notaukot
notaukot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notaukoju | notaukojam | notaukoju | notaukojām | notaukošu | notaukosim |
| 2. pers. | notauko | notaukojat | notaukoji | notaukojāt | notaukosi | notaukosiet, notaukosit |
| 3. pers. | notauko | notaukoja | notaukos | |||
Pavēles izteiksme: notauko (vsk. 2. pers.), notaukojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notaukojot (tag.), notaukošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notaukotu
Vajadzības izteiksme: jānotauko
1.Notraipīt ar ko taukainu.
2.lieto: pareti Noziest ar taukvielām.
3.Atbrīvot no taukiem.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vietām tapetes ir notaukotas, vietām bērnu krāsainiem zīmuļiem sasvītrotas.
- Šoferis caur nāsīm izpūta kuplu dūmu mutuli, parāva notaukotās žokejas nagu dziļāk uz pieres un sacīja:
- Gatiņš, ierāvis spuraino galvu apaļajos plecos, caur saplēstajiem un notaukotajiem briļļu stikliem noraudzījās viņā ar saprotošu smaidu.
- Vāca adreses notaukotā piezīmju grāmatiņā, dzēra nez no kurienes dabūtu alu, cienāja arī pārējos zēnus un vēl starplaikos izpildījās ar bajānu.
- Virtuve bija liela, plaša, nokrāsota tirkīzzilā eļļas krāsā, dzeltenīgi notaukotiem griestiem — kā vaniļas mērce no īstiem lauku olu dzeltenumiem.