atplēsums
atplēsums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atplēsums | atplēsumi |
| Ģen. | atplēsuma | atplēsumu |
| Dat. | atplēsumam | atplēsumiem |
| Akuz. | atplēsumu | atplēsumus |
| Lok. | atplēsumā | atplēsumos |
Paveikta darbība, rezultāts → atplēst; atplēstā daļa.
Avoti: LLVV