notaukoties
Lietojuma biežums :
notaukoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notaukojos | notaukojamies | notaukojos | notaukojāmies | notaukošos | notaukosimies |
| 2. pers. | notaukojies | notaukojaties | notaukojies | notaukojāties | notaukosies | notaukosieties, notaukosities |
| 3. pers. | notaukojas | notaukojās | notaukosies | |||
Pavēles izteiksme: notaukojies (vsk. 2. pers.), notaukojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notaukojoties (tag.), notaukošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notaukotos
Vajadzības izteiksme: jānotaukojas
Refl. → notaukot1; tikt notaukotam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izbrīnīti lūkojās apkārt, pētīdams virtuves tirkīzzaļās sienas, logu uz Stučkas ielu, ar eļļas krāsu aizmālēto ventilācijas lūciņu, no kurienes karājās nelietojama notaukojusies aukla.
- Tas bija patiešām vecs mazgalvītis – varēja manīt, ka mīkstais pildījums, ar ko viņš kādreiz bijis piebāzts, ir vai nu savēlies vai kļuvis trausls un sadrupis, un tāpēc mazgalvīša galva, rokas, kājas un rumpis kļuvuši šļaugani, audums locītavu vietās sakrunkojies, bet uz plaukstām un sejas gadu gaitā nodilis, notaukojies un kļuvis spīdīgs.
- viņš uzmeta pēdējo skatienu aploksnei , kas no viņa nosvīdušajām rokām bija mazliet notaukojusies , un ar uzvarošu kliedzienu iemeta to rezervuārā
- Mēs toreiz nevarējām saprast, kāpēc viens klients visu laiku sūdzas par preci, jo tā ir notaukojusies un sapelējusi.
- Kauns pat paskatities uz viniem, kadi vini nobarojusies un notaukojusies tur sez un lemj ka apsmaukt tautu un ieraust sev nasis!