striegonis
striegonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | striegonis | striegoņi |
| Ģen. | striegoņa | striegoņu |
| Dat. | striegonim | striegoņiem |
| Akuz. | striegoni | striegoņus |
| Lok. | striegonī | striegoņos |
striegoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | striegoņa | striegoņas |
| Ģen. | striegoņas | striegoņu |
| Dat. | striegoņai | striegoņām |
| Akuz. | striegoņu | striegoņas |
| Lok. | striegoņā | striegoņās |
strigoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strigoņa | strigoņas |
| Ģen. | strigoņas | strigoņu |
| Dat. | strigoņai | strigoņām |
| Akuz. | strigoņu | strigoņas |
| Lok. | strigoņā | strigoņās |
Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
Avoti: LLVV