (_Mullingar_), Vestmītas grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.); Muilangāra
- Ņūkāslvesta pilsēta Īrijā (_Newcastle West_), Limerikas grāfistē, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pesidžvesta pilsēta Īrijā (_Passage West_), Korkas grāfistē, 4800 iedzīvotāju (2011. g.); Pasoišta
- Strokstauna pilsēta Īrijā (_Strokestown_), Roskomonas grāfistē, 770 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vestporta pilsēta Īrijā (_Westport_), Mejo grāfistē, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Altona pilsēta Īrijā, Vestmītas grāfistē; Balja Oha Luena
- Atlona pilsēta Īrijā, Vestmītas grāfistes rietumos, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Balestrate Pilsēta Itālijā ("Balestrate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mestre Pilsēta Itālijā ("Mestre"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 89400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palestrīna Pilsēta Itālijā ("Palestrina"), Lacio reģiona Romas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palestro Pilsēta Itālijā ("Palestro"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesto Kalende pilsēta Itālijā ("Sesto Calende"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sesto Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Sesto Fiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sesto Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Sesto San Giovanni"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 76400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sestri Levante pilsēta Itālijā ("Sestri Levante"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trieste Pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjeste Pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeruzaleme Pilsēta Izraēlā (angļu valodā "Jerusalem"), Palestīnas un senās ebreju valsts galvaspilsēta; 1950. g. Izraēla proklamēja par savu galvaspilsētu (nav atzīta ANO), 743 tūkstoši iedzīvotāju.
- Gaza Pilsēta Izraēlā, Palestīnas Autonomijas daļas galvaspilsēta, 719965 iedzīvotāji (2003. g.).
- Mandevila Pilsēta Jamaikā, Mančestras pagasta administratīvais centrs, 30500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Agdama Pilsēta Kalnu Karabahā, 22000 iedzīvotāju (1976. g.), 1990.-2010. g. kara darbības rezultātā pamesta.
- Čolponata Pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, piestātne Isikula ziemeļu krastā, 10500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sulukta Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Babajurta pilsēta Krievijā (_Babajurt_), Dagestānas Republkā, Piekaspijas zemienes dienvidos
- Soļikamska Pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sretenska Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, piestātne Šilkas krastos, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameņa pie Obas pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tambova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Cna kreisajā krastā, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļvičegodska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šenkurska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sterļitamaka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, piestātne Belajas kreisajā krastā, 277000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Birska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
- Jadrina Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļrietumos, piestātne Suras kreisajā krastā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Južnosuhokumska Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Derbenta Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 120500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hasavjurta Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 135300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dagestanskije Ogņi pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Izberbaša Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaspijska Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Kaspijas jūras krastā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buinakska Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura.
- Kiziljurta Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Sulakas krastos, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kizļara Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Terekas deltā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mahačkala Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikas galvaspilsēta, osta Kaspijas jūras krastā, 578300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bodaibo Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Jurjeveca Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pļosa Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navoloki Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Labitnagi Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai).
- Pošehoņje Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska.
- Ugļiča Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tutajeva Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska.
- Tarusa Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte.
- Pitkeranta Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļaustrumu krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sortavala Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa.
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sosnovka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slobodska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orlova Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina.
- Siktivkara Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, piestātne Sisolas kreisajā krastā, 242000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1930. g. saucās Ustjsisoļska.
- Kologriva Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļos, piestātne Unžas krastos, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Temrjuka Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjlabinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Priozjorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma.
- Otradnoje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
- Primorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto.
- Podporožje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tihvina Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zadonska Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volžska Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zveņigova Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voskresenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjori Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Sestras krastos, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jahroma Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Broņņici Pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorbatova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tara Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala ziemeļos, piestātne Irtišas kreisajā krastā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnokamska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Kamas labajā krastā, 53700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoviršerska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ohanska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerdiņa Pilsēta Krievijā, Permas novadā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Kolvas labajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1535. g.
- Usoļje Pilsēta Krievijā, Permas novadā, piestātne Kamas ūdenskrātuves rietumu krastā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barnaula Pilsēta Krievijā, piestātne Obas kreisajā krastā, pie Barnaulkas ietekas Obā, Altaja novada administratīvais centrs, 600100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kasimova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs.
- Spaska-Rjazanska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska.
- Kamenska-Šahtinska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semikarakorska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konstantinovska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sredņekolimska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oļokminska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tommota Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sizraņa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oktjabrska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pugačova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marksa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balakova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Tavda Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moršanska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mamadiša Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesjegonska Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostaškova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kimri Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļazina Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarapula Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, piestātne Kamas labajā krastā, 99800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
- Vjazņiki Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muroma Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 111500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urjupinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serafimoviča Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjužna Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijustjuga Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasavina Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sokola Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Pavlovska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeja Pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos
- Viļuiska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve
- Sjanfaņa Pilsēta Ķīnā ("Xiangfan"), Hubei provincē, piestātne Hanšujas krastos, 835200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Usji Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Wuxi"), Dzjansu provincē, piestātne Lielā kanāla krastā, 3542300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Luangprabanga Pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru.
- Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
- Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
- Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados
- Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
- Pļaviņas Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā.
- Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
- Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
- Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
- Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
- Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža
- Bērnli pilsēta Lielbritānijā (_Burnley_), Anglijā, ziemeļos no Mančestras, 73500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čestera pilsēta Lielbritānijā (_Chester_), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Česterfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Chesterfield_), Anglijā, uz dienvidiem no Šefīldas, 104300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolčistera pilsēta Lielbritānijā (_Colchester_), Anglijas dienvidaustrumos, 121900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dorčestera pilsēta Lielbritānijā (_Dorchester_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Dorsetas grāfistes administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras
- Folkstona pilsēta Lielbritānijā (_Folkestone_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Glostera pilsēta Lielbritānijā (_Gloucester_), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
- Lestera pilsēta Lielbritānijā (_Leicester_), Anglijā, Lesteršīras grāfistes administratīvais centrs, 329800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Loustofta pilsēta Lielbritānijā (_Lowestoft_), Anglijā, Saffolkas grāfistes ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mančestra pilsēta Lielbritānijā (_Manchester_), Anglijas rietumos, osta pie kanāla, kas to savieno ar Īrijas jūru, 395000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Oldema pilsēta Lielbritānijā (_Oldham_), Anglijā, Mančestras piepilsēta, 96600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prestona pilsēta Lielbritānijā (_Preston_), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stokporta pilsēta Lielbritānijā (_Stockport_), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stretforda pilsēta Lielbritānijā (_Stretford_), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Voringtona pilsēta Lielbritānijā (_Warrington_), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, 208800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Vinčestera pilsēta Lielbritānijā (_Winchester_), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Vustera pilsēta Lielbritānijā (_Worcester_), Anglijā, Vusteršīras grāfistes administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čičestera Pilsēta Lielbritānijā ("Chichester"), Anglijā, Vestaseksas grāfistes administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veikfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Wakefield"), Anglijas centrālajā daļā, Vestjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 325800 iedzīvotāju (2011. g.), ietilpst Vestraidingas konurbācijā.
