Paplašinātā meklēšana

Meklējam darī.

Atrasts vārdos (115):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5283):

sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
(sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
(no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
(no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma
lūgt aicināt (kādu kur iet, ko darīt)
paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
aizgausināt Aizdarīt
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti)
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi
aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis)
aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes)
saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi)
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
saut ciet aizdarīt ar aizbīdni
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu)
bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu)
sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu
belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām
aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis)
pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu
sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus)
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu
aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori
slēģēt Aizdarīt slēģus
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū)
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū)
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.)
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu)
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi)
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
aizmainīt Aizdot prom maiņas darījuma rezultātā
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko)
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko)
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt
piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu)
aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis)
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem
ampelība Ākstīga izdarība
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
alusdarītava Alus darītava
alvirtuve Alus darītava
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava
pūrinīca alus muca, kurā var saliet visu viena iesala pūra darījumu
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1)
amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
apalot Apaļot, darīt apaļu
hipnokinematogrāfs aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
apgarēt Apdarīt
apdienēt Apdarīt (virkni darbu)
apsakopties Apdarīt mājas darbus
dasadarīties Apdarīt mājas darbus
apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
apdūkt Apdullināt, darīt kurlu
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu
apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt)
apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt
kontoru zaģelaķ apkrāpt; izdarīt noziegumu
īlens Apķērīga, izdarīga persona
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis
ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem
gudrināt Apmācīt, darīt gudru
mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt)
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu)
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
derināt Apņemties kaut ko izdarīt
pasajemties Apņemties ko izdarīt
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt)
džaubties Apsolīt kaut ko darīt
pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu
inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt)
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu
lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta
(ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt)
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
zvemperis apzīmējums kādam, kurš ir pārāk jauns, lai darītu visu, kas ir atļauts pieaugušajiem
bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt)
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
apgunīt Apžilbināt, darīt aklu
segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens
kaitējums ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam
avizēt ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā
iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
metus ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu
enterogramma ar enterogrāfu izdarīts zarnu kustību pieraksts
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
piegrūst ar grūdienu pievērt, aizdarīt
maracīt ar grūtībām kaut ko darīt
kulties ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.)
pušķot ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt
kaitējums ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums
maskēt ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā)
dasalikties ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu
čeģelīties ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums
nokristīt ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo
aizkvēpināt ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
atsprāgt ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties
grandīt ar lielu troksni kaut ko darīt
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
izārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.)
ārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.)
piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko)
izmučīt ar nepatiku (ko) izdarīt
indemnitāte ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos
noteikti ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt)
garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
neapnicis ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt)
piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
immūnizēt ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu
atkleberēt ar pūlēm kaut ko izdarīt
izjēgties ar pūlēm padarīt
nagažāties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
nagažoties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
sabrūvēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu)
parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
nerrot ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību
iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi)
sariebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu
rotāt ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu
apēnot ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot
kaitēt ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams
narrāt ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot
atsist ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu)
atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt
aizspert ar spērienu aizdarīt, aizgrūst
gūstīties ar steigu, skubu kaut ko darīt
ieurdīt ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt)
ķelnēt ar stīviem locekļiem kaut ko darīt
ātri ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt)
žigli ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties)
atspert ar trieciena sparu atdarīt vaļā
attriekt ar triecienu atvērt, atdarīt
sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu
terorizēt ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
rullēt ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt
norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
praktēties ar visu spēku kaut ko darīt
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā
radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.)
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet)
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml; apvārdot
frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem
uzasināt Asinot padarīt smailu
aiztecināt Asinot padarīt trulu
humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm
izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku
atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku
tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt
veiglot Atdarināt, pakaļdarīt
attaisīt Atdarīt (acis, muti)
atvērt Atdarīt (acis, muti)
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu)
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu)
izknopēties Atdarīt (spiedpogas savam apģerbam)
pakloģināt Atdarīt ar kloģi aiztaisītas durvis
slēģot atdarīt slēģus
atslēģot Atdarīt slēģus
kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi
atspēlēties Atdarīt, atriebties
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.)
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību)
uzlupt Atdarīties
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku
jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas
raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu
iešaust atkārtoti perot, padarīt bailīgu
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot
sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
(iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) atklāt, (pa)darīt zināmu
rakt augšā Atklāt, darīt zināmu
celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts)
izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana
deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus
kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā
komisija atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas)
sāpju nauda atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties
atlīdzīt Atlīdzināt, atmaksāt, atdarīt
atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku
atvēle Atļauja (ko darīt)
atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt
atvēlēt Atļaut (ko darīt)
izbrīvēt Atļaut (ko darīt)
palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju)
atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu
tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt)
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
otium post negotium atpūta pēc padarītā darba
atrauja Atraujas darīt - kaitēt
ņaidzīt ātri (kaut ko) darīt
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
švailēt ātri darīt
švilīt ātri darīt
drisnīt ātri darīt (kaut ko)
iemočīt ātri izdarīt (ko)
pārķerstīt ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt)
nelikt lūgties ātri piekrist (ko darīt)
mesties ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt)
raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām
verdēt ātri un enerģiski kaut ko darīt
dripelēt ātri un neapdomīgi kaut ko darīt
žeperēt ātri un neapdomīgi kaut ko darīt
pļorkāt ātri un pavirši darīt (kādu darbu)
sapļuderēt ātri un pavirši padarīt (kādu darbu)
derbelēt ātri un slikti kaut ko darīt
traukties ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt)
traukt ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties
sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt
sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt
krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt
strebulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt
sturbulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt
pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko)
pārķarstīt Ātri, pavirši izdarīt
skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt)
nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt
žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu)
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
apsviedīgs Ātrs, veikls; izdarīgs
skabrs ātrs; izdarīgs
atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt)
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku)
liegties Atteikties (ko darīt)
ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts
blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos
blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos
varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu)
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu)
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību)
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
uzvāzt Atvērt, atdarīt, attaisīt
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai
atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu
(no)dzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
nodzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu
piešūt pantu atzīt par vainīgu (kādā likuma pantā paredzētā nodarījumā vai noziegumā, parasti nepamatoti)
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus
ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu
ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu
nokoļīties Atzīties izdarītajā
noskaldīt Atzīties izdarītajā
skaldīties Atzīties izdarītajā
koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā
kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli
līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam)
lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu
lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu
nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops
debeta avizo avizo par debeta darījumiem kontā
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada)
bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu
bīdināt Baidīt; biedināt, darīt uzmanīgu
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta)
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu
aturbināt Bakstot, rakņājot atdarīt
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
baltēt Balsināt, darīt baltu
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru
balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā
čūdarīnieši Baltinavas novada apdzīvotās vietas "Čūdarīne" iedzīvotāji
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums
avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu
ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm
tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus
diakonija Baznīcas labdarība, baznīcas sociālās aprūpes darbs
aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.)
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
aizberzēt Berzējot aizvērt, aizdarīt
nobružģāt Berzējot padarīt netīru
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu
attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu
vieglu roku bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt)
āpseļ āpseļiem bez domāšanas, kaut ko pavirši darīt
ar gariem zobiem bez intereses, ar nepatiku (ko darīt)
tāpatēm bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis)
zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt)
(ar) gariem zobiem bez spraiguma, negribīgi (ko darīt)
pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
ķezēties bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos)
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt
bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3)
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku)
preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem
biržas sanāksme biržas biedru un brokeru sapulcēšanās biržas zālē noteiktā laikā biržas darījumu slēgšanai
loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju
medio Biržas darījumu izpildes termiņš mēneša vidū (15. datumā)
norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli
biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus
norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem
kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam)
kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums
nebengesefte Blakus darījums, peļņa
jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku)
dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri
čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu
pļencēt bradāt pa ūdeni turp un atpakaļ vai darīt tur kaut ko citu
brāļamreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.)
brālimreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.); brāļamreize
komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi)
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības
samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku
bubelēt Burties un šo to darīt
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu
zaboboni burvestības izdarības un priekšmeti
iedaris Burvis, kas citiem var nodarīt ļaunu
neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu
bākšķis Burvju līdzeklis, kas nolikts ļauna darīšanai saviem kaimiņiem
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku
saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt)
pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
jemties būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko)
drīkstēt būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties
pērties kā pa pirti būt dažādu rūpju nomāktam, tik tikko spēt izdarīt vajadzīgo
būt uz strīpas būt gatavam, spējīgam ko darīt
izadoties būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts
būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt)
izdoties būt iespējamam kaut ko izdarīt, paveikt; būt iespējai kaut ko izdarīt
atmaksāties būt izdevīgi (kam ko darīt)
snaust būt neizdarīgam, neaktīvam; būt tādam, kam trūkst iniciatīvas
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem
domāt būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt)
attaisnot būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt
rosināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt)
kārdināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties)
urdīt būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt)
sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
liegt būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt)
ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
dzēst būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu
kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā)
mēgt būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt)
gulēt uz ausīm būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo
turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos)
nostundēt būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
dabūt būt spiestam (ko darīt, izjust)
paspēt būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības
durstīt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu
dziedināt būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām)
tiekties būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā)
svārstīties būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības
varēt būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast
spēt būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1)
atlikt būt tikai vienai iespējai (ko darīt)
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai
ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai
dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem
lūkot Censties (ko darīt, īstenot)
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība)
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt)
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt)
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
mēģinājums cenšanās ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi
mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.)
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
sieriša Ceremonija, izdarība
atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens)
atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst
izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām
platināt Cienāt, pielaidīgu darīt
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu
noslēgt cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū
aizslēgt cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas)
iedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes
sasprandzēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi
saspraņģēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu)
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt)
līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.)
ko nagi nes cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt)
no visa spēka cik vien spēka (ko darīt, veikt)
visā spēkā cik vien spēka (ko darīt, veikt)
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses
palaidnis cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis
nedarbnieks cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus
puņķutapa cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks
ienaidnieks cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu
garnadzis cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis
nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
zombijs cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju
nožēlnieks cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus
piršlis cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
noziedznieks cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1)
slepkava cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību
šausmonis cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu
varonis cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
vaininieks cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi
vainīgs cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi
briesmonis cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks
necilvēks cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3)
mazgātājs cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}
gramstīklis cilvēks, kas mēdz izdarīt sīkas zādzības
soloha cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt
nepratējs cilvēks, kas neprot (ko darīt)
veikalnieks cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem
brīnumdaris cilvēks, kas spēj darīt brīnumus
brīnumdarītājs cilvēks, kas spēj darīt brīnumus
maiseklis cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt
šeftinieks cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus
šeptnieks cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus
šeftmanis cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs
šeptmanis cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs
dublieris cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam)
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu
iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai
spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu
uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
nasks Čakls, izdarīgs, arī ātrs
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
aizsērt daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.)
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota
darbarokas Darba darītāji
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai
atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu
padarīšana darbība --> padarīt
atbalstīšana darbība vai bezdarbība, kas sekmējusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma
pārmeklēšana darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
humanizācija darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks
kolbierēt Darbības apzīmējums visādām izdarībām
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti
subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs
objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu
hronometrāžists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
hronometrists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
pamēgt Darboties, darīt
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu)
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu)
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem
prāgma Darbs, darīšanas
štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā
lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi
uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma
prezentāciju grafika darījuminformācijas, piemēram, produktu vai akciju cenas attēlojums diagrammās, nevis skaitļos
terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam
apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
tīra lieta darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem
simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma
biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos
konsensuāls līgums darījums, kas skaitās noslēgts ar vienošanās brīdi neatkarīgi no tā, vai abas puses to izpilda noslēgšanas brīdī vai vēlāk
aizdevums darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums
vienpusējs darījums darījums, kurā pietiek ar vienas puses gribas izpaudumu
platformu ekonomika darījumu modelis, kura centrā ir tiešsaistes platforma kā preču un pakalpojumu aprites vieta
sistemātiskais grāmatvedības ieraksts darījumu reģistrācija pa grāmatvedības kontiem
blēņoties darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu
vainu darīt darīt (kādam) ko ļaunu; kaitēt
krudīt darīt (kādam) pāri
jautrināt darīt (kādu) jautru
nest laimi darīt (kādu) laimīgu
nest nelaimi darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas
vābaļot darīt (kaut ko) bez prieka
kauties darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu)
žvidzināt darīt (ko) ātri
pušķot darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām)
ēnot darīt (ko) ēnainu (1)
košināt darīt (ko) košu, skaistu
maut darīt (ko) ļoti intensīvi
lažot darīt (ko) nekvalitatīvi
salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos
vēstīt darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt
ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas
izmēģināt darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
mēģināt darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
šeptēt darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties
dūmināties darīt (ko), radot daudz dūmu, pieļaujot, ka izplūst (kur) dūmi
spert soli darīt (ko), rīkoties (kā)
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
strādāt darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu)
pārdarīt darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna
uzbrūvēt darīt alu
asināt darīt asu (darba rīku, kam ir asmens); trīt
atkalēties darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu
junnēt darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu
marķēt darīt atšķirīgu ar kādu zīmi; iezīmēt (2)
gausīt darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt
balinēt darīt baltu, maigu, tīru; spodrināt, tīrīt
iebailēt darīt bažīgu
dakalēties darīt blēņas, būt nerātnam
blēžot darīt blēņas, muļķoties
rūmēt darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu)
pužināt darīt čauganu, irdenu; arī bužināt
daiļot darīt daiļu, patīkamu
gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu
plēsties darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu
kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu)
ročkāties darīt dažādus nenozīmīgus darbus
apdrošināt darīt drosmīgu
miekšēt darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu)
miekšķēt darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu)
duļķot darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā)
nogražot darīt ēverģēlības
lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi
družināt darīt gludāku, līdzenāku (koku)
gurdināt darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu
ildzināt darīt ilgāku; paildzināt
celt akmeni uz akmens darīt jebkuru citu darbu, tikai ne to kas tiek darīts, vai jādara
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt
darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
nodarboties darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam
kārināt darīt kārīgu
kaunot darīt kaunu, kaunināt
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām
neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi
ķeimurot darīt kaut ko nepareizi
plustinēt darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi
patapt darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām
kraistīt darīt kaut ko pavirši
debitēt darīt kaut ko pirmoreiz
ziegt darīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu
zapadlo darīt kaut ko sliktu
vaļīt darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt
pavirši darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
ēst ar ēšanu darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi
cīnīties darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām
svīst darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli
izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību
steigties darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk
aumoņām darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā
aumoņiem darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā
ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi
ielikt (arī atdot) (visu) sirdi (arī visus spēkus) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni
muļļāt darīt ko gausi, neveikli, niekoties
muļļāties darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties
darīties darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko)
ķēmoties darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
norīt dzīvu vardi darīt ko ļoti nepatīkamu
kankaroties darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu)
ķēmoties darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties
lēkt pār ilksi darīt ko negaidītu, nepieņemamu
ķēpāties darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt
grābstīties pa tukšu darīt ko nevajadzīgu, lieku
pisties darīt ko neveikli, kavējoties
atjādelēt darīt ko nezajadzīgu, bezjēdzīgu
staigāt uz galvas darīt ko pārgalvīgu
stāvēt kaut vai uz galvas darīt ko pārgalvīgu
staigāt uz rokām darīt ko pārgalvīgu, neiespējamu
iet parasto(s) ceļu(s) darīt ko pierastā, ierastā veidā
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi
līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt
bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt
mudžināties darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi
čubināties darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni
šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
kropļot darīt kroplu (1)
kropļot darīt kroplu (2)
kropļot darīt kroplu (3)
labdarīt darīt labu citam un vispār darīt labu
sacīlināt darīt lepnu, uzpūtīgu, augstprātīgu
pakaļdarīt darīt līdzīgi (kam citam)
rakt kapu darīt ļaunu (parasti citam)
rakt kapu (kādam, kaut kam) darīt ļaunu, apzināti kaitēt
maidzināt darīt maigāku
apmiegot darīt miegainu
bašķoties darīt muļķības
āzoties darīt muļķības, būt nerātnam
bļederēt darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas
blēņoties darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
izbuldurēties darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties
pušierēt darīt neglītu, neizskatīgu
krumpāt darīt negludu, burzīt
jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
jūdīt darīt nemierīgu
bašoties darīt neprātības
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt
miglot darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu)
murdināt darīt netīru (šķidrumu); duļķot (ūdeni)
peckoties darīt netīru darbu, smuļļāt
cūkāt darīt netīru, notraipīt
vārtīt darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu
leskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
loskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
šmullēt darīt netīru; traipīt
ķeskāt darīt netīru; traipīt, ziest
ķockāt darīt netīru; traipīt, ziest
niknot darīt niknu
palaidņoties darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties
abužāt darīt pāri
apbužāt darīt pāri
apkrāmēt darīt pāri
noraudzīt darīt pāri
ēdināt darīt pāri (kādam)
pieskarties darīt pāri (kādam)
lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses
abižot darīt pāri; kaitēt
kārties darīt pašnāvību pakaroties
iepazīstināt darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu)
nest darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu)
pļekstināt darīt plakanu plikšķinot; arī plikšķināt
plāt darīt plānāku, placināt; darot plānāku, placinot, veidot (ko)
jundēt darīt plaši zināmu
popularizēt darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus
apriebināt darīt pretīgu, derdzīgu
īdzināt darīt pretīgu, rūgtu
aizpriecināt darīt priecīgu
apremināt darīt remdenu
apretināt darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru
atraisīt mēli kādam darīt runīgu, rosināt uz runāšanu
balināties darīt sevi baltu, tīru
smērēties darīt sevi netīru
smaržoties darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem)
vargaņiķ darīt slēptus darbus
maiņāt darīt smagu darbu
grūtināt darīt smagu, apkraut
ķēmot darīt smieklīgu; muļķot
mērkaķot darīt smieklīgu; muļķot
mopsēt darīt smieklīgu; muļķot, izjokot
atspirdzināt darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli)
gārbāt darīt steidzamu darbu
nīt darīt sviestu ķērnē
badēties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
badīties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
ieildzināt darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst
slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos)
mazgāt darīt tīru ar ūdeni un citiem līdzekļiem un paņēmieniem
izdarīt darīt un pabeigt darīt
padarīt darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1)
vieglināt darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi)
dublēt darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem)
atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties
gatavoties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt)
taisīties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1)
posties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1)
taisīties darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.)
taisīties darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības)
staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
jodzināt darīt zināmu
izziņot darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās)
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā
paust darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās
pieteikt karu darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu)
teikties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1)
sacīties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1)
stāstīt darīt zināmu (ko) mutvārdiem
stāstīt darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā
paust darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē
klajā darīt zināmu (ko); kļūt zināmam
nākt klajā darīt zināmu (ko); kļūt zināmam
sludināt darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski
izplatīt darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem)
kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
atklāt sevi darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot)
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu
izspožināt darīt zināmu un novērst
nest darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu)
atsegt darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus)
paudēt darīt zināmu, izsludināt
atsaukt darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā)
vēstīt darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā
laist darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas)
uzrādīt darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.)
dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts
muķīt darīt, veidot
ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
nomen agentis darītājlietvārds
apsēklotājs darītājs --> apsēklot
ārdītājs darītājs --> ārdīt
attēlotājs darītājs --> attēlot
baidētājs darītājs --> baidīt
baidītājs darītājs --> baidīt
cēlējs darītājs --> celt
cepējs darītājs --> cept
cirtējs darītājs --> cirst
dalītājs darītājs --> dalīt
dīdītājs darītājs --> dīdīt
dīrātājs darītājs --> dīrāt
devējs darītājs --> dot
drupinātājs darītājs --> drupināt
dublētājs darītājs --> dublēt
dūrējs darītājs --> durt
grābējs darītājs --> grābt
grāvējs darītājs --> graut 1
grauzējs darītājs --> grauzt
grebējs darītājs --> grebt
griezējs darītājs --> griezt 2
grozītājs darītājs --> grozīt
grūdējs darītājs --> grūst
gubotājs darītājs --> gubot
iebraucējs darītājs --> iebraukt
iegaismotājs darītājs --> iegaismot
iekarotājs darītājs --> iekarot
iekrāvējs darītājs --> iekraut
iemetējs darītājs --> iemest
ienācējs darītājs --> ienākt
ierādītājs darītājs --> ierādīt
ierāvējs darītājs --> ieraut
iestādītājs darītājs --> iestādīt
irdinātājs darītājs --> irdināt
izcēlājs darītājs --> izcelt
izcirtējs darītājs --> izcirst
izgudrotājs darītājs --> izgudrot
izkaisītājs darītājs --> izkaisīt
izkliedētājs darītājs --> izkliedēt
izkrāvējs darītājs --> izkraut
izlēcējs darītājs --> izlēkt
izlīdzinātājs darītājs --> izlīdzināt
izlīdzējs darītājs --> izlīgt
izlicējs darītājs --> izlikt
izmēģinātājs darītājs --> izmēģināt
izmeklētājs darītājs --> izmeklēt
izmetējs darītājs --> izmest
iznēsātājs darītājs --> iznēsāt
iznīcinātājs darītājs --> iznīcināt
izpūtējs darītājs --> izpūst
izsaucējs darītājs --> izsaukt
izspiedējs darītājs --> izspiest
izsūcējs darītājs --> izsūkt
izsviedējs darītājs --> izsviest
izšķīrējs darītājs --> izšķirt
izteicējs darītājs --> izteikt
izvadītājs darītājs --> izvadīt
jaucējs darītājs --> jaukt
kairinātājs darītājs --> kairināt
kapātājs darītājs --> kapāt
kāpelētājs darītājs --> kāpelēt
kāpinātājs darītājs --> kāpināt
kāpējs darītājs --> kāpt
kārējs darītājs --> kārt, pakārt
kaucējs darītājs --> kaukt
kāvējs darītājs --> kaut
klabinātājs darītājs --> klabināt
klauvētājs darītājs --> klauvēt
klejotājs darītājs --> klejot
klusētājs darītājs --> klusēt
klusinātājs darītājs --> klusināt
kniedētājs darītājs --> kniedēt
kodinātājs darītājs --> kodināt 1 (1)
kompostieris darītājs --> kompostrēt
kompostrētājs darītājs --> kompostrēt
kondicionētājs darītājs --> kondicionēt
kopētājs darītājs --> kopēt
kopējs darītājs --> kopt
krāsotājs darītājs --> krāsot
kratītājs darītājs --> kratīt
krāvējs darītājs --> kraut
kritizētājs darītājs --> kritizēt
kulstītājs darītājs --> kulstīt
kurinātājs darītājs --> kurināt
kūrējs darītājs --> kurt
ķērājs darītājs --> ķert
ķērējs darītājs --> ķert
lāpītājs darītājs --> lāpīt
lasītājs darītājs --> lasīt
lauzējs darītājs --> lauzt
lēkšotājs darītājs --> lēkšot; auļotājs
lēcējs darītājs --> lēkt
liecējs darītājs --> liekt
lējējs darītājs --> liet
lietētājs darītājs --> lietēt
licējs darītājs --> likt 1
lingotājs darītājs --> lingot
līdējs darītājs --> līst
lobītājs darītājs --> lobīt
locītājs darītājs --> locīt 1
maisītājs darītājs --> maisīt
māvējs darītājs --> maut
mazinātājs darītājs --> mazināt
meklētājs darītājs --> meklēt
mērītājs darītājs --> mērīt
mērotājs darītājs --> mērot
metējs darītājs --> mest
mēzējs darītājs --> mēzt
mīdītājs darītājs --> mīdīt
miecētājs darītājs --> miecēt
mīkstinātājs darītājs --> mīkstināt
mīlētājs darītājs --> mīlēt
mīņātājs darītājs --> mīņāt; mīdītājs
minējs darītājs --> mīt
mijējs darītājs --> mīt (2)
modelētājs darītājs --> modelēt
mulčētājs darītājs --> mulčēt
murrātājs darītājs --> murrāt
nēsātājs darītājs --> nēsāt
nesējs darītājs --> nest
nirējs darītājs --> nirt
nodevējs darītājs --> nodot
noņēmējs darītājs --> noņemt
novācējs darītājs --> novākt
ņēmējs darītājs --> ņemt
oksidētājs darītājs --> oksidēt
paātrinātājs darītājs --> paātrināt
pacēlējs darītājs --> pacelt
padevējs darītājs --> padot
padziļinātājs darītājs --> padziļināt
pagarinātājs darītājs --> pagarināt
palaidējs darītājs --> palaist
palēninātājs darītājs --> palēnināt
papildinātājs darītājs --> papildināt
pārcēlējs darītājs --> pārcelt
pārrakstītājs darītājs --> pārrakstīt
pārslēdzējs darītājs --> pārslēgt
pārtraucējs darītājs --> pārtraukt
pārtvērējs darītājs --> pārtvert
pastiprinātājs darītājs --> pastiprināt
pavadītājs darītājs --> pavadīt
pavedējs darītājs --> pavest
pazinējs darītājs --> pazīt
peldētājs darītājs --> peldēt
pelnītājs darītājs --> pelnīt
perētājs darītājs --> perēt
perforētājs darītājs --> perforēt
pērējs darītājs --> pērt
pestītājs darītājs --> pestīt (2)
piedzīvotājs darītājs --> piedzīvot
piegriezējs darītājs --> piegriezt 2
piekritējs darītājs --> piekrist 3
pielīdējs darītājs --> pielīst
piesēdētājs darītājs --> piesēdēt
piespiedējs darītājs --> piespiest
pildītājs darītājs --> pildīt
pilinātājs darītājs --> pilināt
pinējs darītājs --> pīt
planētājs darītājs --> planēt 2
plēsējs darītājs --> plēst
prasītājs darītājs --> prasīt
preparētājs darītājs --> preparēt
purpinātājs darītājs --> purpināt
putotājs darītājs --> putot
putrotājs darītājs --> putrot
rabātājs darītājs --> rabāt
rādītājs darītājs --> rādīt
raidītājs darītājs --> raidīt
rakstītājs darītājs --> rakstīt
raksturotājs darītājs --> raksturot
racējs darītājs --> rakt
rausējs darītājs --> raust
rāvējs darītājs --> raut
ravētājs darītājs --> ravēt
reducētājs darītājs --> reducēt
regulētājs darītājs --> regulēt (1)
reizinātājs darītājs --> reizināt
remontētājs darītājs --> remontēt
retinātājs darītājs --> retināt
rikšotājs darītājs --> rikšot
rosinātājs darītājs --> rosināt
rubrikators darītājs --> rubricēt
rūcējs darītājs --> rūkt
runātājs darītājs --> runāt
rušinātājs darītājs --> rušināt
sacerētājs darītājs --> sacerēt
sacītājs darītājs --> sacīt
sadalītājs darītājs --> sadalīt
saiņotājs darītājs --> saiņot
saņēmējs darītājs --> saņemt
satvērējs darītājs --> satvert(1)
saucējs darītājs --> saukt
savācējs darītājs --> savākt
savienotājs darītājs --> savienot
savilcējs darītājs --> savilkt
sērotājs darītājs --> sērot 1
sērotājs darītājs --> sērot 2
sējējs darītājs --> sēt
sējējs darītājs --> siet
signalizētājs darītājs --> signalizēt
sijātājs darītājs --> sijāt
sildītājs darītājs --> sildīt
sirotājs darītājs --> sirot
sitējs darītājs --> sist
skaitītājs darītājs --> skaitīt
skaitļotājs darītājs --> skaitļot
skalotājs darītājs --> skalot
slāpētājs darītājs --> slāpēt
slaucējs darītājs --> slaukt
slēdzējs darītājs --> slēgt
slidotājs darītājs --> slidot
sludinātājs darītājs --> sludināt
smalcinātājs darītājs --> smalcināt
smēlējs darītājs --> smelt
smidzinātājs darītājs --> smidzināt
smējējs darītājs --> smieties
soļotājs darītājs --> soļot
spīdzinātājs darītājs --> spīdzināt; mocītājs
spiedējs darītājs --> spiest
spodrinātājs darītājs --> spodrināt
spolētājs darītājs --> spolēt
spridzinātājs darītājs --> spridzināt
spriegotājs darītājs --> spriegot
spriedējs darītājs --> spriest
sprīžotājs darītājs --> sprīžot
staigātājs darītājs --> staigāt
stīgotājs darītājs --> stīgot
strēbējs darītājs --> strēbt
strīdinieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
strīdnieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
stūmējs darītājs --> stumt
sūcējs darītājs --> sūkt
svērējs darītājs --> svērt
šāvējs darītājs --> šaut
šķīdinātājs darītājs --> šķīdināt
šķirotājs darītājs --> šķirot
šķirstītājs darītājs --> šķirstīt
šķīvotājs darītājs --> šķīvot
taurētājs darītājs --> taurēt
tecinātājs darītājs --> tecināt 1
teicējs darītājs --> teikt
tēlotājs darītājs --> tēlot
tēsējs darītājs --> tēst
tinējs darītājs --> tīt
turētājs darītājs --> turēt
tvērējs darītājs --> tvert
urbējs darītājs --> urbt
uzņēmējs darītājs --> uzņemt
uzsitējs darītājs --> uzsist
uztvērējs darītājs --> uztvert (1)
vadātājs darītājs --> vadāt
vagotājs darītājs --> vagot
vajātājs darītājs --> vajāt
valdītājs darītājs --> valdīt
vālotājs darītājs --> vālot
vārdotājs darītājs --> vārdot (2)
vārītājs darītājs --> vārīt
vaskotājs darītājs --> vaskot
veidotājs darītājs --> veidot
vēmējs darītājs --> vemt
vērpējs darītājs --> vērpt
vērtētājs darītājs --> vērtēt
vēstītājs darītājs --> vēstīt
vilcējs darītājs --> vilkt
virpotājs darītājs --> virpot
vizitētājs darītājs --> vizitēt
voltižētājs darītājs --> voltižēt
ziemotājs darītājs --> ziemot
zilinātājs darītājs --> zilināt
žāvētājs darītājs --> žāvēt
žņaudzējs darītājs --> žņaugt
bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu
noēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
(no)ēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
apbārt daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu)
nobezdēties daudz bezdot padarīt smirdīgu
sadrillēt daudz lietojot padarīt neasu
izdrillēt daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt
pieraudāt daudz raudot, padarīt slapju (ko)
piekladzināt daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.)
atmīt daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt
sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
dicelēt daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto
atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu
apslaukt Daudzus apkrāpt kāršu spēlē vai veikalnieciskos darījumos
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu)
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā
sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.)
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt)
ar abām rokām dedzīgi, ļoti intensīvi (darīt ko)
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru
brendīnmeistars Degvīna darītājs
brendvīnmeistars Degvīna darītājs
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava
dēlamreize Dēla reize (ko darīt)
delikvents Delikta izdarītājs
montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe
kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
Bakhs Dionīsa vārds romiešu mitoloģijā - vīna darīšanas dievs
darāms divd. --> darīt
absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju
noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā
dajoš Dod! Gādā! Sāc (ko darīt)!
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt)
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts
licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt
attaisnojuma dokuments dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību
padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere
kukuļāt dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs
pilnvarot dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru
atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt)
atļaut dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko)
ļaut dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt)
pilnvarot dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt)
ieteikt dot padomu, ierosināt (ko darīt)
ievēlēt dot padomu, ierosināt (ko darīt); [ieteikt]{s:2380}
iesacīt dot padomu, ierosināt (ko darīt); ieteikt (1)
sankcionēt dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu)
piekrist dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt
apsolīt dot solījumu (ko paveikt, izdarīt)
apsolīties dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt)
parādīt dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.)
rēgoties draiskoties, darīt blēņas
draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt
nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu
digitālā druka drukas veids, kurā informācija no datora tiek novadīta uz iespiedmašīnu un uzreiz nonāk uz papīra līdzīgi tam, kā tas notiek, lietojot printeri; katrs novilkums tiek veidots no jauna, tādēļ tajā ir iespējams izdarīt izmaiņas
kramstīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
kramtāt Drupināt, saēst; darīt sāpes
kramtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
krimtelēt Drupināt, saēst; darīt sāpes
krimtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu
atdurt Durot padarīt neasu
atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes
atdurstīt Durstot padarīt neasu
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu)
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu
pļūtīt Dzērumā izstāstīt par izdarīto noziegumu
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1)
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt)
cacoethes dziņa darīt ko neieteicamu
mietavas Dzīres nosvinot maiņas darījumu
mītības Dzīres pēc noslēgta maiņas darījuma
forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko
sēdēt uz mūrīša dzīvot bezdarbībā, neko nedarīt
mizāt Ēdot, parasti ko skābu, darīt (zobus) jūtīgus
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus)
Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas)
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas)
satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā
kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus
e-darījumi Elektroniskie darījumi - uzņēmējdarbības vadīšana, izmantojot internetu
kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju
pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu
vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
vicot Enerģiski darīt
valcīt Enerģiski kaut ko darīt
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko)
operatīvs Enerģisks, aktīvs, izdarīgs
ekts Enerģisks, drošs, veikls, arī uzņēmīgs, izdarīgs
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, izdarīgs cilvēks
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, izdarīgs
zellīgs Enerģisks, izdarīgs; trakulīgs
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni
feci, quod potui, faciantmeliora potentes esmu darījis, ko varēju, kas var, lai dara labāk
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli)
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem
aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj; paslepeni darījumi
riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija)
kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
komercija Finansiāli, gk. tirdznieciski darījumi; tirdzniecība (parasti lielā apjomā)
riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus
aizņemšanās Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi
atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām
pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
starpniekfirma firma, kas palīdz kārtot darījumus
cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo
biržas brokers fiziskā vai juridiskā persona (brokeru kantoris), kas veic biržas darījumus, saņemot par to komisijas atlīdzību; brokers var kļūt par biržas biedru, iegādājoties biržas akcijas
darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu
civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta
civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju
biržas apmeklētāji fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvji, kuriem ir tiesības apmeklēt biržas sanāksmes, bet nav tiesību veikt biržas darījumus
flegma Flegmātisks cilvēks; lēns, neizdarīgs cilvēks
sākotnējais pamatfonts fonts, ko tekstu apstrādes programmas automātiski izmanto visu dokumentu veidošanai, ja lietotājs nav izdarījis citu izvēli
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
kirīgramma Fotogrāfisks uzņēmums, kas izdarīts, iedarbojoties ar rādija emanāciju
atticināt gādāt, darīt, lai noderētu, būtu tieši laikā
konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
principāls Galvenais darījuma dalībnieks
revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās
atlīdzība Gandarījums
atmaksa Gandarījums
satisfactio Gandarījums
atlīdzināt Gandarīt
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi)
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.)
gana darīts gandarīts
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums
ciganskaja igla garš īlens miesas bojājumu un slepkavību izdarīšanai
rīkošanās gatavošanās (kam), taisīšanās (ko darīt)
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt)
dzirties Gatavoties (ko darīt)
grasīties Gatavoties (ko darīt)
rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību)
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt
rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt)
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs
lēkans Gatavs, gribīgs ko darīt
lēkatns Gatavs, gribīgs ko darīt
tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties
lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1)
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus)
Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju
plicināt Gludināt, padarīt gludu
murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks
pienpuika Gļēvs, neizdarīgs, neizveicīgs jaunietis
bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
bruljons Grāmata tirdzniecībā, kurā īsi, piezīmju veidā ieraksta dienas darījumus
aktu grāmatas grāmatas, kurā notāri ieraksta aktus un darījumus
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu
formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu
divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci
mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās)
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt)
Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā
atgriezt Griežot padarīt neasu
aizagriezties Griežot tikt aizdarītam
nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju)
kukšāt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt
kuksēt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt
kuksēties Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt
kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to)
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt)
taisīt veikalu gūt sev labumu, peļņu no kāda darījuma (_bieži_ ar negodīgiem līdzekļiem)
inversors Ģeometrijā - aparāts, kas ļauj ar lodīšu mehānisma palīdzību izdarīt inversiju - attēlot riņķa iekšpusi par ārpusi un otrādi
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu
vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti
ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē)
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu
apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku)
kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1)
atļauties iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties)
atsasmelīties Iedrošināties ko darīt
atsavažīties Iedrošināties ko darīt
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt
līkapa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
līkopa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
līkupa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt)
burtumetis Iegriezumu izdarītājs burtu kokos – norēķinu veicējs
investitors Ieguldītājs, persona, kas izdarījusi investīciju
stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
iemanīties iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi
sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
izmācīt Iemācīt (ko darīt)
damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt)
piešauties iemācīties, kā kaut ko darīt
mašot Iemaksāt vai ziedot labdarības mērķiem
apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu)
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to
salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt)
predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību)
aizstrāzdāt Iepriekš padarīt
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā)
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.)
hronoloģiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti saimniecisko darījumu reģistrācijas žurnālā dienu un mēnešu secībā, bet atsevišķas dienas ietvaros - darījumu kārtas numuru secībā
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku
iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt)
aizslēgs ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas
mēlīte ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu
āmurs ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē)
zveltnis ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu
skrembleris ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt)
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1)
izaicinājums ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos
iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā
pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
sasasākties iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem
iemuļļāt iesākt (ko darīt), bet nepabeigt
ietaisīties iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt)
iecūkāt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
ieķēzīt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
iedarīt iesākt darīt, bet nepabeigt
pieķerties iesākt darīt, veikt (ko)
iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi
iesataisīties iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt
šušērne Iesala darītava
iedars Iesala mīkla alus darīšanai
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu
pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas
riska novērtēšana iespējamības prognozēšana, kad klientam vai citai personai varētu tikt nodarīts kaitējums
izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai
dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties)
unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni)
iešpricēt Iešļircināt; izdarīt injekciju
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku
iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms
aizgrieznis Ietaise, ierīce (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai
sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt
dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā
obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu
nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu
iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu
dubls Ikviens kāda kadra uzņēmums, kas izdarīts, neapstādinot kameru
izjaukties ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt
nokulties ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu)
aizbļaut ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
knosīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
knozīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
sēdēt ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī
knosāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
knūzāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
izķibelēties ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu
klapatāties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
klapatoties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
nosaklapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām
klapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām
vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
izjoksīties ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
izklapatāties ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot
nomuļļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
noķērnāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3)
noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
sadarīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim)
nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
nodīdīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst)
noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.)
nobakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko)
izriebties ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
izdarīties ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus)
izķīpāties ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties
izadarities ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus
izblēņoties ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
izčopāties ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
izsmurgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties
noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
noslaucīt ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu
noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
novalkāt ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus)
izčammāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
izčommāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
izvicoties ilgāku laiku, intensīvi ko darīt
noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu)
nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt
noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko)
tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu)
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli)
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
impets Impulss izdarīt izvēli
prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās
sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus
klīringa centrs institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu
norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem
centrālais darījumu starpnieks institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus
miotoms instruments miotomijas izdarīšanai
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors)
grazāt Intensīvi (ko) darīt
mizāt Intensīvi (ko) darīt
zēvelēt Intensīvi (ko) darīt
vālēt Intensīvi (ko) darīt (piemēram, pļaut, kult)
mizāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt
rabāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt
hujārīt intensīvi darīt (kaut ko), veikt darbības (ar kaut ko)
vārīt Intensīvi darīt (ko)
sasajemties Intensīvi sākt (ko darīt)
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu)
štuks Interesants notikums vai izdarība; joks
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu
biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.)
zīmognodeva Īpaša valsts nodeva, ko iekasē par dokumentu noformēšanu civiltiesiskos darījumos
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu)
jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija
centība īpašība, kas piemīt cilvēkam, kas nepadodas, tiecoties uz mērķi, pūlas (ko) sasniegt, izdarīt pēc iespējas labāk, vairāk, kārtīgāk
atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) ir labi (ko darīt)
kas vainas (ko (ne) darīt) ir labi (ko darīt)
ērdināt Irdināt, darīt brīvāku, vaļīgāku
izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni)
piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt
atspējošana īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības
nozibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
nožibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
nožvibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
nepakustināt ne mazo pirkstiņu it neko nedarīt
nepakustināt ne pirkstu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko)
nepakustināt ne pirkstiņu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko)
neiemērkt ne pirkstu ūdenī it neko nedarīt, nestrādāt
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību
izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību
apgrieziens Izdarība; notikums
grazīšanās Izdarības
asais Izdarīga persona
pasašiverēties Izdarīgi, čakli padarboties, pastrādāt
izrīcīgs Izdarīgs
pravārns Izdarīgs
žaburis Izdarīgs cilvēks
žaburs Izdarīgs cilvēks
zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns)
žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns)
žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots
velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis
fikss Izdarīgs, veikls
izdare Izdarīšanās, izrīkošanās; izdarība
izdabāt Izdarīt
iztaisīt Izdarīt (2)
operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju
perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiju
rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju
sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru 2(1)
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.)
