dekretēt
dekretēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dekretēju | dekretējam | dekretēju | dekretējām | dekretēšu | dekretēsim |
| 2. pers. | dekretē | dekretējat | dekretēji | dekretējāt | dekretēsi | dekretēsiet, dekretēsit |
| 3. pers. | dekretē | dekretēja | dekretēs | |||
Pavēles izteiksme: dekretē (vsk. 2. pers.), dekretējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dekretējot (tag.), dekretēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dekretētu
Vajadzības izteiksme: jādekretē
Ieviest (ko) ar likumu, dekrētu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, šo saistību var dekretēt.
- Var arī dekretēt: darbam, kas uzrāda pareizo tendenci, nepieciešami jāuzrāda jebkādas citas kvalitātes.
- 2. šķiras pilsētas Rīgas pirmšķirīgākās apdzīvotājas sameta naudiņu ( franču smaržzāles maksāja it smuku grasi — savus 50 rbļ.) dekretētās toppilsētas Maskavas veikalu ķemmēšanai.
- Laiku pa laikam aizvien no jauna cilvēku dzimums dekretēs: " Pastāv kaut kas tāds, par ko absolūti vairs nedrīkst smieties!"