- Vestbromviča Pilsēta Lielbritānijā ("West Bromwich"), Anglijā, Vestmidledsas grāfistes administratīvais centrs, 75400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Imingema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas un Trentas kopējā estuāra, Hamberas dienvidrietumu krastā
- Lafboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, starp Notingemu un Lesteru
- Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
- Dubesari Pilsēta Moldovā, Dņestras kreisajā krastā, Piedņestrā, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenka Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dnestrovska Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slobozija Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novotiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoe Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribņica Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Majaka Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grigorjopole Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bendera Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 93700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribnica Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikā, 53600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leova Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, piestātne Prutas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rezina Pilsēta Moldovas ziemeļaustrumos, Dņestras krastos, rajona administratīvais centrs, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestkapele pilsēta Nīderlandē (_Westkapelle_), Zēlandes provincē, Ziemeļjūras krastā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dēsta Pilsēta Nīderlandē ("Deest"), Gelderlandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hagesteina Pilsēta Nīderlandē ("Hagestein"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kesterena Pilsēta Nīderlandē ("Kesteren"), Gelderlandes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugstgēsta Pilsēta Nīderlandē ("Oegstgeest"), Dienvidholandes provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintmihīlsgestela Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūsta Pilsēta Nīderlandē ("Soest"), Utrehtas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eitgēsta Pilsēta Nīderlandē ("Uitgeest"), Ziemeļholandes provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestervorta Pilsēta Nīderlandē ("Westervoort"), Gelderlandes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesterborka Pilsēta Nīderlandē ("Westwerbork"), Drentes provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestvuda Pilsēta Nīderlandē ("Westwoud"), Ziemeļholandes provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hortene pilsēta Norvēģijā (_Horten_), Vestfollas filkē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kristiansanna pilsēta Norvēģijā ("Kristiansand"), Vestagderes filkes administratīvais centrs, osta Skageraka ziemeļu piekrastē, Ūtras grīvā, 86000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svelvīka Pilsēta Norvēģijā ("Svelvik"), Vestfollas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lingdāle Pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fašunna Pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mandāle pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Ziemeļjūras piekrastē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Flekefjūra pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidrietumos, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Holmestranna Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osgordstrande Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Larvīka Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sannefjūra Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 45000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Staverna Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 5740 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tensberga pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkes administratīvais centrs, 41550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hammerfesta Pilsēta Norvēģijas ziemeļos ("Hammerfest"), Finmarkas filkē, Kvālejas salā, neaizsalstoša osta Norvēģu jūras krastā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ariela pilsēta Palestīnā (_Ari’el_), Jordānas Rietumkrastā
- Akraba pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), Nāblusas muhāfazā
- Audža pilsēta Palestīnā, Arīhas muhāfazā
- Abesān el Kebīra pilsēta Palestīnā, Gazas joslā
- Šāti Pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, 80900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Nusairāta Pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Deilerbelehas muhāfazā, 59500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Džebālija Pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Gazas muhāfazā, 159000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Hānjūnisa Pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 130600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rafaha Pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 145100 iedzīvotāju (2003. g.).
- Deirelbeleha Pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, muhāfazas administratīvais centrs, 45900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Beit Lāhija pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Ziemeļgazas muhāfazā, 53700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Atīla pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā, Tūlkarmas muhāfazā
- Azūna pilsēta Palestīnā, Klakīljas muhāfazā
- Halīla Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona.
- Ain es Sultāna pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Arīhas muhāfazā
- Nāblusa Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, muhāfazas administratīvais centrs, 134100 iedzīvotāju (2003. g.).
- Tūlkarma Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, muhāfazas administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Rāmalla Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā, Rāmallas un Bīras muhāfazas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Anebta pilsēta Palestīnā, Tūlkarmas muhāfazā
- Arāba pilsēta Palestīnas Autonomijā, Jordānas Rietumkrasta Dženīnas muhāfazā
- Rabaula Pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.).
- Jungaja Pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls.
- Varasa Pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta.
- Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
- Bareiru Pilsēta Portugālē ("Barreiro"), Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanmamedi di Infesta pilsēta Portugālē ("São Mamede de Infesta"), Portu apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kristurusekujeska Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 9650 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejkerestūra.
- Čārlstauna Pilsēta Senkitsā un Nevisā ("Charlestown"), Nevisas salas administratīvais centrs, 1820 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kopera Pilsēta Slovēnijā ("Koper"), Slovēnijas piejūras reģionā, osta Triestes līča dienvidos, 25800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novo Mesto pilsēta Slovēnijā ("Novo mesto"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sestao Pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līstāle pilsēta Šveicē (_Liestal_), Bāzeles-lauku kantona administratīvais centrs, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaņiva Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hotina Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnohrada Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Berestovajas krastos, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kahovka Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čornobiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Bilhoroda-Dņistrovska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska.
- Lubni Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, piestātne Sulas labajā krastā, 47640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mohiļiva-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Almada Pilsēta un muncipilitāte Portugālē ("Almada"), Težu estuāra dienvidu krastā, iepretim Lisabonai, 174000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hedžaili Pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi.
- Āhauza pilsēta Vācijā (_Ahaus_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ālene pilsēta Vācijā (_Ahlen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arnsberga pilsēta Vācijā (_Arnsberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Atendorna pilsēta Vācijā (_Attendorn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādoeinhauzene pilsēta Vācijā (_Bad Oeynhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzalcuflene pilsēta Vācijā (_Bad Salzuflen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 52100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bergheima pilsēta Vācijā (_Bergheim_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 59300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bergkāmene pilsēta Vācijā (_Bergkamen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boholte pilsēta Vācijā (_Bocholt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 70900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohuma pilsēta Vācijā (_Bochum_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 361700 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XIII gs.
- Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dinslākene pilsēta Vācijā (_Dinslaken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 67200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dorstene pilsēta Vācijā (_Dorsten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 75500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dortmunde pilsēta Vācijā (_Dortmund_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas-Rūras aglomerācijas austrumos, osta Dortmundas-Emses kanāla krastā, 576000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīlmene pilsēta Vācijā (_Duelmen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīrene pilsēta Vācijā (_Dueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 89000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Diseldorfa pilsēta Vācijā (_Düsseldorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvais centrs, atrodas pie Diseles ietekas Reinā, 598700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Emmeriha pilsēta Vācijā (_Emmerich am Rhein_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Emsdetene pilsēta Vācijā (_Emsdetten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eiskirhene pilsēta Vācijā (_Euskirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gelderne pilsēta Vācijā (_Geldern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gelzenkirhene pilsēta Vācijā (_Gelsenkirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 257900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gešere pilsēta Vācijā (_Gescher_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Goha pilsēta Vācijā (_Goch_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grēvene pilsēta Vācijā (_Greven_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemes Minsteres apgabala rietumos, 46000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gummersbaha pilsēta Vācijā (_Gummersbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hāgene pilsēta Vācijā (_Hagen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 186000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halterne pilsēta Vācijā (_Haltern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hamma pilsēta Vācijā (_Hamm_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 176000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hatingene pilsēta Vācijā (_Hattingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Herne pilsēta Vācijā (_Herne_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 154400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ibenbīrene pilsēta Vācijā (_Ibbenbueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Minsteres apgabala ziemeļu daļā, 50400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Īzerlona pilsēta Vācijā (_Iserlohn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 93100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēvelāra pilsēta Vācijā (_Kevelaer_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klēve pilsēta Vācijā (_Kleve_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krēfelde pilsēta Vācijā (_Krefeld_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 222100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēverkūzene pilsēta Vācijā (_Leverkusen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līdinghauzene pilsēta Vācijā (_Lüdinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līnene pilsēta Vācijā (_Luenen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 84800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marla pilsēta Vācijā (_Marl_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras ziemeļos, 83600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mendene pilsēta Vācijā (_Menden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Menhengladbaha pilsēta Vācijā (_Moenchengladbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 255400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mersa pilsēta Vācijā (_Moers_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 103100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Minstere pilsēta Vācijā (_Muenster_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, apgabala administratīvais centrs, 299700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neisa pilsēta Vācijā (_Neuss_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 152300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oberhauzene pilsēta Vācijā (_Oberhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 209100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ohtrupa pilsēta Vācijā (_Ochtrup_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļrietumos, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pletenberga pilsēta Vācijā (_Plettenberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ratingene pilsēta Vācijā (_Ratingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 86400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reklinghauzene pilsēta Vācijā (_Recklinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 115300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reite pilsēta Vācijā (_Rheidt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes dienvidrietumos, 10700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Reine pilsēta Vācijā (_Rheine_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļos, 73500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zolingene pilsēta Vācijā (_Solingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 155800 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta 1424. g.