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti
dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu)
nošancēt Izdarīt (ko izveicīgu, arī blēdīgu)
nolīferēt Izdarīt (ko nelegālu, neatļautu)
iečudīt Izdarīt (ko) jocīgu, smieklīgu
palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.)
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama)
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu)
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu)
pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu)
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam)
izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu
izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu
davīt Izdarīt (uz kādu) spiedienu
izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas
taisīt eņģelīšus izdarīt abortu
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām)
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām)
analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
trahnuķ Izdarīt ar kādu dzimumaktu
subtrahēt Izdarīt atņemšanu
noelpāt Izdarīt atsevišķu elpas vilcienu
noblēdīties Izdarīt blēdību
sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties
čakarēt Izdarīt dzimumaktu
hariķ Izdarīt dzimumaktu
hoļiķ Izdarīt dzimumaktu
otžarivaķ Izdarīt dzimumaktu
perepihnutsja Izdarīt dzimumaktu
pjaļiķ Izdarīt dzimumaktu
pomaratsja Izdarīt dzimumaktu
razmagņitsja Izdarīt dzimumaktu
škvoriķ Izdarīt dzimumaktu
šmonatsja Izdarīt dzimumaktu
švoriķ Izdarīt dzimumaktu
trahnutsja Izdarīt dzimumaktu
zaduķ Izdarīt dzimumaktu
žariķ Izdarīt dzimumaktu
pāroties Izdarīt dzimumaktu (par dzīvniekiem)
aplekt Izdarīt dzimumaktu (par dzīvnieku tēviņiem)
eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1)
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.)
ieduņķīt Izdarīt grūdienu (ar neasu priekšmetu)
murskuļoties Izdarīt haotiskas, spējas kustības, blīvēties
ieelpot Izdarīt ieelpu
immatrikulēt Izdarīt immartikulāciju, ierakstīt martikulā
immitēt Izdarīt immisiju
indosēt Izdarīt indosamentu
ingrosēt Izdarīt ingrosāciju, nodrošināt
sašpricēt Izdarīt injekciju; potēties
izelpot Izdarīt izelpu
atklāt Ameriku izdarīt jaunus atklājumus, pateikt ko jaunu (biežāk nolieguma teikumos)
bazarovaķ Izdarīt kabatzādzības tirgū
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu)
izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot
samuļķoties Izdarīt kādu muļķību
izkastrēt Izdarīt kastrāciju
dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam
otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu
noziegties izdarīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot
pāriet Rubikonu izdarīt ko izšķirošu, negrozāmu
sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu
krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam
nostrādāt (kādu) numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu
izspēlēt numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu
nogāzt podu(s) Izdarīt ko neparastu, īpatnēju
iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties
piedarīt Izdarīt ko nevēlamu
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu
savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas
salaist dēlī (kaut ko) izdarīt ko tādu, kas neļauj panākt vēlamo
pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
kolektivizēt Izdarīt kolektivizāciju
konvertēt Izdarīt konversiju (2)
runcāt izdarīt kopošanos
iztaisīt kantori izdarīt krāpšanu
izčūrāties izdarīt laicīgi; iztūļāties
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas)
izmanevrēt Izdarīt manevru
masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai)
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem)
štelpe Izdarīt nelikumīgu darījumu
čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem)
ģelaķ pogodu izdarīt noziegumu
srabotaķ ģelo izdarīt noziegumu
rabotaķ Izdarīt noziegumu
zakontoriķ Izdarīt noziegumu
zaļepiķ Izdarīt noziegumu
zamasķiriķ Izdarīt noziegumu
ietrāpīt Izdarīt pa prāta (kādam)
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko
atpalīdzēt Izdarīt pakalpojumu pretī
izplencēties Izdarīt palaidnības
nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas
nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu
pielikt sev roku izdarīt pašnāvību
pacelt roku pret savu dzīvību izdarīt pašnāvību
pacelt roku (pret sevi) izdarīt pašnāvību
pielikt roku (sev) izdarīt pašnāvību
pasadarīties Izdarīt pašnāvību
braukties nost izdarīt pašnāvību, metoties zem transportlīdzekļa
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām
likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus
(uz)likt punktu uz i izdarīt pēdējos precizējumus
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izpreparēt Izdarīt preparēšanu
nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku
punktēt Izdarīt punkciju
reveransēt Izdarīt reveransu
izrevidēt Izdarīt revīziju
pārjemt Izdarīt revīziju
roķēt Izdarīt rokādi
roķēties Izdarīt rokādi
pavilkt svītru izdarīt secinājumu (par ko)
apsagrābāties Izdarīt sīku zādzību
uzšņaukt Izdarīt sitienu
uzventēt Izdarīt sitienu
skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot)
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
presingot Izdarīt spiedienu, cieši sekot, mīt uz papēžiem
izspļaut Izdarīt spļāvienu
nospļauties Izdarīt spļāvienu
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem)
izšaut Izdarīt šāvienu
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk; iztapt, izpatikt
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī
iegūt laiku izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam)
sagatavoties izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
apzagt Izdarīt zādzību
apzagties Izdarīt zādzību
smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
rokas (arī nagus) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
izdirbt Izdarīt, izpildīt
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto)
tencināt Izdarīt, izturēt
paklausīt izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
(no)nākt pie secinājuma izdarīt, izveidot secinājumu
nākt pie secinājuma (arī slēdziena) izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu)
(no)nākt pie slēdziena izdarīt, izveidot slēdzienu
inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu
izveikt Izdarīt, pabeigt
saspalot izdarīt, pabeigt (darbu)
palaist pirkstus Izdarīt, parasti sīku, zādzību
pārkost cietu riekstu izdarīt, pārvarēt ko grūtu
izkrāmēties Izdarīt, paveikt (dažādus saimniecības darbus)
pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus)
izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties
nomanīties Izdarīt, paveikt ar sevis apmānīšanu, pašapmānu
pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt
apridāties Izdarīt, paveikt visu vajadzīgo
notaisīt Izdarīt, paveikt; arī izveidot
sašustīt Izdarīt, savaldīt
nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt
izgājums izdarīts gājiens, pastaiga
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt)
brāga Izejvielu maisījums degvīna, alus u. tml. darīšanai
nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu)
izmundīt Izgrambāt, padarīt nelīdzenu
izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu)
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu
nogāzt podu izjokot kādu vai izdarīt ko neparastu un jocīgu
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt)
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt)
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu)
priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa; šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku
izlopot Izkropļot, padarīt neglītu
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt
izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu)
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs
pasaprasīties Izlūgties atļauju ko darīt
atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā); izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt)
izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu
izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu
iztaisīt no kāda lietas koku izmācīt par prasmīgu darba darītāju
iztaisīt no kāda lietaskoku izmācīt par prasmīgu darba darītāju
nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu
atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā
uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt
izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu
triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu
notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā
padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu)
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
sakārdināt izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt)
apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
iedvesmot izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam)
gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu)
sadrošināties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
sadūšoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
sasparoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt)
pierīkot Izrīkot, likt darīt
aizsacīties Izsacīties, ierunāties, izdarīt īsu piezīmi
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu)
sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl
čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts
zasķekļiķ Izsist stiklu, izdarīt zādzību pa logu
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos)
palādīties izskatīties jauki, padarīt sevi jaukāku
eliminēt Izslēgt; novērst; izdarīt elimināciju
iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu)
atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu
piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties
piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt)
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt)
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko)
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties
noskandināt Izteikt, darīt zināmu
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem)
vēlējums izteikums, ar kuru aicina vai liek (ko) darīt
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu
atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku)
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt)
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko)
valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas)
aizģērbt Izvārītai putrai pievienot piedevas; aizdarīt
masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt
žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt
noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt
sasataisīties izveidot (pārus), lai varētu ko darīt, strādāt u. tml.
izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai)
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski; parasti tā ir visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis kādā izvēlnē vai sarakstā
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2)
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu)
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu)
meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts
stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.)
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu
potļavāt jaukt; nekārtīgi darīt
ķēbaroties Jaukties citu darīšanās
bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās
līst vidū jaukties citu sarunās, darīšanās
bāzt degunu otra kāpostos jaukties otra lietās, darīšanās
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
guldāmais pāris jaunais pāris, kas kāzu naktī tiek guldīts ar dažādām tradicionālām izdarībām
MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība
publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai
starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā
tranzakcija Jebkura veida darījums ar maksājumu karti
arlekināde Jokdarība, ākstīšanās
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības
kumēdīni Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības
mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties
cirks Joks, interesants, smieklīgi jocīgs gadījums, izdarība
cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
fraktēšana Jūras transportdarījumu noslēgšana
ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā
starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem
rekvizīts Juridiski nepieciešams (dokumenta, darījuma) elements
cesija Juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai
juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
ērzeliski Kā ērzelis (darīt)
reize kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties); kārta (2)
ziņošana kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā
mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
inkriminēšana kāda noziedzīga nodarījuma piedēvēšana apsūdzētajam juridiskos aktos, atbilstoši likumā paredzētajam nozieguma sastāvam
apstrīdamība kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu
akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu
uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā
institucionalizēt kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4)
hibrīdkarš kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu
čepēsls kāds, kas grib otram pāri darīt
mirma kāds, kas nekā nevar ne izdarīt, ne izrunāt
vīžņa kāds, kas vīžo ko darīt
ierosinātājs kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt
piršķa kāds, kurš neko nevar izdarīt un netur savus solījumus
plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu
zibsenis kāds, kurš visu dara ļoti steigā; kāds, kurš steidzas jebko izdarīt, bet neko nesasniedz
stereotipizēt kādu darbību padarīt stereotipisku (1)
privatizēt kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā
imediātizēt kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu
profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi
damnifikācija kaitēšana, zaudējumu nodarīšana; mantas zaudēšana
appeisēt Kaitēt, nodarīt zaudējumus (lielā apmērā)
iebādēt Kaitēt; nodarīt ļaunu
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to)
izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala)
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi
karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces kara radītais posts, nodarītie zaudējumi
kārība Kāre (ko darīt)
kārums Kāre (piemēram, ko darīt)
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu
likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti)
vidējā kārta kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā); [medijs]{e:56835}
pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt
bīdīt Kārtot (piem., darīšanas, eksāmenus)
bīdīt lietas kārtot darīšanas
nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu)
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus)
riktēties Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei)
kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu)
zaudējumu atlīdzība katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis
sakaunēt kaunu darīt
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu
izskaidrošana kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu
usmaša kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
uzmaša kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
uzmašs kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
uzmata kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
beidzenīte kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts
fadi kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā
skrebelēt kaut ko ātri un pavirši darīt
skrebelēties kaut ko ātri un pavirši darīt
vonckāt kaut ko ātri, enerģiski darīt
sapuģīt kaut ko darīt
sapuģot kaut ko darīt
vanckāt kaut ko darīt
spausties kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu
lupīt kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā
reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi
tvāpuļot kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas
tumuļāt kaut ko darīt neveikli un lēnām
jēglot kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties
bīdelēt kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām
sapiršļāt kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
lēļot kaut ko lēnām darīt
nosliekot kaut ko lēnām darīt
cēbarāties kaut ko lēni un neveikli darīt
kuturņāt kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties
atturēties kaut ko nedarīt
ķēpt kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt
noņorgāt kaut ko netīri, neglīti darīt
tumaļāties kaut ko neveikli darīt
tumuļoties kaut ko neveikli darīt
gumzāties kaut ko neveikli darīt, slinkot
pļūrīt kaut ko nevērīgi, neapdomīgi darīt
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties
aizsildīt kaut ko padarīt siltu, uzsildīt
ģaurēt kaut ko pavirši darīt
mērgļoties kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt
kudīt kaut ko sliktu darīt vai runāt
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt
perdelēt kaut ko steigšus darīt vai runāt
noķēpot kaut ko steigšus, pavirši darīt
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā)
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties
hospice klostera viesnīca; lēta viesnīca, ko uztur kāda labdarības organizācija
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt
kunkulēt kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu
atmīkšķēt kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem
samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
pārsavaiņāties kļūt vainīgam, izdarīt pārkāpumu
kļauties kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu
kanālkodēšana Kodēšana, kuru izpildot koda izvēle tiek izdarīta, vadoties pēc kanāla, nevis datu avota īpatnībām
nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu
bizness Komercdarbība, uzņēmējdarbība; peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums
skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa
skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa
forvards Komercdarījums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteiktā datumā vai līdz noteiktam termiņam
komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām
faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti
konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos
paškompensēšana Kompensācijas darījuma forma, kuras gadījumā pārdevējs par savu preci pretī saņem citu, ekvivalentu pēc vērtības, preci
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās
atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu); arī atmaskot
grāmatojums kontējums - saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedības kontos
vienkāršais kontējums kontējums, kas darījumu atspoguļo viena konta debetā un otra - kredītā
saliktais kontējums kontējums, kas darījumu atspoguļo viena konta debetā un vairāku kontu kredītā vai otrādi
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas)
razvods Kopīgo lietu, darījumu izbeigšana
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions")
kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi)
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu
baraķ Kopoties, izdarīt dzimumaktu
kniebties Kopoties, izdarīt dzimumaktu
orbītas korekcija kosmiskā lidaparāta manevrs, kura gaitā tiek novērstas tā faktiskās orbītas atšķirības no plānotās orbītas; orbītas korekcijas izdarīšanai lidaparātu aprīko ar koriģējošo raķešdzinēju
knazerēt Kožot padarīt nemierīgu
knazierēt Kožot padarīt nemierīgu
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt
rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.)
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi
nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus
revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna
arbitrants Kredītu un finanšu kompānija, kas veic arbitrāžas darījumus preču, fondu, valūtas un naudas tirgos
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni
tamga Krievijā līdz 17. gs. - tirdzniecības darījumu nodoklis
krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko
krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus
daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana
soda veids Krimināllikuma noteikts konkrēts piespiedu līdzeklis, ko tiesa piemēro noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai
noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu
kriminālnoziegums Kriminālnodarījums
personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts
drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi
pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu
apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu
kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma
sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā
tālākdošana Krimināltiesībās dažu noziegumu izdarīšanas veids, kas sodāms tad, ja tas veido kādu tiesībās aizliegta rezultāta rašanās stadiju
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam
mēģinājums krimināltiesībās, tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, bet noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ
soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana)
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu)
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu)
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai)
seija Kubls alus darīšanai
žeire Kubls alus darīšanai
zeja Kubls alus darīšanai
zeija Kubls alus darīšanai; seija
cikādīte kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns)
deponējums Kustamas mantas nodošana tiesas iestāžu vai tādu uzņēmumu glabāšanā, kas nodarbojas ar glabāšanas darījumiem
samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus
aizkust Kūstot (kam), tikt (ar to) aizdarītam, piepildītam
ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
zimurģija Ķīmijas tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar vīna un alus darīšanas, siera, rauga un etiķa ražošanas jautājumiem
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu
Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību
tenotoms Ķirurģisks nazis tenotomijas izdarīšanai
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus)
filantropija Labdarība, palīdzība (trūcīgajiem)
haritē Labdarība, slimnīcu nosaukums
bonifikācija Labdarība; atveseļošanās, sanācija
patversme labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem
Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem
cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert)
kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai
labprātība Labs garastāvoklis, gandarīts
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai
gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem
lūgšana laipna vēlēšanās, prasības izteikšana (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt
lēnīties Laiskot; bez enerģijas, bez spara ko darīt
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu)
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet
aizlaizīt Laizot darīt veselu, dziedēt
aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt
štemplis lamuvārds, kādam, kas nodarījis ko sliktu
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu)
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa
LADS Latvijas Alus darītāju savienība
LANĪDA Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija
Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību
Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu)
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē)
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet
nošļampāt Lempīgi padarīt
lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks
čabināt lēnām (ko) darīt, gatavot
čabināties lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt
tuzināties lēnām darbu darīt, nespēt to pabeigt
vāžot lēnām darīt, neizveicīgi strādāt
vāžoties lēnām darīt; neveikli strādāt
mūrēt lēnām kaut ko darīt
timbāt lēnām kaut ko darīt
nosliet lēnām un bez sapratnes darīt darbu
čampāties lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt
tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties
čomīties Lēnām, vilcinoties, tūļājoties darīt
čokāties Lēni darīt (parasti ko nenozīmīgu)
pikšināt Lēni tipināt, kā veci cilvēki mēdz darīt
sutrāties lēni un neveikli iet, arī darīt
čibināties lēni, garlaikojoties ko darīt
pužināties lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.)
čopāties lēni, gausi (ko) darīt, strādāt; tūļāties
ķollāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
čolkāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
čollāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
koļļāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
mīties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
moļļāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
izknūzāties lēni, gausi (ko) izdarīt; iztūļāties
pačopāties lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt
ļurkāties lēni, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt
mudžināt lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko)
vīšķīties lēni, neveikli darīt (ko)
tūcīties lēni, neveikli darīt (ko); tūļāties
čužināties lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties
tamzāties lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko)
tomzāties lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko)
tebināties lēni, nevīžīgi, nemākulīgi ko darīt
nokukšināt lēni, pamazām padarīt, paveikt
tenterēties lēni, tūļīgi (ko) darīt
čurkāties lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt)
čūčalāties lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt
dairēties lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko)
dairīties lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko)
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt
stomēkls lēns cilvēks, kas neko nespēj izdarīt saprātīgā laikā
miega pūznis lēns, neizdarīgs cilvēks
lābānīgs Lēns, tūļīgs, neizdarīgs
debetlēse Lēses veida paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu
izlēvurot Lēverains, padarīt lēverainu
brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus
piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs
sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ
kontrasignēt Līdzparakstīt, izdarīt kontrasignāciju
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt
noliegties Liedzoties neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.)
atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu
piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt)
ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto
civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ
ģela Lieta; darīšana
ģēla Lieta; darīšana
ģiela Lieta; darīšana
kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus
margo lietišķa dokumenta, darījumu vēstules mala dažādām piezīmēm
ģelovojs Lietišķs; izdarīgs
darījumceļojums Lietišķu darījumu motivētas personas pārvietošanās ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, ko parasti pilnībā samaksā darba devējs, kurš ir šā ceļojuma iniciators vai arī daļu no izdevumiem sedz uzņemošā puse
guze lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai
uzmanība lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam
bete lieto, lai izteiktu apmierinājumu, gandarījumu
ahā lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu
marš lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties)
Še roka! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties
Lai iet! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties
tā lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis
nu lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko
eu lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu
opsā lieto, mudinot (ko) darīt
šmugel-mugel lieto, runājot par blēdību, negodīgiem darījumiem
atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni)
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu)
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu)
ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu)
pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki
ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību)
mandāts Līgums, ar kuru viena puse uzdod otrai izdarīt kādu darbību, ko tā uzņemas veikt bez atlīdzības
dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto
dzīšana likšana (kādam) ko darīt
dīdīt likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko
dzīt likt (kādam) ko darīt
daspiest likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
dastatīt likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu
spiest likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi
komandēt likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot
piespiest likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai
sadzīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
sasūtīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
saucināt likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt
uzdot likt darīt, veikt kaut ko (parasti obligāti, saistībā ar pienākumu)
nosūtīt likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1)
pasasūtīties likt kādam (kur) iet, ko izdarīt, paveikt
izkalpināt likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā
vēlēt likt, arī aicināt (ko darīt)
statīt Likt, arī pavēlēt (kādam ko) darīt
rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu
izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām
dekriminalizācija Likumdošanas process, kad kādu darbību vai bezdarbību, kas pēc spēkā esošā likma atzīta par noziedzīgu nodarījumu, atzīst par krimināli nesodāmu
tiesības likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā
smetēt lipt, ķepēt, padarīt slidenu
atlobīt Lobot atdarīt vaļā
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu)
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu)
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt)
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu
riebša Ļauna darītājs
ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko)
dot Ļaut (ko darīt)
spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt)
zvalīt Ļaut, dot iespēju (ko darīt)
stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams
raibas lietas ļoti dažādi pasākumi, darījumi
iztūļāties ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt)
bez (sava) gala ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez mēra ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
smalkai ļoti labi (ko darīt)
pakņābt ļoti maz padarīt, paveikt
uzēsties ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam)
ieēsties ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam)
sagandēt ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu
piesmērēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
pietriept ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
piezieķēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
sakaltēt ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu
kost sev pirkstos ļoti nožēlot izdarīto, būt izmisušam, dusmoties
kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu
līdz pēdējai vīlītei ļoti pamatīgi (ko darīt); visaugstākajā pakāpē
hiperbolizēt ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku
saindēt ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi)
pamatīgi ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām
sagandēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu)
sabeigt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
sabendēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
samocīt ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
aiznasāt ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu)
kāre ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa
skarbs ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu
nežēlīgs ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā)
bargs ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu)
trakot ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt
krutavāt ļoti veikli, veicīgi ko darīt
kārot ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
kāroties ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2)
ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks
maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību
mītavas Maiņas darījums, bankets pēc šāda darījuma
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku
nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi
maklas Mākleri un citi darījumu vidutāji
brokeris mākleris, starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos
samaksa Maksa par padarīto darbu
akcidences Maksājumi garīdzniekam par amata darīšanām, kur tiem jārādās amata tērpā
mecenātisms Mākslas, zinātnes, arī sporta, dažādu kultūras un labdarības pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana
Aix galericulata mandarīnpīle
mandža mandarīns
Citrus reticulata mandarīns
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu
tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus
padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku
apdāvināt mantiska labuma guvējs dāvināšanas darījuma rezultātā
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem
māsaireize Māsas kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.)
