Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam īga.

Atrasts vārdos (237):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9998):

izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
sulfonilgrupa -SO~2~ -, divvērtīga grupa.
džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
(ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala.
skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
tionilgrupa =SO, vienvērtīga grupa.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus".
RPO A/s "Rīgas Pasažieru osta".
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu.
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim.
depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas.
ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga.
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija.
enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga").
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
aiolietis Aioliešu ciltij piederīgais.
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
vienmitis Aitas vienīgais jērs.
aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
aklis Aklais, neredzīgais.
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas.
propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
ampelība Ākstīga izdarība.
plere Ākstīga, nenopietna sieviete.
žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona.
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme.
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru.
termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH.
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam.
selagīns Alkaloīds, ko satur indīgais augs apdzira.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
AHL Amerikas hokeja līga.
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N.
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā.
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais; anglikāņi.
claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
bingo Angļu galda spēle, līdzīga loto spēlei.
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
anglo-arabs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas.
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga).
stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma.
eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības.
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība.
fotokimogrāfs Aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai.
farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā.
Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas.
Inciems Apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas.
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
Renda Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs.
Kabile Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
Priedaine Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas.
Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas.
Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas.
Skulte Apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Silakrogs Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas.
Zaķumuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas.
Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa.
Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Nīkrāce Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas.
Kurmāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas.
Balande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Mātras Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Ludženieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Mazīvande Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Jātele Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Upīškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Vecvilgāle Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Zaļāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Rude Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Alturpe Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Krācnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Līzesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Tigas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Vēgas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Kaltiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Raidstacija Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Slipiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Āpciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ezeri Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Jaunmeži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kroņrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Mazrenda Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozoli Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Birži Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Ēdas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Lejas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Rumbenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Veldze Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Grantiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jāmaiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jaunziemeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Klostere Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Ķoniņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Valāti Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Sinepes Apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā.
Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
Ģibuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas.
Bērzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
Basi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Birži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Apuze apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā; Apuzes.
Todaiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā.
Kāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Sausgaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Rimzātciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Dragūnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Kalnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ķīkciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ķūķciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Mazsālijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Viesalgciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Kalējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Kazlēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Maras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Ziemeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Dūras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
Vecvārme Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
Zalkšciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
Tiezumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
Gudenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 30 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
Vanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Sermīte Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Valtaiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
Ķimale Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Ābele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Novadnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Venta Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Ķikuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Padure Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā.
Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Līgatnes pagastā.
Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas.
Sēja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. Sējas novadā, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā) 50 km no Rīgas un 17 km no Saulkrastiem.
Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
Apšuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā, 17 km no Tukuma, Rīgas līča piekrastē.
Krūkas Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Muižarāji Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
Paružas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Āpas Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Vārdupes Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Bangotnes Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Segliņi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ciemgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā.
Montreija Apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta.
Linakila apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salā Rīgas līcī.
Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
Medulāji Apdzīvota vieta Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Medulāji Apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
Ruhnu apdzīvota vieta Roņu salā, Rīgas līcī, Igaunijā.
Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators.
Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
dishēzija Apgrūtināta vai sāpīga defekācija.
strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana.
eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
vītis Apiņi stīgas.
ģeikste Apiņu stīga.
apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
apīnājs Apiņu stīgas ar lapām.
hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem).
hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem).
amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā.
Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu.
Chlamydotis undulata apkakles sīga.
negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
aptīkt Apklust; kļūt mierīgam.
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
īlens Apķērīga, izdarīga persona.
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
spoliācija Aplaupīšana, varmācīga atsavināšana.
baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
rāmulīte Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; gulta.
ramave Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; rāmava.
rāmaliņa Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
ramana Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
rāmanas Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
ramava Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
ramiņas Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
remena Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta.
panikt Apnikt, kļūt garlaicīgam.
aizkautrēties Apnikt, kļūt pretīgam.
nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
žļirks Apraksta īslaicīgas ūdens šalts radītu skaņu.
shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās; arī skice, pirmuzmetums.
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
padans Aprēķina monēta Indijā (Suratā), vienlīdzīga 1000 miljonu rūpiju.
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
pastāvīga apropriācija apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu un kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas.
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana.
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai).
dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi.
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei.
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam.
čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
ovāls Apveids, kam ir olas garengriezumam līdzīga, eliptiska forma.
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties.
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
Samta revolūcija apzīmējums mierīgajai valsts iekārtas maiņai Čehoslovākijā 1989. gadā; samtainā revolūcija.
banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
ierāvējs Apzīmējums veiklam un cītīgam strādniekam.
perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes.
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
tavējs Ar "tu" uzrunātā ģimenes loceklis, piederīgais.
kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
buldozertanks Ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos.
operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa.
izkasas Ar grābekli izgrābtais nevērtīgais siens, salmi.
biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana.
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
dadzīvāties Ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt).
prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
izvairīšanās Ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.
rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai.
meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana.
defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
notrimšķināt Ar pirkstiem paraustīt vijoles stīgas.
paketslēdzis Ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai.
radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
seksaholiķis Ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts.
Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts.
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai.
pietrīt Ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei.
aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
AVL Arābu valstu līga.
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē.
ektotoksēmija Ārīgas izcelsmes toksēmija.
Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
hiperadipoze Ārkārtīga aptaukošanās.
kolapss Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis.
hiperfrēnija Ārkārtīga intelektuālā aktivitāte; uzbudinājums.
agromānija Ārkārtīga lauksaimniecības cienīšana.
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
hipermegālija Ārkārtīga palielināšanās.
dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs.
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
hemotīmija Ārprātīga vēlēšanās nogalināt.
delirants Ārprātīgais.
adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
arsīns Arsēnūdeņradis, arsēna un ūdeņraža savienojums; indīga gāze.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts").
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās.
pārskaitnieks ārštatu (darbinieks), brīvprātīgais.
izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī.
mēle kā nātre asa, dzēlīga runa.
diatriba Asa, dzēlīga, kašķīga runa ar personiska rakstura uzbrukumiem.
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes.
uzbrukšana asas, naidīgas, kritikas, nosodījuma paušana
elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas.
paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās, leikēmija.
retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā.
mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos.
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti.
bonmo Asprātīga metafora, "vārds vietā".
selimena Asprātīgas koķetes apzīmējums pēc Moljēra "Mizantropa".
vīlinģis Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis; īliņš.
īlings Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
īls Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
statiskā asslodze asslodze ritošā sastāva nekustīgajā stāvoklī.
salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
astatisks Astatiskā adata - divu magnētadatu savienojums; tām ir pretēji izvietoti poli, tāpēc tās ir mazjutīgas pret Zemes magnētismu.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
orbitālā observatorija astronomiskais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP); Zemes mākslīgajā pavadonī ievietota astronomiskā observatorija.
kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
Asase-Afua Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - zemes dieviete, debesu dieva sieva, no viņas atkarīga zemes auglība un raža.
radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas.
dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks.
lampasts Atbildīgais par petrolejas lampām skolā.
atb. red. atbildīgais redaktors (kopā ar uzvārdu).
virsredaktors Atbildīgais, galvenais redaktors.
galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
atb. Atbildīgais; atbildīgā.
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu); attiecīgais laika posms.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības.
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam.
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai.
izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam.
bezdievnieks Ateists, neticīgais.
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
individuālā rektivitāte atkarīga no ģenētiskiem faktoriem, vecuma, dzimuma, dzīvesveida, uztura u. c. apstākļiem.
netiešais locījums atkarīgais locījums.
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas.
pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā.
kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas.
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
sašņakas atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas; šņaki.
šņaki Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
šņakumi Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas.
EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
Atlantijas-Baltijas Atlantijas-Baltijas rase - lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums.
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi.
divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem).
kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai.
apsteidzošā lapošana atmiņas iedalīšanas tehnika, kurā, paredzot lappušu nepieciešamību, tās jau iepriekš tiek pārsūtītas no palīgatmiņas uz operatīvo atmiņu.
pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei.
atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi).
mionijs Atomam līdzīga saistīta sistēma, kas sastāv no pozitīva miona un elektrona.
vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
erētisms Ātra un spēcīga reaģēšana uz kairinājumu.
pindzele Ātra, kustīga sieviete.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
Ābolezers Atradās Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties.
Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam.
sazans Ātraudzīga karpu dzimtas zivs.
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line").
buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai).
vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
tuneļdiode Ātrdarbīga diode, kuras darbībā tiek izmantots tuneļefekts.
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
augstas veiktspējas skaitļošana ātrdarbīga skaitļošana, kas raksturīga zinātniskajos pētījumos izmantojamiem superdatoriem.
ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni.
ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem.
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
kudurs Ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne.
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija.
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
Dravnieku dīķi atrodas Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 5,9 ha.
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Ceļarāju ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - <1 ha.
Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers.
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m.
Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers.
Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
Korļu dīķis atrodas Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 3,0 ha.
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.).
Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers.
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas).
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
Juglas ezers atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, 0,1-0,3 m vjl., platība — 570 ha, garums — 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 5 m.
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
Rīgas pilsētas meži atrodas Rīgas pilsētas un apkārtējo novadu teritorijā, platība 61700 ha, t. sk. 2226 ha nemeža zemes un 59,5 hameža zemes; no tiem 51700 ha meža zemes.
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h.
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums.
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
Purgaiļu dzelme atrodas Sudas purvā, Līgatnes pagastā, platība — 1,1 ha.
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana.
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.).
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
emetatrofija Atrofija vai panīkums no pastāvīgas vemšanas.
imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas.
aizturis Atsaite, mezgls, detaļa vai ierīce, kas aptur tā vai cita takelējuma elementa kustību un fiksē to vajadzīgajā stāvoklī.
mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
skrāpiens atsevišķa, īslaicīga skrāpēšanas darbība.
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem.
keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
šaržētie Atsevišķo studentu korporāciju pārstāvji kopīgajā konventā.
grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
nobraikšēt Atskanēt īslaicīgam troksnim, brīkšķim.
iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim.
ielorkšķēties Atskanēt plunkšķim vai klunkšķim līdzīgai skaņai.
ieļorkstēties Atskanēt plunkšķim vai klunkšķim līdzīgai skaņai.
nobleikšēties Atskanēt šāvienam vai sprādzienam līdzīgam troksnim.
mikrokators Atsperu mērgalva, kurā jutīgais elements ir spirālatsperē savērpta, bieza bronzas lente, lieto detaļu lineāro izmēru un ģeometriskās formas noviržu mērīšanai.
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi; uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
diverģence Atšķirību rašanās; atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja.
apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām.
raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā).
raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā).
makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā).
plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
paronīmija Atšķirīgas nozīmes vārdu skaniskās formas līdzība.
dubultmorāle Atšķirīgas uzvedības normas, atkarībā no apstākļiem.
lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma.
sašķirt Atšķirt (vajadzīgajā vietā).
atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
apsteigums Attālums, ko kustīgais mērķis noiet (pārvar) lodes (šāviņa, mīnas, raķetes) lidojuma laikā līdz mērķim.
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam.
reversā projekcija attēla projicēšana no aizmugures cauri caurspīdīgam ekrānam
aversā projekcija attēla projicēšana no priekšpuses uz necaurspīdīga ekrāna.
operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu).
sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga.
kompozīcija Attēlojumu secīga izpilde (reizināšana), kam funkciju gadījumā atbilst to superpozīcija.
grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas.
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
semantika attiecības starp rakstzīmēm vai rakstzīmju grupām un to jēdzienisko nozīmi, kas nav atkarīgas no to interpretēšanas un izmantošanas.
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
smadzenes attiecīgais dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
programma Attiecīgais iespieddarbs; informācija par izrādi, tās dalībniekiem.
dragūns Attiecīgais kavalērijas veids; vidēji smaga kavalērija.
fizika attiecīgais mācību priekšmets par matērijas vispārīgajām īpašībām un kustības likumiem
ģeogrāfija attiecīgais mācību priekšmets par teritoriāliem dabas un ražošanas kompleksiem un to sastāvdaļām
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets.
astronomija Attiecīgais mācību priekšmets.
ekonomģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
konstitūcija Attiecīgais mācību priekšmets.
literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
rasēšana Attiecīgais mācību priekšmets.
trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
ēdamkarote Attiecīgais tilpuma mērs.
robeža attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
kuro reizi attiecīgajā reizē.
fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
nejaušā partenoģenēze attiecīgajā sugā organisma attīstība bez apaugļošanās notiek reti.
saimestība Attiecīgajai saimniecībai piederošā zeme.
rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
bivalents Attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus.
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā.
pseidoekstrofija Attīstības anomālija, kam raksturīga ekstrofijai līdzīga urīnpūšļa muskuļu patoloģija, tomēr bez nozīmīgiem urīnceļu defektiem.
trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ.
somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu.
hipergonādisms Attīstības traucējumi, ko izraisa pārmērīga dzimumdziedzeru hormonālā aktivitāte.
pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla.
hemiektromēlija Attīstības traucējums, ko raksturo locekļu nepilnīga izveidošanās ķermeņa vienāpusē.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu.
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
neoplāzija Audu jaunveidojums; audzēja, parasti ļaundabīga, veidošanās.
makroplāzija Audu vai ķermeņa daļas pārmērīga augšana.
hiperanabolisms Audu vai ķermeņa daļu hipertrofija vai pārmērīga veidošanās.
natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā.
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
hordoblastoma Audzējs, kura šūnas diferencējas par šūnām, kas līdzīgas notohordas šūnām.
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m.
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni.
Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks.
Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām).
vīkne Auga stīga, vasa.
stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
periderms Augiem segaudi, koraļļu polipiem kopējais cauruļveidīgais ģindenis.
apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
dubra zeme auglīga māla zeme.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne.
īga Auglīgais nogulums, kas pēc plūdiem paliek uz pļavām.
auglīgais pusmēness Auglīgais pusloks.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
hidramnijs Augļa ūdens pārmērīga uzkrāšanās augļa apvalku dobumos.
amnioreja Augļa ūdens priekšlaicīga noplūšana.
treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai.
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem); būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
nezāle Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies.
dinga Augs; audzelīga vieta.
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons.
Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru.
ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham).
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
virslīga Augstākā līga 1 (2).
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu.
Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
akr- Augstākais, galīgais; norāda uz locekļiem.
akro- Augstākais, galīgais.
premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
zīdaudēji Augstāko nakts tauriņu dzimta, radniecīga vērpējiem un sfingiem, raksturīgākais pārstāvis - zīdtauriņš.
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas.
amfipods Augstāko vēžu kārtas piederīgais, mīt galvenokārt jūrā.
Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes.
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
dramatisms Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
bonza Augstprātīga, iedomīga amatpersona.
hipsēloloģija Augstprātīga, uzpūtīga runa; lielīšanās.
pamata sivēnmāte augstražīga vaislas cūka, ko vairākkārt izmanto sivēnu ieguvei.
līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25,4 mm).
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs.
Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda.
efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
biostimulācija Augu augšanas veicināšana ar dabīgas izcelsmes stimulatoriem, kas aktivizē vielu maiņu.
nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
epifitotija Augu infekcijas slimības vienlaicīga izplatīšanās plašā teritorijā.
salizturība Augu izturība pret salnām; atkarīga no augu sugas, šķirnes un attīstības fāzes.
defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu.
hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzeltēšana.
miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
sīkplankumainība augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
pārkūdrošanās Augu un augu daļu lēna, nepilnīga sadalīšanās bez gaisa skābekļa piekļūšanas aizaugušos ezeros, purvos un slapjās pļavās.
glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
apputināšana Augu virsmas vienmērīga noklāšana ar pulverveida preparātu kaitēkļu, slimību, nezāļu apkarošanai.
mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā.
Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
gaisma Ausma; saullēkta laiks; attiecīgais apgaismojums.
Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
lendlers Austriešu (tautas) deja, līdzīga lēnajam valsim, 3/4 vai 3/8 taktsmērā. 19. gs. sāk. bija modes deja.
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim.
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
AEHL Austrumeiropas hokeja līga.
Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām.
lakstīgala Austrumu lakstīgala ("Erithacus luscinia").
stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
jukuris Aušīga deja.
tāpene Aušīga sieviete.
spidrilka Aušīga vai šaudīga meitene.
vējslota Aušīga, nenopietna, vieglprātīga sieviete.
gaisene Aušīga, palaidnīga meita.
žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača.
žaburkača Aušīga, pļāpīga sieviete.
mežala Aušīga, runā un kustībās ātra sieviete.
šļircka Aušīga, vieglprātīga sieviete.
spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene.
autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai.
pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
ehopraksija Automātiska, neapzinīga atdarināšana.
pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam.
gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
aviotrieciens Aviācijas īslaicīga un spēcīga darbība uz pretinieku nolūkā iznīcināt tā virszemes (jūras) objektus, izmantojot dažādus aviācijas munīcijas veidus.
planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju.
ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana.
Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
tulkošanas vienība avotvalodas vienība, kam jāatrod līdzvērtīga vienība mērķvalodā.
mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
aždagales Aždagaļu līgaviņa - nicinošs izteiciens.
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos.
babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
Ozolkalna ezers Bābelītis, ezers Rīgas pilsētā.
