strofa
strofa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strofa | strofas |
| Ģen. | strofas | strofu |
| Dat. | strofai | strofām |
| Akuz. | strofu | strofas |
| Lok. | strofā | strofās |
1.joma: literatūrzinātne Vārsmu, arī divu vai vairāku pantu apvienojums noteiktā kompozicionālā vienībā, kas dzejas darbā atkārtojas.
Stabili vārdu savienojumiAlkaja strofa. Alkmana strofa.
- Alkaja strofa vārdkoptermins — Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju
- Alkmana strofa vārdkoptermins — antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
2.Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas.
3.Senajā Grieķijā – dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso.
Avoti: LLVV, DzV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzejnieces panti ritmiski brīvi, bez atskaņām, bez regulārām strofām.
- Dziesma ir mi minorā, 4/4 taktsmērā, strofu formā.
- Strofa ir noteikta garuma un noteikta ritma flautas vai stabules melodijai līdzīga skaņa.
- Kestnera strofām no tā visa nekas vairs nav zināms.
- Forma lakoniska, agrīnajās kordziesmās pantu, vēlāk variētu strofu, trijdaļu, rondo.