čiks2
čiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: folkloraLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čiks | čiki |
| Ģen. | čika | čiku |
| Dat. | čikam | čikiem |
| Akuz. | čiku | čikus |
| Lok. | čikā | čikos |
1.Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
2.ironiska ekspresīvā nokrāsa, pārnestā nozīmē Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un visdrīzāk arī nepamanītu, ka no dinozaura čiks vien ir.
- Un te pēkšņi, ne čiku, ne grabu - Dombrovskis.
- Čika laikā ir grūti nodarīt citiem ļaunu, kā viens sev.
- Čiks Korea bija džeza zvaigzne – amerikāņu komponists un virtuozs pianists.
- Tieši kā senā “ multenē” – čiks un viss!”