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
izkārot badīgam, nepieēdināmam būt
ādere Bagātīga (cēlmetāla) atradne.
izdzeršanās Bagātīga alkoholisko dzērienu lietošana.
dābulājs Bagātīga apaudzis ar āboliņu.
rinoreja Bagātīga deguna gļotādas sekrēcija.
mielošanās Bagātīga ēdienu, dzērienu baudīšana.
laringoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no balsenes.
traheoblenoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no trahejas.
cistoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no urīnpūšļa.
pioblenoreja Bagātīga gļotu un strutu izdalīšanās.
blenoreja Bagātīga gļotu vai strutu atdalīšanās no iekaisušām gļotādām, galvenokārt no konjuktīvas.
pakarīgs Bagātīga pāksts (par pākšaugiem).
poligalaktija Bagātīga piena sekrēcija.
hidroreja Bagātīga ūdeņaina sekrēta atdalīšanās no gļotādām.
galaktoreja Bagātīga un pastāvīga piena atdalīšanās no piena dziedzeriem.
flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
nekrofobija Bailes no miroņiem; slimīgas bailes no nāves.
simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes.
trihopatofobija Bailes saslimt ar matu slimību; pārmērīgas rūpes par matiem.
diegs Bailīga vai nemākulīga persona.
baiganis Bailīgais.
Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
aerobijas Baktērijas, kuru kārtīgai attīstībai nepieciešams skābeklis.
bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas.
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
melnās bakas baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.
variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā.
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
Buonaventura Baloži, Rīgas apriņķī
Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
nosmēķēta balss balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
neatkarīgā balstiekārta balstiekārta, kurā vienas ass riteņa pārvietošanās nav atkarīga no šās ass otra riteņa pārvietošanās.
septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu.
cīkstene Baltenei līdzīga sēne ar diezgan cietu kātu.
BSBL Baltijas Sieviešu basketbola līga.
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
baltietis Baltu tautu piederīgais.
Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants.
bandits Bandīts – noziedzīgas grupas (bandas) loceklis.
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
gefrenss Bārkšveidīga sieviešu galvas rota 15. gs. otrā pusē.
fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira.
batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem).
Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā.
babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
sarkangalvis bekai līdzīga sēne ar sārtu virspusi.
baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes.
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
apdāvināti bērni bērni, kuriem nozīmīgas intelektuālās, muzikālās u. c. spējas atklājas agrāk nekā pārējiem.
uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības.
puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās.
dromofīlija Bērnišķīga bēgšana.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
vienīgais bērns bērns, kurš ir vienīgais laulībā vai ģimenē.
sīkais Bērns; mazgadīgais.
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana.
vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums.
Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma.
Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
ar tukšām rokām bez kā vajadzīga, bez līdzekļiem.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
vaļītēm Bez steigas, ērta, omulīga dzīve.
braķine Bezacu, nevērtīga spēļu kārts.
drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas.
bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana.
čurkstēns Bezdelīdzēns, jauna bezdelīga.
Hirundo rustica bezdelīga jeb māju bezdelīga.
arleiga bezdelīga.
begzdaliņš Bezdelīga.
besnika Bezdelīga.
bezdelinga Bezdelīga.
bezdeliņš Bezdelīga.
bezdelnieks Bezdelīga.
bezdnieks Bezdelīga.
bežga Bezdelīga.
bezligs Bezdelīga.
bezlinga Bezdelīga.
blezdelinga Bezdelīga.
ķursis Bezdelīga.
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga.
asariņa Bezdelīgactiņa.
bezdnikačiņa Bezdelīgactiņa.
bezlingačiņa Bezdelīgactiņa.
bezdelnieku actiņas bezdelīgactiņas.
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
lozdna Bezdelīgas pavārds.
melnbruncīte Bezdelīgas pavārds.
partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija).
vervele Bezformīga masa.
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
rinda bezgalīga summa a~0~+a~1~+...+a~n~+..., kuras vērtību aprēķina kā parciālsummu s~n~=a~1~+.. .+a~n~ robežu; tā ir konverģenta, ja šī robeža eksistē, un diverģenta, ja robežas nav.
taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
infinitum Bezgalīgais, neaprobežotais, neizmērojamais.
kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
bezgodība Bezgodīgums; bezgodīga rīcība.
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds.
hroniski murgi bezjēdzīga, neinteresanta runāšana.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
pseidoteksts bezjēdzīgas frāzes, ko ievieto šifrētā ziņojumā, lai apgrūtinātu tā atšifrēšanu.
mutes brūķēšana bezkaunīga izrunāšanās, runāšana pretī.
merogonija Bezkodola olšūnas daļas sekmīga apaugļošana ar spermiju.
acetilēns bezkrāsaina gāze (nepiesātināts ogļūdeņradis C~2~H~2~) ar nepatīkamu smaku, indīga; etīns
ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
ciāns Bezkrāsaina, ļoti indīga gāze ar asu rūgto mandeļu aromātu; diciāns.
zupas virtuve bezmaksas ēdināšana trūcīgajiem.
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma.
arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi.
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās.
ahemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veseltoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas.
anhemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veselttoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas.
bezripas Bezripas keramika - keramika, kas izgatvota bez podnieka ripas palīdzības, Latvijas teritorijā bija vienīgais keramikas veids no 4500. g. p. m. ē. līdz 10. gs beigām.
laide Bezrūpīga dzīve.
ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana.
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini.
ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka.
ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
ķimpene Bieza bezveidīga masa; posa.
ķempis Bieza bezveidīga masa.
ķimpe Bieza bezveidīga masa.
ķimpens Bieza bezveidīga masa.
ķempe Bieza, biezputrai līdzīga masa.
ķene Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
ķenis Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
ķenīte Bieza, ķēpīga, putrai līdzīga masa.
juma Bieza, putrai līdzīga sniega masa jūrā.
tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
lāmis Biezputrai līdzīga bieza masa.
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam.
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle".
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums.
Plaņecenskaja Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta nosaukums krieviski.
prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās".
Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi.
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande.
Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni.
Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
stāvokļa mainīgais binārais mainīgais, kuru izmanto galīgo automātu stāvokļu aprakstīšanai.
binārais vārds bināru ciparu galīga garuma secība.
ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis).
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
biosavietojamība Bioloģiskas un mākslīgas sistēmas saderība, kopā pastāvēšana, neradot nevēlamu reakciju.
prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas.
puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai raksturīga peru pūšana.
aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli.
pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
alotrijas Blakus lietas, pie lietas nepiederīgas.
sāņšlieta blakuslieta, mazāk svarīga lieta.
mikromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās animālajā polā.
makromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās veģetatīvajā polā.
sēborreja Blaugznas, pārliecīga tauku atdalīšanas un ādas kārtošana matainās vietās.
atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma.
bodīte Blēdība, negodīga rīcība.
nucka Blēdīga meitene.
olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam.
bligatas Bligatas sist - rotaļāties, kačkus sist, blīgatas spēlēt.
receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
telija Blīva, spilvenveidīga teleitosporu kopa.
geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla).
marokens Blīvs mākslīga zīda audums ar viļņotu stiegru reljefu.
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
ķērka Bļaustīga sieviete.
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
smirst Bojāties; kļūt smirdīgam.
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
Silikatka Bolderāja, Rīgas mikrorajons.
Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
borēgs Borskābes nātrija sāls (nātrija tetraborāts); indīga viela prusaku iznīcināšanai.
prolepsis Botānikā priekšlaicīga izplaukšana.
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes.
braks Brāķis, nederīga lieta.
Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
piļava branga, dūšīga meita.
stretta Bravūrīga mūzikas darba noslēguma daļa.
hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks.
elle briesmīga, mokoša, nomācoša vieta vai stāvoklis
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā.
Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā.
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
brīnumlietas Brīnišķīgas lietas.
Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē.
leida Brīva, neatkarīga dzīve.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda.
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
sabiedrība brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs).
kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperācija (2).
kooperācija Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperatīvs 1(1).
abdikācija Brīvprātīga atteikšanās.
badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā).
bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko.
kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
Britu sadraudzība brīvprātīga Lielbritānijas, tās bijušo koloniju (tagad neatkarīgu valstu), esošo koloniju un protektorātu apvienība.
samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību.
submisija Brīvprātīga pakļaušanās.
kolēģija Brīvprātīga vienas profesijas amatpersonu apvienība.
savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
brīvdarbi Brīvprātīgais darbs.
brīvnieks Brīvprātīgais.
lēcins Brīvprātīgais.
sociāli atbildīga uzņēmējdarbība brīvprātīgas biznesa iniciatīvas, kas labvēlīgi ietekmē sabiedrības sociālos apstākļus, valsts tautsaimniecību un apkārtējo vidi.
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
nevalstiskās organizācijas brīvprātīgas sabiedriskās organizācijas, kuras veidojušās pēc privātas iniciatīvas un kuru mērķis nav gūt peļņu.
mediācija brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību noregulēšanai ar neitrālas un objektīvas trešās personas (mediatora) starpniecību.
tabakas darva brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļu kairinošas, vēzi izraisošas u. c. kaitīgas īpašības.
saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām).
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns.
Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai.
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai.
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
urohroms Brūngans vai dzeltens pigments, no kura atkarīga urīna krāsa.
daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai.
kavalieris Bruņinieks, dižciltīgais.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem).
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
invāzija Bruņots iebrukums citā valstī; masveidīga ieceļošana.
mūrlate Brusa, ko liek zem griestu sijas gala (spiediena vienmērīgai sadalīšanai pa mūra virsmu).
papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga.
Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
bukņa Būda, nabadzīga, nožēlojama mājiņa, apaļkoku māja.
Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
prādžņa Budisma dievības pastāvīga pavadone jeb "sieva", kas personificē dievības gudrības enerģiju.
Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums.
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni.
idams Budisma mitoloģijā - sargātājdievība, kuru ticīgais izvēlas par savu aizstāvi.
dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas.
pagoda Budistu kulta celtne - parasti torņveidīga ar daudzpakāpju jumtiem.
meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
izvadbuferis Buferis, kas paredzēts īslaicīgai izvaddatu glabāšanai līdz to pārsūtīšanai uz izvadierīci.
Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
sīklapu bukša Japānas varietāte bukšu sugas varietāte ("Buksus microphylla var. japonica"), kas ir ziemcietīga.
Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā.
Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
sfairoliti Bumbām līdzīgas pikas daudzos vulkāniskos iežos.
bumbiere Bumbieru makrocistis - lamināriju rindas brūnaļģe dienvidu jūrās, līdz 60 m gara, peld pa ūdens virsu ar pūšļu palīdzību lapveidīgajos zaros.
iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi.
mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu.
miringoplastika Bungplēvītes plastiskā operācija; mākslīgas bungplēvītes izveidošana.
uzlūvēšana Burājot pie vēja, īslaicīga kursa maiņa tuvāk pie vēja.
pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
modiljons Burtam S līdzīga konsole, kas balsta dzegu vai kādu citu izvirzītu arhitektonisku elementu.
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
elektrotipogrāfs Burtu lejamā un saliekamā mašīna 19. gs. beigās, līdzīga Lenstona monotipam, kas tomēr praktiski nav tikusi lietota.
buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai.
seirēnes Burvīga, bet bezsirdīga skaistule.
turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
karāties kaklā būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda).
robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam; būt tādam, kas mijas viens ar otru.
nolekties Būt (pēc ārējā izskata vai rakstura) līdzīgam (kādam).
nolēkties Būt (pēc rakstura vai ārējā izskata) līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
(būt) (kā) spārnos būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam.
berzēt plaukstas (arī rokas) būt apmierinātam, priecīgam.
berzēt rokas (arī plaukstas) būt apmierinātam, priecīgam.
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
nest atbildību būt atbildīgam (par ko).
atkarāties Būt atkarīgam (2) (no kā).
nākt pretī (arī pretim) būt atsaucīgam, izpalīdzīgam.
atsašķirties Būt atšķirīgam.
ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
lepnot Būt augstprātīgam, lepnam un izaicinošam.
vilkt degunu pa zemi būt bēdīgam, skumt.
būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
derēt Būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām).
pļauties Būt derīgam pļaušanai (par izkapti, pļaujmašīnu).
skaldīt Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
zāģēties Būt derīgam zāģēšanai (par zāģi).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
skatīties briesmām acīs būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
turēt dūšu būt drošam, pašpaļāvīgam.
dumpjot Būt dumpīgam.
ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
būt (arī saiet) lielajā būt dusmīgam; sastrīdēties (ar kādu).
bolīt acis būt dusmīgam.
spridzēt Būt dzīvīgam, možam, aktīvam; mirdzēt, dzirkstēt.
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
atsatrāpīties Būt iedarbīgam (piemēram, par zālēm).
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam.
celt degunu par augstu būt iedomīgam.
lielāties Būt iedomīgam.
tusnīties Būt īgnam, nerunīgam.
aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
bēdāt Būt izmisušam, nelaimīgam.
nasāties Būt izturīgam (par apģērbu, apaviem).
dastāvēt Būt izturīgam (piemēram, par dziju, audumu).
tupēt un turēties būt izturīgam, stipram.
izveicināt Būt izveicīgam, ātram.
smarkačāties Būt izvēlīgam ēdiena ziņā.
izpaurēties Būt izvēlīgam, prasīgam.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
režģīties Būt juceklīgam, neskaidram.
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā.
būt kāda rokās būt kāda varā, ziņā, būt no kāda atkarīgam.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
vādīt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
vādzēt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
nosadoties Būt kam līdzīgam, piemēram, pēc izskata, rakstura.
gražot Būt kaprīzam, ietiepīgam.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli).
lokās kā tārps būt kustībās ļoti veiklam, izmanīgam.
plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties.
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam.
nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam.
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu.
līdzināties Būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
nolekties Būt līdzīgam (par dzīvniekiem).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
kanaķ Būt līdzīgam.
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
nostāties blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam.
stāties (arī stāvēt) blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam.
stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam.
mētāties pa kājām būt liekam, nevajadzīgam, apgrūtināt kādu.
līst Būt liekulīgam, iztapīgam.
attaisnoties Būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam.
brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam; būt (kā) centrā.
slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko.
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
baidīties no savas ēnas būt ļoti bailīgam.
spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spļaut zilu zēveli būt ļoti dusmīgam, sašutušam, saniknotam.
spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) būt ļoti dusmīgam.
spļaut (baltu, arī zilu) uguni būt ļoti dusmīgam.
spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam.
spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam.
vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam.
vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
apčurāties aiz laimes būt ļoti laimīgam.
dīdelēties Būt ļoti nemierīgam, kustīgam (parasti par bērnu).
turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
līst uz vēdera būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
nezināt ne rīta, ne vakara būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam.
krist pīšļos Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
laizīt (arī bučot) svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
apčurāties aiz prieka būt ļoti priecīgam.
spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
(vai) plīst no (arī aiz) skaudības būt ļoti skaudīgam.
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
būt un palikt būt ļoti stabilam, nemainīgam.
skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
būt lielā cieņā, arī būt cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
būt zelta cenā būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
(vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
gaunerēties Būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties.
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli).
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam; būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
apšņurkt Būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
īdēties Būt nelabvēlīgam.
purpēt būt nelaimīgam
dastāvēt Būt nemainīgam (par laikapstākļiem).
sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
trašāties Būt nemierīgam, grozīties.
trošāties Būt nemierīgam, grozīties.
tramdīties Būt nemierīgam, izrādīt satraukumu, piemēram, skraidot.
strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
drekselēties Būt nemierīgam, kustīgam.
dimzāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
dimžāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties.
dīžāt Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
dīžļāties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
dīžļoties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
dīžot Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
peinēties Būt nemierīgam, raudulīgam.
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
traukoties Būt nemierīgam, uztraukties.
airīties Būt nemierīgam.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
neuzvīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties.
neuznīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.).
nenovīdēt Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.).
nenovīdēties Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.).
bibļāt Būt nepacietīgam.
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes.
sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
lēkt no biksēm laukā (arī ārā) būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
izplūst Būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē).
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
krāpt Būt neuzticīgam (attiecībās, laulības dzīvē).
izmest līku kāju būt neuzticīgam, krāpt sievu.
mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
mētāties riņķī Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
nodarēt Būt noderīgam, vajadzīgam.
sēdēt kaulos (arī asinīs) būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
svērt Būt nozīmīgam, vērtīgam.
ieņemt vietu Būt nozīmīgam.
novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
nezināt, kur degunu celt būt pārmērīgi iedomīgam, augstprātīgam.
laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam.
cimperlēties Būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties.
mīlēt sevi būt patmīlīgam.
stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam, neatkarīgam, materiāli nodrošinātam.
turēt savu galvu būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi.
stāvēt uz savām (arī paša) kājām būt patstāvīgam.
roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem; iedzimt.
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
ticēt Būt piemērotam, derīgam, derēt.
būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) būt pilnīgam noteicējam.
atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
erģelēties Būt pretīgam, nepatikt.
dergties Būt pretīgam, riebīgam; riebties.
bādrēties Būt pretīgam; baidīties (no kā).
tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
žņergāties Būt raudulīgam.
žņergavot Būt raudulīgam.
borzeķ Būt riebīgam, bezkaunīgam.
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
sapasēt Būt saderīgam, savstarpēji saderēt kopā.
pasēt Būt saderīgam.
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
saiet Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
iebilsties Būt sevī lepnam, iedomīgam.
parādīt sirdī būt sirsnīgam, labam pret kādu.
