portupeja
Lietojuma biežums :
portupeja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | portupeja | portupejas |
| Ģen. | portupejas | portupeju |
| Dat. | portupejai | portupejām |
| Akuz. | portupeju | portupejas |
| Lok. | portupejā | portupejās |
Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par apzinīgu attieksmi pret mācībām A. Hammeriks tika paaugstināts par apakšvirsnieku un portupejas junkuru.
- 1859. gada 1. jūlijā izgatavotajā portretā viņš attēlots, ģērbies svārkos ar divrindu pogām un apkakli, galvā cepure ar nagu, kam piestiprināta kokarde, pie portupejas karājas zobens.
- ko rotā apzeltīts krusts un iegravēta devīze Pro Fide, Lege et Rege, ar portupeju un uzšuvēm uz piedurknēm; tikai viņas pašas te vēl nebija, neviens tā arī nebija saņēmies pasūtīt viņas portreju, pietrūka laika vai vēlēšanās, vai varbūt tas tāpēc, ka viņa muižā nemēdza iegriezties, vai varbūt arī tāpēc, ka viņa tā arī nav spējusi dzemdēt šai dzimtai mantinieku.
- Tāpēc viņš nosprieda brītiņu pagaidīt un atskatījies ar rokas mājienu nomierināja savus kareivjus - pārgurušus, sagumzītām cepurēm, saplīsušām vasaras uniformas zeķēm un netīriem kājautiem, apbružātiem zilajiem mundieriem, kuru dzeltenie ādas atloki un portupejas tagad bija satumsušas no ceļa dubļiem un taukainiem pirkstiem; viņi bija izbaduši, noilgojušies pēc siltuma, karsta viruma un mīkstas guļvietas - kaut vai ar zirgu deķi pārklāta salmu kūļa.
- Ar laiku starp Onu Kotrīnu un zviedru iekarotāju iedibinājās pamiers, ko nostiprināja viņu abu klusēšanas pakts - viņš un viņa pulks arī turpmāk izturējās kā īrnieki, kas nemaksā īri, un muižas iemītniekiem pāri nedarīja, bet viņa savukārt pārliecināja savu sirdsapziņu, ka slepenā, mēmā izvarošana, kas ik nakti notiek ar abpusēju piekrišanu, ir cena, ko viņa, nolūgdamās Tam Kungam, cēlsirdīgi maksā par savu ļaužu dzīvības saudzēšanu, un šī cena arvien vairāk un vairāk līdzinājās miermīlīgam sen precēta pāra līgumam, un, lai arī viņš tāpat kā agrāk nāca slepus un klusītēm un viņi briesmīgi sargājās, lai mājinieki neko neuzzinātu, un tikai reizēm, kā toreiz, kad sadzērušies zviedri lejasstāvā savā mēlē auroja Ziemsvētku dziesmas, viņi neapvaldīja savus skaļos kunkstus, taču, par laimi, tos neviens nedzirdēja, bet, dienām aiz loga pamazām stiepjoties garumā, tie varošanas akti kļuva arvien mazāk vardarbīgi, un tagad Tūre Tibelijs Magnusons nāca pavisam mierīgi, katru nakti vienā un tai pašā laikā, kad visi jau bija aizmiguši, nāca klusi un, lai stulmaiņu papēži neklaudzētu, atstāja tos aiz istabas durvīm, tad, rāmi apsēdies uz gultas malas, noāva zeķes, kārtīgi salocīja un pakabināja uz krēsla bikses, kreklu un portupeju ar siksnu un zobenu, izvilka paša līdzatnesto lupatiņu vai dvielīti, jo pats, kā pieklājas, rūpējās, lai nebūtu nevēlamu seku,