uzlīmēt
uzlīmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlīmēju | uzlīmējam | uzlīmēju | uzlīmējām | uzlīmēšu | uzlīmēsim |
| 2. pers. | uzlīmē | uzlīmējat | uzlīmēji | uzlīmējāt | uzlīmēsi | uzlīmēsiet, uzlīmēsit |
| 3. pers. | uzlīmē | uzlīmēja | uzlīmēs | |||
Pavēles izteiksme: uzlīmē (vsk. 2. pers.), uzlīmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlīmējot (tag.), uzlīmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlīmētu
Vajadzības izteiksme: jāuzlīmē
Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piegriež brīvā formā mētelīti un ar līmes pistoli uzlīmē uz kartiņas.
- Uz krūtsgaliņiem zem caurspīdīgās kleitas viņa šoreiz bija uzlīmējusi svītrainas uzlīmes.
- Tas sastāv no titāna mikroatzīmēm, kuras nepieciešams uzlīmēt uz velosipēda.
- Ļaujiet tam atdzist un sacietēt, tad uzlīmējiet uz burciņas etiķeti.
- Darbs izpildīts temperas tehnikā uz audekla, kas uzlīmēts uz apmetuma.