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam.
drūvēt Būt skumīgam, skumt; melnēties.
spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
kvēlot Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
grandīt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
dimdēt Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
(būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
staipīties Būt staipīgam (1).
stiepties Būt staipīgam (1).
stīgot Būt staipīgam (1).
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
švītēties Būt švītīgam.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
ļubīt Būt tādam, kam ir, parasti pastāvīga, vajadzība, tieksme pēc kā.
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas; radīt žagām raksturīgas skaņas.
būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
nolīgoties Būt tādam, kurā īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
tramēties Būt tramīgam, uzmanīgam.
liesmot Būt trauksmainam, aizrautīgam.
blīznēt Būt tūļīgam, bezdarbīgam.
radoties Būt tuvam, līdzīgam (pēc kādām pazīmēm).
būt pie rokas būt tuvumā, vajadzības gadījumā palīdzēt; būt noderīgam.
tvanot Būt tveicīgam; tvanēt (3).
tvanēt Būt tveicīgam; tvanot (3).
immāties Būt untumainam, stūrgalvīgam.
piesabāzties Būt uzbāzīgam.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
šuhers Būt uzmanīgam.
dasamelsties Būt uzstājīgam, neatlaidīgam, uzbāzīgam.
piesamelsties Būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost.
iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
iedzīt (arī ievest, novest) kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
būt pie vainas būt vainīgam.
leperēt Būt vaļīgam, kustēties.
izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
gurduļot Būt vārgam, slimīgam; gurdeļot.
gurdeļot Būt vārgam, slimīgam.
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
būt cenā būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
šķirties Būt, arī kļūt atšķirīgam.
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
nolaist (biežāk nokārt) degunu būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
nokārt (retāk nolaist) degunu būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
dingt Būt, palikt klusam, mierīgam.
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
vasarot Būt, pastāvēt vasarai; kļūt, būt vasarīgam.
esence Būtība, svarīgais, būtiskais.
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
nemeitiņa Būtne, kas nav meitene; necienīga, negodājama meitene.
patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.
hidrotehniska būve būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdens (viļņu) kustības ierobežošanai – ūdens līmeņu un ūdens caurplūdumu regulēšanai, plūsmas virziena un ātruma mainīšanai, sanēšu režīma vadīšanai, ledus novadīšanai, mākslīgas ūdens plūsmas, ūdensteces u. c. veidošanai.
būvdinamika Būvmehānikas nozare, kas aplūko būvju elementu kustību, kuru izraisa dažādas dinamiskas (laikā mainīgas) slodzes.
bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts.
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai.
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas.
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
ksenilgrupa C~6~H~5~C~6~H~4~, vienvērtīga grupa.
tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam.
ksantilgrupa C13H9O, vienvērtīga grupa.
metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam.
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai.
laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam.
pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām.
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
diareja Caureja - zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
mirkšķināmā plēve caurspīdīga acu aizsargplēve, gk. rāpuļiem un putniem.
mikrofiša Caurspīdīga fotomateriāla kartīte ar vairākiem samazinātiem teksta, rasējumu u. tml. attēliem.
skočs Caurspīdīga līmlente.
pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam.
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
tēns Caurspīdīga, ļoti plāna drāna.
TNT caurspīdīgais tīklojumtransports (angļu "Transparent Networking Transport").
savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai.
optiskā keratoplastika caurspīdīgas radzenes pārstādīšana rētas vietā, lai uzlabotu redzi.
Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā.
Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
karboksimetilceluloze celulozes un glikolskābes ēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~ (OCH~2~COOH)~x~]~n~, balta šķiedrveidīga vai pulverveidīga viela.
patelopeksija Ceļa kaula nostiprināšana pārmērīga kustīguma gadījumā.
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
šaria Ceļš, pa ko jāiet ticīgam muhamedānim.
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā; arī strupceļš.
gudronators Ceļu būvmašīna vienmērīgai saistvielu (bitumu, darvas, emulsiju) izliešanai uz ceļa virsmas ceļu būvdarbos un remonta darbos.
kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts.
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
gaināties Censties atbrīvoties (no kā trucējoša, uzmācīga).
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
ķeras kā slīcējs pie salmiņa censties izkļūt no grūtas, arī bezcerīgas situācijas, izmantojot pēdējo iespēju.
glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu.
sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
aizgūtne Centība, cītība, dedzīga vaļas brīžu izmantošana.
Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā).
CHL Centrālā hokeja līga (Ziemeļamerikā).
sirds centrālā, nozīmīgākā kāda procesa daļa, no kuras ir atkarīga (tā) darbība, pastāvēšana.
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
subordinācija centrālās nervu sistēmas pastāvīga ietekme uz perifēro nervu sistēmu.
ARAS Centrtiecīga, retikulāra aktivizēšanas sistēma smadzenēs.
santenīca Cepure (parasti samta, vai līdzīga materiāla).
precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo.
Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums.
ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
undecilgrupa CH~3~(CH~2~)~10~, vienvērtīga alkilgrupa.
metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos.
vinilgrupa CHCH, vienvērtīga organiska grupa.
Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
ciemāte Cienīga māte.
cienmāte Cienīga māte.
opulents Cienīga, miesās apaļīga persona.
magnifiks Cienīgais, krāšņais.
akatnieks Cienītājs; brīvprātīgais.
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
blieķis Cieta, lipīga mālzeme; klons.
izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai.
saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros.
supravadāmība Cietvielu īpašība, kam raksturīga elektriskās pretestības lēcienveida samazināšanās līdz nullei, ja paraugu atdzesē līdz kritiskai, katram materiālam raksturīgai temperatūrai.
torpedo Cigārveidīga automobiļa tips.
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
rudens cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana
eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
darbaspēka atražošanās cilvēka fizisko un garīgo spēku, darbspējas patstāvīga atjaunošanās.
pašattīstība Cilvēka garīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
runas sintēze cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
vingrošana cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.
viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums.
viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums.
bezsejas cilvēki cilvēki bez izteiktiem, raksturīgiem sejas pantiem, bez raksturīgas individualitātes.
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
pļukata Cilvēks bez cilvēcīga stāvokļa.
deģenerants Cilvēks garīgas izvirtības stāvoklī, izvirtulis.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs.
kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs.
nelaimes biedrs cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
mīļotājs cilvēks, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonis.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
morda Cilvēks, kam ir riebīga izskata seja.
mordaks Cilvēks, kam ir riebīga izskata seja.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
tekulis un bēgulis cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
piromāns Cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt.
strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire").
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē melīgas informācijas pārraides pa radio.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem.; filantrops.
strjomščiks Cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
plānā galdiņa urbējs cilvēks, kura veiktais garīgais darbs tiek uzskatīts par ļoti vieglu.
dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses.
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana.
fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs.
elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā.
glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
astoņnieks Ciparam 8 līdzīga figūra.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās.
vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri.
tehnoloģiskā atdaļa cirsmas daļa, kuru izstrādā pēc atšķirīgas tehnoloģijas.
hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
citticībnieks Citas ticības piederīgais.
apakšzona Citas, lielākas zonas patstāvīga sastāvdaļa.
prosēlitisms Cītīga sekotāju vervēšana kādai mācībai.
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla.
kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma).
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
sebacīnskābe COOH(CH2)8COOH, divvērtīga skābe, oleīna oksidēšanas produkts.
cukurskābe COOH(CHOH)~4~COOH, divvērtīga skābe, kas rodas, oksidējot glikozi.
gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji.
Čandigara Čandīgarha - Indijas savienotā teritorija.
čarpata Čarpatas zeme - neauglīga smilts zeme.
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme.
reidovaks Čehu tautas deja, līdzīga polkai; reidova (redova).
reidova Čehu tautas deja, līdzīga polkai.
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās.
liestiņš Četrkantīga pleca uzšuve kreklam.
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai).
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu.
peons Četrzilbīga pēda.
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
čīkstoles Čīkstīgas šūpoles.
čīkstolis Čīkstīgas šūpoles.
svidzināt čivināt (ka bezdelīga).
čure Čurkste, bezdelīga.
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā.
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu.
Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km.
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni.
Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem.
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu.
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
ģeogrāfiskie komponenti dabas komponenti; vieliski atšķirīgas ģeogrāfiskā apvalka sastāvdaļas.
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas.
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
Piejūras zemiene dabas rajons, kas aizņem 6-25 km platu joslu Baltijas jūras piekrastē un 2-20 km platu joslu Rīgas līča piekrastē 490 km garumā, platība — 594400 ha.
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību.
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai.
masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
intriga daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons).
geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū.
loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
dīklaiks Daļa no laika, kurā dators, ierīce vai sistēma ir darba spējīga, bet neizpilda tai paredzētās funkcijas.
rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā.
semipronācija Daļēja vai nepilnīga pronācija.
semisupinācija Daļēja vai nepilnīga supinācija.
tenotomija Daļēja vai pilnīga cīpslas pārgriešana, lai cīpslu saīsinātu vai pārvietotu.
alopēcija Daļēja vai pilnīga matu izkrišana.
agrāfija Daļēja vai pilnīga nespēja rakstīt, kuras cēlonis ir bojājumi galvas smadzenēs.
sigmoidektomija Daļēja vai pilnīga S veida zarnas izgriešana.
iridosterēze Daļēja vai pilnīga varavīksnenes izņemšana.
pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt.
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts; tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām).
salta Dambretei līdzīga kauliņu spēle.
sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais.
Ļi Sjuaņs daoisma mitoloģijā - pirmais no astoņiem nemirstīgajiem, viņam ("dzelzs kruķim") bija kliba kāja.
Haņs Džunļi daoisma mitoloģijā - trešais no astoņiem nemirstīgajiem.
Haņs Sjans daoisma mitoloģijā — ceturtais no astoņiem nemirstīgajiem.
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai.
darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas.
ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
normālā nobeidze darba veiksmīga izpilde, ko apliecina operētājsistēmas izdots speciāls kods.
kārstuve Darbarīks, sukai līdzīga ierīce (šķiedras) kāršanai.
pozicionēšana darbība (gk. tirgvedības pasākumi), ar kuru cenšas nodrošināt, lai jauna prece tirgū būtu konkurētspējīga.
loģiskā operācija darbība ar loģiskiem mainīgajiem un loģiska rezultātu iegūšana.
schēmatisms Darbība pēc vspārīga plāna, shēmas.
atbalstīšana Darbība vai bezdarbība, kas sekmējusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
maisīšana Darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi.
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(2); arī pilnīga sakāve.
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
lietojums darbības rezultāts mērķtiecīgai medikamentu, kosmētisku līdzekļu izmantošanai
lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; infinitīvs.
infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme.
darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību).
iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
agens Darbīgais, aktīvais princips.
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi.
kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu.
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
sociālais darbs ar bezpajumtniekiem darbs ar personām, kurām multiplu problēmu un faktoru dēļ ilgstoši nav pastāvīgas dzīvesvietas vai kuras dzīvo neatbilstošos apstākļos.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs.
pētījums darbs, kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.; pētīšanas rezultāts
pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde.
meta Darījums uz kopīga rēķina un uz kopīgu risku.
divpusējs un daudzpusējs darījums darījums, kurā nepieciešams divu vai vairāku dalībnieku saskanīgas gribas izteikums.
bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība.
regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
ģeometriskais dārzs dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem.
reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
perifēriskās iekārtas datora funkcionālie mezgli, kas tieši nepiedalās centrālā procesora veikto operāciju izpildē un bieži ir konstruktīvi veidoti kā patstāvīgas iekārtas.
resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi.
sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas.
virtuālā realitāte datorā veidota mākslīga trīsdimensiju vide, kas rada realitātes ilūziju.
datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai.
augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu.
analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem.
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido.
elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
brīvapstrāde Datu apstrāde secībā, kas nav atkarīga no to izvietojuma ārējā krātuvē.
izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai.
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
maršrutētājs Datu pārraides tīkla ierīce, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli tīklos, kuriem var būt atšķirīga arhitektūra un protokoli.
šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
baitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas stingri nefiksē vadības simbolu izvietošanu kadrā; šo simbolu interpretācija ir atkarīga no izmantojamā koda.
statiskā datu struktūra datu struktūra, kuras organizācija ir nemainīga visā struktūras pastāvēšanas laikā.
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
attricināties Daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties).
sadrillēties Daudz lietojot kļūt nederīgam.
daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
pas Daudzdaļīga muzikāli dejiska forma klasiskajā baletā.
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem.
raizāle daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās (airene, dižauza u. c., \~6 sugas).
aurāns Daudzgadīga, vīrceļu dzimtas zāle; aug purvainās vietās, indīga.
Linum perenne daudzgadīgais lins.
Rapistrum perenne daudzgadīgais rācenītis.
ziemas vējāzītis daudzgadīgais rācenītis.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols.
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
aijavas Daudzkārtīgas aijas (1).
sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju jeb leksiski semantisko variantu, kam mūsdienu valodā nav spilgtas asociatīvās saites ar pamatnozīmi.
pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
polidaktilija Daudzpirkstainība - pilnīga vai daļēja papildpirkstu attīstīšanās.
sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā.
enciklopēdisms Daudzpusīgas zināšanas, plaša, vispusīga izglītība, zināšanas daudzās nozarēs.
blakus sieva daudzsievībā - nepilntiesīga sieva
multilingvs Daudzvalodīgais, tas, kas brīvi runā vairāk nekā divās valodās.
aerobuss Daudzvietīga (virs 500 vietu, senāk arī 250-500 vietu) pasažieru lidmašīna.
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem.
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē.
Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei.
amplēties Dauzonīga, piedauzīga uzvešanās.
mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
dātala Dāvanas, ko līgava kāzās deva vīra radiem, plašāk - līgavas pūra daļa, kas bija paredzēta dāvināšanai kāzās.
anakalipterija Dāvanas, ko līgava saņēma šīs procedūras laikā.
burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa.
cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos.
sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā).
šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns.
psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu.
granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās.
lašņas Dažādas nederīgas lietas, visu veidu atkritumi.
klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā.
diferencālās izmaksas dažādiem daebības variantiem atbilstošas atšķirīgas izmaksu summas, kas kalkulētas lēmumu pieņemšanas procesā.
garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem.
neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms.
jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms.
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību.
monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas.
oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai.
koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
kodominance Dažādu viena gēna alēļu komplementārās mijiedarbības veids, to vienlaicīga izpausme heterozigotā.
elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
perdrigones Dažas ļoti garšīgas plūmes baltā, zilā, sarkanā vai melnā krāsā.
klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
bezniks Dažos apvidos bezdelīga.
filoīds Dažu aļģu lapoņa daļa, kas līdzīga augstāko augu lapai.
uzņēmējspēja Dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces.
adoleskārija Dažu divpiesūccekņu sūcējtārpu nekustīga kāpura stadija.
cerkārija Dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu kustīga kāpura stadija.
psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
aģenēze Dažu ķermeņa daļu trūkums vai nepilnīga attīstība.
hormēze Dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos.
piedvesums dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa; aspirācija^1^.
karpveida mugura dažu šķirņu cūkām raksturīga eksterjera īpatnība – izliekta mugura.
bītnieks Dažu tirdzniecības palīgamatu izpalīgs feodālajā Rīgā.
aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos patstāvīga aviācijas štata daļa vai vienība ar 60-100 lidmašīnām.
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni.
horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
periodiskais daļskaitlis decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība.
afektācija Dedzīga, karsta vēlēšanās, neatlaidīga cenšanās.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
trekns degmaisījums degmaisījums, kurā degvielas pilnīgai sadedzināšanai ir gaisa iztrūkums.
liess degmaisījums degmaisījums, kura sastāvā gaisa daudzums ir lielāks, nekā tas vajadzīgs degvielas pilnīgai sadegšanai.
normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai.
uzliesmošana Degšanas procesa patvaļīga paātrināšanās.
eritropiknoze Deģeneratīvas eritrocītu pārmaiņas, kam raksturīga sarukšana un vara krāsa.
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai.
izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
dekodieris Dekoders - ierīce daļējai vai pilnīgai automātiskai informācijas dekodēšanai kodētu signālu pārraides sistēmās.
floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi.
jaunamiņa Dēla līgava.
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas.
grifbrets Dēlītis stīgu instrumentos, pār kuru pārstieptas stīgas.
līgaviņa Dem. --> līgava.
sīdziņa Dem. --> sīga.
spīganiņa Dem. --> spīgana.
stīdziņa Dem. --> stīga.
stacionārie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, stabilie iedzīvotāji ar nulles dabiskā pieauguma koeficientu, pastāvot to nemainīgam vecuma sadalījumam.
participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā.
jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām.
odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra.
Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties.
Brosmium utilis derīgais pienkoks.
DGN Derīgu grāmatu nodaļa (Rīgas Latviešu biedrības apgāds).
mezgliņēde Dermatoze, kam raksturīgas sīkas papūlas, gk. folikulāras.
nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis.
šūpoles Detaļa, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
tiāra diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā.
elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
magnētiskā rezonanse diagnostikas metode, kas ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību iegūst orgānu un audu attēlus vairākās plaknēs.
doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
sintaktiskais dialektisms dialektisms, kuram ir no literārās valodas atšķirīga sintaktiskā konstrukcija vai pārvaldījums.
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām.
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
Hirundo smithii diegastes bezdelīga.
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus.
Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa.