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām
involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija
plastikācija materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku
absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu
komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs
māteireize Mātes kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.)
amatalus mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses)
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni)
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē)
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties
paāvīties mazliet aušāties, blēņoties, darīt nedarbus
aizbalināt mazliet balināt, darīt baltu
pačobīt mazliet darīt
paapaļināt mazliet noapaļot, padarīt apaļu
paapaļot mazliet noapaļot, padarīt apaļu
apņurcīt mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu
pasakužināties mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt
pavērt mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti)
pataisīt mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2)
pašiverēt mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
pašiverēties mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
pačokāties mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu)
paknūzāties mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties
pakrabināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pakribināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pakrubināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pieslīpēt mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku
gastrokamera mazs fotoaparāts, ko ievada kuņģī, lai izdarītu kuņģa iekšējās virsmas uzņēmumus
sasajemties Mēgt (ko darīt, parasti ko nevēlamu)
lūkot Mēģināt (ko darīt)
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi
mesties ar galvu sienā mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu
ar galvu sienā skriet mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu
izmēģināt roku mēģināt ko darīt
promēt Mēģināt, censties (ko) darīt
regenerātors Mehānikā tā siltuma uzglabāšana, kas vēl atrodas jau savu darbu padarījušos tvaikos
izamelāties Melojot iegūt atļauju ko darīt
miekšēt Mērcējot darīt mīkstu
miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu
samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū)
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt
niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus
ierakstu bloķēšana metode, ko izmanto dalītās datu apstrādes vai citās vairāklietotāju sistēmās un kas vienlaicīgi tikai vienam lietotājam ļauj izdarīt izmaiņas ierakstā
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.)
nostakāt Mīcot vai mīdot padarīt stingrāku
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu
mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem)
snaudināt midzināt, padarīt miegainu
atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu
miegaļa Miegaina, neizdarīga sieviete; miegule
izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt
priškas mielasts pēc darījuma
mastirka Miesas bojājumu nodarīšana sev, lai izvairītos no kādiem pienākumiem
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam)
goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu
piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1)
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu
Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu
močīt Mocīt (ko); darīt pāri (kam)
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
demodulācija Modulācijai pretējs process - tāda signāla iegūšana no modulētas svārstības, ar kādu ir izdarīta modulācija
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību
kauna dēļ morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt)
aicināšana mudināšana (kādu ko darīt, kur doties) laipni, lūguma formā
gumdīt Mudināt (ko darīt); arī kūdīt
samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties
uzlustināt Mudinot panākt, ka rodas prieks, vēlēšanās (ko darīt); uzmundrināt
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei
ringa muiža, kurā sievietes darīja visu veidu saimnieciskos darbus
pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu
blēņot Muļķoties, ērmoties, darīt nedarbus, blēņas
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt
burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains
knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt
nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties
jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība
kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs
kopmaksājums Naudas darījums, kurā visa summa tiek samaksāta vienā reizē
parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam; attiecīgais darījums
nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
rokas nauda naudas summa, kas tiek iemaksāta, vienojoties par kādu darījumu un nodrošinot tā izpildīšanu; iemaksa
maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas
kollekte Naudas vai dāvanu vākšana labdarīgiem nolūkiem
MYOB Nav tava darīšana (angļu "mind your own business"; īsziņās)
nāvēties Nāvēt sevi; darīt pašnāvību
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.)
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt
lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt)
urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt)
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums
liegties Neatzīties (nodarījumā, pārkāpumā u. tml.)
nebēdnība Nebēdnīga izdarība; draiskulība
nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam; nedarīt ko pirmo reizi
izgāzt podus necienīgi, netaktiski izrunāties, uzvesties, izdarīt ko nosodāmu
vādžoties Nedarīt savu darbu rūpīgi
pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt)
aprimdināt nedaudz pasildīt; darīt remdenu
ieveldzēt nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt)
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam
blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos
afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums
šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko)
pačegāt Negribīgi padarīt
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt
novērzīgs Negribīgs, tāds, kas nevēlas ko darīt
iztieļāties Negribot un tūļājoties darīt darbu
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko)
aizmirst neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt)
dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib
pasaklapatēties neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam)
pakauties neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli)
pabakstīties neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas
padarboties neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
pastīvēties neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli
pacīnīties neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
pasačupinēties neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu
paburties neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu
pakūņāties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
pakūņoties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt)
paslīpēt neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku
simultatīvs Neīsts, šķietams (piem., simultatīvs darījums)
neizrīcība Neizdarība
neizrīcīgs Neizdarīgs
neizdarībnieks Neizdarīgs cilvēks
čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu
snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks; cilvēks, kam trūkst iniciatīvas
snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas
krīkls neizdarīgs, nespējīgs cilvēks
ķepestiņš Neizdarīgs, nevarīgs cilvēks
ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks
ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks
ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša
klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties
mīņa Neizdarīgs, tūļīgs cilvēks
atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu)
pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu)
auttreids Neizdevies tirdzniecības darījums pušu nesaprašanās vai tehniskas kļūdas dēļ
turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku
govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama
sukstenēties neizveicīgi, tūļīgi kaut ko darīt
nesvētība Nejēdzība (ļaundarība)
dīkums Nekā nedarīšana
nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt nekā nedarīt (ar ko, kur)
nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt nekā nedarīt (ar ko, kur)
nekustināt ne pirksta (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko mainītu, panāktu)
nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
skaitīt zbvirbuļus nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā
durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt
atlikt līdz grieķu kalendām nekad neizdarīt (jo grieķiem kalendu nebija)
nenoturēt ar striķiem nekādi nespēt aizkavēt kādu darīt nodomāto
nelauzt kaulus nekaitēt, nedarīt ļaunu (kādam)
izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu
smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu)
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu)
pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt
saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu)
apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu
jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs
pļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt
pļurkāties Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt, rīkoties (ar ko, ap ko)
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko)
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu)
nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest
iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās
bāzt degunu nekautrīgi jaukties citu darīšanās
dauzīt bumbieri neko nedarīt
tusovatsja Neko nedarīt
nepacelt ne smilgas neko nedarīt kā, kāda labā, nepalīdzēt kādam ne mazākā mērā
nepacelt ne salmiņa neko nedarīt, nestrādāt; laiskoties
nepacelt ne smilgas neko nedarīt, nestrādāt; slinkot
stāsnot Neko nedarīt, pavadīt laiku bezdarbībā
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm
ļurrāt Nelāgi darīt
lodziņš neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt
puļa neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij)
mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt
kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli
netīra lieta nelikumīgs darījums, arī noziedzība
aizliegt neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, tiek darīts, veicināts
apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību)
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt)
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko)
uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu)
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
peksīt Nemākulīgi (ko) darīt, izmantojot tikai spēku
grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt
grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt
pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt
ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt; arī ķēpāties (3)
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt)
ļammāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt
ļemmāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt
nepielikt ne pirkstu nemaz nestrādāt, neko nedarīt, nepalīdzēt
urķēt Nemitīgi rīkot, mudināt (kādu ko darīt); urdīt
neaizskart ne mata nenodarīt ne mazāko ļaunumu, neaiztikt
loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1)
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt)
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt)
mudulis Neparasta izdarība vai notikums
ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt
sabļudīt Nepareizi izdarīt
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt
bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties)
nepiedurt ne pirkstu nepārmācīt, nesodīt, pat nemēģināt to darīt
ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot
kā uzvilkts pulkstenis nepārtraukti, bez apstājas ko darīt
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties)
fonomānija Nepārvarama tieksme izdarīt slepkavību
nepatapt Nepaspēt, laika trūkumā neizdarīt
piešūt lietu nepatiesi apvainot kādu nodarījumā, noziegumā
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2)
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti
nepiedurt ne pirkstu nepiedalīties darbā, pat nemēģināt ko darīt
nepakustināt ne pirkstu nepiedalīties darbā; stāvēt dīkā, neko nedarīt
nepakustināt ne pirkstiņu nepiedalīties darbā; stāvēt dīkā, neko nedarīt
peizerēt Nepieklājīgi runāt vai darīt
izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu
deprēmēt Nepiešķirt (kādam) prēmiju (sodot par pārkāpumu, nodarījumu)
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties
tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties
dulbinēt Neprasmīgi darīt
uz savu galvu neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties)
glaudīt pret spalvu nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam; neizdabāt
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu
tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt
bakšķīties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties
bakšķoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties
bakšoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu
adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām)
mīlum nevarēt nespēt kaut ko darīt pietiekami mīļi
bakšīties Nesteidzīgi, pavirši, garlaikojoties ko darīt
nepakustināt rokas nestrādāt, nekā nedarīt
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt)
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt)
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2)
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu
gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības)
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.)
trīne Neveikla, neizdarīga sieviete
glemināties Neveikli darīt kādu darbu
ķempēties Neveikli kaut ko darīt
kuknīties Neveikli kaut ko darīt
kūžņāties Neveikli kaut ko darīt
lorgāt Neveikli kaut ko darīt
žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku)
kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt
muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt
ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties
tampāt Neveikli, ar lielu piepūli darīt
tampāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt
tapāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt
žņurgāties Neveikli, lēnām darīt darbu
peķēt Neveikli, neizveicīgi kaut ko darīt
kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko)
kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt
toškāties Neveikli, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties
bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas
luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs
kamielis Neveikls, neizdarīgs cilvēks
ķēms Neveikls, neizdarīgs cilvēks
teļaste Neveikls, neizdarīgs cilvēks
memmuraiņš Neveikls, neizveicīgs, neizdarīgs
memmuris Neveikls, neizveicīgs, neizdarīgs cilvēks
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt
strebuļoties Nevērīgi, steidzīgi kaut ko darīt
nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni)
samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru
noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus)
izglemzt Nevīžīgi, nemākulīgi izgatavot, izdarīt
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, bez enerģijas darīt (ko)
leibis Nevīžīgs, neizdarīgs cilvēks
kā aitas bez gana neziņā, ko darīt; bez vadības
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā
izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus
izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība
suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu
naskoties Niekoties, nekā prātīga nedarīt
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu
no sākta (arī paša) gala no (paša) sākuma (ko darīt)
no paša (arī sākta) gala no (paša) sākuma (ko darīt)
budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu
misa no graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai
EKW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
apdeldēt no virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt
norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas
pleckāties Nodarboties ar sīkumiem, darīt vienkāršu darbu
pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas
aizkārums Nodarījums; aizskārums; aizvainojums
apbežīt Nodarīt (kādam) pāri
apkrudīt Nodarīt (kādam) pāri
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu)
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm)
izjāt Nodarīt kaitējumu (kādam)
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot)
pestelēt Nodarīt ļaunu
gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam)
(ie)griezt makā (robu) nodarīt materiālus zaudējumus
darīt gauži nodarīt pāri
atrubīt Nodarīt pāri
obužāt Nodarīt pāri
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart
ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu
izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties
apskādēties Nodarīt sev ko nevēlamu, kaitīgu
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu)
tematiskā pārbaude nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā
doma Nodoms (ko darīt)
atklāt nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju)
hedžs Nodrošināšanās hedžs - biržas termiņdarījums ar reālu preci, kas nodrošina pirkšanas un pārdošanas darījuma partnerus pret iespējamo cenu celšanos un valūtas kursa svārstībām
nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu
sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt
noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.)
noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt)
sadildināt Nolietot, padarīt neasu
sadilināt Nolietot, padarīt neasu
komisija nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni)
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
iet nāvē nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību
noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības
līdz norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību; kopā ar
bez norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā
car norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts
par norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1)
labad norāda uz nolūku; norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
ciet norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts
cieti norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1)
vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts
dēļ norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
pēc norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
labā norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad
pa norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc
tāpat norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības
tā norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1
tāpat norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis)
sa- norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains
priekša norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa
tūlīt norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1)
tūliņ norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1)
iz- norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji
mēgt norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt)
garām- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām
pretim- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī
brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt)
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle
rīkošana norādījumu došana kādam ko darīt, likšana rīkoties
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1)
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt
noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku)
fob Nosacījums tirdzniecības darījumos, pēc kura pārdevējs apņemas nogādāt preces kuģī uz sava rēķina (angļu "free on board")
atruna Nosacījums tirdzniecības, fraktēšanas, bankas un apdrošināšanas darījumos, saskaņā ar ko tiek regulētas pušu savstarpējās attiecības gadījumā, ja nākotnē mainās līguma slēgšanas brīdī pastāvošie apstākļi
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti)
disponēts noskaņots (kaut ko darīt)
nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru
nelāgums Nosodāms nodarījums; nepatikšanas
cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu
nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu
marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1)
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu
naudas sods noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu
M2 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M1, naudas tirgus termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus, īstermiņa repo darījumus, īstermiņa aizņēmumus eirodolāros, mājsaimniecībām piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas
M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.)
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu)
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu)
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu
piedilināt Notrulināt, padarīt neasu
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt
nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2)
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt
atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to)
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita
latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība
soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
genocīds Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru
zuhers Noziedzīgs darījums
kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi
notiesāšana Noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas atzīšana ar tiesas spriedumu par vainīgu inkriminētajā nodarījumā, nosakot tai kriminālsodu
objektīvā puse noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas uzvedības ārējā izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas (sekas) objektīvajā pasaulē, kā arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas)
in flagranti nozieguma izdarīšanas brīdī, nozieguma vietā
en flagrant délit nozieguma vietā; nozieguma izdarīšanas brīdī
flagrante delicto nozieguma vietā; nozieguma izdarīšanas brīdī
in flagrante delicto nozieguma vietā; nozieguma izdarīšanas brīdī
piedalīšanās noziedzīgā grupējumā nozīmē, ka persona iesaistījusies grupējumā, kas izveidots, lai izdarītu vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām
nodrauvēt Nupat, tikko padarīt
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu)
līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu
pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības
atļauja oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības
noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt)
norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt)
snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu
pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu
survey Ostas ierēdņa izdarīta kuģa pārbaude
Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.)
pieošņāt Ošņājot nodarīt (kaut ko ļaunu)
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt)
dadarīt pabeigt darīt (kādu darba) daļu
uzbeigt pabeigt darīt (ko iesāktu)
apsadarīties pabeigt darīt darbu
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku
sakralizācija Padarīšana par svētu vai pielīdzināšana svētajiem
padirbt Padarīt
apmiglot padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju
aizgrecelēt padarīt (balsi) neskanīgu
izskalot padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem)
nobaltināt padarīt (cilvēku) baltu
birokratizēt padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks
aizdarīt padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru
aizplīvurot padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu; maskēt
aizdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko)
atdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot)
atdzīvināt padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai
sastindzināt sirdi padarīt (kādu) bezjūtīgu
stindzināt sirdi padarīt (kādu) bezjūtīgu
sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
izērmot padarīt (kādu) neparastu, jocīgu
iznervāt padarīt (kādu) nervozu, satrauktu
atbruņot padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
veikt padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu
banalizēt padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu; novazāt, nodrāzt
primitivizēt padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko)
racionalizēt padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
sazarot padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu
paspilgtināt padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku
liesināt padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis
normalizēt padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2)
demokratizēt padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku
efektivizēt padarīt (ko) efektīvāku, paaugstināt (kā) efektivitāti
apgaismot padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu)
apgaismot padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem)
samākslot padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1)
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2)
liberalizēt padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku
pielīdzināt padarīt (ko) līdzenāku
literarizēt padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā
anestezēt padarīt (ko) nejutīgu
aprīt padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt
normalizēt padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks
normalizēt padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks
fetišizēt padarīt (ko) par fetišu (1)
priekšmetiskot padarīt (ko) par priekšmetu (1)
sabiedriskot padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu
pelēkot padarīt (ko) pelēku
salīdzināt padarīt (ko) pilnīgi līdzenu, gludu
piepildīt padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko)
plānināt padarīt (ko) plānu vai plānāku
atsegt padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas)
atsegt padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj)
revolucionizēt padarīt (ko) revolucionāru 2(1) vai revolucionārāku; pamudināt uz revolucionāru 2(1) darbību
ierobīt padarīt (ko) robainu
ierobot padarīt (ko) robainu
atdzīvināt padarīt (ko) rosīgu, darbīgu
atsaldināt padarīt (ko) saldu, saldāku
atdzīvināt padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks
trivializēt padarīt (ko) triviālu
izcirst logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas
universalizēt padarīt (ko) universālu
izgrambāt padarīt (ko) viscaur grambainu
izkrokot padarīt (ko) viscaur krokainu
izkruzuļot padarīt (ko) viscaur kruzuļainu
izrievot padarīt (ko) viscaur rievainu
izrobot padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu
sapiparot padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju
sarūtot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu
cirtot padarīt (matus) cirtainus
imunizēt padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot)
appūst padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju)
apraut padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu)
noplicināt padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi
sagatavot padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu)
uzsārtināt padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet
savandīt padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi
izvagot padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt
laidināt padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist
pabiezināt padarīt (šķidrumu, masu) biezāku
biezināt padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku
atsvabināt padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2)
cietināt padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti)
cietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
nocietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
izčagināt padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt
atkarot padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus)
pārkrieviskot padarīt [krievisku]{e:57055}
aklināt padarīt aklu
aktualizēt padarīt aktuālu
saasināt padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.)
aktualizācija padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību
saasināt padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli)
izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
sareibināt padarīt apskurbušu, apreibušu
atšaubīt padarīt apšaubāmu
atšaudīt padarīt apšaubāmu; atšaubīt
papildināt padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts
aromatizēt padarīt aromātisku, smaržīgu
asinhronizēt padarīt asinhronisku
izasināt padarīt asu; iztrīt, uzasināt
piemērot padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3)
atdzīvināt padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku)
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam
iezīmāt padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi
iezīmēt padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību
izcelt padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu)
attālināt padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām
automatizēt padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai)
automatizēt padarīt automātisku (piemēram, kustību)
bagātināt padarīt bagātāku, pilnīgāku
ietraucēt padarīt bailīgu, ietramdīt
iebaidīt padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes
iebiedēt padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt
uzbaltināt padarīt baltāku, baltu
balsināt padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
bālināt padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ)
bēdināt padarīt bēdīgu
sagaudināt padarīt bēdīgu, noskumdināt
iedobelēt padarīt bedrainu
panīcināt padarīt bezspēcīgu
noģībināt padarīt bezspēcīgu, panākt, ka zaudē samaņu
iebiezināt padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu)
žļugāt padarīt biezputrveidīgu
notušēt padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.)
