šķeterēt

Lietojuma biežums :

šķeterēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Savienot (divus vai vairākus pavedienus), vienlaikus tinot (tos) uz spoles.

2.apvidvārds Ātri, neveikli skriet, bēgt.

3.apvidvārds Nestabili, nedroši iet, grīļoties.

4.apvidvārds Raisīt, risināt.

Avoti: LLVV, KnG, KiA, TlV

Korpusa piemēri