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
indikators Diferenci uzrādošs kairinājuma mainīgais.
Vaivaru dīķis dīķis Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 1,5 ha.
dzejdarība Diletantiska, nemākulīga dzejošana.
nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
monosomiķis Diploīds, kura hromosomu komplektā iztrūkst viena hromosoma (2n-1), ko izmanto ģenētiskajā analīzē un attālajā krustošanā, aizstājot trūkstošo hromosomu ar hromosomu no radniecīgas sugas organisma genoma.
pagaidu direktorijs direktorijs, kas izveidots īslaicīgai izmantošanai, piemēram, lietojumprogrammu instalēšanai vai datņu saspiešanai un atspiešanai.
rājiens Disciplinārsoda veids; attiecīgais sods.
tromofonija Disfonijas veids, kam raksturīga balss drebēšana.
tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
tēmas grupa diskusiju grupa, kurā diskusija vērsta uz vienu priekšmetu vai tēmu, kas ir nozīmīga visiem grupas locekļiem.
skrūves dislokācija dislokācija, kas veidojas kristālā no vienas vienīgas atomu vai jonu izliektas kārtas, kura vītņveidīgi aptver skrūves dislokācijas līniju.
elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis.
melanodermatoze Distrofiska ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta pigmentācija.
diptihs Divas gleznas vai divi skaņdarbi, ko vieno kopīga iecere.
glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
novilcējs Divbloku taļļa, ar kuru notur grotbomi vajadzīgajā augstumā.
pelēkā sieva divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
kuoseits divdaļīga līkste, ierīce pie izkapts rudzu pļaušanai.
slieka Divdaļīgais autobuss.
tārps Divdaļīgais autobuss.
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
innuendo divdomīga piezīme vai mājiens.
ceijers uz bumbām divdomīga zobošanās par pulksteņa laiku.
noraglapu pērkaunene divgadīga, ļoti zarotu stublāju, Latvijā reti.
kuiļoties Divgadīgam augam ziedēt jau pirmajā gadā.
barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma.
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
komplementārie gēni divi vai vairāki cits citu papildinoši gēni, kas savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību.
komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai.
disruptīvā izlase diviem pretējiem organismu tipiem vienlaicīgi labvēlīga izlase.
intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu.
vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu.
bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā).
valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
diedrs Divskaldnis, vienkāršā kristalogrāfiskā forma, kas līdzīga divslīpju jumtiem, divas neparalēlas skaldnes.
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids.
žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst.
konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas.
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
mierīga līdzāspastāvēšana divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
gēnu mijiedarbība divu vai vairāku alēlisku vai nealēlisku gēnu kopīga, kvalitatīva vai kvantitatīva ietekme uz pazīmes attīstību.
vairākbērnu grūtniecība divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis.
vairākbērnu dzimšana divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis.
datu saķēdēšana divu vai vairāku datu elementu secīga sasaistīšana vienā veselumā, ko lieto ievadizvades kanālu vadības programmās, kā arī sarakstos, kuri izvietoti dažādās atmiņas vietās, uzrādot nākamo adresi.
konkatenēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasaistīšana vienā veselā; savirknēšana.
savirknēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasistīšana vienā veselā; konkatenēšana.
virknēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasistīšana vienā veselā; konkatenēšana.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā.
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
antibioze Divu vai vairāku organismu kopdzīve, kas kaitīga vienam no tiem.
paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā.
noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
paralēlapstrāde Divu vai vairāku programmu vai to daļu vienlaicīga izpilde skaitļotāja procesoros (ja tie ir vairāki) vai kanālos.
konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
līdzvaldība Divu vai vairāku valdnieku vienlaicīga valdīšana.
kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā.
jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
individuālā divvalodība divu valodu lietošana indivīda līmenī - no pilnīgas abu valodu prasmes līdz ierobežotam otras valodas izmantojumam.
bilingvs Divvalodīgais, tas, kas spēj brīvi runāt divās valodās.
naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos.
glukocukurskābe Divvērtīga skābe, d-glukozes oksidācijas produkts.
pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
bihlorīds Divvērtīgas bāzes un hlorūdeņražskābes sāls.
bijodīds Divvērtīgas bāzes un jodūdeņražskābes sāls.
laulības gulta divvietīga gulta.
lielkundzene Dižciltīga kundze.
gaspaža Dižciltīga sieva; kundze; laulāta draudzene.
demoiselle Dižciltīga sieviete, jaunkundze.
cēlais laurs dižciltīgais laurs.
Laurus nobilis dižciltīgais laurs.
augstciltnieks Dižciltīgais, aristokrāts.
augstmanis Dižciltīgais; bagātnieks; arī augsts ierēdnis.
labdzimtais dižciltīgais; tāds, kam ir aristokrātiska izcelšanās; cienīgs.
labinieks Dižciltīgais.
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
dižvalodas Dižvalodas māmuliņa - runīga, daiļrunīga māmuliņa.
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
brontīdi Dobjas, pērkonam līdzīgas skaņas, kas bieži dzirdamas aktīvas seismiskās darbības rajonos.
antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
doktrinārisms Doktrināram 1 raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā.
apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai.
medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību.
lieta dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā
Dahlen Doles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
pamatēdiens Dominējošais ēdiens porcijā, veido vismaz 1/2 no kopējās porcijas apjoma un dod nosaukumu visam ēdienam; pārējo porcijas apjomu veido pamatēdienam atbilstīgas piedevas.
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
iekukuļot Dot dāvanu (amatpersonai), lai veicinātu sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu.
uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju.
nenoteiktais integrālis dotās funkcijas f(x) primitīvo funkciju F(x) kopa F(x)+C (C - patvaļīga konstante).
braukt vietraugos doties uz līgavaiņa mājām.
draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība.
žepere Draiskulīga sieviete.
brīdināšana draudēšana, kurai var sekot naidīga, nepatīkama rīcība.
sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
čaukstīte Draudzīga veca kundzīte.
draugaina Draudzīga.
radņa Draudzīgas attiecības ar kādu, ar kādiem.
entente cordiale draudzīgas attiecības starp valstīm.
pirdaks Drebulīga, nenosvērta persona.
Dreilingsbusch Dreiliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
drofa Drofu dzimta - putnu klases dzērvjveidīgo kārtas sīgu dzimta ("Otididae"), aizguvums no krievu valodas pēc lielās sīgas nosaukuma krieviski ("drofa").
kurāža Drosme, pārgalvība; lielīga drosme.
ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā.
atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai.
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
mākulāt Drūmam, bēdīgam būt.
diheilija Dubultlūpa, attīstības anomālija, kam raksturīga lūpas gļotādas duplikatūra.
gurgot Dūdot - radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem.
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums.
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī; tirpuļi.
čukris Dusmīga (neapmierināta) persona.
sterpele Dusmīga būtne.
pūčka dusmīga sieviete.
niknpūce Dusmīga sieviete.
pūcene Dusmīga sieviete.
švirķele Dusmīga sieviete.
uzne Dusmīga sieviete.
dusmpūce Dusmīga, īgna sieviete, meitene.
ellenīca Dusmīga, ķildīga, nesaticīga sieviete.
agresija dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība
zmeja Dusmīga, nejauka sieviete.
iesīvoties Dusmīgam, ļaunam kļūt, sadusmoties.
sabārdzot Dusmīgam, ļaunam, bargam kļūt.
nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne.
uzpīkt Dusmoties, kļūt dusmīgam.
džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
sincefālija Dvīņu kroplība, kam raksturīga galvu saplūšana.
tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem.
konkordance Dvīņu pazīmju sakritība attiecīgajā aspektā; indivīdu genotipiskā līdzīguma pakāpe.
letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda.
pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta).
bakste Dzēlīga muša.
asa mēle dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.
apsmiekls Dzēlīga, nicīga zobgalība; izsmiekls.
ikteruss Dzelte, sindroms, kam raksturīga dzeltena ādas un gļotādas krāsa; hiperbilirubinēmijas sekas.
žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
kurkumi Dzeltena, siekalām līdzīga masa uz pļavu stiebrzāles.
ohrodermatoze Dzeltenīga ādas krāsa eiropiešiem, kas dzīvo tropos.
dzēlums Dzeltenīga vieta.
losene Dzeltenīgas spalvas govs.
lošķis Dzeltenīgas spalvas govs.
laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu.
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
rizohlorīdi Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Rhizochloridophyceae"), kustīgas, kailas amēbveida vienšūnas aļģes.
Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Ilmāja Dzelzcela stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saldus-Liepāja, atrodas Vecpils pagastā.
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla".
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Garupe Dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1-3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga).
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā.
Āraiši dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā.
Jaundubulti Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 26,6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
Vecāķi Dzelzceļa stacija pie Rīgas-Skultes dzelzceļa līnijas, 18,3 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži.
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā.
Kastrāne Dzelzceļa stacija uz līnijas Rīga-Ērgļi, Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos.
miohisterektomija Dzemdes nepilnīga izgriešana, atstājot dzemdes kaklu.
Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu.
vedžerēt Dziedāt (kā lakstīgala).
vizuļot Dziedāt (kā lakstīgala).
dziedzināt Dziedāt (par lakstīgalu).
viļļāt Dziedāt (par lakstīgalu).
vizināt Dziedāt (par lakstīgalu).
vižulēt Dziedāt (par lakstīgalu).
ķilināt Dziedāt, pogāt (par lakstīgalu).
adenoskleroze Dziedzera sacietēšana kā hiperēmijas, infiltrācijas, ļaundabīgas deģenerācijas vai hroniska iekaisuma un saistaudu attīstības sekas.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
šķeterēta dzija dzija, ko iegūst, sašķeterējot kopā divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas.
stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu.
daudzkārtīgā dzija dzija, kurā viena otrai paralēli savienotas divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas bez šķeterēšanas.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
akaulioze Dziļā dermatomikoze; tai raksturīga primāra pustula un sekundāri limfvadu apkaimes infiltrāti un mezgli, kas sabrūk, veidojot čūlas.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
fokālterapija Dzīļu psiholoģijā praktizēta īslaicīga terapija.
allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām.
gonādu aģenēze dzimumdziedzeru nepilnvērtīga attīstība un nediferencēšanās embrioģenēzes stadijā.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi.
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
skrūvdzirnavas Dzirnavas, kur materiālu sasmalcina starp divām mainīga profila skrūvēm.
Pusgaldiņu dzirnavezers Dzirnavu ezers Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
dzimsla Dzīsla, stīga.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem.
adatiņa Dzīva, kustīga meitene.
reāllaika videopārraide dzīvas (kustīgas) videoinformācijas pārraide.
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
aroģenēze Dzīvās dabas evolūcijas virziens, kam raksturīga organismu struktūras un funkciju komplicēšanās, aromorfoze.
hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts.
labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
pārtikusi māja dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības.
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības; dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
moka Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
mokāns Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana.
aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana.
nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
emu eļļa dzīvnieku izcelsmes kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, izmanto roku krēmos un kosmētikā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem.
adenomatoze dzīvnieku plaušu slimība, kas raksturīga ar pastiprinātu gļotu izdalīšanos
kārta dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas
influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
diedelniecība Dzīvošana bez pienācīga personības dokumenta un noteiktas dzīves vietas, amata, rūpala un nodarbošanās, kā arī bez līdzekļiem dzīvei.
modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
iet šauro ceļu dzīvot, ievērojot kristietības normas, būt pazemīgam, pieticīgam, godīgam.
iespējnieks Dzīvotspējīgais, turīgais.
Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām.
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras; džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas.
bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi.
jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem.
džihāda Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem.
gazavats Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem.
idomi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
kenti Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
mambili Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
mbembi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
ndaro Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu.
Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam.
kase Ecēšām līdzīga lauksaimniecības ierīce, ko senāk izmantoja nezāļu iznīcināšanai tīrumā.
pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene.
govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas.
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka.
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese.
Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei.
Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
poltofāgija Ēdiena pamatīga sakošļāšana, tā ka tas pārvēršas par putrai līdzīgu masu.
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem.
astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
Eikasch Eikažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
Eimeria sardinae eimēriju suga, kas atrasta reņģēs Rīgas līcī.
apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies").
ESP Eiropas sugu papildsaraksts (sugas, kam ir relatīvi maza izplatība pasaulē, bet nozīmīgas populācijas Eiropā).
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
barošanās ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās (barošanās attiecības); trofiskā ķēde, arī barības ķēde.
barības ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās.
ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona.
frītrēderisms Ekonomikas teorijas un ekonomiskās politikas virziens, kam raksturīga prasība pēc brīvas tirdzniecības un valsts neiejaukšanās privātuzņēmēju darbībā.
grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli; attiecīgais mācību priekšmets.
sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
apieska Ekspedīcija; kādas vietas vai kāda jautājuma vispusīga izpēte.
parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.).
fotoregresija Eksponētu, neattīstītu fotomateriālu latentā fotoattēla novājināšanās vai pilnīga noārdīšanās, ko veicina paaugstināta temperatūra un mitrums.
eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m.
perkolācija Ekstrakcijas metode, kurā ekstrahentam ļauj lēni plūst caur nekustīga ekstrahējamā materiāla slāni.
eskapāde Ekstravaganta, arī pārgalvīga rīcība.
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas.
Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām.
atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanai.
ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus.
spandekss Elastīga sintētiskā šķiedra.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
Helvella elastica elastīgais rumpucis.
elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības.
atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga).
blenderis Elektriska ierīce produktu sasmalcināšanai vai arī viendabīgas masas iegūšanai, produktus sakuļot; jaucējs (2).
elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C.
nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā.
zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem.
fonofors Elektrisks skaņu pastiprinātājs aparāts vājdzirdīgajiem.
elektroenerģijas tirgus dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu.
elektromagnētiskā lauka enerģija elektromagnētiskā laukā lokalizēta enerģija, kuru mainīga lauka gadījumā pārnes elektromagnētiskie viļņi.
indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem.
elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs.
magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu.
pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju.
interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus.
inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
gonadoģenēze Embrija gonādu attīstība, kuras raksturīgas vīriešu vai sieviešu dzimumam.
tridermoģenēze Embrionālās attīstības stadija, kam raksturīga trīs dīgļlapu veidošanās.
Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību.
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku); tāds, kam raksturīga jūsma.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km.
ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti.
endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību.
dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai.
serdeņatmiņa Energoneatkarīga atmiņa, kur kā atmiņas elementus izmanto toroidālus ferīta serdeņus.
lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
sekundārie energoresursi energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai.
Engelhardtshof Engelartas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai.
dispineālisms Epifīzes nenormāla funkcija un tās sekas, piem., priekšlaicīga pubertāte.
pseidoepilepsija Epilepsijai līdzīgas lēkmes, piem., rahīta dēļ.
periodiska žūpošana epizodiska pārmērīga alkohola lietošana.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
vīgantieši Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" iedzīvotāji.
Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem.
Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
ņuņņāt Ēst bez pienācīgas apetītes.
(likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana.
etanols Etilspirts - piesātināts vienvērtīgais spirts, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
alasi Etniska grupa Sumatrā, tuvu radniecīga gajo.
etnopolitika Etnisko grupu (nāciju, nacionālo mazākumgrupu vai tautību) atražošanās; sabiedrisko procesu mērķtiecīga ietekmēšana.
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
alomorfoze Evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
Coregonus maraeoides ezera sīga.
Spīganas ezers ezers Aiviekstes pagastā, platība — 6,4 ha, dziļums — līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers.
Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers.
Dalainors Ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči.
Dardacis ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība - 1 ha.
Dīķīšu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 3,1 ha.
Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā.
Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha.
Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers.
Pilsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m.
Putrsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, platība - 3,4 ha; Putras ezers.
Stulbezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,4 ha; Plāču ezers.
Kaķēnezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers.
Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers.
Tulnikezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers.
Puzuma ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,2 ha.
Kuikarezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,5 ha; Kuikata ezers; Kuikatu ezers; Kuiķenu ezers; Kurkatas ezers.
Pils ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 3,7 ha.
Mācītājezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 6,2 ha; Mācītāja ezers; Mācītāju ezers.
Ērkuls Ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers.
Kuratu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - <1 ha.
Āpu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - 12,6 ha.
Bezdibenis Ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers.
Eniķu ezers ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 8,9 ha.
Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis; Zilona ezers; Zilonīša ezers; Ziloņa ezers; Ziloņu ezers; Zīloņu ezers.
Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
Liekmaņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Laukmeņu ezers.
Trienīte Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis.
Velna ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Velnacis.
Zemdegu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha.
Čiekuriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
Ezeriņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1 ha.
Mežezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 1,4 ha.
Sviriņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 10,5 ha; Sviriņa ezers.
Mordaiķezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 6,8 ha; Medulāju ezers; Mordaiķu ezers.
Lejas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība — <1 ha.
Ķipīšu ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība - 6,5 ha.
Pelču ezers ezers Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, platība — 4,6 ha.
Āšezers Ezers Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - <1 ha.
Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers.
Ķepšu ezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - 1,5 ha.
Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers.
Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna.
Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra.
Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers.
Salas ezers ezers Līgatnes pagastā, platība — 9,2 ha; Sāls ezers.
Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks.
Čaules dzelme ezers Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība - 2,9 ha.
Mazais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu novadā, platība 199 ha, garums 2,5 km (dienvidu-ziemeļu virzienā), lielākais platums 1,5 km, dziļums līdz 10 m.