blīvēt padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas)
sablieķēt padarīt blīvu, glīzdainu
pieblīvēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas)
blietēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot
svabadināt padarīt brīvāku
svabadīt padarīt brīvāku
atsvabināt padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1)
izbrīvēt padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku)
atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā)
brūnināt padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju
apbrūnēt padarīt brūnu
apbrūnināt padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst
noārdēt padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju
murduļot padarīt burbuļveidīgu, putot
humanizēt padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu
atbruņot padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus
raut darbu no rokām ārā padarīt cita vietā; padarīt cita darbu
nodot padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt
izpužināt padarīt čauganu, irdenu; izbužināt
izdaiļot padarīt daiļu, patīkamu
nonīkāt padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt
raibīt padarīt daudzkrāsainu
kuplināt padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt
daudzveidot padarīt daudzveidīgu (2), dažādot
samezglot padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu)
piedraudzināt padarīt draudzīgu
atmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
atmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
izmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
izmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
aizduļķēt padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
aizduļķot padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
aizkaitināt padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt
apkaitināt padarīt dusmīgu; aizkaitināt
blīvot padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus
uzdzidrināt padarīt dzidrāku, skaidrāku, spožāku
nostiprināt padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus)
dziļināt padarīt dziļāku, gremdēt
dzīvināt padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta
ieļodzīt padarīt elastīgāku
vīkstīt padarīt elastīgu
pagarināt padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu)
izstiept padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.)
izlaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas
palaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas
uzgardināt padarīt garšīgāku
garšināt padarīt garšīgu, pievienojot kādas ēdiena sastāvdaļas vai garšvielas
glīdināt padarīt glīzdainu
uzgludināt padarīt gludu
pārpucēt padarīt gludu (piemēram pārēvelējot)
izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
apgludināt padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm)
nogludināt padarīt gludu, līdzenu
gļēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju
glēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt
bābot padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku
noglumināt padarīt gļotainu, glumu
graudināt padarīt graudainu
sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt
izgrumbāt padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
izgrumbot padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
izgrumbuļot padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
pagrūtināt padarīt grūtāku
samezglot padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības)
sabojāt padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri)
pagurdināt padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku
cilvēciskot padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku
pastiprināt padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu)
pieteikt padarīt iepriekš zināmu
pieteikties padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu
iesārtot padarīt iesārtu
iespējot padarīt iespējamu
īgnēt padarīt īgnu
paildzināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli)
pagarināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1)
paildzināt padarīt ilgāku (laikposmu)
pagarināt padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2)
intensificēt padarīt intensīvāku, palielināt intensitāti
sabiezināt padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli)
atsvaidzināt padarīt interesantāku, daudzveidīgāku
īsināt padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
papužināt padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt
izkūdrāt padarīt irdenu
izkūdrot padarīt irdenu
kūdrot padarīt irdenu, izkūdrot
apirdināt padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
noīsināt padarīt īsāku
paīsināt padarīt īsāku
paīksināt padarīt īsāku; paīsināt
atkapināt padarīt izkapti neasu, nemākulīgi uzasināt
slāpināt padarīt izslāpušu
izspūrināt padarīt izspūrušu; ērkulēt
sīkstināt padarīt izturīgāku
izakstināt padarīt izveicīgu, ņipru
pajaunināt padarīt jaunāku
nozobīties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
nozoboties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
apmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu
atmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot
pataisīt par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku
notalkāt padarīt kādu darbu talkas veidā
mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
saņemt saujā (kādu) padarīt kādu pakļāvīgu, tikt galā ar kādu
pliķēt padarīt kailu, noplicināt (tīrumu)
iekaislināt padarīt kaislīgu; iedvesmot kaislībām
apglītināt padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt)
lielināt padarīt kaut ko lielāku apjomā
salekšķēt padarīt kaut ko netīru
pievaldīt padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos)
aizcirst durvis (kaut kam) padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko
sabiezināt padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli)
krēslināt padarīt krēslainu
sakruzuļot padarīt kruzuļainu
iekuplināt padarīt kuplāku
pakuplināt padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
pabozt padarīt kuplākus (matus)
kuplināt padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
izkuplināt padarīt kuplu, kuplāku
piekaitēt padarīt kvēlojoši karstu
pastiprināt padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu)
aplaimot padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt
lēnīt padarīt lēnāku
nošļipavāt padarīt līdzenu, gludu (piemēram, dziju)
aplīdzināt padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt)
pietuvināt padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu)
tuvināt padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes
pupurēt padarīt līdzīgu bērza pumpuriem
egalizēt padarīt līdzīgu, izlīdzināt
cilvēciskot padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam
atmiekšēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
atmiekšķēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
kuplināt padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
ielīksmot padarīt līksmu, iepriecināt
lutināt padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru
ieļodzīt padarīt ļodzīgu
izļodzīt padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu)
izbojāt padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu
piecūkot padarīt ļoti nekārtīgu
pieķempāt padarīt ļoti netīru
pieķēpāt padarīt ļoti netīru
piemēslot padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni)
piedzīvot padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu)
piemēslot padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem)
piecūkot padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
piegānīt padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
pieķērnāt padarīt ļoti netīru; pieķēpāt
izmērcēt padarīt ļoti slapju
atmaidzināt padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
noplicināt padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga
paseklināt padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku
atvēsināt padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu
noplicināt padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu
izlādēt padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli)
attālināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt
atsvešināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu
saīsināt padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu
ieskumdināt padarīt mazliet bēdīgu
iebrūnināt padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku
pakuplināt padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt
apduļķot padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu
pakuplināt padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
palumdīt padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu)
apmuļļāt padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses)
pieplacināt padarīt mazliet plakanu
paremdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
parimdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
iesaldināt padarīt mazliet saldenu
pavoļnīt padarīt mazliet vaļīgāku
pabojāt padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu
nomelnīt padarīt melnu
blektēt padarīt melnu, nesalasāmu
noblektēt padarīt melnu, nesalasāmu
samelnināt padarīt melnu, netīru
samelnot padarīt melnu, netīru
mērināt padarīt mērenāku, remdināt
atvaldzināt padarīt miklu, valganu
mīkstot padarīt mīkstāku
pamīkšēt padarīt mīkstāku
uzpūdēt padarīt mīkstāku (cepeti)
miešķināt padarīt mīkstu
uzmīcīt padarīt mīkstu
atlaidināt padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni)
izmīkstīt padarīt mīkstu, atmiekšķēt
izžļidzināt padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt
lumdīt padarīt mīkstu, lokanu
atmīkstināt padarīt mīkstu, mīkstināt
miltot padarīt miltainu
apmirdzēt padarīt mirdzošu ar savu gaismu
atmitināt padarīt mitru, izmērcēt
mitināt padarīt mitru, izmērcēt
aptaisīt padarīt mitru, slapju
nosiekalot padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām
stridzināt padarīt mitru, staignu
pajestrināt padarīt možāku, kustīgāku
novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo
murzāt padarīt ne tā, kā vajag
atdukņāt padarīt neasu
dildināt padarīt neasu
atstaukāt padarīt neasu, notrulināt
atstūkāt padarīt neasu, notrulināt
uļināt padarīt neasu, trulināt
ulināt padarīt neasu, trulināt
iemīkšķēt padarīt nedaudz mīkstāku
iemīkšķināt padarīt nedaudz mīkstāku
ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu
izģeldēt padarīt nederīgu
nobendēt padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku)
izsist no ierindas padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci)
izlopot padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt
apgrūtināt padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību)
pabojāt padarīt neglītāku, nepatīkamāku
bojāt padarīt neglītu, nepatīkamu
apmantāt padarīt neievainojamu (ar burvestību)
apzāļot padarīt neievainojamu ar burvju zāļu palīdzību
neitralizēt padarīt neitrālu (1)
bružāt padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot)
mirināt padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem)
apmērdēt padarīt nejūtīgu, anestezēt
apcietināt padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem)
novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt
izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
sajoksīt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt
imobilizēt padarīt nekustīgu (parasti locekli)
sabojāt padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte)
uzgrambāt padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas
uzgrambot padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas
izragāt padarīt nelīdzenu, izkapāt
dangot padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu)
izlīdzināt padarīt nemanāmu, mazāk redzamu
driksināt padarīt nemirkstamu
atsvabināt padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3)
saduļķot padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu)
noslēpt padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu
šuldurēt padarīt nepareizi, šaubīties
apēnot padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu); aptumšot
aizcirst durvis padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko)
aizžogot padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu; nožogot
graut padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu)
nomērdēt padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu)
apsegt padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.)
hidrofobizēt padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.)
aptumšot padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.)
apmiglot padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu)
aizmiglot padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
aizplīvurot padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis)
aizmiglot padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku)
saduļķot padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus)
piežmiegt padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt
izsist no ierindas padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku)
sašūpot padarīt nestabilu
pieķezināt padarīt netīru
pieķockāt padarīt netīru
pieļurbāt padarīt netīru
piesmulēt padarīt netīru
piešmurguļot padarīt netīru
sašmurgāt padarīt netīru
sašmurgulēt padarīt netīru
sekšēt padarīt netīru
šekšēt padarīt netīru
šļurgāt padarīt netīru
piepļeckāt padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām
piešmurgāt padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku)
piesmuļļāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru)
pešmullāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt
pieķeckāt padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu)
aptraipīt padarīt netīru (vietumis); notraipīt
sastrucināt padarīt netīru un mitru (ar strutām)
pievārtīt padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt
pietraipīt padarīt netīru, aptraipīt
novārtīt padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
noziest padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt
sašļurgāt padarīt netīru, nosmērēt
sakārnīt padarīt netīru, nosmulēt
lekšēt padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt
smuļāt padarīt netīru, notašķīt
sableķot padarīt netīru, notraipīt
sacūkāt padarīt netīru, notraipīt
sašmulēt padarīt netīru, notraipīt
sasmurgāt padarīt netīru, notraipīt
sasmurkāt padarīt netīru, notraipīt
saķockāt padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu)
sazieķēt padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu)
piekoskāt padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm
šmucēt padarīt netīru, piemēslot
noļēpāt padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties
nomuļļāt padarīt netīru, traipainu
parzāt padarīt netīru, traipīt
savīšķēt padarīt netīru; arī saburzīt
sašmullēt padarīt netīru; notraipīt, savārtīt
sasmuļļāt padarīt netīru; notraipīt; savārtīt
piejoksīt padarīt netīru; piegružot
pieroidāt padarīt netīru; piegružot
piecūkāt padarīt netīru; piegružot, piemēslot
smulēt padarīt netīru; traipīt
smurgaļot padarīt netīru; traipīt
smurgāt padarīt netīru; traipīt
samudžināt padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus)
gāzt no kājām (kādu) padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt
diskreditēt padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi
sabojāt padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību)
ieniķot padarīt niķīgu (parasti zirgu)
mistificēt padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu
pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu)
kļaut padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu
ietvert padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2)
iekļaut padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu
uzņemt padarīt par (kāda kopuma.) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2)
izākstīt padarīt par ākstu, izsunīt, nozākāt
boļševizēt padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā)
saraganot padarīt par burvestību līdzekli
iekausēt padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2)
ņemt gūstā padarīt par gūstekni
kanonizēt padarīt par kanonu 1 (1)
pārlopot padarīt par lopu, zvēru
marginalizēt padarīt par maznozīmīgu; noniecināt
pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto
izslēgt padarīt par neiespējamu, nepieļaut
prostituēt padarīt par prostitūtu
izslēgt padarīt par spēkā neesošu
atcelt padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību)
nullificēt padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu; anulēt
izkropļot padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt
komercializēt padarīt par tādu, no kā gūst peļņu
zombēt padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu
pārbiezināt padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu)
pārpiparot padarīt pārāk piparotu (ēdienu)
pārplānināt padarīt pārāk plānu
pārsaldināt padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu)
pārsālīt padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu)
pārskābināt padarīt pārāk skābu
pārslapēt padarīt pārāk slapju
pārspilgtināt padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu
pāršķidrināt padarīt pārāk šķidru
pārtaukot padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu
izkoriģēt padarīt pareizu, precīzu; izlabot (2)
izžuldzēt padarīt pārlieku slapju un mīkstu
iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
saldināt padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku
uzstutēt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei
nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
personificēt padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām
paļaut padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei)
nodot padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu)
atvērt padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot
pavērt padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību)
publiskot padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem
derināt padarīt piemērotu
izkropļot padarīt pilnīgi kroplu
saglezēt padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus)
bagātināt padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot)
apkaikarāt padarīt pinkainu, nosmulēt
uzplacināt padarīt plakanāku
paplacināt padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt
noplacināt padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku
ieviest padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu
appluskāt padarīt plušķainu, neizskatīgu
apstarot padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.); apmirdzēt
apspīdēt padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml); apmirdzēt
apraibot padarīt raibu
apraibināt padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās)
noraibināt padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu)
apvaldīt padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku)
atklāt padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt
atsegt padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties
apremdināt padarīt remdenāku
rindināt padarīt remdenu
retināt padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas)
izretināt padarīt retākus augus (kādā vietā)
ritmizēt padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku
ritmizēt padarīt ritmisku (2)
ritmizēt padarīt ritmisku (3)
sasūrot padarīt rūgtu
sūrot padarīt rūgtu, sāļu
sūroties padarīt rūgtu, sāļu
atraisīt mēli padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs
iemūžināt padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu
sakritināt padarīt sakrītošu
pasalināt padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni
atspaidīt padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4)
atspiest padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2)
atmiegt padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī
sakodināt padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām
aizvadīt padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.)
uzbost padarīt sarainu vai pinkainu
rimenēt padarīt sarkanīgu
riminēt padarīt sarkanīgu
apsārtot padarīt sārtu
sārtot padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem)
harmonizēt padarīt saskanīgu
iesvīdēt padarīt sasvīdušu
apsausināt padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt
kaltēt padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa
izvītēt padarīt savītušu, ļaut izkalst
izvītināt padarīt savītušu, ļaut izkalst
bāloties padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt
izdaiļoties padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties
smulēties padarīt sevi netīru; traipīties
smurgāties padarīt sevi netīru; traipīties
nosusināties padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties)
sacūkāties padarīt sevi smieklīgu
sacūkoties padarīt sevi smieklīgu
izmeimuroties padarīt sevi smieklīgu, izblamēties
sasmērēties padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru
pasīcināt padarīt sīkāku, mazāku, iztukšot naudas maku
iezīmēt padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona)
apskaidrot padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību
atreibināt padarīt skaidru no reibuma
atskaidrot padarīt skaidru; noskaidrot
apmirdzēt padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā)
apmirdzēt padarīt skaistu, patīkamu
paskarbināt padarīt skarbāku
saasināt padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.)
skarbināt padarīt skarbu, skābu, nepatīkamu, ar asu garšu
uzglumināt padarīt slidenu
sašļūcināt padarīt slidenu, ieslidināt
lubricēt padarīt slidenu, palielināt slīdamību
bojāt padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu
izbojāt padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt
izbojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt
sabojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu
apstribināt padarīt slimu
nošļaubināt padarīt slīpu
noslīpināt padarīt slīpu
šļaubināt padarīt slīpu
smaidināt padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt
nosmailināt padarīt smailu
noasināt padarīt smailu; nodrāzt
izlopot padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot
piespogot padarīt smieklīgu, piemuļķot
izmērkaķot padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot
apsmerdēt padarīt smirdīgu
apsmirdināt padarīt smirdīgu, piepildīt ar smaku (smirdoņu)
sasmacināt padarīt smirdošu
nostiprināt padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā)
nospīdināt padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu
satinēt padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu
sakvitināt padarīt spīdošu
sabiezināt padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni)
saasināt padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu)
apspodrināt padarīt spodru (spožu, spīdīgu)
izspožināt padarīt spožu, mirdzošu
saasināt padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību)
spurdzelēt padarīt spurainu
nostiprināt padarīt stabilu vai stabilāku, arī stingrāku, drošāk izmantojamu
staltināt padarīt staltāku, pašpārliecinātāku
sastingrināt padarīt stingrāku
nostiprināt padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas)
atsvaidzināt padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt
svešināt padarīt svešu, atsvešināt
izšaubīt padarīt šaubīgu
sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties
raibīt padarīt šķebinošu, apšķebināt
aizšķiebt padarīt šķību, sašķobīt
novecināt padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā
smīdrināt padarīt taisnu, slaidu
piecirmeņot padarīt tārpainu
sataucēt padarīt taukainu, taukaināku
iztaucēt padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu)
tautot padarīt tautiskāku
tautināt padarīt tautisku
atduļķot padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu)
aptīrīt padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli)
notīrīt padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu
notraipīt padarīt traipainu, netīru
ārprātināt padarīt traku
aiztracināt padarīt traku, mežonīgu
aptreknot padarīt treknu
aptrulināt padarīt trulu
atālēt padarīt trulu
atasināt padarīt trulu
atbuilēt padarīt trulu
atmurīt padarīt trulu
attrulināt padarīt trulu
tuklināt padarīt tuklu
ieēnot padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu
aptumšot padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību)
iededzināt padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt
latviskot padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku
vāciskot padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku
tuvināt padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības
iztvīcināt padarīt tveicīgu, smacīgu
nodrellēt padarīt urbi neasu
iezīmēt padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā
uzrādīt padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli)
parādīt padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.)
atvērt padarīt uztveramu, zināmu
pavērt padarīt uztveramu, zināmu
attālināt padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām
pieklusināt padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā)
klusināt padarīt vājāk uztveramu; neizcelt
satievināt padarīt vājāku, tievāku
pamīkšēt padarīt valgu
apveldzēt padarīt valgu, samitrināt
attaisīt padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
attaisīt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2)
atvērt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt
atvilkt padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā)
atlaist padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.)
slābināt padarīt vaļīgāku, brīvāku
izpūrināt padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt
izdīžāt padarīt vaļīgu, ļodzīgu
izvēderot padarīt vēderainu
paakstināt padarīt veiklu, možu
dārdzināt padarīt vērtīgāku, celt cenu; vairot cieņu
atvēsināt padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.)
apdzesēt padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt
dziedināt padarīt veselu (ķermeņa daļu)
atvieglot padarīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi)
nolīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā; izlīdzināt
izlīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā
pielīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam)
novienādot padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu
atsaldēt padarīt vienaldzīgu, atsvešināt
aizmidzināt padarīt vienaldzīgu, miegainu; vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti)
novienkāršot padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot
izlīdzināt padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml)
aptaurēt padarīt vientiesīgu, domāt nespējīgu
ievingrināt padarīt vingru, lokanu
maskulinizēt padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu
izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
izcaurumot padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu)
sasmurguļot padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņorgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurkāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt
izplacināt padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru)
saraibot padarīt viscaur raibu
izraibināt padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs
palielināt padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu)
izpaust padarīt zināmu
izplūdināt padarīt zināmu
izdaudzināt padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt
paziņot padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā
piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
izadaudzināties padarīt zināmu daudziem, visiem
nopludināt padarīt zināmu plašākai sabiedrībai
pavēstīt padarīt zināmu, izpaust rakstveidā
publicēt padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem
gaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot
apgaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot
izausīt padarīt žiglu, uzmudināt
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu
iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru
uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku
absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu
objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu 2 (2)
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu
sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli)
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.)
