investitūra
investitūra
1.Feodālismā – ceremonija, kurā vasalim nodeva feodu.
2.Viduslaikos – bīskapu iecelšana amatā, nododot viņiem baznīcas zemi līdz ar tās iedzīvotājiem un baznīcas varu pār tiem.
Stabili vārdu savienojumiInvestitūru ķildas.
- Investitūru ķildas — cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.)
3.Protestantiem – svinīga ceremonija, kurā jaunu garīgo amatpersonu ievada amatā.
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Imperatoru centieni stabilizēt situāciju Romā un kontrolēt baznīcu noveda pie pāvesta neatkarības nostiprināšanās un investitūras strīda, kura laikā pāvesta vara ievērojami pieauga.
- Norādot « pašaizliedzīgo mūža darbu un ieguldījumu būvniecības nozares un pašvaldības darbā» Drēziņa investitūru Valsts prezidents veica 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī.
- 1075. gadā pāvests Gregors VII uzsāka cīņu pret baznīcas amatu pārdošanu un laicīgās varas kontroli pār garīdznieku investitūru, pilnībā pārņemot baznīcas amatu piešķiršanu savā kontrolē.
- 22. jūnijā Kurzemes muižniecība atkal zvērēja uzticību Ernestam Johanam 1764. gadā Polijas karalis Staņislavs Augusts Poņatovskis izlēņoja Kurzemes-Zemgales hercogisti Ernestam Johanam un princim Pēterim ( investitūras diplomu Pēteris saņēma 1765. gada janvārī).
- Otonu un Saliešu imperatoru centieni nostabilizēt situāciju Romā, ieceļot sev lojālus pāvestus, beidzās ar Romas pāvesta varas pieaugumu un investitūras strīdu, kurā garīgā vara uzvarēja laicīgo varu un spēcīga imperatora vara sabruka.