Lielais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu un Ropažu novadā, 0,1 m virs jūras līmeņa, platība — 597 ha, garums — 3,9 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,5 km, dziļums — līdz 5,9 m.
Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers.
Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
Ummis Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers.
Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers.
Kaņieris Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers.
Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers.
Bābelītis Ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers.
Velnezers Ezers Rīgas pilsētas teritorijā, Juglas apkaimē, platība - 3,5 ha.
Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers.
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers.
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri.
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
kuthasta Ezoterismā augstākais es, daļa no tā, kas stāv pāri visam, kas ir mainīgajā pasaulē.
īšvara Ezoterismā Dievišķais Devējs, pilnīga būtne, kas jūt līdzi cilvēcei, jo pati ir izgājusi visus eksistences lokus.
rečaka Ezoterismā elpošanas vingrinājums - pilnīga izelpa nolūkā ar nākamo ieelpu ieelpot iespējami vairāk.
mumukšutva Ezoterismā ļoti spēcīga vēlēšanās atbrīvoties no miesas važām.
dikša Ezoterismā mācekļa iesvētīšanas akts garīgajai dzīvei.
čan Ezoterismā pretstats mākslīgajam, pretstats nenormālajam.
odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss.
anga Ezoterismā tas, kam jāseko, lai gūtu progresu garīgajā jogā vairāk nekā fiziskajā.
vistafoil Fabrikas marka lipīgam, caurspīdīgam plastmasas apvalkam, ko lieto grāmatu, attēlu vai darba karšu laminēšanai.
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, pa pusei cilvēks, pa pusei mašīna.
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
magma Farmācijā vairāk vai mazāk noturīga nogulšņu suspensija ūdenī.
glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock".
rekurenta fauna fauna, kas pēc zināma pārtraukuma bez būtiskām tās sastāva izmaiņām atkārtoti parādās attiecīgajā rajonā.
enkoprēze fēču un gāzu nesaturēšana jeb patvaļīga izdalīšanās.
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā.
fenoloksidāze Ferments, kas skābekļa klātbūtnē oksidē polifenolus, gk. ortodifenolus un to atvasinājumus, pārvēršot tos attiecīgajos hinonos, bet skābekli reducējot par ūdeni.
fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta.
fildeperss Fildekosam līdzīga, zīdaina dzija, ko izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
reālisms Filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
atspoguļošana Filozofiska kategorija; vispārīga matērijas īpašība, materiālu sistēmu spēja ar pārmaiņām sevī atveidot citu sistēmu iedarbību.
emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances.
atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
konvencionālā atmiņa firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina _MS-DOS_.
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi.
sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm.
datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem.
valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga.
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem.
pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu.
alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
gastrostomija Fistulas izveidošana kuņģa sienā mākslīgai barošanai.
enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
purifikācija Fiziska un garīga attīrīšanās, nereti ceremoniāla.
šķīstīšanās Fiziska un garīga attīrīšanās.
darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
filmas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu.
fonogrammas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu.
operators fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
Floret Floretes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
vēbermetrs Fluksmetrs - mēraparāts laikā nemainīgas magnētiskās plūsmas mērīšanai.
pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja; šīs dejas mūzika; arī fokstrots.
postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija; etniskā mūzika.
balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija.
aptuvenais minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā fonētiskā apkaime ap pētāmo parādību ir līdzīga, bet ne identiska.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
grāvs Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra apakšējās frekvencēs; zemfrekvences.
akūts fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs.
augstfrekvences Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs.
fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas valsts; satelītvalsts.
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
satelītvalsts Formāli patstāvīga, bet faktiski no kādas citas valsts politiski atkarīga valsts.
alomorfisms Formas neparastas izmaiņas; ķīmijā atšķirīga kristālu forma, bet vienāds ķīmiskais sastāvs.
kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
tambūrs Fortifikācijā neliels palīgapcietinājums ar šaujamām lākām.
fosfoarginins Fosforskābes un arginīna savienojums; tā nozīme bezmugurkaulnieku muskuļu metabolismā ir līdzīga fosfokreatina nozīmei mugurkaulnieku muskuļu metabolismā.
udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai uz gaismjutīga materiāla.
aerofotoainas deformācija fotoattēla izmēru izmaiņas attiecīgajiem optiskā attēla izmēriem.
imediogrāfija fotografēšanas paņēmiens; attēls tiek uzņemts tieši uz jutīgas metāla fotoplates.
attīstīšana Fotomateriāla gaismjutīga apstrādāšana fotoķīmiska šķīduma (attīstītāja) redzamā attēla iegūšanai.
spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē.
desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā.
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums.
fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
fovisms Franču ekspresionistu glezniecības virziens, aizsācies 1905. g.; raksturīgas intensīvas krāsas, deformētas formas.
matlots franču matrožu deja, līdzīga žīgai^1^(1).
Franzhof Franču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
mērķfunkcija Funkcija, kas skaitliski raksturo mērķtiecīgas darbības (piem., sistēmas parametru maiņas) kvalitāti.
karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem.
integrāltransformācija Funkcionāla transformācija, kas katrai funkcijai piekārto citu funkciju pēc attiecīgas formulas.
hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi.
dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos.
fūzelis Fūzeļeļļa, spirtrūgšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un dažādām citām vielām.
lēpene Gabals, kunkulis, neformīga masa.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
Markova ķēde gadījumprocess ar ne vairāk par sanumurējamu skaitu parametru, kurā katra parametra vērtība ir atkarīga tikai no visu parametru vērtībām iepriekšējā momentā.
sievietes impotence gadījums, kad dzimumorgānu sāpīguma dēļ sieviete nav spējīga dzimumaktam.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā.
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
Gaiken Gaiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
vietējie vēji gaisa masu plūsmas, kas raksturīgas tikai noteiktam apvidum, kur tās bieži atkārtojās un rada specifiskus klimatiskos apstākļus; vietējiem vējiem ir doti vietējie nosaukumi.
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās orgānos, audos.
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību.
guns Gaisma (parasti mākslīga).
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi.
gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
atspīdums Gaismas kūlis, kas rodas no spēcīga gaismas avota atstarošanas objektīva virsmā un veido apļus filmas attēlā.
aklais plankums gaismas nejūtīga vieta acī.
gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana.
gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija.
optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
nūjiņa Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
diazotips gaismjutīga viela, kuras pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi.
mozaīka gaismjutīga virsma elektroniskajā kamerā, uz kuras tiek fokusēts attēls.
tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā.
hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
smalte Gaiši zila indīga krāsviela.
Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
neregulārā galaktika galaktika, kurai raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums.
Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari.
neolīts Galalītam līdzīga masa, ko arī tāpat pagatavo no kazeīna un formaldehīda.
operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi.
fiasko Galīga neveiksme, neizdošanās.
aizauss Galīga nomale.
inter finitum et infinitumnon est proportio galīgais ar bezgalīgo nav samērojami.
negatīvs galīgais attēls (astronomijā, spektrogrāfijā, rentgenoloģijā); eksponēta un attīstīta kinofilma ar negatīvu attēlu.
galarezultāts Galīgais rezultāts; iznākums.
dievais Galīgais, beidzamais (piem., nabags).
beidzamais Galīgais, negrozāmais.
pēdējais vārds galīgais, pēdējais lēmums; arī galavārds.
monoīds Galīgas elementu kopas visu viennozīmīgo attēlojumu sevī (transformāciju) kopa.
fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā.
Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
matēzis Galvas ādas slimība, kam raksturīga matu izkrišana.
pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība).
migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem.
polimikrogīrija Galvas smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas daudzas sīkas krokas.
porencefālija Galvas smadzeņu attīstības defekts, kam raksturīgas cistas vai dobumi smadzeņu virsmā, savienoti ar laterālajiem ventrikuliem.
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana.
kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās.
kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās.
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs.
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
zeltkātene Gaļīga ēdama platnīšu sēne, aug skuju koku mežos.
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas.
haploidālais hromosomu komplekts gamētām raksturīgais hromosomu sastāvs.
konjugācija gamētu vai vienšūnas organismu īslaicīga savienošanās vai pilnīga saplūšana.
govju sinhronizācija ganāmpulkā ar veterināriem preparātiem panākta vienlaicīga dzīvnieku meklēšanās.
autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
koiza Gara auguma neizskatīga sieviete.
koizaka Gara auguma neizskatīga sieviete.
koizika Gara auguma neizskatīga sieviete.
uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi).
furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību.
bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai.
pātari Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības.
pātarojumi Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības.
pātarošana Garas, apnicīgas runas; pamācības.
kārestes gardums, vēlme pēc kaut kā garšīga.
kommentūrs Garīga bruņinieku ordeņa loceklis, kuram uzticēta vairāku ordeņa muižu pārvaldīšana; komtūrs.
krustneši Garīga bruņinieku ordeņa locekļi; bruņinieki, kas piedalījās krusta karā.
džins Garīga būtne islāmā, veidota no liesmas, kas nerada dūmus.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
privātierēdnis Garīga darba izpildītājs privātā iestādē, kantorī vai uzņēmumā, piem., bankas vai apdrošināšanas darbinieks.
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
žalobnais nešpors garīga dziesma, ko parasti dzied bērēs.
antifona Garīga dziesma, ko pārmijus izpilda divi kori vai solists un koris.
mentalitāte Garīga individualitāte.
aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
psihentonija Garīga pārpūle.
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas.
retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
cognatio spiritualis garīga radniecība.
GRT garīga rakstura traucējumi.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
dievdziesma Garīga satura dziesma.
amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli.
zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā.
logomānija Garīga traucējuma veids, kam raksturīga pļāpība.
bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam.
sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi.
MA Garīgais vecums (angļu "mental age").
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem.
vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos.
abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
collegia Garīgas mācību iestādes misionāru sagatavošanai katoļu ticības izplatīšanai.
bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
ceļa maize garīgas vērtības, padomi, ko dod kādam līdzi tālākās dzīves gaitās.
manta Garīgas vērtības.
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos).
berģieši Garkalnes pagasta un Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Berģi" iedzīvotāji.
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā.
garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
litānija garš, garlaicīgs uzskaitījums; garlaicīgas runas; apnicīgas vaimanas, žēlabas.
hipergeizija Garšas maņas pārmērīga jutība.
kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms.
prinellas Garšīgas žāvētas plūmes bez kauliņiem, ko eksportē no Francijas.
Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga).
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
darināt pūru gatavot audumus un apģērbus līgavas pūram.
tīklu mest gatavot tīklu no izturīga pavediena, izveidojot cilpas un krustošanās vietās tās savstarpēji sasaistot.
jozt gurnus gatavoties kam svarīgam.
Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km.
Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km.
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā.
saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem.
reālā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības (atšķirībā no ideālās gāzes) ir atkarīgas no molekulu mijiedarbības.
transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas.
ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
gauties Glābties (no kā uzmācīga).
venatore Gladiators, kas cīnījās ar leopardiem un citiem plēsīgajiem zvēriem.
likstes mēle glaimīga mēle.
likšas mēle glaimīga mēle.
lebeze Glaimīga pļāpa.
salda mēle glaimojoša, iztapīga, lišķīga valoda.
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
miņardisms Gleznā rūpīga sīkumu izstrādāšana.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
diorāma Glezniecības veids - gleznojums uz caurspīdīga, speciāli apgaismota materiāla.
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks.
glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
hipurīti Gliemeņu ģints, kas ārējā formā ļoti līdzīgas koraļļiem.
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
Katharinenhof Glinces muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
tīrulīte Glīta, tīrīga meitene.
gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa.
atmirusī saite globālā tīmekļa saite, kas praktiski nedarbojas, ja mērķlappuse attiecīgajā tīmekļa vietnē ir izdzēsta vai pārvietota citā direktorijā.
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
satens Gluda, spīdīga drēbe, savāds atlass.
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
drebulis Gļēvulis; nervoza, nevarīga persona.
ceroze Gļotādas patoloģija, kam raksturīgas vaskveida zvīņas.
demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam).
fair play godīga spēle; godīga rīcība.
dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
stengales Govju siekalu stīgas.
diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
spertene Govs vai ķēve, kas bieži sper; dusmīga sieva.
graba Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
grabasts Grabaža - nederīga, nevajadzīga vai veca lieta, manta.
kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
aulakogēns Grābenam līdzīga ieplaka platformās; dziļumā vairāki km, garums - vairāki simti km, platums - desmitiem km; veidojas visbiežāk platformu attīstības sākuma stadijās.
skreboņa graboņa, čirkstoņa vai līdzīga skaņa.
lavī Grafikas dobspieduma tehnika, līdzīga akvatintai, radusies 18. gs. Francijā; laviss.
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
slīdošais grafiks grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla.
multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām).
ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus.
ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru.
krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.).
pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam.
atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu).
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana.
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle.
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
zvaigžņu kopa gravitācijas saistīta kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupa.
plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās.
streločņiks Grēkāzis; vismazāk vainīgais (starp vainīgajiem kādā pārkāpumā, noziegumā).
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
ratihabicija Gribas izteikums pēc attiecīgas darbības, ar kuru tai izteikta piekrišana.
patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā).
linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga, impregnēta auduma, bet tagad gk. no polimērmateriāliem, parasti ruļļos.
Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
Ksantipe Grieķu filozofa Sokrata sieva, kuras vārds kļuvis par ļaunas un ķildīgas sievietes apzīmējumu.
Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem.
Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs.
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons.
pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām.
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress.
Abants grieķu mitoloģijā - kareivīgas cilts eponīms, kura apdzīvojusi Eibojas salu, Poseidona un nimfas Aretūsas dēls
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai.
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
driādas grieķu mitoloģijā - meža nimfas, koku aizstāves; labvēlīgas cilvēkiem, kas stāda un kopj kokus.
Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli.
eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma.
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu.
Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā.
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols.
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja.
lektika grieķu un romiešu nesamais krēsls; Grieķijā to lietoja gk. dižciltīgas dāmas; Romā tās lietošana bija sevišķā kārtas privilēģija.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties).
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
graizes Griezīgas sāpes (vēderā).
vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā.
Gruecken Griķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
meimuri Grīļīga, streipuļojoša gaita.
influenca Gripa; lipīga kakla un deguna slīmība.
maucuksnes Grīslim līdzīga zāle, ko pavasarī izmanto lopbarībai.
oldēja Grundulim līdzīga sīka zivtiņa, kas piezīžas pie akmeņiem.
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms.
grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes.
slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu.
suņa dzīve grūta, arī nabadzīga dzīve.
posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
dumbra galva grūta, neatjautīga galva.
grūtniecības iznākums grūtniecības gala rezultāts: dzīvi vai nedzīvi dzimušie, spontānais vai mākslīgais aborts.
mākslīgais aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana (medikamentozi vai mehāniski).
kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
mākslīgs aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana.
spontānais aborts grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās.
aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem).
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos; gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme.
Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
gummija Gumija - sveķiem līdzīga organiska viela, ko iegūst no dažādiem augiem.
gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām.
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm.
kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas.
konkombi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā.
remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk.
analizējošā krustošana ģenētiskās analīzes metode; pētījamo īpatni krusto ar attiecīgajā lokusā homozigotisko recesīvo formu.
minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā.
iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs.
labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības.
ģenētiskais rezervāts ģenētisko resursu saglabāšana populācijas dabiskajā atrašanās vietā tai raksturīgajos apstākļos.
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
metaģeogrāfija Ģeogrāfijas zinātņu sistēmas vispārīga teorija, kas pētī dažādu ģeogrāfijas teoriju jēdzienu un atzinumu sistēmas, to metodoloģiju un loģiku.
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
konfigurācija ģeometrijā – galīga incidences sistēma, kas sastāv no punktiem un taisnēm.
afīnā ģeometrija ģeometrija, kas aplūko tās figūru īpašības, kuras paliek nemainīgas (invariantas) pret afīnām transformācijām.
daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs.
ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt.
heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci.
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
ģīgas Ģīga - sens, vijolei līdzīgs mūzikas instruments.
džīga Ģīga 1(1).
ģīves Ģīga I.
ģimenes galva ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
ģimenes ar multiplām problēmām ģimenes ar komplicētām, savstarpēji saistītām un ilgstošām (vairāk nekā gadu) problēmām; raksturīga problēmu pārnese no paaudzes uz paaudzi un atbalsta sistēmas trūkums.
ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
ģimenes vajadzības ģimenes un tās atsevišķu locekļu prasība pēc konkrēto vērtību realizēšanas garīgajā (izziņas, tikumiskās un estētīskās vajadzības), materiālajā un sociālajā jomā.
familjaritāte Ģimenīga, mājīga, nepiespiesta izturēšanās.
ateloprozopija Ģīmja nepilnīga attīstība.
Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi.
jukla Haoss, nekārtīga balsu, skaņu murdoņa, drūzma.
ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām.
hulahups Havajiešu dejai līdzīgas kustības ar apli (to griežot ap vidukli); arī šāds aplis.
He He Sjaņgu - daoisma mitoloģijā - astotā no astoņiem nemirstīgajiem, vienīgā sieviete.
zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija.
konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības).
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
artro-onihodisplāzija Hereditārs sindroms, ko raksturo spieķa kaula galviņas nepilnīga attīstība, ceļa skriemeļa trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnu kaula pakaļējie izaugumi un nagu distrofija.