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus
nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); [izdarīt]{s:2381}
izdarījums Padarīt, piepildīt
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu)
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā
factum Padarītais, notikums
kukans Padarīts atkarīgs, apkrāpts
aiztumšots Padarīts tumšs, zaudējis redzi
opus operatum padarīts, izpildīts darbs
maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt
dabūt Pagūt (ko izdarīt)
mīmoloģija Pakaļdarīšana cita runai, vaibstiem, uzvedībai
atzīstināt pakāpeniski atzīt, darīt atpazīstamu
kurlināt pakāpeniski padarīt kurlu
krāt pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli)
paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt)
angliskot pakļaut (ko) angļu valodas vai kultūras ietekmei; padarīt anglisku vai angliskāku
pieveikt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt
pieķert roku palīdzēt; sākt ko darīt
aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2)
masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā
smirdēt palikt mājās, neko daudz nedarot (parasti kā pretstats iespējai kaut kur doties un kaut ko darīt)
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts)
peirantoloģija Pamācība, kā izdarīt mēģinājumus, eksperimentus
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci)
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt
piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi
krabināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
kribināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
krubināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu)
pagrasīties Pamēģināt (ko darīt)
sagumdīt Pamudināt (ko darīt); arī sakūdīt
pakrutināt Pamudināt darīt veicīgāk
iekārdināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
pavedināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
vienoties panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt)
sadrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
sadūšot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
sasparot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt)
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3)
piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu
izgāzt panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums)
izlīst (kā) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības
pakļaut panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā)
piedabūt panākt, ka (kāds) sāk (ko) darīt, strādāt
precizēt panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu
uzlaist panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2)
uzsūtīt panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu
brazdēt panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā
kompensācija Paņēmiens, kā pilnīgi vai daļēji izbeigt divu darījuma partneru saistības, savstarpēji ieskaitot prasījumus, ko tie viens pret otru izvirzījuši
pilnināt papildināt, darīt pilnāku
piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
kalandrēts papīrs papīrs, kas apstrādāts, to izlaižot caur papīrmašīnas kalandru, lai struktūru padarītu blīvāku, bet virsmu – no abām pusēm vienmērīgāku un gludāku
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.)
atstrīķēt par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu
apsūdzība par sodāmu nodarījumu pret personu celta oficiāla prasība, kas tiek iesniegta tiesu instancē, kurai jāizskata attiecīgā prasība
par godu parādot atzinību, ievērību (darīt ko)
drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties
novazāt pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
novalkāt pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
pārslogot pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to)
pārsaldināt pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu
sastiept pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu
pravatnāks Pārāks, izdarīgāks
kirpičs parasti 100000 ASV dolāru naudas paka (ar kirpiču jeb ķieģeļu skaitu apzīmē darījuma kopsummu)
kaut parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties
iesākt parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt
pasākt parasti savienojumā "ko pasākt": darīt, rīkoties
likt parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu)
klajā parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt)
atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
ar galvu pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties)
pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt
žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt)
žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt
kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi
pārinodarījums Pāridarījums
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.)
pasamīties Pārmaiņus darīt
sakviekties Pārmērīgi kviecot nodarīt sev kaitējumu
pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt)
drabenes Pārpalikumi alus darīšanas procesā; drabiņas
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem
izlīgums ar starpnieka palīdzību pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu
portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne
nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs
apstāt Pārstāt (ko darīt)
nolikt ieročus Pārstāt darboties, darīt ko
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā
pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā
mest mieru pārtraukt (kādu darbu, ko darīt)
piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu)
izlīst kā kamielim caur adatas aci pārvarēt ļoti lielas grūtības un izdarīt gandrīz neiespējamo
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt)
reakceptācija Pārveduma vekseļa pieņemšana jaunam akceptam, ja pirms tam akcepts izdarīts ar ierobežojumiem
uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku
uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku
satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam)
brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt
iemanīties Pasākt (ko darīt)
pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai
bērna aizsardzība pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu bērnus no tīšām vai neuzmanības dēļ nodarīta ļaunuma
grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana
miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes
miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
miegulis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.)
izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu
pagaut Paspēt (izdarīt)
pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā)
cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt
pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt
pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt
pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību)
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs
labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt)
pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt)
padzievāt Pastrādāt, padarīt
nest upuri pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā; arī ziedoties
ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt
pašdarināts Pašdarītais
pašdarināts Pašdarīts (1)
pašdedzināts Pašdarīts (parasti par kandžu)
džindža Pašdarīts degvīns
miestiņš Pašdarīts, parasti salds, alus
norādīšana pateikšana paziņošana (ko darīt, kā rīkoties), norādījumu došana
atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl
atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl
iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru)
uzdot pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt ziņas, datus
norādīt pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt)
netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā
izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2)
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); teikties (2)
pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama)
atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts
iztenkt Paveikt, izdarīt
nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko)
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku)
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus
pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1)
apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt
gandarījums paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2)
pamudinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt)
paskubinājums paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums
pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko)
Svētais gads pāvesta izsludināts gads, kura laikā atceļ grēksūdzē uzlikto sodu (gandarīšanu) tiem, kas izpilda baznīcas noteikumus
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot
pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties
apuļināt Pavirši darīt kādu darbu
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt
ņerglīt Pavirši kaut ko darīt
nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot
tutināt Pavirši ko darīt
pazvelt Pavirši padarīt
savīžot Pavirši padarīt
apgūbāt Pavirši padarīt (darbu)
saķēburot Pavirši, nejēdzīgi padarīt (kādu darbu)
iemuļļāt Pavirši, nekārtīgi (ko) izdarīt (piemēram, iesēt)
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam
bakstēt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt)
bakstīt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt)
sapļepināt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu)
sapļokāt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu)
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt
kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt
piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu
debetnota Paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu
apvainojums Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā)
afišēt Paziņot ar afišu; darīt zināmu, reklamēt
atvēstīt Paziņot, darīt zināmu
pienest Paziņot, darīt zināmu (kādam)
apvēstīt Paziņot, darīt zināmu (personu rindai)
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem)
apvainot Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā); apsūdzēt
kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt)
pārmaiņus pēc kārtas (darīt) vienu un otru; pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra
uzrādīt pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu)
nošķīstīt pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru
nošķīstīties pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru
nogrēkoties pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām
izlēkt no eņģēm pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts
pārtraukt pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt)
iegribēties pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko)
satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties
bands Peļņa, ienākums, darījums
banda Peļņa, ienākums; darījums
rebes Peļņa, labums; komercdarījumi, veikali, tirgošanās
perforācija periodisku, nelielu iegriezumu veidošana, lai novērstu lokāmo burtnīcu pabiezinājumus muguriņas locījuma vietā, kā arī lai padarītu ērtāku dokumentu, čeku grāmatiņu, kalendāru, pastmarku lietošanu
komerclaiks Periods, kas valstī ar likumu noteikts komercdarījumiem; Latvijā - gadā 360 dienas, mēnesī - 30 dienas
iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu
muisteris persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt)
deportieris persona, kas biržas darījumā pārdod bēsistam prolongācijai nepieciešamos vērtspapīrus
nozieguma subjekts persona, kas ir izdarījusi noziegumu un atbild par to
tiesībpārkāpējs persona, kas ir izdarījusi tiesībpārkāpumu
kriminālnoziedznieks persona, kas izdarījusi kriminālnoziegumu
plaģiators persona, kas izdarījusi plaģiātu, autors, kas cita sacerējumu uzdod par savu
tiesību pārkāpējs persona, kas izdarījusi pretsabiedrisku nodarījumu (deliktu), par ko likumā paredzēts sods (sankcija)
kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu
civiliedzīvotājs persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona
finansists persona, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos
pabalstītājs persona, kas palīdz izdarīt noziegumu ar aktiem, kuri neietilpst paša nozieguma sastāvā un nav arī kūdīšana
starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem
apdrošinātājs persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu, pārstāv apdrošināšanas iestādi
kravdevējs persona, kas slēdz jūras transporta darījumu ar transportieri; parasti kravas īpašnieks
fraktētājs persona, kas slēdz jūras transportdarījumus
izfraktētājs persona, kas slēdz jūras transportdarījumus un apņemas pret atlīdzību pārvadāt kravu
nofraktētājs persona, kas slēdz jūras transportdarījumus un iegūst nomā kuģi vai tā daļu kravas pārvadāšanai
liecenieks persona, kas tiesā atstāsta savus novērojumus par strīda vai nodarījuma apstākļiem
komitents persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina
misionārs persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā
darījumviesis persona, kura atrodas citā pilsētā vai apdzīvotā vietā darījumceļojumā
citas dalībvalsts apliekamā persona persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs
turētājbanka persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus noteiktos pienākumus
izdarītājs persona, kura noziedzīgu nodarījumu pati izdarījusi vai nodarījuma izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar Krimināllikuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības
darījumtūrists persona, kura veic darījuma ceļojumu darba laikā un kuras ceļojuma izdevumus parasti apmaksā uzņēmums
cietušais persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums
starpspeditors persona, kurai galvenais ekspeditors sava uzdevuma devēja vārdā uzdevis kārtot transporta darījumu noslēgšanu par kādu atsevišķi transporta posmu vai kārtot kādu atsevišķu ar transportu saistītu darījumu
apmērītājs persona, kurai ir tiesības izdarīt sporta peldlīdzekļu apmērīšanu, parakstīt mērgrāmatas un ar personisko zīmogu apzīmogot apmērītās buras
kontaktpersona persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām
notiesāta persona persona, kuru tiesa ar notiesājošu spriedumu ir atzinusi par vainīgu noziegumā; tai tiek piemērots kriminālkodeksā noteiktais sods par nodarījumu, un spriedums iegūst likuma spēku
aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai
attaisnotais persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu
vaina personas attieksme pret savu nodarījumu un tā sekām
piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā
noziedzīga nodarījuma motīvs personas iekšējais pamudinājums, dziņa, tieksme, kas virza vainīgā gribu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju
subjektīvā puse personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto darbību vai bezdarbību un to izraisītajām sekām
nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms)
pašapsūdzība Personas ziņojums, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu, apzinoties sava paziņojuma nepatiesumu
pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība
reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā
oferte Piedāvājums noslēgt darījumu ar nosacījumiem
piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt)
piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt)
apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu, pārkāpumu
DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību)
grūtdarīt Pieiet par tuvu, darīt sāpes
atļaut pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt
ļaut pieklājības forma, paziņojot par nodomu ko darīt
parakstīties Piekrist (ko darīt)
sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu)
aplabināties Pielabināt sev suni, darīt sev draudzīgu
balinēt Pielejot pienu, panākt, ka ēdiens kļūst gaišāks; aizdarīt ar pienu, krējumu
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu)
asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu)
pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu
apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu
saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā)
nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt)
laimots Piepildīts, padarīts laimīgs
posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu
ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti; reģistrēt
ieņemties Pierast (ko darīt, parasti ko nevēlamu)
pieriedīt Pierīkot (2), izrīkot, likt darīt
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt
piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.)
iemaut Piespiest (kādu) ko darīt
ielikt kloķi piespiest darīt (ko) kā sodu
zapragaķ Piespiest kaut ko darīt
prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi)
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku
darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu
uzsolīties Pieteikties, apsolīties (ko darīt)
izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu
atgalēt Pievārēt, padarīt
izlauzt zobus pieveikt, padarīt nekaitīgu; bargi pārmācīt
piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
standartlikme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - spēkā esošā PVN likme, kuru piemēro vairākumam apliekamo darījumu, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro samazinātā likme
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs)
svētināt Pildīt ar svētumu, padarīt svētu
aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.)
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko)
sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties
reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt
paralīze pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze
rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana)
noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pilnīgas atbilstības konstatēšana starp noziedzīga nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm
sakņopkāt pilnīgi aizdarīt ar spiedpogām
zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt
pazudināt pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu)
komercpilnvara Pilnvara, kuru izdod komersants pilnvarojot kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt noteikta veida darījumus vai arī slēgt atsevišķus darījumus
parastā komercpilnvara pilnvara, kuru izdod komersants; neizsniedzot prokūru, viņš pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgta ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus
akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas
Azandarijāna pilsēta Irānā (_Azandarīān_), Hamadānas ostānā
city Pilsētas darījumu centrs vai vecpilsēta
Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
aizpīt Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu)
vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu
kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju
bumerangs Plāns vai rīcība, kas vēršas pret autoru (darītāju) pašu
plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku
intelektkarte Plastmasas karte ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai un dažādu elektronisku darījumu veikšanai; čipkarte
lielas lietas plaši pasākumi, darījumi
breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu)
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku
applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku)
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu
pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt
pločkāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni
plonckāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni
izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni)
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem
pravīties Posties, gatavoties (ko darīt)
izdarnieks Praktisks cilvēks, kas var darīt visu iespējamo
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt)
mācēšana prasme, māka (kaut ko izdarīt)
talants prasme, spēja (ko veikt, darīt)
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas)
zināt prast, mācēt (ko veikt, darīt)
nomerkavāt Precīzi izdarīt
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku
bartera darījums preču (pakalpojumu) apmaiņas darījums bez norēķiniem skaidrā naudā
nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus
atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji
maiņas darījums preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna
strīds pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (darījumiem, līgumiem u. tml.)
miesas bojājumi prettiesiska kaitējuma nodarīšana otra cilvēka veselībai: izpaužas cilvēka organisma, audu, orgānu un to sistēmu anatomiskos bojājumos vai fizioloģisko funkciju traucējumos
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums
naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika
ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko
ierosinājums priekšlikums, pamudinājums kaut ko darīt
munīcija Priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai
noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums
caurskatpārbaude Procedūra, kur auditors izskata noteikta veida darījumus un ar to saistītās kontroles no paša operācijas sākuma līdz tās pabeigšanai
ekārs Procentos izteikta atkāpšanās prēmija biržas darījumos
grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu)
datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko
tiesas sēde process, kurā kompetenta tiesa, piedaloties citām likumā noteiktām personām, likumā noteiktajā kārtībā izmeklē tās izspriešanai nodotos faktus un materiālus par kādu notikumu vai apstrīdamu darījumu un izlemj to atbilstību likumībai un taisnīgumam
cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo
apstrāde Programmā paredzēto instrukciju izpilde datora centrālajā procesorā, lai pēc noteiktiem kritērijiem pārveidotu, kārtotu un atlasītu datus vai izdarītu ar tiem matemātiskus aprēķinus
rekompilācija programmas atkārtota kompilēšana, ko parasti nepieciešams veikt, lai izdarītu izmaiņas pirmkodā sakarā ar kompilatora sniegtajiem kļūdu ziņojumiem
transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā
kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi
inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko
piedraudējums Psihologiska vardarbība pret personu; krimināltiesībās apņemšanās izpausme mutvārdos, rakstveidā, ar žestiem vai citā veidā nodarīt fizisku, materiālu vai citādu kaitējumu personai vai sabiedrības interesēm
sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu)
alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika
aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu
puikamreize Puikas reize (ko darīt)
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu
saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas
lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties
poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku
puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu)
žūra Pusdarīts alus
miezītis Pusdarīts, parasti salds, miežu alus
pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet
atpūst Pūšot atdarīt, atvērt
aizdvašot Pūšot dvašu, padarīt nespodru, neskaidru
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju)
izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju)
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu
sapļockāt Pvirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu)
ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens
jaucēt Radināt, darīt rāmu (dzīvnieku)
riebt radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu)
nodrošināt radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli)
atļaut radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem)
izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu
uzdūšoties radīt sevī drosmi (ko darīt); sasparoties
uzdrošināties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties
uzdrīkstēties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties
likt galdā rādīt, darīt zināmu, atklāt
celt galdā (kaut ko) rādīt, darīt zināmu, atklāt
izražot Radīt, darīt, ražot
ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt
parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko)
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu)
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt
praecipe rakstiska pavēle kaut ko darīt vai nedarīt
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko)
personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus
sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu
dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus
lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas
iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt)
iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt)
iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt)
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus)
atdarboties Reaģēt, atdarīt
aizdarīties refl. --> aizdarīt(1); aizvērties
darīties refl. --> darīt (1)
padarīties refl. --> padarīt (1); tikt padarītam
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu
begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā
rimdināt Remdēt; padarīt remdenu
repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu
heredoakinēzija Reta pārmantota slimība, ko raksturo paroksismāla paralīze un stipras sāpes locekļos, vājums un nespēja izdarīt kustības
uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku
izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu)
attaisnojums rezultāts --> attaisnot (1); fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu
norāde rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts
ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties
novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt
putināties Rīkoties (ko) darīt (piemēram, slaucīt, purināt u. tml.), saceļot putekļus
ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību
puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt
skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu
rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo)
savadīt Rīkoties, darīt (ko), lai (kāds) satiktos, iepazītos (ar kādu)
dzīvot ar savu galvu rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem
salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā)
ņemt savu galvu rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem
bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu)
izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu)
krimināltiesisko normu konkurence rodas gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums atbilst vairākiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, kas paredzēti Krimināllikuma dažādos pantos vai pantu daļās
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.)
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml)
atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence
provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties
izaicināt rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu vai grūtu)
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā)
greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu
krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku
aizrotīt Rotot aizdarīt
ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku)
savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku
šaireiza Runā minētās sievietes reize (ko darīt); šās reize
šāmreiza Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize
šāmreize Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize; šāmreiza
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt)
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko)
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1)
tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
teikt runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [sacīt]{s:1817}
sacīt runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [teikt]{s:1818}
dumjoties runāt vai darīt dumjības
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus
trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos
jokoties runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus
jokot runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties
glaudīt pa spalvai runāt, arī darīt (kādam) pa prātam; izdabāt
jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus
izpasēt Rūpējoties (par kādu), izdarīt (tam) pa prātam
parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko
riska Rūpes, raizes; darīšanas, kas prasa daudz pūļu, laika, enerģijas
nārot Rūpēties, darīt labu vienmēr
samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu
kāršu un kauliņu spēles galds rūpnieciski ražots galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju likmju izdarīšanas vietām un klājumu
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu
citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt
Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu
ekoloģiskie noziegumi sabiedriski bīstami prettiesiski nodarījumi, kas apdraud noteikto ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu
sagrezīt sabojāt (nemākot ko darīt)
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu
satvirtināt sacietēt, padarīt cietu
sadūrēt sadarīt
sareitīt Sadarīt
satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko)
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt)
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī
dakrist Sagadīties (darīt ko) ar kādu kopā
pasarušēties Sagatavot (ko darīt)
notaisīties Sagatavoties (ko darīt)
sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.)
sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu)
izsist no segliem sagraut kāda uzskatus, pārliecību; padarīt bezpalīdzīgu, samulsināt kādu; atņemt kādam varu
kontējums Saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedības kontos
paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas
pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām)
noziedzīgs saistīts ar [nozieguma]{s:2566} izdarīšanu
labdarīgs saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs; filantropisks
sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī)
saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu
šuri-muri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
šurimuri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
šuri muri sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības
(kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto
kāds velns dīda saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto, izbrīnā par kādu rīcību, neizpratnē, kas uz to pamudinājis
spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas
kā lābāns saka par lēnu, tūļīgu, neizdarīgu cilvēku
uguns, ne laiks saka par ļoti izdarīgu straujas dabas cilvēku
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt
pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku
taisās kā vista uz perēšanu saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku
sutrājas kā tāda sutra saka par neizveicīgu sievieti, kura neko nevar izdarīt laikā
kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
ragi dūņās saka par stāvokli, situāciju, kad (kāds) neko nespēj izdarīt
velns dīda saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību
Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
ko tur var darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam
rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu
tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu
kā velns saka, ja darbība ir ļoti intensīva, ja kas tiek darīts ļoti prasmīgi
pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt
rokas (biežāk nagi, pirksti) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt
ēna krīt (uz kādu) saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
prāts nesas saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
prāts stāv (biežāk nesas) saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt)
par labu (kādam) saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts
kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt
tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju saka, ja kādam grūti izdarīt pa prātam
nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi
būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt
kā uzvarētājs saka, ja kāds ir gandarīts, lepns par sasniegto un to ārēji izrāda
kā teļš saka, ja kāds ir gļēvs, ļauj ar sevi darīt, ko vien citi grib, ja ir neattapīgs, panaivs, neizveicīgs
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis
pirksti deg saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt
tīra sirdsapziņa saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu
kā uzburts saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt)
ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt)
tīrs darbs saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts
mokās kā govs ar sakām saka, ja kāds nopūlas, darīdams sev ko nepiemērotu
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko)
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties
Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina
viens rūciens saka, ja kas notiek, tiek veikts, padarīts ļoti ātri, vienā mirklī
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko)
ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi
viegla roka saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot
rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu
rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt
lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
roka neceļas saka, ja nav apņēmības (ko darīt)
ne domas saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt)
ne domas saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt)
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri
nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma
nav nozīmes saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt)
nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko)
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
pamest ar pirkstu saka, ja pietiek ar visniecīgāko mājienu, lai kāds ko darītu
aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
tur zāle neaug saka, ja tiek nodarīts liels posts
rokas atkrīt (biežāk nolaižas) saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu
(visi) pātari sajūk saka, kad apjukumā nezina, ko darīt
kas ir saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību
mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
stāvēt pie ratiem saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot nejaukties citu darīšanās
tas ir kāda roku darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu)
tas ir kāda (roku) darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu)
kas tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt)
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt)
Lai tur vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos
haidi-raidi saka, pamudinot ko darīt
kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu
Ka ņemšu aiz škirkas! saka, piem., piedraudot piespiest ko darīt
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu
nebūt no cukura saka, uzsverot, ka lietus nekādu ļaunumu nenodarīs, nekaitēs
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku)
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu)
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.)