- Štatlona pilsēta Vācijā (_Stadlohnt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štolberga pilsēta Vācijā (_Stolberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 56200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Unna pilsēta Vācijā (_Unna_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 58900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Felberta pilsēta Vācijā (_Velbert_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fīrzene pilsēta Vācijā (_Viersen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 75900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Frēdene pilsēta Vācijā (_Vreden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vārendorfa pilsēta Vācijā (_Warendorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vēzele pilsēta Vācijā (_Wesel_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vesterštede pilsēta Vācijā (_Westerstede_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitene pilsēta Vācijā (_Witten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alsdorfa Pilsēta Vācijā ("Alsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altena Pilsēta Vācijā ("Altena"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberleburga Pilsēta Vācijā ("Bad Berleburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāddriburga Pilsēta Vācijā ("Bad Driburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādhonefa Pilsēta Vācijā ("Bad Honnef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlāzfe Pilsēta Vācijā ("Bad Laasphe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlipspringe Pilsēta Vācijā ("Bad Lippspringe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādminstereifele Pilsēta Vācijā ("Bad Münstereifel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvinnenberga Pilsēta Vācijā ("Bad Wünnenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baezveilere Pilsēta Vācijā ("Baesweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balve Pilsēta Vācijā ("Balve"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barntrupa Pilsēta Vācijā ("Barntrup"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bekuma Pilsēta Vācijā ("Beckum"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bedburga Pilsēta Vācijā ("Bedburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergišgladbaha Pilsēta Vācijā ("Bergisch Gladbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergneištate Pilsēta Vācijā ("Bergneustadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beverungena Pilsēta Vācijā ("Beverungen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīlefelde Pilsēta Vācijā ("Bielefeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 328900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Billerbeka Pilsēta Vācijā ("Billerbeck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blomberga Pilsēta Vācijā ("Blomberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bonna Pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
- Borgenštreiha Pilsēta Vācijā ("Borgentreich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borgholchauzene Pilsēta Vācijā ("Borgholzhausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bornheima Pilsēta Vācijā ("Bornheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brākele Pilsēta Vācijā ("Brakel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brekerfelde Pilsēta Vācijā ("Breckerfeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brilona Pilsēta Vācijā ("Brilon"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīle Pilsēta Vācijā ("Brühl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Binde Pilsēta Vācijā ("Bünde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīrene Pilsēta Vācijā ("Büren"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buršeide Pilsēta Vācijā ("Burscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kastroprauksele Pilsēta Vācijā ("Castrop-Rauxel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koesfelde Pilsēta Vācijā ("Coesfeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Datelne Pilsēta Vācijā ("Datteln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Delbrīka Pilsēta Vācijā ("Delbrueck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Detmolda Pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
- Dormagene Pilsēta Vācijā ("Dormagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 62500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dreinšteinfurte Pilsēta Vācijā ("Dreinsteinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drolshāgene Pilsēta Vācijā ("Drolshagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsdorfa Pilsēta Vācijā ("Elsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Engere Pilsēta Vācijā ("Enger"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ennepetāle Pilsēta Vācijā ("Ennepetal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ennigerloha Pilsēta Vācijā ("Ennigerloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erftštate Pilsēta Vācijā ("Erftstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erkelence Pilsēta Vācijā ("Erkelenz"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erkrāte Pilsēta Vācijā ("Erkrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ervite Pilsēta Vācijā ("Erwitte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ešveilere Pilsēta Vācijā ("Eschweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Espelkampe Pilsēta Vācijā ("Espelkamp"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Esene Pilsēta Vācijā ("Essen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 569900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frehene Pilsēta Vācijā ("Frechen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freidenberga Pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frēndenberga Pilsēta Vācijā ("Froedenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēstahte Pilsēta Vācijā ("Geesthacht"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēstlande Pilsēta Vācijā ("Geestland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geilenkirhene Pilsēta Vācijā ("Geilenkirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geseke Pilsēta Vācijā ("Geseke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gevelsberga Pilsēta Vācijā ("Gevelsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gladbeka Pilsēta Vācijā ("Gladbeck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grefenbroiha Pilsēta Vācijā ("Grevenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 61900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gistene Pilsēta Vācijā ("Guesten"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013.g.).
- Gistrova Pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gīterslo Pilsēta Vācijā ("Guetersloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāna Pilsēta Vācijā ("Haan"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halle Pilsēta Vācijā ("Halle"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hallenberga Pilsēta Vācijā ("Hallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halvēre Pilsēta Vācijā ("Halver"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamminkelne Pilsēta Vācijā ("Hamminkeln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harzevinkele Pilsēta Vācijā ("Harsewinkel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heiligenhauze Pilsēta Vācijā ("Heiligenhaus"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heimbaha Pilsēta Vācijā ("Heimbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heinsberga Pilsēta Vācijā ("Heinsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hemere Pilsēta Vācijā ("Hemer"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hennefe Pilsēta Vācijā ("Hennef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herdeke Pilsēta Vācijā ("Herdecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herforda Pilsēta Vācijā ("Herford"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hertene Pilsēta Vācijā ("Herten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercogenrāta Pilsēta Vācijā ("Herzogenrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hilhenbaha Pilsēta Vācijā ("Hilchenbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hildene Pilsēta Vācijā ("Hilden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hērstele Pilsēta Vācijā ("Hoerstel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hekstere Pilsēta Vācijā ("Hoexter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horna-Bādmeinberga Pilsēta Vācijā ("Horn-Bad Meinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horstmāra Pilsēta Vācijā ("Horstmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hikelhovene Pilsēta Vācijā ("Hueckelhoven"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 38700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hikezvāgene Pilsēta Vācijā ("Hueckeswagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hirte Pilsēta Vācijā ("Huerth"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 57200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Īzerlone Pilsēta Vācijā ("Iserlohn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izelburga Pilsēta Vācijā ("Isselburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jīliha Pilsēta Vācijā ("Juelich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kārsta Pilsēta Vācijā ("Kaarst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalkāra Pilsēta Vācijā ("Kalkar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamene Pilsēta Vācijā ("Kamen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kampa-Lintforte Pilsēta Vācijā ("Kamp-Lintfort"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kempene Pilsēta Vācijā ("Kempen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kerpene Pilsēta Vācijā ("Kerpen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 63800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīršpe Pilsēta Vācijā ("Kierspe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigsvintere Pilsēta Vācijā ("Koenigswinter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kornvestheima Pilsēta Vācijā ("Kornwestheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koršenbroiha Pilsēta Vācijā ("Korschenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreictāle Pilsēta Vācijā ("Kreuztal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lāge Pilsēta Vācijā ("Lage"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lehestēne Pilsēta Vācijā ("Lehesten"), Tīringenes federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leihlingene Pilsēta Vācijā ("Leichlingen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lemgo Pilsēta Vācijā ("Lemgo"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lengeriha Pilsēta Vācijā ("Lengerich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lenneštate Pilsēta Vācijā ("Lennestadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenava Pilsēta Vācijā ("Lichtenau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Linniha Pilsēta Vācijā ("Linnich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lipštate Pilsēta Vācijā ("Lippstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 66300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lehne Pilsēta Vācijā ("Loehne"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lohmāra Pilsēta Vācijā ("Lohmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līdenšeide Pilsēta Vācijā ("Lüdenscheid"). Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes dienvidos, Zauerlandes kalnos, 75700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lībeke Pilsēta Vācijā ("Luebbecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ligde Pilsēta Vācijā ("Luegde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marienminstere Pilsēta Vācijā ("Marienmuenster"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marsberga Pilsēta Vācijā ("Marsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meherniha Pilsēta Vācijā ("Mechernich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mekenheima Pilsēta Vācijā ("Meckenheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Medebaha Pilsēta Vācijā ("Medebach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mērbuša Pilsēta Vācijā ("Meerbusch"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meinerchāgene Pilsēta Vācijā ("Meinerzhagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mešede Pilsēta Vācijā ("Meschede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Metmanna Pilsēta Vācijā ("Mettmann"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mindene Pilsēta Vācijā ("Minden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monheima Pilsēta Vācijā ("Monheim am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monšava Pilsēta Vācijā ("Monschau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlheima Pilsēta Vācijā ("Mülheim an der Ruhr"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 166600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Netfene Pilsēta Vācijā ("Netphen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Netetāle Pilsēta Vācijā ("Nettetal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 41500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienrāde Pilsēta Vācijā ("Neuenrade"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neikirhene-Vluīne Pilsēta Vācijā ("Neukirchen-Vluyn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīdegene Pilsēta Vācijā ("Nideggen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīderkāzele Pilsēta Vācijā ("Niederkassel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīheima Pilsēta Vācijā ("Nieheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēlde Pilsēta Vācijā ("Oelde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēre-Erkenšike Pilsēta Vācijā ("Oer-Erkenschwick"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ērlinghauzene Pilsēta Vācijā ("Oerlinghausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēstriha-Vinkele Pilsēta Vācijā ("Oestrich-Winkel"), Hesenes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Estringene Pilsēta Vācijā ("Oestringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olfene Pilsēta Vācijā ("Olfen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olpe Pilsēta Vācijā ("Olpe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olsberga Pilsēta Vācijā ("Olsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Overāte Pilsēta Vācijā ("Overath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāderborna Pilsēta Vācijā ("Paderborn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 143700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Petershāgene Pilsēta Vācijā ("Petershagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Porta Pilsēta Vācijā ("Porta Westfalica"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Preiziša Pilsēta Vācijā ("Preussisch Oldendorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pulheima Pilsēta Vācijā ("Pulheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radeformvalde Pilsēta Vācijā ("Radevormwald"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rahdene Pilsēta Vācijā ("Rahden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēza Pilsēta Vācijā ("Rees"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remšeide Pilsēta Vācijā ("Remscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 109000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēda-Vīdenbrika Pilsēta Vācijā ("Rheda-Wiedenbrueck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēde Pilsēta Vācijā ("Rhede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinbaha Pilsēta Vācijā ("Rheinbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinberga Pilsēta Vācijā ("Rheinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rītberga Pilsēta Vācijā ("Rietberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēzrāta Pilsēta Vācijā ("Roesrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ritene Pilsēta Vācijā ("Ruethen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zalckotene Pilsēta Vācijā ("Salzkotten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktaugustīne Pilsēta Vācijā ("Sankt Augustin"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zāsenberga Pilsēta Vācijā ("Sassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šīdere-Švālenberga Pilsēta Vācijā ("Schieder-Schwalenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šleidene Pilsēta Vācijā ("Schleiden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmallenberga Pilsēta Vācijā ("Schmallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlosholte-Štukenbroka Pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švelme Pilsēta Vācijā ("Schwelm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šverte Pilsēta Vācijā ("Schwerte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zelme Pilsēta Vācijā ("Selm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zendenhorsta Pilsēta Vācijā ("Sendenhorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīgburga Pilsēta Vācijā ("Siegburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīgene Pilsēta Vācijā ("Siegen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 99400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zoste Pilsēta Vācijā ("Soest"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špenge Pilsēta Vācijā ("Spenge"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šprokhēvele Pilsēta Vācijā ("Sprockhoevel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinfurte Pilsēta Vācijā ("Steinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrālene Pilsēta Vācijā ("Straelen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zunderne Pilsēta Vācijā ("Sundern"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teklenburga Pilsēta Vācijā ("Tecklenburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Telgte Pilsēta Vācijā ("Telgte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēnisvorste Pilsēta Vācijā ("Toenisvorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Troisdorfa Pilsēta Vācijā ("Troisdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ibaha-Palenberga Pilsēta Vācijā ("Uebach-Palenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fēlene Pilsēta Vācijā ("Velen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ferle Pilsēta Vācijā ("Verl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fersmolde Pilsēta Vācijā ("Versmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fīrsene Pilsēta Vācijā ("Viersen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Floto Pilsēta Vācijā ("Vlotho"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fērde Pilsēta Vācijā ("Voerde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdbrēle Pilsēta Vācijā ("Waldbroel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valtropa Pilsēta Vācijā ("Waltrop"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Varburga Pilsēta Vācijā ("Warburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Varšteina Pilsēta Vācijā ("Warstein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasenberga Pilsēta Vācijā ("Wassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vegberga Pilsēta Vācijā ("Wegberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdohla Pilsēta Vācijā ("Werdohl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verle Pilsēta Vācijā ("Werl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vermelskirhene Pilsēta Vācijā ("Wermelskirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verne Pilsēta Vācijā ("Werne"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vertere Pilsēta Vācijā ("Werther"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzelinge Pilsēta Vācijā ("Wesseling"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vesterburga Pilsēta Vācijā ("Westerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vētere Pilsēta Vācijā ("Wetter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīhle Pilsēta Vācijā ("Wiehl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Villebādezene Pilsēta Vācijā ("Willebadessen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Villiha Pilsēta Vācijā ("Willich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 50600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinterberga Pilsēta Vācijā ("Winterberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viperfirte Pilsēta Vācijā ("Wipperfuerth"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilfrāte Pilsēta Vācijā ("Wuelfrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virzēlene Pilsēta Vācijā ("Wuerselen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ksantene Pilsēta Vācijā ("Xanten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cilpiha Pilsēta Vācijā ("Zuelpich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vupertāle Pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 343500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āhene pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Beļģijas un Nīderlandes robežas, 241700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīsburga Pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Rūras ietekas Reinā, 486900 iedzīvotāju (2013. g.), lielākā upju osta pasaulē.
- Ķelne Pilsēta Vācijas rietumu daļā ("Köln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas krastos, 1034200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vatenšeide Pilsēta Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē līdz 1975. g., kad iekļauta Bohumas pilsētas sastāvā, kā tās rajons, 72700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Barkisimeto Pilsēta Venecuēlas ziemeļos ("Barquisimeto"), Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
- Alingsosa pilsēta Zviedrijā (_Alingsås_), Vesterjētlandes lēnē, 24500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Omola pilsēta Zviedrijā (_Åmål_), Vesterjētlandes lēnes ziemeļu daļā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ammarnēsa pilsēta Zviedrijā (_Ammarnās_), Vesterbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā
- Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā
- Jū pilsēta Zviedrijā (_Hjo_), Vesterjētlandes lēnē, pie Veterna ezera, 6100 iedzīvotāju (2010. g.), zema koka apbūve, 19. gs. bija kūrorts, pilsētas privilēģijas, domājams, no 15. gs.