Hēlevēgs Hermanis Hēlevēgs (? - 1490. g.) - Rīgas rātes sekretārs, kas 1479. g. kļuvis par rātes locekli.
furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu.
hematohialoīds Hialīnam līdzīga viela, kas rodas, deģenerējoties trombam; eritrocītu vai trombocītu konglutinācijas produkts.
hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
hidrocefaloīds Hidrocefālijai līdzīgas parādības, kuras novēro distrofiskiem vai atrofiskiem zīdaiņiem smagas caurejas gadījumos.
hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators.
Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde hidroelektrostaciju sistēma Latvijā, ko veido Pļaviņu hidroelektrostacija, Ķeguma hidroelektrostacija un Rīgas hidroelektrostacija.
hidrotvertne Hidroiekārtas sastāvdaļa, kurā ir darbam vajadzīgais eļļas krājums.
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām.
Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves.
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas.
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu.
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās.
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju.
jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi.
Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē.
prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
samādhi Hinduismā un budismā - pilnīga iegrimšana meditācijā, tieša dievības uztveršana un saplūšana ar to.
bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls).
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti.
euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
hiperemizācija Hiperēmijas mākslīga radīšana terapijas nolūkā.
saharephidroze Hiperhidrozes veids, kam raksturīga ogļhidrātu ekskrēcija ar sviedriem.
saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā.
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā.
Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
fungīns Hitīnam līdzīga viela sēņu šūnapvalkā, kas kavē gremošanas sulu darbību.
bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
kački Hokejam līdzīga bērnu spēle ar koka ripu un nūjām.
lauka hokejs hokejam līdzīga komandu sporta spēle, kas notiek uz zāliena ar speciālām nūjām un bumbiņu.
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu sporta zālē uz grīdas.
tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi.
alēlomorfs Homologu hromosomu identiski novietoti gēni, no kuriem atkarīga pazīme.
notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass.
hemihoreja Horejas veids, kad no gribas neatkarīgas kustības ir tikai ķermeņa vienā pusē.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa.
citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos.
hromāti hromskābes sāļi H~2~CrO~4~, indīgas vielas, stipri oksidētāji.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos.
ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
botriomikoze Hroniska lipīga, sēnīšu ierosināta slimība, ar kuru visbiežāk slimo zirgi.
siringomiēlija Hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās.
fibrozīts Hroniskā reimatisma forma, kam raksturīga fibrozo audu hiperplāzija muskuļos, cīpslās, locītavu somiņās.
latīrisms Hroniska saindēšanās ar indīgiem dedestiņu ģints augiem; slimības aina līdzīga spastiskajai spinālajai paralīzei.
sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi.
mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs.
Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija.
mahrati Ide tauta Dekāna ziemeļrietumu daļā, novadā, kur uz bazalta lavas izveidojusies auglīga melnzeme.
tohāru valodas ide valodu saimes atzars; 2 tuvu radniecīgas mirušas valodas, rakstu pieminekļi brāhmī rakstā.
maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
preromantisms Idejisks un mākslas virziens Eiropas un ASV garīgajā kultūrā 18. gs., kas noveda pie romantisma uzplaukuma.
prāta vētra ideju ģenerēšanas un problēmu risināšanas metode, kurai raksturīga intensīva un brīva ideju izteikšana.
klase Identisku sporta rīku grupa (attiecīgajā sporta veidā).
rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
cerene Iecerētā, izraudzītā līgava.
bajārene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
bajāriene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
bajāriete Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1).
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1).
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1).
aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam.
bālā grēfiene iedomīga, lepna, arī vārga sieviete.
grēfene Iedomīga, pretencioza sieviete.
grēpene Iedomīga, pretencioza sieviete.
grācija Iedomīga, uzpūtīga sieviete.
vinga Iedomīgas domas.
pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā.
ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
lekties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam.
lēkties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam.
nemaliskā miopātija iedzimta anomālija, kam raksturīga muskuļu distrofija ar fibrillu izdilšanu un adenozīntrifosforskābes kristālu izgulsnēšanos.
kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas.
asomija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā rudimentārs viduklis un bezveidīga galva.
agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums.
ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības.
mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās.
epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
dermatolīze Iedzimts ādas šļauganums, kas radies pārmērīgas attīstības dēļ.
syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā.
disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
iemeklis Iedzirklis - piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās.
reliģiskā organizācija iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, kura izveidota uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības.
kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga.
iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis.
spolēšana Ieejas datu lasīšana un izejas datu ierakstīšana palīgatmiņā vienlaicīgi ar darba izpildi formātā, kas piemērots to vēlākai apstrādei vai izvadei.
casus belli iegansts kara pieteikšanai (kam bieži vien nav nekā kopīga ar tās īstajiem iemesliem).
skoliotisks iegurnis iegurnis ar asimetriju, kas atkarīga no skoliozes.
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
izplukt Iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
neiralģiskā osteopātija iekaisīga apakšējo lumbālo un augšējo sakrālo skriemeļu osteopātija ar muskuļu kontraktūrām.
ātrās apkalpošanas sekss iekāres acumirklīga pārtapšana seksā (parasti kādā publiskajā namā).
aizkarst Iekarst, kļūt dusmīgam.
slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
superkalandrs iekārta ātrai gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
aukstummašīna Iekārta mākslīgai temperatūras pazemināšanai (dzesēšanai), izmantojot pievadīto enerģiju (piem., elektroenerģiju).
piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta.
piena dzesēšanas rezervuārs iekārta piena uzkrāšanai, dzesēšanai un īslaicīgai glabāšanai noteiktā temperatūrā; var komplektēt ar jebkuru slaukšanas iekārtu.
reversa iekārta iekārta pilnīgai vai daļējai dzinēja vilces vektora virziena maiņai gaisakuģa kustībai pretējā virzienā; izmanto, lai samazinātu noskrējienu pēc nosēšanās.
programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
izplūdes gāzes iekšdedzes dzinēja gāzes; satur indīgas vielas, kā arī sodrējus un svinu.
cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros.
aizdedzes svece iekšdedzes motoros ieskrūvēta aizdedzes ierīce ar 2 elektrodiem, starp kuriem radusies dzirkstele vajadzīgajā brīdī aizdedzina cilindrā saspiesto degmaisījumu.
būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
hendings Iekšējās atskaņas drotkveta rindās, nepāra rindās tās ir daļējas, pāra rindās pilnīgas.
akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis.
neremune Iekšējs nemiers, nemierīga sirds.
entorāģija Iekšķīga asiņošana.
ad usum internum iekšķīgai lietošanai.
Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā.
apakšjūras ielejas ielejveidīgas rievas jūras (vai ezera) dibenā, virszemes ieleju turpinājumā.
jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība; iemīļots sarunu temats.
procentu ienākumi ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1).
nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība; attiecīgais teksts, dokuments.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
marginalizācija iepriekšējo sociālo saišu zaudēšana un jaunās sociālās vides kultūras un ētisko vērtību nepilnīga apgūšana.
ciparu-analogu pārveidotājs ierīce ciparu kodu izteikšanai kāda mainīga fizikāla lieluma atbilstošās vērtībās.
meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
oksigenators Ierīce mākslīgai elpināšanai ķirurģiskās operācijas laikā.
kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
stabilizators Ierīce nemainīga sprieguma (vai strāvas) nodrošināšanai atkarībā no slodzes.
bareters Ierīce nemainīga strāvas stipruma uzturēšanai ķēdē, kad noteiktās robežās mainās spriegums.
sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
eksikators ierīce preparātu pasargāšanai no mitruma uzņemšanas (lieto arī žāvēšanai vai pilnīgai atūdeņošanai) laboratorijas apstākļos.
korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
skeneris Ierīce secīgai notaustīšanai vai caurskatīšanai.
siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.).
ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai.
sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
aizsargs ierīce šaujamierocī patvaļīga šāviena novēršanai
zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
ciparu filtrs ierīce vai programma, kas saskaņā ar izvēlētu algoritmu pārveido ieejas ciparsignālu izejas ciparsignālā; raksturīga darbības precizitāte un parametru atkārtojamība.
vairākfunkciju sistēma ierīce vai programmu sistēma, kas ir spējīga realizēt vairākas funkcijas vai veikt vairākus darbus.
sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
fiksators Ierīce, ar kuras palīdzību nostiprina ko vajadzīgajā stāvoklī.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
kopņu tilts ierīce, kas datorā savieno divas līdzīgas vai atšķirīgas kopnes.
centrmezgls Ierīce, kas izpilda dažādu ierīču kopīga savienojuma punkta funkcijas datoru zvaigžņtīklos.
vārteja Ierīce, kas nodrošina datu pārraidi starp datoru tīkliem, kuriem ir atšķirīga arhitektūra un protokoli (piemēram, starp lokālo datoru tīklu un pakešu komutācijas datoru tīklu).
procesors Ierīce, kas pēc norādītās programmas realizē datu matemātisko un loģisko apstrādi, interpretē un izpilda komandas, kā arī vajadzīgajā brīdī ierosina pārējo ierīču darbību.
sprieguma indikators ierīce, kas rāda, vai attiecīgais vads vai kontakts ir pieslēgts spriegumam.
fotorakstlicis Ierīce, kas uz gaismasjutīga papīra vai filmas var veidot augstas izšķirtspējas tekstu.
kapotasts Ierīce, kas uzmaucama un bīdāma pa stīgu instrumenta kaklu un dod iespēju visas stīgas uzreiz vienādā mērā paaugstināt vai pazemināt.
cēlējkonstrukcija Ierīce, kas var pacelt kravu vai cilvēkus vajadzīgajā augstumā.
runas sintezators ierīce, kas, izmantojot ciparinformāciju, ģenerē cilvēka balsij līdzīgas skaņas.
integrators ierīce, kuras izejas mainīgais tiek formēts, integrējot ieejas mainīgos laikā.
spīles Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt.
iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
murmulis Iesauka nekaunīgam cilvēkam.
lielspēcītis Iesauka spēcīgam zirgam.
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu.
dzelzceļa līnijas caurvedspēja iespējamais kravas pārvadājumu apjoms (miljonos tonnu), ko attiecīgajā līnijā var pārvadāt gada laikā.
kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem.
iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei.
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5).
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
Laudurga Ietek Rīgas jūras līcī Limbažu novada Skultes pagastā pie Ārņiem.
karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē); izcila personība (piemēram, kādā specialitātē).
dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
enstelēties Ietiepties, būt stūrgalvīgam.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
goda vieta ievērojama nozīme, nozīmīga vieta
notikums ievērojams fakts, izcila, nozīmīga parādība.
nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
ieknīpet Ievietot, novietot vajadzīgajā vietā (kaut ko smagu).
līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība.
Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā.
Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
profānais Ikdienišķais, cilvēciskais, nereliģiskajai sfērai piederīgais.
Uexkuell Ikšķiles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Alberts Ikšķiles un Rīgas bīskaps ("Albert of Riga", ap 1165.-1229. g.), 1199.-1201. g. Ikšķiles bīskaps, Rīgas dibinātājs, 1201.-1229. g. Rīgas bīskaps.
ekzematoze Ikviena ādas slimība, kas līdzīga ekzēmai.
komercnoslēpuma turētājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust.
holecistoze Ikviena neiekaisīga žultspūšļa slimība.
heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva.
parafilija Ikviena psihoseksuāla novirze, kam raksturīga seksuāla tieksme uz pretdabiskiem objektiem, sevis vai seksuālā partnera pazemošana u. tml.; ietver ekshibicionismu, fetišismu, pedofiliju, seksuālo sadismu, seksuālo mazohismu u. c.
sinklonuss Ikviena slimība, kam raksturīga muskuļu trīce.
ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība.
borģele Ilga darbošanās, piņķerīga nodarbe.
aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
nokarcinēt Ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
satrikot Ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu).
nospiesties Ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam.
nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis.
kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
līzings Ilglaicīga iznomāšana ar izpirkuma tiesībām.
salmeterols Ilglaicīgas darbības medikaments, pretastmas līdzeklis, kas paplašina bronhus.
simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga.
pekele Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums.
priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.).
klitorisms Ilgstoša, sāpīga kutekļa erekcija.
žvingoņa Ilgstošas griezīgas skaņas.
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga.
nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
indīgā ilīcija ilīciju suga ("Illicium religiosum"), ko audzē kā dekoratīvu augu, bet visas tās daļas ir indīgas.
Hilchensfaehr Iļķenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība.
hipergrafs Incidences sistēma - galīgas vai bezgalīgas kopas elementu (grafa virsotņu) vai dotu apakškopu (grafa šķautņu) veidota sistēma.
Inzeem Inciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kalasa Indiešu arhitektūrā lietojamais vāzveidīgais sikharu vainagojums, arī vāzveidīgais kolonnu kapitelis.
ahinsa Indiešu filozofijas un reliģijas ētiskais princips, kas paredz atturēšanos no kaitīgas rīcības attieksmē pret visu dzīvo.
Meherbaba Indiešu garīgais vadonis (dzīvoja 1894.-1969. g.), kuru viņa sekotāji uzskatīja par avatāru; sākot ar 1925. gadu līdz savas nāves brīdim viņš ne reizi neierunājās.
dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
ribhu Indiešu mitoloģijā dieviem līdzīgas būtnes, skaitā 3, kas raksturojas ar veiklību mākslās.
Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem.
pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas.
laheze Indīga (nāvīga) čūska Dienvidamerikā.
nuocierss indīga čūska.
jodene Indīga čūska.
vīpera Indīga čūska.
aspidīns Indīga darbīgā viela papardes ekstraktā.
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
bušmāsters Indīga Dienvidamerikas čūska.
helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta").
peijotls Indīga kaktusu droga.
asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
musmerene Indīga lapiņu sēne ("Amanita"); mušmire.
rīcins Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi.
cikutoksīns Indīga sastāvdaļa velnarutkos, kas iedarbības ziņā līdzinās pikrotoksīnam.
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
glumēns Indīga sēne.
apžultīta mute indīga valoda.
iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
paridīns Indīga viela četrlapu čūskogas ogās.
solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
cikutotoksīns Indīga viela velnarutkos.
abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
trikrezilfosfāts Indīga viela, kas izraisa nervu bojājumus (polineiropātiju).
zarīns Indīga viela, kas paralizē nervu sistēmu.
ezotoksīns Indīga viela, kas rodas organismā.
giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos.
citolizīns Indīga viela, kas šķīdina šūnas, piem., čūsku inde.
atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības.
bārijkarbonāts Indīga viela, ko mežaizsardzībā lietoja peļu iznīcināšanai stādu audzētavās un vērtīgās kultūrās.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes.
frinīns Indīga viela, krupja ādas dziedzeru sekrēts.
halihtiotoksīns Indīga, baktēriju radīta bāze zivju sālījumā.
nitroglicerīns Indīga, dzidra, eļļaina, eksplozīva viela.
Rhus toxicodendron indīgais sumahs.
ezerrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa").
jodrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa").
jodurutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa").
Cicota virosa indīgais velnarutks.
sternīti Indīgas vielas, kas kairina augšējos elpošanas ceļus.
indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai.
toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
mioktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"; iedarbība līdzīga kurārei.
peptotoksīns Indīgs ptomaīns, kas veidojas no peptona un pūstošiem proteīniem; ikviens toksīns vai indīga bāziska viela, kas radusies no peptona.
guru Indijā - garīgais audzinātājs vai sektas vadītājs.
antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu.
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
neatkarīga dzīve indivīda spēja būt atbildīgam par sevi un neatkarīgam no apkārtējo aprūpes, labklājības vai attiecībām.
aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās.
aizsargtērps Individuālie aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā ādu un apģērbu no indīgajām vielām, kā arī no citiem nevēlamiem faktoriem.
PSRS lauksaimniecības kolektivizācija individuālo zemnieku saimniecību vardarbīga apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās (kolhozos).
starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes.
čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja.
garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana.
relevanta informācija informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga.
Tjūringa mašīna informācijas pārstrādes ierīces (piemēram, datora) abstrakts modelis, kam ir bezgalīga ārējā atmiņa lentes veidā.
sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus.
brīvpieeja Informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas ļauj tieši vērsties pie vajadzīgajiem datiem neatkarīgi no to atrašanās vietas datora atmiņā.
brīvpiekļuve Informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas ļauj tieši vērsties pie vajadzīgajiem datiem, neatkarīgi no to atrašanās vietas datora atmiņā.
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas.
nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.
kamertonis Instruments - divi vienā galā savienoti metāla stieņi, kuru brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu.
binantelektrometrs Instruments elektrisko potenciālu mērīšanai, stīgas elektrometrs, kura konstrukcijā izmantoja 2 pusripas.
dalīšanas cirkulis instruments, ar kuru doto nogriezni var sadalīt vienādās daļās vai attiecīgas reizes samazināt.
melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem.
programmējamā loģiskā matrica integrēta shēma ar universālu matricveida struktūru, kas sastāv no loģiskajiem elementiem ar komutējamiem savienojumiem un kas šo savienojumu attiecīgas komutācijas rezultātā var realizēt dažādas ieejas mainīgo disjunktīvās normālformas.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
sociālā fobija intensīvas, pastāvīgas un nepamatotas bailes tikt novērotam un novērtētam.
