atplesties
atplesties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atplešos | atplešamies | atpletos, atplētos | atpletāmies, atplētāmies | atpletīšos | atpletīsimies |
| 2. pers. | atpleties | atplešaties | atpleties, atplēties | atpletāties, atplētāties | atpletīsies | atpletīsieties, atpletīsities |
| 3. pers. | atplešas | atpletās, atplētās | atpletīsies | |||
Pavēles izteiksme: atpleties (vsk. 2. pers.), atpletieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atplešoties (tag.), atpletīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atplestos
Vajadzības izteiksme: jāatplešas
Refl. → atplest.
Stabili vārdu savienojumiMute atplešas.
- Mute atplešas frazēma — saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- atlika tik ar mietu pabakstīt ugunskura ogles un visiem atplētās mutes.
- Te vai katrs no darbiem liek mutei atplesties izbrīnā.
- Redzēju, kā nolaižas vīrieša pleci ( varbūt – spārni, kas bija atpletušies cerību pilnam lidojumam), un biezā audekla somas atkal viena pēc otras noslīdēja līdz elkoņiem.
- Kad māte daba, stenēdama radību mokās, ir izdējusi olu ar apaugļotu talanta iedīglīti, kad saules inkubators ir izperinājis mazu, kustīgu dzīvībiņu, atveras likumsakarību knābji un atplešas nejaušību rīkles - un knābj un grābj, un retina, un nogalina!