- Šēpinga pilsēta Zviedrijā (_Köping_), Vestmanlandes lēnē, 17700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sundsvalla pilsēta Zviedrijā (_Sundsvall_), Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā, osta Botnijas līča krastā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Liksene Pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Vesterbotenas lēnē, 12500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- Šellefteo Pilsēta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, 32800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ūmeo Pilsēta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Skāra Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 10800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Marstrande Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mariestāde Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 15600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Falšēpinga Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vēnešborja Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kungelva pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 22800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Līdšēpinga pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Udevalla Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 31200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ševde Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trolhetana pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 46500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Stremstade Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 6300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Līsešila Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 7600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tīdaholma pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 8000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ulrīsehamna pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 9800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Burosa pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 66300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nora Pilsēta Zviedrijā, Vestermanlandes lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ernskeldsvīka Pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Krāmfoša pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 6000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sollefteo pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 8600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Arboga Pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 10300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1200. g.
- Fāgešta Pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 11100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sāla Pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 12300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vesterosa Pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnes administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gēteborga Pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos, pie Gētas ietekas Kategatā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 540100 iedzīvotāju (2010. g.), lielākā Zviedrijas osta; Jēteborga.
- PDP Pilsētas dienesta pasts.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metropolitēns.
- magistrāts Pilsētas iestādes.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
- citoyen Pilsonis, pilsētas iedzīvotājs; Francijā revolūcijas laikā 1792. g. ar dekrētu ieviesta uzruna.
- mājas zirneklis piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Tegenaria domestica"), Latvijā brīvā dabā sastopams ļoti reti
- skrejpīles Pīļu šķirne, ievesta no Indijas, īpaši Anglijā, labas dējējas.
- iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā); pinot pievienot (kam); ievīt (1).
- piepīt Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pī mezoni pioni, nestabilu elementārdaļiņu grupa (pi+, pi-, -pi0)
- Suillus piperatus piparu sviestbeka
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī kareivis.
- OSPF pirmā atvērtā īsāka ceļa protokols (angļu "Open Shortest Path First protocol")
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai
- pirmiestudējums Pirmais (kā) iestudējums.
- paraugeksemplārs pirmais iespiestais eksemplārs
- koncertmeistars Pirmais vijolnieks (solists) simfoniskajā orķestrī.
- pirmiesaukums Pirmais, kārtējais (noteikta vecuma pilsoņu) iesaukums aktīvajā karadienestā.
- inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
- sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām.
- senču godāšana pirmatnējo reliģiju prakse nest ziedojumus mirušo gariem un ar sapņu starpniecību kontaktēties ar tiem
- pagastskola Pirmmācības iestāde zemnieku bērniem (līdz 1917. gadam).
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
- menarhe Pirmo menstruāciju iestāšanās laiks, menstruāciju sākums.
- bluķa grāmatas pirms Gūtenberga no gravējumiem uz mitra papīra iespiestās grāmatas, kuras iespieda uz lapas vienas puses un pēc žāvēšanas baltās puses salīmēja kopā
- prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība
- PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
- PII Pirmsskolas izglītības iestāde (reģ.).
- bērnudārzs pirmsskolas vecuma (3–7 gadu vecu) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde
- piruvāts Pirovīnogskābes sāls vai esteris.
- dārs Pirts lodziņš (parasti griestos) dūmu un siltuma novadīšanai, arī siltuma ielaišanai pirts griestos ierīkotā iesala kaltē.
- vantdzelzs Pitiņš – apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos.
- sviesta pītava pīts sviesta trauks
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- stabeņi plācī ieslīpi iekalti divi koki galdu ratu sānu dēļu piestiprināšanai
- tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
- monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
- plafons Plakans apgaismes armatūras elements, kas parasti novietots pie griestiem.
- ērmi Plakans koks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele.
- frēznazis Plakans nazis, kuru iestiprina saliekamā frēzē vai nažu vārpstā virsmu frēzēšanai.
- lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
- cestodāriji Plakantārpu tipa klase ("Cestodaria"), Latvijā nav konstatēti.
- dēlis Plāksne (parasti zīmējumu, ziņojumu, arī dažu ierīču piestiprināšanai).
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
- blefarodishroja Plakstiņa nenormāls krāsojums (dzimumzīme, holesterīna nogulsnes).
- blefaropeksija Plakstiņa piestiprināšanas operācija apkārtējiem audiem, lai novērstu ptozi.
- azbofinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbestfinieris.
- azbestfinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbofinieris.
- sotē plānās šķēlēs sagriezta un sviestā apcepināta gaļa
- izglizināt Plāni izziest, piem., sviestu, taukus.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu.
- spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis.
- čipkarte Plastikāta karte, kurā ir iestrādāta mikroshēma jeb čips; viedkarte.
- desideports Plastiski veidots vai kokā griezts virsdurvju rotājums; 18. gs. arī sienā iestrādāts gleznojums.
- Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis.
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts.
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus.
- aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs); aktu zāle.
- hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai.
- analīze STEEP plašāk izmantotā makrovides analīzes tehnika, ar ko analizē makrovides ietekmi uz tūrisma uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām pēc visiem STEEP ietvertajiem rādītājiem
- komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu
- mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (tautas saimniecībā, kādā tās nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
- politehnizēt Plaši ieviest politehnisko izglītību, (mācību iestādēs, mācību sistēmā).
- robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē); pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci).
- tehnizēt Plaši ieviest tehniku (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- saviesties Plaši ieviesties (2) - parasti par ko nevēlamu.
- pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
- Āzijas bifeļa domesticētā forma plaši sastopams mājlops ("Bubalus arnee f. bubalis"), kas domesticēts Indijā pirms \~5000 gadiem
- izplāšus Plaši, ar izplestām kājām.
- atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (parasti vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
- pārgriezt Plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus, vairāk atsedzot acu baltumus.
- valbīt Plati izplest un grozīt (acis); bolīt.
- bolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izbolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izlaupt Plati izplest un grozīt (acis).
- valbīties Plati izplesties un grozīties (par acīm); bolīties (1).
- bolīties Plati izplesties un grozīties (par acīm).
- marstīties Plātīt rokas, žestikulēt.
- mārstīties Plātīt rokas, žestikulēt.
- Lathyrus latifolius platlapu dedestiņa
- Gunibs Plato Dagestānas Republikā, Krievijā, starp Avāras Koisu un Karakoisu lejteci, platība - \~50 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2354 m, ierobežo stāvas kraujas.
- gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- kostopneimopeksija Plaušas ķirurģiska piestiprināšana ribai.
- pneimopeksija Plaušas piestiprināšana pie krūšu sienas.
- PVR Plaušu asinsvadu pretestība (angļu "pulmonary vascular resistance").
- PFT Plaušu funkcionālais tests (angļu "pulmonary function test").
- paragonimoze Plaušu slimība, ko izraisa trematode "Paragonimus westermani".
- porocefaloze Plaušu, aknu, trahejas vai deguna dobuma infestācija ar porocefālu.
- portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
- piedurkņu plecģērbs plecģērbs, kura rocēs ir iešūtas vai atdalāmi ierocētas piedurknes, piem., ar rāvējslēdzēju ierocējamo piedurkņu veste, mētelis, žakete
- rocētais plecģērbs plecģērbs, kura stāva sānos ir iestrādātas roces, bet tajās nav iešūtas piedurknes (piem., veste, bezrocis)
- amikts Plecu sega, garīdznieka liturģiskā tērpa sastāvdaļa - četrstūrains balts lina audums, kam divos stūros piestiprinātas saites.
- atplest Plest vaļā.
- spīrīt plest, stiept
- plēst Plest.
- klāties Plesties (kam pāri) - par debesīm.
- plandēt Plesties kam pāri (par, parasti mākoņainām, debesim).
- līkt Plesties lokveidā, kupolveidā (pāri kam, pār ko) - parasti par debesīm.
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- paist Plesties, palielināties (parasti kādā vietā, vidē).
- kupāt Plesties, palielināties apjomā.
- kupināt Plesties, palielināties apjomā.
- snēgties Plesties; aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa.
- plevu Plevu plevumis - enerģiski žestikulējot, plivinoties.
- plica Plīka - dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
- darbisti Plimutas brāļi - radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā.
- rešetkas Plīts restes, pa kurām izbirst palni nmo plīts.
- plivu Plivu plivumis - spēcīgi žestikulējot, plivinoties.
- aizdīdīt Plosoties aiznest.
- akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa.
- mājas plūme plūmju suga ("Prunus domestica")
- laisties Plūst (lejup) - par šķidrumu, straumi u. tml; plesties (plašumā) - piemēram, par šķidrumu.
- dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3).
- dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu); dvest (3), dvesmot (1).
- iegrauzties Plūstot iespiesties (iežos) - par ūdeņiem.
- izplūst Plūstot izplesties (parasti par sēklu, graudu kopumu).
- izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
- paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aiznest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- iepļāpāt Pļāpājot iestāstīt.
- pielorkšēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- pieļorkstēt Pļāpājot izstāstīt (ko) vairākiem, daudziem; piestāstīt.
- mežjoma Pļavas daļa, kas iestiepjas mežā.
- Lathyrus pratensis pļavas dedestiņa
- bišlēcīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dadasi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dadasiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dadasiņas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dadasiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dadasis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dadastiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dārzlēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- debestiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dedesa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dedesiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dedestiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- dedestīns Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- lēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- peļzirņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- plakanzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- vanadziņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- vanadzis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- vanagzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- vanagzirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- vējzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- vīka Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- vīķis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- vīks Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- virklītes Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- zirniņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- zirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- zirnīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
- sokla Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- sokle Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- soklis Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
- pļavauza Pļavauzīte ("Festuca elatior").
- Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
- auzine Pļavu auzene ("Festuca pratensis").
- gaisdalis Pneimatiska ierīce ritošā sastāva bremžu sistēmas rezervuāra uzlādēšanai, bremžu cilindru piepildīšanai ar saspiestu gaisu, kā arī pilnai vai daļējai gaisa izplūdei no bremžu cilindriem.
- pneimocilindrs Pneimodzinējs, kas dod virzes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; sastāv no cilindra, virzuļa ar kātu un blīvēm; lieto, piem., dažādās darbmašīnās un manipulatoros, un transportlīdzekļos bremžu darbināšanai.
- koniofibroze Pneimokoniozes forma, kam raksturīga saistaudu hiperplāzija plaušās, piem., azbestoze un silikoze.
- podestūra Podestu 1 kopums, kāpņveidā izkārtota podestu sistēma (parasti uz skatuves, estrādes kā paaugstinājums korim).
- atiestates poga poga vai slēdzis, kas ļauj izpildīt datora restartu - silto sāknēšanu
- iepogāt Pogājot iestiprināt (kur iekšā).
- piepogāt Pogājot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa
- apsardzes nodaļa policijas departamenta vietējā iestāde Krievijā (1866.-1917. g.), kuras uzdevums bija apkarot revolucionāras organizācijas
- kanareika Policijas dežūrdienesta automašīna.
- koročki Policijas dienesta apliecības.
- kontora Policijas iestāde.
- kvestors Policista dienesta pakāpe Itālijā.
- terilēns poliestera šķiedra; audums no šās šķiedras
- krimplēns Poliestera šķiedras audums.
- holet-10-24 polietilēnglikola ēteris vai holesterīns, kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, lieto kā komponenti roku krēmu ražošanā, nelabvēlīga iedarbība nav zināma
- streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī.
- kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu.
- neonacisms politiska kustība pēc 2. pasaules kara, kas mēģina restaurēt nacismu un pielāgot to politiskajiem apstākļiem
- gibellīni politiska virziena pārstāvji Itālijā 12. - 15. gs., kas atbalstīja Vācijas ķeizarus un cīnījās pret pāvesta piekritējiem - gvelfiem; gibellīnu partijā bija galvenokārt feodālā aristokrātija
- kapitālisms Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī
- ideoloģija Politisko, tiesisko, morālo, estētisko, reliģisko un filozofisko uzskatu un ideju sistēma.
- petraševskieši Politisks raznočincu jaunatnes pulciņš, izveidojās Pēterburgā 1844. g., arestēti 1849, amnestēti 1856 (izņemot vadītāju M. Petraševski).
- pasilksis Polsterēts, gredzenveida spilvens, kas novietots zem sakām, lai zirga pleci netiktu saspiesti.
- Festuca beckeri subsp. polesica Poļesjes auzenes "Festuca polesica" nosaukuma sinonīms.
- mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti.
- pop-festivāls Popfestivāls.
- pneimatiskais kalibrators portatīva mēriekārta motoru degkameras tehniskā stāvokļa pārbaudei, izmantojot saspiesta gaisa padevi motora cilindros; dažkārt to sauc arī par pneimotesteri
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- stiprinātie vīni portvīni, madeira, heress u. c., kam pēc saīsināta raudzēšanas laika pievieno vīna destilātu
- presēnijs Posms pirms vecuma iestāšanās.
- centromērs Posms, kas piestiprina hromosomu pie šūnas vārpstas.
- serpulīdi Posmtārpu ģints ("Serpula"), dzīvo ūdenī kolonijās, nekustīgi piestiprinājušies pie grunts, parādījušies silūrā, ir arī recentās formas.
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- testamenta apstrīdēšana prasības iesniegšana tiesā, apstrīdot testamenta spēku pilnībā vai daļēji, ja tas neatbilst kādam likuma noteikumam
- noprātot Prātojot nospriest.
- prepozitūra Prāvesta amats un tituls, arī prāvesta iecirknis.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
- smalkregulēšana precīza regulēšana, iestatot vēlamos darbības parametrus, kas parasti notiek relatīvi lēni, bet rezultāts ir ar niecīgām novirzēm no uzdoto parametru nomināla
- izvadāt Precoties (par sievieti) aizvest.
- forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri.
- novokaīns Preparāts, ko izmanto anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
- piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzpresēt Presējot piestiprināt (uz kā, kam).
- censūra Preses uzraudzība un pati iestāde, kas to izdara; lūko cauri manuskriptus iepriekš iespiešanas un tos aizliedz vai atļauj.
- prestidigitacija Prestidižitācija.
- prestidigitators Prestidižitators.