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko)
sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu
pucēt vaļā sākt (intensīvi) ko darīt
ķerties sākt (ko darīt, veikt)
stāties sākt (ko darīt, veikt); ķerties (2)
iesākt sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu
sprūdīt sākt darīt (ko); ļaut (kam) norisēt
pāriet (no vārdiem) pie darbiem sākt darīt ko
pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.)
spert pirmo soli sākt darīt ko jaunu, būt sācējam, virzītājam
ņemties sākt darīt un darīt (ko)
stāties sākt darīt, veikt ko, novietojoties (darba, darbības vietā)
likties sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu)
šaut vaļā sākt kaut ko darīt
vjazaķ sākt kaut ko darīt
viksēt vaļā sākt ko darīt
iesasākties sākt ko darīt; nodarboties ar ko
aizmizāt sākt mizot (un tad pārtraukt to darīt)
iesākt sākt pierast (ko darīt); pasākt
spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk
pasākt sākt regulāri, vienmēr (ko darīt)
sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties
noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1)
dolce far niente saldā nekā nedarīšana
salināt Saldināt, saldu darīt
klementīns Salds un sulīgs auglis, mandarīna un sarkanā apelsīna krustojums
sasprēgt Saliekt, aizdarīt (saliecamo nazi)
aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu)
aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt
dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu
gabalalga Samaksa, atlīdzība par padarīto
gabalsamaksa Samaksa, atlīdzība par padarīto
peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma)
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu
tālu samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.)
aplikators samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances
satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju
saticināt Samierināt; padarīt saticīgus
izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu
izsist no līdzsvara samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu
nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu
mūlēt Sāpināt, darīt sāpes
algolagnija Sāpju labpatika; seksuāli patoloģiska parādība; sāpju darīšana, apmierinot dzimuma tieksmes
saplederēt Sapļāpāt, nodarīt ļaunu pļāpājot
uzbrīdināt Sarāt, piedraudēt (par vēl neizdarītiem nedarbiem)
sačīgāt Saraustīt (parasti aiz matiem), lai nodarītu sāpes
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties
varza Sarežģītas, grūti kārtojamas darīšanas, arī nepatikšanas; arī jezga (2)
antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs
norunāt Sarunā vienoties (ko darīt, par ko)
transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā); plašs (parasti finansiāls) darījums
sarunāties Sarunāt (ko darīt)
saspruņģēt Sasaistīt un aizdarīt ar nelielu tapu, puļķi
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu)
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
rokrokā Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt)
stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
saslimināt Saslimdināt, padarīt slimu
samužināt Sasmērēt, padarīt netīru
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi
paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt
apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas
saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus)
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu
uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu
pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku
šavai Sauciens, ar kuru aicina tūlīt, steigšus (ko darīt, kurp doties)
urpalēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem)
urpulēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem)
oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība
samatot Savākt dāvanas, ziedojumus (labdarības nolūkā)
beigtam savienojumā "da beigtam": ar lielu piepūli, tā, ka vairs nevar (ko darīt)
pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
palaist savienojumā "palaist vaļu": atļaut (kādam) brīvi, neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib
uzskate savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
vienpersonas savienojumā "vienpersonas verbs": verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs
laist savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
laist savienojumā ar "vaļu": neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib
at- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto
at- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā)
ie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts
pie- savienojumā ar verbu un kopā ar "ko nu", "ko tur" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks
ar Savienojumos "kopā ar", "līdz ar": norāda uz darītāju savstarpējo saistību
derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza
barišas Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu un mielasts sakarā ar šādu darījumu
līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos, ko parasti atzīmē ar iedzeršanu
datu bāze savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu; datubāze
starpbanku attiecības savstarpējie banku darījumi, kas balstās uz abpusējām interesēm
sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku
seije Seija - koka trauks alus tecināšanai alus darīšanas laikā
avantāžs Sekmīgi veikts darījums, izdevīgs stāvoklis
iekšējie sekrētaudi sekrētšūnas (idioblasti) un sekrēttvertnes, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c., sekrētailes, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās
pavešana netiklībā seksuālu darbību izdarīšana ar mazgadīgo, nepilngadīgu personu - pret tās gribu
mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls
kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu
Hariščandra senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks, kas pazīstams ar savu labdarību un dāsnumu
plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā
plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā
druīdisms Seno ķeltu reliģija, kas izpaudās dabas spēku dievināšanā un upurēšanā, ko izdarīja mežos
pajaunināties Sevi padarīt jaunāku
literālkontrakts Sevišķa līguma forma romiešu tiesībās līdz Justiniāna tiesībām, kas balstījās uz Romas pilsoņu ierakstiem savās darījumu grāmatās
lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt
sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to)
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.)
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus
sierūzis Siernīca, siera darītava
čība Sieviete (parasti negatīvi vērtēta, piem., tūļīga, neizdarīga)
remināt sildīt, padarīt remdenu
kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti)
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi
izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli)
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.)
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti)
izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt)
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli)
pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku
interešu konflikts situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses
sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu
kontaktdarījums Skaidras naudas darījums ar tūlītēju preču piegādi
izskaidrot skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu
skaidrināt Skaidrot, padarīt skaidru, saprotamu
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu
izskalot Skalojot padarīt tīru
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums; uzdzīve; izdarības
durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes
bāzt purnu skatīties, lūrēt; jaukties citu darīšanās
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko)
skuķamreize Skuķa reize (ko darīt)
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
ļembāties Slaistīties, bez vajadzības darīšanās jaukties
sist gurķi slaistīties, neko nedarīt
dīkoties Slaistīties, neko nedarīt, vaļoties
ļimbāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties
ļurgāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties
limbāties Slaistīties; jaukties citu darīšanās
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to)
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3)
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru
izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus)
noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu)
izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu
Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža
atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu)
aizslēgt Slēdzot aizdarīt
noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1)
pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1)
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus)
pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu)
būdzīšanās Slepenas izdarības
zabīt Slepeni darīt (ko)
budzīties Slepeni ko darīt, kārtot
būdzīties Slepeni ko darīt, kārtot
kumt Slepeni un steigā (kaut ko) darīt
pa pakaļdurvīm (iet, nākt u. tml.) slepeni, arī nelikumīgi (darīt ko)
klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu)
ļaundarīt Slikti darīt, nodarīt skādi, postu
vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem
inficēšana Slimības ierosināšana; inficēšana ar venērisku slimību ir krimināli sodāma, ja persona zinājusi, ka viņa slimo ar venērisku slimību un apzināti izdarījusi darbības, kas inficējušas citu personu
simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā
homicidomānija Slimīga vēlēšanās izdarīt slepkavību
enisofobija Slimīgas bailes no pārmetuma par izdarīto pārkāpumu
čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt
blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt
laist gurķi slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
laist fufeli slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
laist luni slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
stiept gumiju slinkot; ļoti lēni negribīgi ko darīt
milīns Slinks, neizdarīgs cilvēks
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu)
noslīpēt Slīpējot padarīt asu
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties
nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti)
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
mužināt Smērēt, padarīt netīru
pečkāt Smērēt, padarīt netīru
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu)
aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu
mimēze Smieklīga citu cilvēku atveidošana jeb pakaļdarīšana vārdos un uzvedībā
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt
atalgot sniegt gandarījumu
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
norādīt sniegt nepieciešamās ziņas; darīt zināmu
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu
Labdarības organizāciju apvienība sociālā darba vēsturē nozīmīga organizācija, kas nošķīra reliģijā balstītu labdarību un zinātnisko labdarību – sistemātiski organizētu palīdzības nodrošinājumu tiem, kam tā nepieciešama nabadzības, slimības vai citu apstākļu dēļ
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā
references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.)
ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ
sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu
huligāns Sodāmas nelietības izdarītājs
soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt
kriminālsods Sods, ko piespriež tiesa saskaņā ar attiecīgas valsts kriminālkodeksu par izdarītu kriminālnoziegumu
disciplinārsods sods, kuru darba devējs vai pilnvarota amatpersona uzliek darbiniekam par nodarījumiem pret noteikto darba kārtību vai darba devēja rīkojumiem, kas izpaužas to nepildīšanā vai nekārtīgā un nolaidīgā izpildīšanā
solīties Solīt (ko veikt, darīt)
solīt kā sunim desu solīt to, ko nedomā dot, darīt
dzirties Solīties (ko darīt)
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas)
gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt
divdibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka
divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
dastāt Sparīgi sākt (ko darīt)
ektīgs Sparīgs, enerģisks, uzstājīgs, uzņēmīgs, arī izdarīgs
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku
grāmatas bloka griezuma iekrāsošana speciālas krāsas (zelts, sudrabs, bronza u. c.) uznešana uz grāmatas bloka griezuma, lai padarītu grāmatu greznāku; lieto galvenokārt mākslas un reprezentācijas izdevumiem
kara tribunāls speciālas tiesas militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu vai ar likumu noteiktu smagāko noziegumu izskatīšanai
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku
dīlinga telpa speciāli iekārtota telpa, kurā dīleri nodarbojas ar darījumu operācijām, izmantojot tehniskos sakaru, informācijas pārraides un apstrādes līdzekļus
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt)
kārdinājums Spēcīga tieksme, velēšanās (pēc kā, ko darīt)
uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu); padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli)
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3)
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3)
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu
diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju
dzimumspēja Spēja izdarīt dzimumaktu
eipraksija Spēja izdarīt koordinētas kustības
negociabilitāte Spēja noderēt par darījuma priekšmetu, speciāli par tirdzniecības darījuma priekšmetu, kredīta spēja
atturētājs Spēja pretoties vai nodarīt postījumus, kas nodrošina atturēšanu
aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties
aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt
palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem
spējiens spēks, spēja (kaut ko darīt)
promesse Spekulatīvs darījums ar loterijas lozēm, sakarā ar kuru noslēdz pirkuma līgumu par gaidāmo laimestu
ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt)
krutēt Spēt, varēt ko darīt; būt tādā veselības stāvoklī, ka ir iespējams strādāt
špundēt Spiest ko darīt
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu
aizspiest Spiežot aizdarīt
katatermometrs Spirta termometrs, kas paredzēts ar gaisu izdarīta atdzesējuma mērīšanai; lieto katatermometrijā
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku)
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā
raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko)
rauties Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties
aizspraust Spraužot aizdarīt; spraužot savienot (parasti drēbes malas)
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to)
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu)
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu)
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu)
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu
standartčārters Standartveida preču pārvadājums noteiktos maršrutos čārteru darījumos
UNIBOR Starpbanku kredītu procentu likme, kuru nosaka Unibanka un tā tiek lietota Unibankas un Unilīzinga līzinga darījumos
disažio Starpība, kas izteikta absolūtos vai relatīvos skaitļos starp kādu par pamatu pieņemtu lielumu un kādu citu, mazāku atvasinātu lielumu vērtspapīru un valūtas darījumos
mākleris Starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos
komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus
nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt)
finanšu tirgus starptautiskais tirgus jeb ekonomisko attiecību kopums, kur notiek darījumi ar dažādiem finanšu instrumentiem atbilstoši tirgus pieprasījumam un piedāvājumam
reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana
eirotirgus Starptautisks valūtas un aizdevu kapitāla tirgus, kurā darījumi tiek veikti eirovalūtās
iebraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu)
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko)
kriminālstatistika Statistikas daļa, kas sniedz ziņas: par tiesu sastāvu un to darbību; par noziedzīgo nodarījumu skaitu, veidu un vainīgām personām
sarteris stāvoklis, kad (galda spēlē) nav iespējams izdarīt kādu gājienu
pakļautība stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā)
pilna vaļa stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib
nespēja stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt
pusrats stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam
sasteigtība stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši
sprangas stāvoklis, kad vairākas darīšanas sagadījušās kopā
spēkā neesamība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piemēram, darījumam, līgumam, likumam)
zinātība stāvoklis, kurā piemīt zināšanas par to, kā kaut ko darīt
čopties steidzīgi darīt vairākas lietas vienlaikus
beiselis Steidzīgs, neprecīzs kāda darba darītājs
gūšņiem Steigā (ko darīt)
traukt Steigā darīt, veikt (ko)
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt
aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt
uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt
degona Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana
degoņa Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana
nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt
izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu
rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt)
autoehopraksija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto kādu sava paša veikto izdarību
izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu)
opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs
saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt)
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; arī trenkt (2)
pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu
stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku
pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt
brist dubļus strādāt smagus lauku darbus; darīt ko nepatīkamu, apkaunojošu
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu)
kābakāties Strādāt, darīt (ko) nepietiekami mērķtiecīgi
dzīvāt Strādāt, darīt darbu
aizsaut strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu
aizšaut strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu
šaut strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.)
izraut strauji izdarīt, izveidot (ko)
nogāzt strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
dakrist strauji sākt darīt (ko)
mesties virsū strauji sākt darīt (ko)
laist vaļā strauji sākt ko darīt
likties strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā)
paderbelēt strauji, pavirši kaut ko padarīt
plačoties Strīdēties; nelietības darīt
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus)
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi
atsutināt Sutinot atdarīt (piemēram, atlīmēt, atmiekšķēt)
sūtīties Sūtīt vienam otru, citam citu (ko darīt, veikt, pēc kā)
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt
izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
gauneris Svārstīgs, nenoteikts, neizdarīgs cilvēks
šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt
atsveķošana Sveķu tecināšana un savākšana no augošos kokos izdarītām brūcēm (meža blakus izmantošanas nozare)
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1)
tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt
rušināt šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem)
slēgt šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.)
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs
skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko
pusautomātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu
automātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu
šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums
kulāža Šķidruma zudums no iesaiņojuma transportējot, kas ceļas no grūti novēršamas un tikko manāmas izsūkšanās, iztecēšanas u. tml., tirdzniecības darījumos ar likumu pieļauts zudums
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu
luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu)
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu)
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt
sašņukt Šņaucot padarīt netīru
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu)
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt
krētāt Šo to darīt, krāmēt
krētāties Šo to darīt, krāmēties
samorgāt Šo, to darīt
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku
citoloģiskā pārbaude šūnu analīze, parasti tiek izdarīta, lai konstatētu iespējamo vēža šūnu rašanos
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu
īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu
žvika Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
žvikaste Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
žvikstiņš Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
šiveris Šurp un turp skraidītājs, paviršs izdarītājs
saskraidīties Šurp un turp skraidot daudz darīt
aizšūt Šūt ciet; šujot aizdarīt (caurumu)
protestanti Tā dēvēja reformācijas piekritējus, kuri 1529. g. protestēja pret Vācijas ķeizara aizliegumu izdarīt baznīcas reformas
apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus
taisni tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī)
pakaļ tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.)
lāgā tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; īsti
lāga tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; lāgā 1(1)
uzvarošs tā, ka izpaužas gandarījums par (piem., strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
priekša tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti
finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti
valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm
fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa
noziedzīga nodarījuma draudi tāda personas rīcība, kas pauž reālu apņemšanos izdarīt kādu kriminālsodāmu nodarījumu
žipene Tāda, kas var ātri ko izdarīt
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tādi spaidu līdzekļi, kurus piemēro nepilngadīgajiem par krimināllikumā paredzētiem sabiedriski bīstamiem nodarījumiem
šeptīgs tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos
šeftīgs tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos
šeptīgs tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos
agensīvs tāds (darbības vārds), kas apzīmē darbību pēc darītāja iniciatīvas
bezatbildīgs tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums
ārpusbiržas tāds (darījums, līgums u. tml.), kas netiek veikts un reģistrēts biržā
aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
progresīvi secīgā kodēšana tāds attēlu saspiešanas paņēmiens, kad attēlu, kas progresīvi kodēts, var secīgi atkodēt, kā arī var izdarīt šai procedūrai pretēju procedūru
nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma
neparakstīts tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu
loko tāds komercdarījuma veids, kur pircējs preci pērk par cenu, kāda tai ir vietā, kur tā atrodas darījuma noslēgšanas brīdī
norēķinu konts tāds konts centrālajā bankā, pie norēķinu aģenta vai centrālā darījumu starpnieka, kuru sistēmas dalībnieki izmanto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu glabāšanai un norēķiniem par sistēmas dalībnieku savstarpējiem darījumiem
tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu
spējīgs tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko
slinks tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko
dziedinošs tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām)
jaudnieks tāds, kam ir spēks ko darīt
acots tāds, kam izdarīts acojums; okulēts
pārsteigts tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt
antitoksisks tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
izvairīgs tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt
vairīgs tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt
spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
spēkā esošs tāds, kam vēl ir juridisks spēks (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
nepieskaitāms tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
spītīgs tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
atturīgs tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju; izvairīgs
paisikle tāds, kas bez vajadzības daudz runā un jaucas citu darīšanās
starīgs tāds, kas bieži mēdz (ko) darīt
briesmīgs tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu
šaušalīgs tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu
šausmīgs tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu
daudzdaris tāds, kas iesāk darīt vairākas lietas, bet tās nepabeidz (ar nopeļošu nozīmi)
vaļējs tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts
slēgts tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku)
pašbrūvēts tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts (1)
pusdarīts tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts
vells tāds, kas ir ļoti enerģisks, uzņēmīgs, izdarīgs, arī pārgalvīgs
izdevies tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi
atvieglots tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.)
miegains tāds, kas ir pasīvs, neizdarīgs; tāds, kam nav ierosmes
rast tāds, kas ir pieradis (ko darīt)
pacietīgs tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, negurstoši, bez apnikuma darīt ko
drausmīgs tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu
neizdzēšams tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu
nodevīgs tāds, kas izdara nodevību; tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību
palaidnīgs tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns
vainīgs tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi
fluorogrāfisks tāds, kas izdarīts ar fluorogrāfiju
netīšs tāds, kas izdarīts bez iepriekšēja nodoma, nevilšus
okotns tāds, kas izrāda patiku, vēlēanos (ko darīt)
jakaris tāds, kas jaucas citu darīšanās
krājaizdevu tāds, kas kārto kredītdarījumus un citas finansiālas operācijas, darbojoties uz kooperatīviem pamatiem (par iestādi, organizāciju)
ieriebīgs tāds, kas mēdz ieriebt, darīt ļaunu
dirselīgs tāds, kas mēdz solīt noorganizēt lielu pasākumu, bet nespēj neko izdarīt
cildīgs tāds, kas musina kaut ko izdarīt
nevainīgs tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms; tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā
neizteikts tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem
slepens tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski
nelegāls tāds, kas neatbilst likumam; tāds, kas tiek veikts bez juridiskām tiesībām to darīt
vilceklis tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa
nebīstams tāds, kas nevar nodarīt ļaunumu un nav sasistīts ar risku
jākalps tāds, kas otram visu pa prātam grib izrunāt un izdarīt
atenuēts tāds, kas padarīts nepatogēns, piem., dzīvā vakcīna
padziļināts tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks
bodžijs tāds, kas pārspīlēti seko jaunākām modēm un izdarībām
trakalis tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt
nevarīgs tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība
pieskaitāms tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
pastāvīgs tāds, kas tiek apzināti darīts vienmēr, nepārtraukti
pāragrs tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā)
vēlreizējs tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi
tīšs tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu
nejaušs tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma
bīstams tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi
nespējīgs tāds, kas, piemēram, fiziskā vājuma, slimības, vecuma dēļ, nav spējīgs ko darīt, veikt
transvagināls tāds, ko var izdarīt caur maksti, piem., operācija
transuretrāls tāds, ko var izdarīt caur urīnizvadkanālu, piem., operācija
patvaļīgs tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus
bezgodīgs tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos)
izvairīgs tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts
vairīgs tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs
nepacietīgs tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem)
pārsteigts tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju)
sēne tāds, kurš nepiekrīt kaut ko darīt, atsakās, autsaiders, atkritējs
dimža tāds, kurš saviem strādniekiem liek darīt vairāk nekā var padarīt
nepateicīgs tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu)
profesionālā noziedzība tādu personu noziedzīgas darbības, kurām krimināli sodāmi nodarījumi kļuvuši par pastāvīgu nodarbošanos un galveno naudas līdzekļu iegūšanas avotu
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības
turpat Tai pašā laikā, kad (kas) tiek darīts, noris
sviķe Tapa mucas cauruma aizdarīšanai
sviķis Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai
svīks Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai
sproslis Tapa, puļķis, kociņš (kā aizdarīšanai)
attaisnojums tas (fakts, apstāklis), kas pieļauj (ko darīt)
visgribis tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
ziņa tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms
partneris tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības
aizmiģelis tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks
ātršāvējs tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā
lex loci tās valsts likums, kur veic darījumu
uzdevums tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt; darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic
veikums tas, kas ar rīcību, darbību ir īstenots; izdarītais, paveiktais
dzinulis tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt)
dzineklis tas, kas ierosina spēcīgu gribu kaut ko darīt; dzinulis, dziņa
dzinējs tas, kas ierosina spēcīgu gribu ko darīt; [dzinulis]{s:537}
aizsācējs tas, kas iesāk (ko darīt)
padarīt tas, kas ir izdarīts, paveikts
darījums tas, kas ir izdarīts, paveikts; darbības rezultāts
vecināts tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks
ziņa tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt)
kārdinājums tas, kas izraisa spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt)
joks tas, kas nav runāts vai darīts nopietni
maksa tas, kas tiek darīts vai dots kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.)
