striebulis
striebulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | striebulis | striebuļi |
| Ģen. | striebuļa | striebuļu |
| Dat. | striebulim | striebuļiem |
| Akuz. | striebuli | striebuļus |
| Lok. | striebulī | striebuļos |
1.Stobrveida stublājs; augs ar šādu stublāju.
2.Meža zirdzene ("Angelica sylvestris").
Avoti: LLVV, Aug2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caurs kā striebulis