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva
- 14. jūnija demonstrācija pret padomju okupāciju vērsta protesta akcija 1987. g. 14. jūnijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, 1941. g. 14 jūnija deportāciju upuru piemiņai
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste
- enantiodromija Pretēja efekta iegūšana, izdarot suģestīvas pakļaušanas mēģinājumu.
- antagonisms Pretēja virziena darbība (piem., muskuļu); pretestība.
- heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums.
- hidrauliskā pretestība pretestība, kas jāpārvar šķidrumam, ja tas plūst pa caurulēm, kanāliem utt., vai arī pretestība, kas jāpārvar ķermenim, ja tas pārvietojas šķidrumā
- kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskās ķēdes kontakta (2) vietā.
- pretniecība Pretestība, nepaklausība.
- inokulācija Pretestības nostiprināšana pret ārējām ietekmēm.
- lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
- pretinstāvīgs Pretestīgs, stūrgalvīgs.
- pretizlūks Pretizlūkošanas dienesta darbinieks.
- antiestrogēni Pretvēža līdzekļi, vielas, kas tieši vai netieši mazina estrogēnu ietekmi.
- kovenanteri Prezbiteriešu kristieši Skotijas vēsturē, kuri, pretodamies centieniem ieviest angļu parauga liturģiju 1638. g. 28. februārī parakstīja Nacionālo derību (angļu "National Convenant").
- prieda Priede ("Pinus sylvestris").
- auļpriede Priede, kurā piestiprināts aulis, dore.
- štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
- izamesties Priekšlaikus atnesties.
- izmesties Priekšlaikus atnesties.
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā).
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai.
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē).
- prēpozits Priekšnieks; prāvests.
- infalibilitāte Priekšstats par pāvesta nemaldību ticības mācības jautājumos (kopš 1870. g. pāvesta nemaldības dogma).
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
- eiloģija Priestera svētības vārdi draudzei.
- pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
- svētvīrs priesteris
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- brachmanis Priesteris.
- brammanis Priesteris.
- levīti Priesteru cilts Izraēlā, kas, saskaņā ar Veco Derību, cēlušies no Jēkaba dēla Levija.
- hieromātija Priesteru izveidota valsts valdība.
- hierokrātija Priesteru kārtas valdīšana laicīgajā jomā; priesteru izveidota valsts valdība.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- parastā priede priežu suga ("Pinus sylvestris")
- veimutpriede Priežu suga ("Pinus strobus"), Eiropā ievesta no Ziemeļamerikas, Latvijā kultivē kā krāšņuma koku.
- Suillus variegatus priežu sviestbeka
- makovice Priežu sviestbeka.
- priedene Priežu sviestbeka.
- lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
- publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
- konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
- formas padeve printera komanda, kas liek tam pamest pašreiz izvadāmo lappusi un pārvietoties uz nākošās lappuses augšmalu
- bankas kantoris privāta kredītiestāde, kas dibināta banku uzdevumos ietilpstošu kredīta operāciju veikšanai
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu
- klīnika privāta slimnīca vai ambulatoriska ārstniecības iestāde
- nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
- nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij un pašvaldībām.
- partikulārs Privāts, kas nav valsts dienestā.
- licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā)
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos
- mēslošana Process augu nodrošināšanai ar barības vielām un augsnes īpašību uzlabošanai iestrādājot augsnē mēslojumu.
- pāratestācija Process, darbība --> pāratestēt.
- velkatlase Process, ko realizē, nospiežot peles pogu, turot to nospiestu un pārvietojot peles rādītāju pa displeja ekrānu.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- pārvietošanās process, kurā iestāde, uzņēmums u. tml. tiek pārcelts uz citu telpu, atrašanās vietu
- sociālā darba institucionalizēšanās process, kura laikā sociālā darba profesija iegūst normatīvu un procesuālu darba ietvaru labklājības sistēmā, valsts vai pašvaldības iestādēs
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki
- sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji).
- ordinārs profesors profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (Krievijā līdz 1917)
- profesūra Profesoru kopums augstākajā mācību iestādē.
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- testdraiveris Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem.
- testdzinis Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem.
- atbalstprogrammas Programmas, kas sniedz servisu supervizora un lietojumprogrammām un ietver sevī, piem., diagnostikas, testēšanas un datu ģenerēšanas līdzekļus.
- testēšana Programmatūras un aparatūras darbības pārbaude, izmantojot testdatus.
- bēta programmatūra programmatūras versija, kuras testēšana pirms nodošanas pasūtītājam nav pabeigta un var saturēt kādu kļūdu
- atmetums Projām aizmestais.
- diplomprojekts Projekts, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- prokuratūras iestādes prokuratūras sistēmā ietilpstošās iestādes, kas īsteno visas prokuratūras funkcijas noteiktā darbības teritorijā vai nozarē
- nekārtība Protesta izpausmes; nemieri; jukas.
- disentieši Protestanti, kas atšķēlušies no angļu valdošās baznīcas: prezbiterieši, baptisti u. c.
- nonkonformisti Protestanti; tie, kas nav anglikāņu baznīcas piekritēji.
- investitūra Protestantiem - svinīga ceremonija, kurā jaunu garīgo amatpersonu ievada amatā.
- piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
- sīkeri protestantiskas sektas (Anglijā 17. gs.)
- vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- baptisms Protestantisma konfesija, kas noraida bērnu kristīšanu un praktizē pieaugušo kristīšanu, iegremdējoties ūdenī.
- kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
- anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali
- protestants Protestantisma piekritējs.
- supranaturālisms Protestantisma vēsturē pret racionālismu 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē vērstais vācu teologu virziens.
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- kongregacionālisms Protestantisma virziens, kas uzskata, ka ticīgajiem ar Dievu ir tiešas saites un nav vajadzīga garīdznieku starpniecība, un aizstāv draudžu patstāvību; radās 16. gs. otrajā pusē Anglijā, izplatīts arī ASV.
- metodisms Protestantisma virziens, sākotnēji anglikāņu baznīcas atzars, ko 1729. g. Anglijā iedibināja brāļi Vesleji.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- agende Protestantu garīdznieku rokasgrāmata; dienas kārtība; agenda.
- Svētbilžu grautiņi protestantu īstenotā katoļu baznīcu un klosteru demolēšana reformācijas laikā, 1524. g., Rīgā.
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
- mennonīti Protestantu sekta, dibināta 16. gadsimtenī, neatzīst karu un zvērestu, tic, ka zemes virsū nodibināsies Dieva valstība.
- antitrinitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību.
- ūnitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- Šmalkaldenes artikuli protestantu ticības atziņa, ko 1537. gadā sarakstījis Mārtiņš Luters; 1580. gadā iekļauti Konkordijas grāmatā
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
- pacelt roku (pret kaut ko) protestēt, vērsties, nostāties pret kaut ko.
- interneta vadības ziņojumu protokols protokola _IP_ sastāvā iekļauts protokols, kas kopīgi ar protokolu _IP_ piegādā datu avotam informāciju par maršrutēšanas kļūdām, kā arī tiek izmantots, lai ģenerētu ziņojumus par kļūdām, testu paketes un ar protokolu _IP_ saistītos informacionālos ziņojumus
- saspiestais interneta seriālās līnijas protokols protokola SLIP ātrdarbīgāka versija, kurā interneta adrešu informācija ir saspiesta; protokols CSLIP.
- spēju testēšana protokolrealizācijas standartatbilstības testēšanas veids, kas paredz pārbaudīt protokola specifikācijā paredzētās funkcionālās spējas
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- Rietumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Wes-Kaap", angļu val. "Western Cape"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Keiptauna, platība - 129370 kvadrātkilometru, 5356900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.).