nav spiesta lieta tas, ko veikt, darīt nav nepieciešams
iesācējs tas, kurš iesāk (ko darīt); veic pirmo (darbības, norises) posmu
skādnieks tas, kurš nodarījis zaudējumus, vai izraisījis bojājumu
atbrīvotājs tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā)
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to)
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu)
Baigais gads tautas dots apzīmējums PSRS okupācijas 1. gadam (1940. VI - 1941. VII) Latvijā, raksturojot ieviestā staļinisko masveida represiju un deportāciju (1941. 14. VI) režīma ļaundarības
ierašu dziesmas tautasdziesmu žanrs, kas saistīts ar darbību (dažādām izdarībām, dejām, spēlēšanu)
tautininki Tautininku savienības (dib. 1924) biedri; 1926. g. kopā ar kristīgo demokrātu partiju izdarīja valsts apvērsumu Lietuvā
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
Gambrīns Teiksmains lejasvācu karalis, kas esot izgudrojis alus darīšanu
saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā)
lappārdale Tekstapstrādes un datorizdevniecības operācija, kas pārnumurē lappuses gadījumos, kad tiek iesprausts vai izmests teksts, pārvietotas rindkopas vai arī izdarītas kādas citas izmaiņas
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu
reklāma teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru
interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru
brīvās tirdzniecības zona teritorija, kurā dalībvalstis savstarpējos tirdzniecības darījumos ir atbrīvotas no muitas maksājumiem
reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības
aizšķērpelēt Tēšot darīt nelīdzenu, ietēst vietvietām
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses)
tēvamreiza Tēva reize (ko darīt)
papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai
soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus
garnadzība Tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīka zādzība
slinkums tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko
sliekties Tiekties (ko darīt)
censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi)
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu
proklāma Tiesas izdarīta publikācija, kuras nolūks darīt zināmu kādu juridisku aktu un noskaidrot nezināmo personu tiesības
retrotrakcija Tiesībās princips, pēc kura tiesiska darījuma radītās tiesības un pienākumi apsverami no konstitutivā (tiesību radītāja), bet ne konfirmatīvā (apstiprinātāja) fakta izcelšanās brīža
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas
kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām
tiesību normu socializācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā tās tiek darītas zināmas sabiedrībai - publicēšana, skaidrojumi masu mēdijos, publiskas lekcijas, bukleti, apmācība skolās u. c. pasākumi
causa Tiesiska akta (darījuma) pamats resp., mērķis
akcidentālijas Tiesiska darījuma gadījuma sastāvdaļas, blakus noteikumi
infeudācija Tiesisks darījums ar ko allodu pārvērš par feodu
izmeklēšanas tiesnesis tiesnesis, kuram pastāvīgi vai uz noteiktu laiku uzlikts par pienākumu izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu
taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.)
tīkoties Tīkot (parasti ko darīt); tikt tīkotam
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt
sasakņopkāties tikt aizdarītam ar spiedpogu
aizsieties tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas
noslēgties tikt aizslēgtam, aizdarītam; refl. --> noslēgt (1, 2)
vili tikt aizturētam nozieguma izdarīšanas laikā
notikt tikt darītam, veiktam, organizētam (par darbību, pasākumu)
pieveikt tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu)
nākt tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu)
krist tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu)
izadarities tikt izdarītam, paveiktam
izadoties tikt izgatavotam, izveidotam, izdarītam labi, prasmīgi
iet tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām)
iekļauties tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu
izdoties tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams
padoties tikt paveiktam, izdarītam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām
pietikt tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
brujons Tirdzniecībā grāmata, kur īsi ieraksta dienas darījumus
tirgus tirdzniecības darījumi krogos
akceptācija Tirdzniecības darījumos atbilde uz iesūtīto oferti, ka piedāvājums pieņemts
spota darījums tirdzniecības darījums ar precēm, kas jau atrodas darījuma vietā
prokūrists Tirdzniecības uzņēmuma, firmas uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus
veikals tirdznieciska, arī finansiāla darbība, arī darījums
paštirgotājs Tirgotājs, kas visus darījumus slēdz uz paša rēķina, pretēji aģentam vai komisionāram, kas darījumus slēdz uz sveša (mandanta, "patrona") rēķina
dīlot Tirgoties, kārtot darījumus
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību)
mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums
tīšot Tīšām darīt, spītēt
noziedzīgs nodarījums tīši vai aiz neuzmanības darīta darbība vai bezdarbība, kura paredzēta Krimināllikumā un par kuras izdarīšanu draud kriminālsods
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu
ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus)
tracēt Tracināt; padarīt traku, nemierīgu
tiesības tradīciju, morāles normu nodrošināts pamatojums, iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties)
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu)
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot)
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā)
mistrēt Traucēt cits citam, darīt un runāt nepareizi
marudzīt Traucēt, kavēt kādam ko darīt
slaukts Trauks (kubls) alus darīšanai
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.)
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt
notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt; trinot izveidot (kam) vēlamo formu
trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni
YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās)
zigzdot Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo
zigzdoties Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt)
uz līdzenas vietas tūlīt, nekavējoties (ko darīt)
čušāties Tūļājotie, lēnām un mierīgi darīt (kaut ko)
satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.)
tuntelēt Tūļāties, kaut ko lēnām, nesteidzoties darīt
kramažāties Tūļāties, lēnām kaut ko darīt; lēnām iet
ķērināties Tūļāties, nedarīt neko prātīgu
gorīties Tūļāties, nekā nedarīt
čumelēties Tūļāties, neveikli darīt
čušņāties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu
čusnīties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu
mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt
taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
pempelēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt
penterēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt
pīčāties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt
tušīties Tūļāties; lēni, tūļīgi ko darīt
nūžāt Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
nūžāties Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties
izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt)
sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties
knusīties Tūļīgi, neizveicīgi kaut ko darīt
čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.)
čammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darīt; nevīžīgi vākt (piemēram, ko kopā)
čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete)
zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības
sūkāt Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības
darījumtūrisms Tūrisma veids, kurā ceļojuma galvenais nolūks ir dienesta darījumu kārtošana, komercdarbības jautājumu risināšana, piedalīšanās konferencēs un sanāksmēs, izstāžu apmeklēšana, ko parasti pilnībā apmaksā darba devējs vai arī daļu no izdevumiem sedz darba devējam solidārā uzņemošā puse; lietišķais tūrisms
caritas Tuvākā mīlestība, cieņa, labdarība
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu
savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi)
izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu
saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko)
piečurāt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
piemīzt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
pazibināt uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu
padakstīties uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam
puspusēm uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi
semantiskā kategorija uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota semantisku vienību grupa, piemēram, darītājs, izjutējs, subjekts, objekts; arī vispārīga semantiska pazīme, pēc kuras valodas vienības dala grupās, piemēram, dzīvums, priekšmetiskums, noteiktība
piedāvājums Uzaicinājums (ko) darīt, izmantot
piedāvāšana uzaicinājums izmantot, izlietot (ko), darīt (ko)
pie darba uzaicinājums sākt ko darīt
piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju, izteikt priekšlikumu (ko darīt)
blīdināt Uzbarot, padarīt tuklu
dot triecienu Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam
braukt virsū Uzbrukt; darīt pāri
uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu; izdarīt literāru zādzību
aizvietēt uzkarsēt (lai padarītu elastīgu)
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku
kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai
uzpederināt Uzmudināt, ierosināt (ko darīt)
drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu
ņemt uz savas sirdsapziņas uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu)
gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt
sapausties Uzņemties ko izdarīt
finanšu pārskati uzņēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu pārskats, kas ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu, kas parāda visas izmaiņas pašu kapitālā, naudas plūsmas pārskatu, grāmatvedības politikas aprakstu un pielikumus
sabiedriskās attiecības uzņēmuma, iestādes sabiedriskā tēla veidošana, šo pasākumu mērķis - reklāmas, labdarības un citu pasākumu rezultātā iegūt sabiedrības simpātijas; sadarbība ar sabiedrību
pasacilāties Uzsākt ko darīt
uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu)
siet Uzskatīt par vainīgu (kādā nodarījumā)
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā)
nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju
trasts Uzticēšanās darījums, kurā persona(s) citas personas interesēs pārvalda īpašumu
kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko
tiesību pārkāpšana vainu saturoša, prettiesiska personas darbība (vai bezdarbība), kas nodara vai var nodarīt ļaunumu atsevišķām personām, sabiedrībai vai valstij
organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu
atkārtotā izlase vairākās paaudzēs pēc kārtas vai ar pārtraukumiem izdarīta masveida izlase, lai jaunradušās mutācijas un rekombinācijas izmantotu šķirnes uzlabošanai
aizbāzelēt vairākkārt bāžot ko, piepildīt, aizdarīt, aizsprostot
sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
izbraukt vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
bokšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni
bukšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni; bokšināties
iecilāt vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas)
apmurdzināt vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu)
mētāties vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru)
svaidīties vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2)
spārdīties vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām)
iekacināt vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
iekacināties vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
aizlaistīt vairākkārt lejot, padarīt slapju
iemazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu
nomazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs
munstierēt vairākkārt mēģinot, censties (ko) izdarīt
iepļaut vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku)
klopēt vairākkārt sist (ar kādu rīku), lai darītu plānu, mīkstu (parasti gaļu)
atdauzīt vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt
velēt vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu
sabungāt vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas)
pārburzīt vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu)
aizspraudīt vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi)
iebraucīt vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu)
dasakopties vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā)
zagstīt vairākkārtīgi zagt, izdarīt noziegumus
iepriekšēja vienošanās vairāku personu vienošanās uzsākt kopīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu
sargāties Vairīties (ko darīt)
krist Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā)
civilprasība krimināllietā vajadzība, ko fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziegumu nodarīti materiāli zaudējumi, piesaka pret apsūdzēto vai pret personu, kas materiāli ir atbildīga par apsūdzētā darbību, nolūkā panākt viņai nodarīto zaudējumu atlīdzību
ļebināties Vāji, bez spēka (ko) darīt, strādāt; nekārtīgi strādāt
vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā
linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā
bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu
ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus)
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu)
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas institūcijas piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu
krimināltiesības valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus
administratīvā atbildība valsts noteikts piespiedu līdzeklis, ko piemēro par mazāksvarīgiem tiesībpārkāpumiem, kurus izdarījušas fiziskas vai juridiskas personas
juridiskā atbildība valsts piespiešana tiesību prasību pildīšanai, tiesiskās attiecības, kad katrai no pusēm ir jāatbild citas puses, valsts un sabiedrības priekšā; valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās
dzimumnoziegumu veikusi persona valsts probācijas dienesta izpratnē - persona, par kuru ir saņemts notiesājošs nolēmums par izdarīto dzimumnoziegumu, kurā ir identificējams upuris un kuru izdarījusi pilngadīga persona
prevencija Valsts realizēts pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā
noziegumu profilakse valsts varas un pārvaldes iestāžu, pašvaldības vai personu grupu, vai arī atsevišķu indivīdu veikto pasākumu un darbību kopums noteiktu noziedzīgu nodarījumu veidu ierobežošanā vai novēršanā, vai arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu novēršanā
frontofiss Valūtas darījumu telpa - komercbankas apakšnodaļa, ko veido darījumu telpa un iekārtas, kas tiek izmantotas informācijas saņemšanai, darījumu slēgšanai un valūtas pozīciju un limitu uzraudzībai
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru
atvērt sirdi vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu
grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību
akvaforts Vara griezums (gravīra), izdarīts ar stiprām skābēm
teikšana vārdu, teksta runāšana, parasti ar mērķi darīt (ko) zināmu
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības
paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt
pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt
ievaļāt Varēt, iespēt, izdarīt
ņuņņa Vārgs, neizdarīgs, arī raudulīgs cilvēks
nevēklis Vārgs, neizdarīgs, rīcībā neveikls, nedrošs cilvēks, resp., neveiklis, gļēvulis
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā)
auglināt Veicināt auglību, padarīt auglīgu
turēties Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu
aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli)
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.)
niansēt veidot (kam) nianses; darīt ko (piemēram, mākslas darbu) niansēm bagātu
reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^
kompostrēt veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt
živerēties Veikli, enerģiski (ko) darīt rīkoties, darboties
šiverēt Veikli, enerģiski (ko) darīt; ātri iet; staigāt
fifīgs Veikls, izdarīgs; arī manierīgs, kaprīzs
ziķerzellis Veikls, izveicīgs, izdarīgs puisis
šaharēt veikt (parasti blēdīgus) darījumus
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu
turēt līdzi veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi
kārtāt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, rezultātu
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu
dasadarīties Veikt, darīt darbus līdz kādam laikam
beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam
zavoračivaķ Veikt, izdarīt
galēt Veikt, padarīt, arī izlietot
domicilvekselis Vekselis, uz kura tā akceptētājs ir norādījis maksājuma izdarīšanas vietu
pēcindosaments Vekseļu un čeku tiesībās, tād indosaments, kas izdarīts pēc vekseļa samaksas termiņa notecējuma
postnumerando Vēlāk maksājot: darījumos lietots apzīmējums maksājuma izdarīšanai pēc preces saņemšanas
noziedzīga nodarījuma mērķis vēlamais noziedzīgais rezultāts, ko persona, kas izdara noziedzīgu nodarījumu, vēlas sasniegt
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt)
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt)
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums
siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku
aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko)
sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu)
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept
pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu)
pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu)
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu)
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus
aizvelmēt Velmējot aizdarīt, noslēgt
sist vēju ar dūri velti mēģināt ko darīt, velti pūlēties
padairīties Veltīgi mēģināt izdarīt
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piemēram, plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu)
aiztaisīt Verot aizdarīt
aizvērt Verot aizdarīt
pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi
pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt
atvērt Verot, arī velkot atdarīt
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu)
ķēriens Vērtīgs ieguvums, izdevīgs darījums
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem
tūtiņu dreijātājs viegla darba darītājs; cilvēks, kas nerada neko vērtīgu
apskaišanās Vieglas pārejošas dusmas bez tieksmes kādam nodarīt sāpes
izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu
čibināt Viegli purinot, cilājot, darīt irdenu
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu)
nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
tīt ap pirkstu (kādu) viegli, nemanāmi pakļaut savai gribai, padarīt pilnīgi padevīgu (bieži pretējā dzimuma pārstāvi); veikli apmuļķot
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai
eliksīrs viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni
kopnodarītājs viena no vairākām vai daudzām personām, kas ir vainīgas nodarījumā
darienis Vienā raudzēšanas, darīšanas reizē iztecinātais alus
noziedzīgu nodarījumu daudzējādība vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm vai arī tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ja tos neaptver vainīgās personas vienots nodoms, kā arī personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums, kas satur vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes
noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums
čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei
rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko)
autraits Vienkāršs darījums
bezpersonas teikums vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā
pastiepiens Vienlaidu darījums
segtspēja vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu
konsorcijs vienošanās, apvienība; piemēram, (starp vairākām bankām un/vai rūpniecības firmām) kopīgai aizņēmuma izveidošanai vai lielu komerciālu darījumu veikšanai
grāmatvedības uzskaites unificēšana vienotu noteikumu radīšana darījumu, materiālo resursu u. c. uzskaitei
atteikšanās no mantojuma vienpusējs darījums, kas apliecina brīvas gribas izpausmi nepieņemt mantojumu
krāsu uztveres metode viens no četriem algoritmiem ICC krāsu vadības sistēmās, kas nosaka, ko darīt ar tām krāsām, kuras nevar precīzi pārcelt citā krāsu telpā
Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā
stellaža viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu
politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei
kiberbulings viens no vardarbības veidiem, kas radies līdz ar moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, un ko raksturo uzvedība, ko indivīds vai grupa veic ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, atkārtoti sūtot naidīgas, agresīvas vai pazemojošas ziņas, lai nodarītu kaitējumu vai radītu diskomfortu kādai personai vai grupai
komercviesnīca viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. )
darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts
programmas pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde tiek pārtraukta, lai veiktu vizuālu programmas pārbaudi, izdrukātu starprezultātus vai izdarītu cita veida tās izpildes analīzi
darītava vieta, kur kaut kas tiek darīts
melnā birža vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi
nozieguma izdarīšanas vieta vieta, kur tika izdarīts vai iespējams ka izdarīts noziedzīgs nodarījums vai vieta, kur atrastas tā sekas
atgriezeniskais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju jebkurā personā
aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vaļā; vijot aizdarīt
madēties Vilcināties kaut ko darīt
minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām
gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru
saviļināt Viļājot padarīt (apaļu, gludu)
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko)
vīnūzis Vīna darītava
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne caurstaigājamas ailas aizdarīšanai
kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija
galvenā grāmata virsgrāmata - grāmatvedības reģistrs, kurā darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem, ieraksta un apkopo sintētiskās uzskaites datus pa visu gadu
lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu
žakarēties Virspusēji kaut ko darīt
satreibēt virspusēji padarīt
bakši Virspusīgi (pa)darīts, nederīgs, nenopietns darbs
mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas
sagatavošanās visa nepieciešamā izdarīšana (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
rīkošana visa vajadzīgā izdarīšana, lai varētu notikt (piemēram, svinības, pasākums)
grupas iekšējie darījumi visi darījumi, kurus veicot grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošās komercsabiedrības vai kāda fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešas attiecības, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav
spēzes Visi izdevumi, kas ceļas kādā veikala darījumā
riska koncentrācija visi riska darījumi, kurus finanšu konglomerātā uzņemas komercsabiedrības un kuru iespējamie zaudējumi ir tik lieli, ka var apdraudēt finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai finansiālo stāvokli; šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma kredītrisku (tai skaitā partnera risku), ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību
līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo
izdarība vispārināta īpašība --> izdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
ļaundarība vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums
neizdarība vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
neizdarīgums vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizdarība (1)
semantiskais subjekts vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas
subjekts vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas
drebstelēt Visu darīt ātri, bez apdomāšanas
pūlings Visu investoru darījumu ar vērtspapīriem koncentrēšana džoberu kontos
vivisektors Vivisekcijas izdarītājs
maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam
panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku
kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas)
palaist nagus zagt, izdarīt sīkas zādzības
aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt)
ķīlāšanas tiesība zemes gabala īpašnieka vai viņa vietnieka (lietotāja, nomnieka, pārvaldnieka) darbība pašaizsardzības nolūkos pret nodarījumu vai iespējamiem zaudējumiem
apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības
ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt
dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem
aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu)
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu
pazīt savus papenheimerus zināt, ar ko ir darīšana - izteiciens no F. Šillera traģēdijas "Vallenšteina nāve"
enoloģija zinātne par vīna darīšanu
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle
lensmanis Zviedrijā agrāk - valsts ierēdnis, kas lauku apvidos drīkstēja izdarīt arestu, saukt pie atbildības u. tml.
nosūdzēt Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos)
skuļiķ Žēloties par pāridarījumu
skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku

Citās vārdnīcās nav šķirkļa darī.