iepletums
iepletums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iepletums | iepletumi |
Ģen. | iepletuma | iepletumu |
Dat. | iepletumam | iepletumiem |
Akuz. | iepletumu | iepletumus |
Lok. | iepletumā | iepletumos |
ieplētums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ieplētums | ieplētumi |
Ģen. | ieplētuma | ieplētumu |
Dat. | ieplētumam | ieplētumiem |
Akuz. | ieplētumu | ieplētumus |
Lok. | ieplētumā | ieplētumos |
Paveikta darbība, rezultāts → ieplest.
Stabili vārdu savienojumiVienā mutes iepletumā; vienā mutes ieplētumā; vienā mutes atvērienā; ar vienu mutes iepletumu.
- Vienā mutes iepletumā; vienā mutes ieplētumā; vienā mutes atvērienā; ar vienu mutes iepletumu; ar vienu mutes ieplētumu novecojis, frazeoloģisms — vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt)
Avoti: LLVV