- pabliņģis Provizorisks pamats, kas sastāv no siju galiem, uz kuriem jaunbūves apakšējās sijas balstās līdz būvniecības pabeigšanai, pēc tam tos aizstāj ar iestrādātiem pamatiem.
- meža prusaks prusaku suga ("Ectobius sylvestris")
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis.
- krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja.
- PCE Pseidoholinesterāze (angļu "pseudocholinesterase").
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta (parasti situācijai neatbilstoša) pretestība pret ārējām ietekmēm, arī pret iekšējiem darbības stimuliem.
- dendrofilija Psihiatrijā pārspīlēta mīlestība uz kokiem.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām; suģestēt.
- telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā.
- psihogalvanisks Psihogalvaniskais reflekss - novērojumos konstatēta parādība, ka cilvēka ādas pretestība elektriskai strāvai mainās atkarībā no dažādiem emocionāliem pārdzīvojumiem.
- piedraudējums Psihologiska vardarbība pret personu; krimināltiesībās apņemšanās izpausme mutvārdos, rakstveidā, ar žestiem vai citā veidā nodarīt fizisku, materiālu vai citādu kaitējumu personai vai sabiedrības interesēm.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode: cilvēks ar autosuģestiju un muskuļu atslābināšanu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā.
- dienestpersona Publiskas - valsts vai pašvaldības - iestādes darbinieks, kas iecelts vai ievēlēts amatā un to izpilda uz likuma (ne līguma) pamata.
- sportula Publiski tiesiskas nodevas, ko pēc noteiktas takses ierēdņi senā Romā saņēma no pilsoņiem par dienesta pienākumu izpildīšanu.
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- strūklene pudele (parasti plastmasas) ar cauruļveida uzgali, no kuras šķidrumu var izspiest strūklā
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
- smiltene Pūkaiņu dzimtas suga ("Tricholoma equestre", syn. "Tricholoma flavovirens").
- modinātājs pulkstenis ar zvanu, kas iestatāms signalizēšanai noteiktā laikā
- digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs
- izsviedlādiņš Pulvera pildiņš, ko ievieto kasešu, gaismas, aizdedzinošajā, aģitācijas u. c. munīcijā, lai tajā ievietoto saturu izmestu no korpusa, to nesaārdot.
- plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- kulnīca Pūra sestā daļa.
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
- murnīt Purināt, kratīt; saspiest.
- atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
- Musulmaņu brālība puritāniska ēģiptiešu organizācija, kas tika nodibināta 1928. gadā un kļuva ietekmīga pēc Otrā pasaules kara, vēršoties pret cionismu un vesternizāciju, teroristisku darbību dēļ tika aizliegta 1954. gadā
- Lathyrus palustris purva dedestiņa
- Senecio palustris purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms
- Senecio tubicaulis purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms
- Suillus flavidus purva sviestbeka
- ļevens Purvaina, nestabila vieta.
- ļevers Purvaina, nestabila vieta.
- ļavans Purvaina, nestabils.
- Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m
- fenestrārija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Fenestraria").
- puszekselis Puse no pūra sestās daļas.
- leitis Pusgatavs sviests.
- Apencelles-Auserrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Hērizava, valoda - vācu, ticīgie - protestanti, katoļi
- leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
- Agrahanas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikas teritorija
- Šaņdunas pussala pussala Ķīnas austrumu daļā (angļu val. "Shandong Peninsula"), iestiepjas Dzeltenajā jūrā, platība - 29000 kvadrātkilometru, garums - 350 km
- Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums
- Lista pussala Skandināvijas pussalas dienvidrietumu daļā, Norvēģijas Vestagderes filkes dienvidrietumu daļā
- Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m)
- medzanīns Pusstāvs, ar zemiem griestiem, mazāk svarīgu telpu iekārtošanai.
- dvašot Pūst (par vēju); dvest (2).
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- fotopretestība Pusvadītāja ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās atkarībā no apgaismojuma, kas uz to krīt.
- fotorezistors Pusvadītājierīce, kurai optiskā starojuma ietekmē mainās elektriskā pretestība.
- magnetorezistors Pusvadītāju ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās (parasti palielinās) ārējā magnētiskā lauka ietekmē.
- termistors pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras; termorezistors
- puseņģe Pusvira, viena no viras 2 kustīgā savienojuma detaļām, ko piestiprina vai nu durvīm (logam) vai arī stenderei.
- appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu); iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim).
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- piepūst Pūšot saspriegt, arī izplest (ko).
- tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu.
- ragu orķestris pūtēju orķestris
- pūt. Pūtēju- (orķestra veida apzīmējums).
- mājputni putni, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem
- karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi.
- stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes").
- konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445).
- Plimutas brāļi radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā, centās atjaunot agrīnās kristietības principus, noraidīja garīdzniecības un baznīcas hierarhiju
- avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai
- radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio speciiikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
- skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- kriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- skraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- skrakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt.
- krakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
- rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- kludzināt radīt žagām līdzīgas skaņas, kas var novest pie vemšanas
- dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu); dvest (8).
- dvašot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); dvest (8).
- ienest Radīt, izraisīt (kādu parādību); arī ieviest.
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū
- māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- norādīt rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju
- simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- gričalas Ragavas, kas uz ledus piestiprinātas pie kārts braukšanai pa apli.
- padēkls Ragavu koka sastāvdaļa, ko ar tapām piestiprina zem slieces, lai tā tik ātri nenodilst.
- krēsls ragavu sastāvdaļa - iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams
- bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas.
- piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
- apkarpīt Rakņājot, rušinot zemi, mazliet apmest ar to.
- kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- prese rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām
- spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2).
- spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
- skrutinijs Rakstiska aizklāta balsošana pāvesta vai bīskapa vēlēšanās.
- atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- paskvilla Rakstīts vai iespiests ražojums, kas aizskar kāda cilvēka godu; paskvila.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1).
- papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
- tiesību īpašības raksturīgas tiesību pazīmes: normativitāte - tiesības sastāv no visiem obligātām tiesību normām; tiesību normas ir sakārtotas sistēmā; tiesību normām ir formāli noteikts raksturs; tiesībām ir spēja piespiest šīs normas ievērot
- purkš raksturo apspiestu smieklu skaņas, kā arī skaņas kas rodas plēšot drēbi u. tml.
- valdīšanas forma raksturo augstāko valsts varas iestāžu organizāciju t. i. to struktūru, nodibināšanas kārtību, kompetenci, iedzīvotāju piedalīšanās pakāpi to veidošanā - valsts varas juridisko avotu, pamatveidi: monarhija un republika
- stirku stirkumis raksturo nestabilu, nepastāvīgu situāciju
- zmaugt Raksturo pēkšņu saķeršanu, sagrābšanu, arestu.
- normatīvie akti rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus)
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus
- uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru
- gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās
- ballistiskā raķete raķete, kura pēc dzinēju darbības izbeigšanās kustas pa brīvi sviesta ķermeņa trajektoriju
- forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā).
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
- sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku.
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
- triekšties Rasties troksnim, ja kas tiek spiests, durts.
- nostāties Rasties, iestāties (par parādībām dabā).
- pīzaplidēt Rasties, ieviesties lielos daudzumos.
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa est.