ieķitēt
ieķitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieķitēju | ieķitējam | ieķitēju | ieķitējām | ieķitēšu | ieķitēsim |
| 2. pers. | ieķitē | ieķitējat | ieķitēji | ieķitējāt | ieķitēsi | ieķitēsiet, ieķitēsit |
| 3. pers. | ieķitē | ieķitēja | ieķitēs | |||
Pavēles izteiksme: ieķitē (vsk. 2. pers.), ieķitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieķitējot (tag.), ieķitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieķitētu
Vajadzības izteiksme: jāieķitē
Iestiprināt ar ķiti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa ieķitētās rūtis stāv varbūt vēl šodien.
- Šie stikli rūpīgi jāieķitē
- Stikls ir jāieķitē
- Stikli jāizņem, jānokasa, jāieķitē, ar dabiskām krāsām jānokrāso, bet mums nav laika.