strofika
strofika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strofika | strofikas |
| Ģen. | strofikas | strofiku |
| Dat. | strofikai | strofikām |
| Akuz. | strofiku | strofikas |
| Lok. | strofikā | strofikās |
1.parasti formā: vienskaitlis Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu.
2.joma: literatūrzinātne Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzejas forma tehniski gluda ritmikā un strofikā.
- Tā kā 20. un 21. gadsimta literatūrā lielākoties vērojama atteikšanās no tradicionālu formu, vārsmojuma un strofikas izmantošanas, šī laika dzejas klasifikācija pēc šādiem principiem ļoti bieži ir neiespējama.
- Janīnas Kursītes “ Raiņa dzejas poētika” ( Kursīte 1996b) un Artura Priedīša “ Mans Rainis” ( Priedītis 1996) veltītas dzejas analīzei – mākslinieciskajai sistēmai ( metrikai, strofikai u.c.), pievēršot uzmanību Raiņa darbiem literāro virzienu skatījumā.
- Dzeju var mēģināt klasificēt pēc tās tematikas ( filosofiskā, meditatīvā, liriskā dzeja u.tml.), pēc vārsmojuma ( metriskā, toniskā, sillabiskā, sillabotoniskā dzeja, brīvās vārsmas, verlibrs), strofikas, formas ( t.s. tradicionālās formas ir, piemēram, epigramma, elēģija, idille, oda u.c.) un citādi.