notaurēt
notaurēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notaurēju | notaurējam | notaurēju | notaurējām | notaurēšu | notaurēsim |
| 2. pers. | notaurē | notaurējat | notaurēji | notaurējāt | notaurēsi | notaurēsiet, notaurēsit |
| 3. pers. | notaurē | notaurēja | notaurēs | |||
Pavēles izteiksme: notaurē (vsk. 2. pers.), notaurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notaurējot (tag.), notaurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notaurētu
Vajadzības izteiksme: jānotaurē
1.intransitīvs Taurēt un pabeigt taurēt.
1.1.transitīvs
2.sarunvaloda, transitīvs Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tikko mašīna notaurēja, tā viss sākās.
- Hercoga kalps notaurēja atpūtas signālu un viss jātnieku pulks sapulcējās ap Vijoli.
- – Ahāāā, – Madara notaurē, izlienot no krūmiem.
- Ar riebumu viņš vilka mugurā jaku, apāvās un notaurēja:
- Visa klase aplaudē, un Johans notaurē: “ Lai dzīvo Līna Lakstīgala!”