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu.
neirodzimumzīme Intradermāla dzimumzīme, kuras šūnām ir nervu šūnām līdzīga struktūra; var atgādināt neirofibromu vai lielu, matainu pigmentētu dzimumzīmi.
levulīns Inulīna nepilnīgas hidrolīzes produkts, kas atbilst dekstrīnam cietes šķelšanas gadījumā; pilnīgas hidrolīzes produkts ir fruktoze.
inventarizācija inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga saraksta sastādīšana.
mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas.
būvhipotēka Īpaša būvju amatnieku un kreditoru nodrošināšanai noderīga pagaidu hipotēka, kuru pēc būves pabeigšanas nomaina ar definitīvu hipotēku.
polaroīds Īpaša caurspīdīga plēve, kas polarizē gaismu.
rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
badapanna Īpaša panna (līdzīga vafeļu pannai) pankūku cepšanai ar maz taukvielām.
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos.
fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam.
kontaktsaderīgs Īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas.
aizsardzības- Īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to.
salāgojamība Īpašība, kas raksturīga skaitļotāju saimei ar vienādām perifēriskajām ierīcēm un vienādu programmnodrošinājumu.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam.
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana.
leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis).
atšķirīgs Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.
idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
juridiskā konstrukcija īpatnēja un noturīga tiesību, pienākumu un atbildības izveide, to tipveida shēmas un modeļi, kuros iekļauta "juridiskā matērija".
aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
raksturība Īpatnība, sevišķi raksturīga iedaba.
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
visas durvis ir vaļā (kādam) ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto.
alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
Persija Irānas nosaukums līdz 1935. gadam; kā neatkarīga vergturu valsts pastāvēja 550.-330. g. p. m. ē., neatkarību atkal ieguva 1918. g.
sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati).
Zurvans Irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, bezgalīgais laiks, kas pastāvēja, kad pasaule vēl bija embrija stāvoklī.
Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā".
Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans.
pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas.
Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu.
Kajs Husrovs irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas trešais valdnieks, taisnīga valdnieka simbols.
veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta.
Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu.
strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības.
aizturēšana Īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu.
neiroleptanalgēzija Īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus.
atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
buferizēšana īslaicīga datu uzglabāšana.
sviliens īslaicīga degšana, apdegums.
apnoje Īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums.
iegaudiens Īslaicīga gaudojoša skaņa.
ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
pseidoklonuss Īslaicīga kloniska spazma.
klips Īslaicīga knakšķa atdarinājums.
notrīsa Īslaicīga kustība ar atgriešanos sākuma stāvoklī.
baitmultipleksēšana īslaicīga multipleksēšana, kuras rezultātā kanālam periodiski tiek izdalīts laiks viena baita pārraidei.
meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā.
pavira Īslaicīga un nejauša atvēršana.
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
gastroļi Īslaicīga uzturēšanās (kur).
blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3).
klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot 1.
kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1).
ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
pēkšiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt.
pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1).
rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1).
sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(1).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(2).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(3).
sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(4).
skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2.
smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1).
zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2).
džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt.
impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
distribūtisms Īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
forsāža Īslaicīga, strauja forsēšana.
čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot.
trjums Īslaicīgas aizturēšanas izolators.
mītne Īslaicīgas apmešanās vieta.
terbutalīns Īslaicīgas darbības bronhus paplašinoša viela.
salbutamols Īslaicīgas darbības medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai.
impulsa amplitūda īslaicīgi plūstošas strāvas vai īslaicīga sprieguma maksimālā vērtība.
impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga izjūta.
gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
mukarna Islāma arhitektūrā, īpatna nišveidīga forma, kas pārvada no šķautnes uz plakni vai otrādi.
Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles.
Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju.
Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
Allāhs Islāma mitoloģijā - vienīgais dievs, kas ir identisks ar jūdaistu un kristiešu dievu.
musulmanis Islāma piekritējs, islāmticīgais; muhamedānis.
džuma Islāma ticīgo pulcēšanās sprediķim un kopīgai lūgšanai piektdienas pusdienlaikā; piektdienas lūgšana.
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
springulis īss smilgas vai cita kā līdzīga gabaliņš.
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās.
Cosa Nostra itāliešu mafijai līdzīga un ar to saistīta noziedzīga organizācija ASV.
kapitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs; capitano.
capitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs.
brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā.
mocarella Itāļu (Dienviditālijas) maiga siera šķirne, balta biezpienveidīga siera bumba.
fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna.
Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km.
Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km.
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
asais Izdarīga persona.
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas).
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
blatņiks Izdevīga pazīšanās.
blats Izdevīga pazīšanās.
kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
aizslupšķēties Izdot stomīgas skaņas.
aizšļupstēties Izdot stomīgas skaņas.
mesls Izdzimtenis, spoks, mājas gars, jocīga, pretīga lieta.
noskreja Izejas caurums bezdelīgas ligzdā.
šlikeris Izejvielu maisījuma suspensija ūdenī - bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
šlikteris izejvielu maisījuma suspensija ūdenī – bieza krējuma konsistencei līdzīga masa; lieto keramisku izstrādājumu izgatavošanai ar liešanas paņēmienu un emaljēšanā.
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
izzilināt Izgatavot (ēdienu) no ļoti niecīga (produktu) daudzuma.
izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai); nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.
zilzeķe Izglītota, bet garlaicīga sieviete.
paverams tilts izgriežamā tilta veids; kustīgais laidums šajā gadījumā paveras kā vārti.
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma); uzelpot.
mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku.
izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas.
priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga.
Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai.
zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī.
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
almaviva Izlaidīga augstmaņa tips.
cipka izlaidīga pusaudze.
pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
šļura Izlaidīga sieviete; negatīvi vērtējama sieviete.
grīztaka izlaidīga sieviete.
dīde Izlaidīga sieviete.
kulstuve Izlaidīga sieviete.
maule Izlaidīga sieviete.
saļeska Izlaidīga sieviete.
šļancka Izlaidīga sieviete.
šļaune Izlaidīga sieviete.
šļocka Izlaidīga sieviete.
šļure Izlaidīga sieviete.
šterva Izlaidīga sieviete.
sterve Izlaidīga sieviete.
tenclava Izlaidīga sieviete.
uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra izprieca.
lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā.
ērzelnīca Izlaidīga, netikla sieviete.
pļecka Izlaidīga, netikumīga sieviete.
jauktave Izlaidīga, pēc vīriešiem kāra sieviete, arī izvirtis vīrietis.
izpilnēt Izlept, kļūt lielīgam, greznoties.
vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
pārejas izloksne izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības.
saklugt Izļodzīties, kļūt ļodzīgam.
sažņaugta balss izmainīta, neskanīga balss.
fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
novēršamās izmaksas izmaksas, no kurām var izvairīties attiecīga uzņēmuma vadības lēmuma vai darbības rezultātā.
kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem; attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
secīgi saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir viena kopīga bāze.
luksācija Izmežģījums, pilnīga stabila kaulu locītavu galu pārvietošanās.
propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
placodus Izmirusi rāpuļu ģints, radniecīga ar pleziozauriem.
psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā.
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās.
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
šmīze Iznesīga meitene.
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ) - par augiem.
izslīkt Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
blāvāties Izplatīt mainīga stipruma nevienmērīgu gaismu.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
sašļaukāties izplūst uz visām pusēm, izjukt, kļūt vaļīgam.
apziņa Izpratne; apzinīga attieksme (pret ko).
mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
iededzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās).
iedegt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanos).
aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam.
īgnēt Izraisīt īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam.
paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
plēst (vai) sirdi pušu izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
velns lai parauj izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai.
briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai.
cis Izsauksmes vārds, ar ko brīdina būt uzmanīgam.
bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas.
labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
visā (savā) godībā izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
Erigeron politus izskatīgais jānītis.
Sedum spectabile izskatīgais laimiņš.
ekskommūnikācija Izslēgšana no kristīgas draudzes.
izsole ar pretendentu atlasi izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem.
plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids.
kāple Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma.
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
šķērdenīca Izšķērdīga sieviete.
šeldere Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
šeldernīca Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību; izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
šķeberēt izteikums par veca, nespēcīga cilvēka gaitu, iešanu.
maizes kumoss iztika, pārtika (parasti pieticīga).
iznešanās Izturēšanās (parasti lepna, iznesīga).
nonkonformisms Izturēšanās stils, kuram raksturīga jebkura citu piedāvāta viedokļa un pastāvošās kārtības noliegšana, autoritāšu neatzīšana, nepiekāpība diskusijās.
amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
delverība Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam.
izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
kaitavāt Izturēties untumaini; būt ķildīgam; ķildoties.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa dala, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
batisfēra Izturīga lodveida kamera dziļūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar troses palīdzību.
kravas tīkls izturīga materiāla tīkls, kas nostiepts starp kuģa bortu un krastu pie kravas lūkas, lai novērstu lādējamo preču nejaušu iekrišanu ūdenī.
kevlars Izturīga sintētiska šķiedra, to izmanto, piemēram, automašīnu riepu izgatavošanā.
enkurgals Izturīga sintētiskās šķiedras virve, ko iesien enkura gredzenā.
vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
apavu āda izturīga, elastīga, plastiska āda apavu izgatavošanai.
acidorezistents izturīgs pret skābes iedarbību, piemēram, skābes izturīgas baktērijas.
flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē.
pārlēciens Izvairīga rīcība konfliktsituācijās.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izmest (arī pārmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārmest (arī izmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārsviest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
žibace Izveicīga un jautra meitene.
adata Izveicīga, acīga persona.
spindulis Izveicīga, rosīga būtne.
žipata Izveicīga, žigla meitene.
Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā.
saķepināt Izveidot (no kā mīksta, lipīga).
iegūt savu seju izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
izstīgot Izveidot stīgas (kur) - par augu.
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā.
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu.
lēmums Izvēle, kas izriet no vairāku iespēju vispusīgas apsvēršanas, pārdomāšanas un apspriešanas.
sinaksarijs Izvēlētas vietas no garīgas literatūras.
feinšmekers Izvēlīga persona.
šņauka Izvēlīgs, neapmierināts cilvēks; iedomīga persona.
izpēte izzināšana, vispusīgas informācijas iegūšana; process, arī rezultāts --> izpētīt (1).
Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
oreksija Izzustspējīga primitīva uzvedības forma.
kalibrētie zāģmateriāli izžāvēti un līdz vajadzīgajiem izmēriem apstrādāti zāģmateriāli.
lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga.
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Cerenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā.
Cērenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā.
Roži Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skola.
taikuns Japānā agrāk (līdz 1868. g.) tituls pasaulīgam valdniekam, kara kungam un civilu iestāžu vadītājam.
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši.
Hiruko Japāņu mitoloģijā - "dēles bērns", pirmatnējo dievību Idzanagi un Idzanami ķēmīgais pēcnācējs.
Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas.
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
tofu Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu.
Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
caballero Jātnieks, bruņinieks, dižciltīgais, kungs, kavalērists.
Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
dūkulītis Jauna, pievilcīga skolotāja.
JRT Jaunais Rīgas teātris.
svētais Jaunajā Derībā un dažās protestantu baznīcās katrs patiesi ticīgais.
Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam.
līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
mārtene Jaunava, līgava.
celka Jaunava, nevainīga meitene.
Philadelphus x virginalis jaunavīgais filadelfs.
Neu-Bewershof Jaunbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā.
baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes.
tautu meita jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī līgava; tautiete.
intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī.
Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Neu-Kaipen Jaunķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
jaunais pāris jaunlaulātie; līgava un līgavainis (kāzu dienā).
Duenhof Jaunlīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
splīnis Jautra, kustīga meitene.
bohēmieši Jautras un nebēdīgas dzīves vedēji; bohēmisti.
Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem.
diskusiju grupa jebkura cilvēku grupa, kam ir kopīgas intereses un kas apmainās ar informāciju.
psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.
publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.
spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu.
ārējā ierīce jebkura ierīce, ko vada attiecīgais dators un kas spēj ar to sazināties.
biotoksīns Jebkura indīga viela, kas rodas vai ko producē dzīvi organismi - augi vai dzīvnieki.
stomatoze Jebkura mutes slimība, kas nav iekaisīga.
munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
omne nimium nocet jebkura pārmērība ir kaitīga.
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.
difteroīds Jebkura slimība, kas veido difterijas plēvēm līdzīgas plēves.
tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
nesinusoidāla strāva jebkuras formas laikā mainīga elektriskā s. (izņemot strāvu, kas laikā mainās pēc sinusoidāla likuma).
noslāņošanās Jebkuras sistēmas patvaļīga sadalīšanās vairākos slāņos.
dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu.
abds Jēdziens islāmā, kas apvieno divas radniecīgas nozīmes - "dievlūdzējs" un "kalps".
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
deģenerācijas kārta jēdziens, kas raksturo attiecīgajai enerģijai atbilstošo kvantu stāvokļu skaitu.
skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts.
tolks Jēga; saprātīga rīcība.
ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras.
jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
Jerkul Jērkules muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā.
pantalonnade Jocīga itāliešu tautas komēdija.
krijājoga Jogas novirziens, kas sastāv no trijām daļām, kurās apgūst kontroli pār ķermeni, prātu un garīgajām prasībām.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
kumēdīni Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
matasinade Jokmanība, smieklīga vaibstīšanās.
scherzo Jokojot, rotaļājoties, ar humoru; sonātes cikla daļas un arī patstāvīga skaņdarba nosaukums.
korpuskulārais starojums jonizējošs starojums, kas sastāv no daļiņām, kuru masa ir atšķirīga no nulles.
rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns.
Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe.
Jaegelshof-Stoppinhof Juglas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
šķeternieks Jukušais, vājprātīgais.
laternīts Jumta seguma loksnes, kurās izmantotas veselībai nekaitīgas sintētiskās šķiedras.
doma Jumtveidīga kristāla forma, sastāv no 2 plāksnēm, kas šķeļ viena otru.
Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība.
Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa.
Coregonus lavaretus lavaretus jūras sīga.
Sūrveins jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Muhu salu un Igaunijas kontinentālo daļu, savieno Rīgas jūras līci ar Veinameri.
Veikeveins jūras šaurums Igaunijā, starp Sāmsalu un Muhu salu, savieno Veinameri ar Rīgas jūras līci.
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
valsts informācijas sistēmas datu subjekts juridiska vai fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem.
kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros.
aģentoperācija Juridisku darbību veikšana, kas izpaužas kā preču pirkšana un pārdošana norunātā teritorijā pēc vienas puses (principāla) rīkojuma un ko veic no principāla neatkarīga otra puse (aģents) saskaņā ar principāla rīkojumu, uz viņa rēķina un viņa vārdā.
Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai.
Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
Ķemeri Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. g., pilsētas statuss 1928.-1959. g., dzelzceļa stacija 44 km no Rīgas.
Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas.
Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.
Lielupe Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 19 km no Rīgas.
Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
Pumpuri Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 27,9 km no Rīgas.
Melluži Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 29,3 km no Rīgas.
Vaivari Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 32 km no Rīgas.
Kūdra Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 40,3 km no Rīgas.
Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā.
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
spārnaizsprosti Jūru (upju) aizsprostojumu veids, kas sastāv no nekustīgas un izgriežamas daļas (savējo kuģu caurlaišanai).
skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
peldēt laimē justies ļoti laimīgam.
peldēt priekā justies ļoti priecīgam.
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
gulēt pie kājām justies uzvarētam, padevīgam.
diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību.
radioimūnanalīze Jutīga un specifiska metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot radioaktīvi iezīmētu un neiezīmētu vielu konkurenci.
pakaļķēmošanās Kā pārspīlēta, ākstīga atdarināšana.
bads Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
iztrūkums Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
sastats Kā, parasti krasi, atšķirīga salīdzinājums, arī analīze.
Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
pērškaunīcas kāda auga sēkliņas, līdzīgas cērmju zālēm, kuru domos svēpēja pārbijušos bērnu.
kontrfakcija Kāda autora darbu patvaļīga pavairošana ar nolūku to izdot.
spāris Kāda indīga lapseņu suga.
vējkaņipe Kāda kaņepei līdzīga nezāle.
bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos.
purle kāda maznozīmīga dzīva būtne.
inkriminēšana Kāda noziedzīga nodarījuma piedēvēšana apsūdzētajam juridiskos aktos, atbilstoši likumā paredzētajam nozieguma sastāvam.
pētīšana kāda objekta vērīga apskatīšana, lai kaut ko noskaidrotu
hipoplāzija Kāda orgāna vai audu nepilnīga attīstība.
mēdieši Kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju.
nāibs Kāda priekšnieka vai garīgas personas vietnieks dažās musulmaņu valstīs; dažkārt - vietējās policijas priekšnieks vai ciema kopienas vecākais u. tml.
profesionālā ētika kāda rīcības tikumisko normu sistēma un vārda brīvības ierobežojums, kas jāievēro attiecīgajā profesijā strādājošajiem.
kazācene Kāda senatnīga liela pistole.
gomīza Kāda sēņu suga (līdzīga bērzlapei).
apoteoze Kāda skaņdarba svinīga, gavilējoša kulminācijas epizode vai svinīgs noslēgums.
apstrīdamība Kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu.
spīgainis kāda zušveidīga zivs.
spīga Kāda zušveidīga zivs.
pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
stengroze Kāda, rozei līdzīga, dārza puķe.
seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
enzootija Kādam apvidum raksturīga mājlopu infekcijas slimība.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
ciltsbrālis Kādas cilts piederīgais attieksmē pret citiem šīs cilts piederīgajiem.
apakšprogramma Kādas darba programmas patstāvīga apakšnodaļa.
psihoritmija Kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās.
pārapgaismotība Kādas kadra daļas pārmērīga ekspozīcija, ko izraisa neadekvāti liels attiecīgās telpas daļas apgaismojums.
dispraksija Kādas ķermeņa daļas apgrūtināta vai sāpīga darbība.
institucionalizēt Kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4).
protektorāts Kādas stiprākas valsts, firmas vai organizācijas atbalsts un aizgādība vājākai vai arī patvaļīga tās atkarības izmantošana.
izmiršana Kādas sugas pilnīga izzušana.
tautasbrālis Kādas tautas piederīgais; tautietis.
tautībnieks Kādas tautas piederīgais; tautietis.
valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem.
derelikcija Kādas valsts galīga atteikšanās no nodoma atgūt kādu savas teritorijas daļu, ko okupējusi cita valsts.
otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij.
disperģēšana Kādas vielas daļiņu (dispersas fāzes) vienmērīga izkliedēšana kādā citā vielā (dispersajā vidē).
hiperpeksija Kādas vielas pārmērīga saistīšana audos.
obss Kadastrāla zemes vienība Ingrijā 17. gs., līdzīga arklam Vidzemē.
politeķis Kādreizējais Rīgas Politehniskais institūts (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte).
asociatīvā montāža kadru kombinēšana epizodē, vadoties no kādas kopīgas idejas un neizmantojot scenāriju.
brīvības pakāpe kāds no neatkarīgajiem virtuālajiem pārvietojumiem, ko saites pieļauj kādā fiksētā laika brīdī.
ķelvainis Kāds, kam ir lielas, spēcīgas rokas.
stiprrocis Kāds, kam ir spēcīgas rokas.
raugulis Kāds, kas iet līgavu nolūkot.
pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros.
pretbrūtgāns Kāds, kurš cenšas novilt līgavu pirms kāzām.
parīdzietis Kāds, kurš dzīvo netālu no Rīgas.
mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks.
lēmējs Kāds, kurš panāk, ka kaut kas notiek, relizējas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
patrikot Kādu brīdi vīterot (par lakstīgalas dziesmu).
notītīt Kādu laiku draudēt, kļūt draudīgam.
nopogāt Kādu laiku pogot un pabeigt pogot (par lakstīgalas dziesmu).
gliests Kaila, smilšaina, neauglīga zeme.
stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela.
melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana.
kvoroba Kaite, lipīga slimība.
sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā.
kvacīt Kaitēt; būt kaitīgam.
toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu.
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
trauma kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
atelopodija Kājas nepilnīga attīstība.
kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
šarivari Kaķu koncerts, nesaskanīga, trakiska mūzika.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
Čugači Kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km.
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m.
Ciona Kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols.
Karātavu kalns kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur bija ierīkotas pastāvīgas karātavas.
Ptyonoprogne rupestris kalnu bezdelīga.
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji.
Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs.
Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji.
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju.
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m.
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs.
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs.
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji.
Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos).
vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs.
Austrumsajāni Kalnu sistēma Dienvidsibīrijā, Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m virs jūras līmeņa, mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju.
Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers.
Kalticken Kaltiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
Kalves Kalves dīķis - ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 9,3 ha; Kalvas dīķis.
pleķēt Kam lipīgam sablīvējoties, aizsprostoties; ķepēt.
videokamera Kamera (3.1) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
sinhronā audiokamera kamera attēla un skaņas vienlaicīgai fiksēšanai vienā kinolentē, paredzēta galvenokārt 16 mm filmām.
Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes.
multiplekskanāls Kanāls ar vairākiem apakškanāliem, kuriem pievienotas lēndarbīgas ārējās ierīces un kuru sadarbe ir komutējama.
Eimura kanāls kanāls, kas novada Eimura poldera ūdeņus Rīgas jūras līcī.
līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji.
Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
Kupferhammer Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe.
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem.
Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m.
Bolderājas-Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
smiltāja kāpuniedre kāpuniedru suga ("Ammophila arenaria"), sastopama ne visai bieži kāpās jūras (arī Rīgas līča) piekrastē.
tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
atbēres Kapusvētku sastāvdaļa, kurā mācītājs piemin attiecīgajā gadā mirušos.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži.
parāde Karaspēka svinīga skate.
iregulārais karaspēks karaspēks, kam nav pastāvīgas organizācijas un stingras komplektēšanas un apmācīšanas sistēmas.
aplenkuma stāvoklis karastāvokļa veids, ko izsludina attiecīgas valsts institūcijas aizsardzības nolūkā.
janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem.
sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas.
sprāgstskābe Karbiloksims, brīvā veidā maz pazīstama skābe, ož pēc zilskābes un gandrīz arī tikpat indīga, veido ļoti viegli eksplodējošas sālis (fulminantus): sprāgstošo dzīvsudrabu, sprāgstsudrabu utt.
karboksilgrupa Karboksils - vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm.
karcinomatoze Karcinoma, kurai raksturīga ātra neoplastiskā procesa izplatīšanās.
zuāvs kareivīga arābu cilts.
kasīti Kareivīga tauta, kas dzīvoja Irānas kalnāja R daļā: kasieši.
kārele Kārīga sieviete.
hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
salokāmā starpsiena karkasa konstrukcijā pa vadulām uz metāla vai cita materiāla rullīšiem pārbīdāma siena telpu īslaicīgai paplašināšanai vai sadalīšanai.
zendgrāfs Kārļa Lielā ik gadus ieceltas divi personas, garīga un pasaulīga, apgabalu pārvaldīšanai.
L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba.
ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš.
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
amūrs Karpu dzimtas zivs, ātraudzīgas, līdz 30 kg.
plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata.
ādas karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām; šīs šķirnes karpa.
piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā.
karpzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, daudzveidīgas, gk. saldūdens zivis, >270 ģinšu, >1500 sugu.
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla.
brāļu karš karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
blekdžeks Kāršu spēle - acīte ("divdesmit viens") vai tai līdzīga spēle.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
tikle Kārtīga, darbīga, pieklājīga un godīga meitene.
značka Kartīte, kurā ierakstīts, kas jāievēro katoļticīgajiem maijā.
kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā.
Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
huiņa Kas riebīgs, neizdevies, arī pretīgs; nederīga lieta; mēsls.
pūra lāde kaste, kurā glabā līgavas pūra audumus, apģērbus u. tml.
cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni.
kurvis Kastei līdzīga ratu virsdaļa.
Kastran Kastrānes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
džabi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
kadži Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
kagomi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
morvi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
katarrakta Katarakta 1 - acs lēcas apduļķojums, kas samazina redzi un nereti ir par cēloni pilnīgai aklībai.
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
iedzirklis Katlveidīgas ielejas dibens.
latīņi Katoļticīgais.
sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
katoļi katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katoļticīgais.
temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām.
kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās.
celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība.
responsorijs Katoļu garīgais dziedājums dialoga veidā starp mācītāju (solistu) un kori.
spiritualis Katoļu studējošu ordeņa locekļu un svētnieka amata kandidātu garīgais vadonis klosterī vai seminārā.
bloku šifrēšana katra pārraidāmā bloka neatkarīga šifrēšana.
papillārās līnijas katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
kristalizācijas kritiskie punkti katram materiālam raksturīga temperatūra, kas norāda uz stāvokļa vai struktūras maiņas procesa sākumu un beigām; nosaka ar termisko analīzi.
rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija.
genoms Katram organismam raksturīgais gēnu komplekts; organisma ģenētiskais materiāls.
detašē Katras skaņas izspēlēšana uz stīgas ar atsevišķu vijīgu lociņa kustību uz augšu vai leju.
juveli Katrs dārgums, reta un vērtīga lieta.
kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers.
pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
alolālija Katrs savdabīgas, nepareizas, defektīvas runas veids.
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira.
tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
hiperosteogēnija Kaula pārmērīga attīstība.
hiperporoze Kaula saauguma pārmērīga attīstība (pēc lūzuma).
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ.
osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija.
eritroblastoma Kaulu smadzeņu audzējs, kura šūnas līdzīgas eritroblastiem; mielomas paveids.
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas.
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
kaunīdze Kaunīga, šķīsta.
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
mobilizācija Kaut kā nekustīga (piem., nekustīgas locītavas vai orgāna) pārvēršana par kustīgu.
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
grabšķis Kaut kas niecīgs, kāda nederīga lieta.
baika Kaut kas niecīgs, nesvarīgs, neievērojams; nenozīmīgas lietas.
sedzacīte Kautrīga meitene, kas aizsedz acis.
biete Kautrīga meitene, kura bieži sarkst.
ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem.
va Kavi 2 - pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa.
saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
pajauniķis Kāzās līgavaiņa goda viesis, kurš dodas arī uz līgavas māju.
izdotiņas Kāzas līgavas mājā.
lopužu meita kāzās līgavas māsa.
līdznieks Kāzās līgavas vedējs vai vedēji.
panakstis Kāzas, skatoties no līgavas puses.
atveltes Kāzinieku samestā nauda līgavai par viņas veltēm (dāvanām).
brālenieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
brālinieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
vakarvistas Kāzu dalībnieces sievietes no līgavas puses.
vakargaiļi Kāzu dalībnieki vīrieši no līgavas puses.
Marienhof Kazu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
pišamkrekls Kāzu naktij līgavai īpaši šūdināts garš, izrakstīts krekls.
vedējs kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi
līdzenicas Kāzu viesi no līgavaiņa puses.
panāksnieki Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
Inkari Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - demiurgs, saules un mežonīgas sievietes dēls, kas radījis visu, kas ir uz zemes.
Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri).
bezripas keramika keramika, kas izgatavota bez podnieka ripas palīdzības, bija vienīgais keramikas veids Latvijas teritorijā līdz 10. gs., senākie atradumi attiecināmi uz 4500 g. pr. m. ē.
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
homeostats Kibernētiska ierīce, kas modelē homeostāzi, veicot kādas sistēmas mērķtiecīgu stabilā stāvokļa parametru meklēšanas procesu un uzturot šos parametrus vajadzīgajās robežās.
ķinītis Kinofilma (parasti nevērtīga).
kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu; attiecīgais kinomākslas žanrs.
kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina.
k/t Kinoteātris (kopā ar nosaukumu: k/t "Rīga").
Kireins Kireins Kroins - skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - milzīga ūdensčūska, vislielākais radījums pasaulē.
bulomi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
landumi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
limbi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
atklabēt Klabot pamazām kļūt vaļīgam.
vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
šļurka Klaidone, izlaidīga sieviete.
planomānija Klaidonība, slimīga dziņa klejot.
mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
klājslota Klāja mazgāšanai paredzēta, otai līdzīga, slota ar garām bārkstīm, kurās labi saglabājas ūdens.
matriklans Klans, kam raksturīga matrilineāra izcelsme un bieži arī matrilokāla dzīvesvieta.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
rojals Klavieres, līdzīgas fortepiano, bet ar lielāku oktāvu skaitu.
Kleistenhof Kleistes, Kleistiņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Klenzen Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
mīksts klepus klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
Gustavsberg Kliģenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
nivālais klimats klimatiskie apstākļi, kad sniegs uzsnieg vairāk, nekā tas spēj izkust un iztvaikot: izveidojas mūžīgais sniegs, no kura rodas firna lauki un ledāji.
vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
silts klimats klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
klīre Klīrīga meitene.
samešanās Klišeju pakājeņu koka deformēšanās nepilnīgas izžāvēšanas rezultātā.
haristikija Klostera īpašums, ko Bizantijas imperators vai patriarhs dāvināja laicīgai personai; pastāvēja 9.-13. gs.
Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km.
korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu.
klusmalis Klusa, vientulīga vieta, nomale.
turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam.
sistemātiskā mērīšanas kļūda kļūdas sastāvdaļa, kas paliek nemainīga vai likumsakarīgi mainās atkārtotos mērījumos.
pārskatīšanās Kļūdīšanās, kļūda nevērīgas, neuzmanīgas skatīšanās dēļ.
uzdusmoties Kļūt (nedaudz) dusmīgam.
rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
atmosties Kļūt aktīvam, darbīgam (par cilvēkiem, tautām).
mosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
pamosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
noplukt Kļūt apdilušam, neizskatīgam, izbalējušam.
aizbādēt Kļūt apnicīgam.
atbāsties Kļūt apnicīgam.
aromatizēties Kļūt aromātiskam, smaržīgam.
izalabāties Kļūt auglīgam (par augsni).
atsirdīties Kļūt aukstasinīgam.
iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
dadzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
piedzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
iesadzīvāties Kļūt bagātam, turīgam.
patrūkties Kļūt bailīgam, sākt raizēties.
atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
pabaidīties Kļūt bažīgam.
nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību.
sadrauvēties Kļūt bēdīgam, noskumt.
nošvurkt Kļūt bēdīgam, sašļukušam.
izvirst Kļūt bezjēdzīgam (par parādībām sabiedrībā).
nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
nosacietināties Kļūt bezjūtīgam, nesabiedriskam.
zaudēt galvu kļūt bezprātīgam (iemīloties).
mērdelēt Kļūt bezspēcīgam, paģībt.
sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
atēsties Kļūt brangam, spēcīgam (ja iepriekš bijis vājš, kalsns); uzbaroties.
daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2); tikt daudzveidotam.
sažuburot Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
sažuburoties Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
iedraudzināt Kļūt draudzīgam.
piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam.
nokaitināties Kļūt dusmīgam (ļaunam).
iebozties Kļūt dusmīgam un apvainoties.
aizpīkt Kļūt dusmīgam uz kādu.
uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties; piepūsties (3).
bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam; īgnoties, dusmoties.
apšust Kļūt dusmīgam, īgnam, trakot.
iepiktoties Kļūt dusmīgam, izgrūst dusmīgus vārdus.
iesirst Kļūt dusmīgam, ļaunam.
aizgremzties Kļūt dusmīgam, sākt dusmoties.
apsirdīties Kļūt dusmīgam, saniknoties, saskaisties; apskaisties.
noskaisties Kļūt dusmīgam; sadusmoties.
piepūsties Kļūt dusmīgam: arī apvainoties.
ieskaisties Kļūt dusmīgam.
uzšūmēties Kļūt dusmīgam.
izdzeldēt Kļūt dzeltenīgam, panīkt, novārgt.
apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
apnikt Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam; vairs neizraisīt interesi.
perekovatsja Kļūt godīgam pēc soda izciešanas.
nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
iepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
piepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
uzpūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
sakrutoties Kļūt iedomīgam, pašpārliecinātam.
celt gaisā seksti kļūt iedomīgam; apvainoties, saskaisties.
celt galvu augstu kļūt iedomīgam; kļūt pašapzinīgam, lepnam, drosmīgam.
eglītē iekāpt kļūt iedomīgam.
ielepoties Kļūt ietiepīgam.
sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā); kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pasalaisties Kļūt izlaidīgam, nepaklausīgam, slinkam.
mizēt Kļūt jūtīgam (parasti par gļotādu) skābas vides ietekmē; pārklāties ar plānu kārtiņu.
nomizt Kļūt jutīgam pret skābi (par zobiem).
pabūgt Kļūt jutīgam, arī sāpīgam.
apmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
atmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
nomizot Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem); nomizoties.
nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbība (par zobiem).
uzpriecāties Kļūt laimīgam, priecīgam.
nolēnoties Kļūt lēnam, mierīgam.
salept Kļūt lepnam, augstprātīgam.
aizalielāties Kļūt lepnam, iedomīgam.
aplepoties Kļūt lepnam, izlutinātam, prasīgam.
punti izmest kļūt lidotspējīgam, patstāvīgam.
pielīdzināties Kļūt līdzīgam (ar ko), līdzvērtīgam (kam); līdzināties.
pavirst Kļūt līdzīgam (kam).
atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam; arī izzust.
klesēt Kļūt lipīgam un netīram.
nočurēt Kļūt lipīgam.
uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
kust Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6).
zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
ieiet vēsturē kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
uzblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
izblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
piespičkot Kļūt ļoti vajadzīgam.
izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus.
pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); pabālēt (2).
pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
bojāties Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
atkāpties Kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam.
nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
ieskumt Kļūt mazliet bēdīgam.
apduļķoties Kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam.
aptrult Kļūt mazliet trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
panīkt Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
parimt Kļūt mierīgam, apmierinātam (kādā vietā, situācijā u. tml.).
izrimt Kļūt mierīgam, nomierināties (parasti ko gaidot).
saķebloties Kļūt miklam, lipīgam.
apmuldēt Kļūt muļķīgam, negudram.
noglupēt Kļūt muļķīgam.
apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
izzibenēt Kļūt neauglīgam, tukšam, nenest augļus.
izspilgt Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
izspilgties Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
zaudēt spēku kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
izalaisties Kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam.
apsaziesties Kļūt negodīgam.
iziet no ierindas Kļūt neizmantojamam, nederīgam (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
apglumt Kļūt nejūtīgam, trulam.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
dasalaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam.
sālsstabs kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma)
pārakmeņot Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
pagriezt (arī uzgriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
uzgriezt (arī pagriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
(uz)griezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
iebārgoties Kļūt nelaipnam, dusmīgam.
stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
aizbažīties Kļūt nemierīgam, rūpju māktam.
paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
iesacirstiēs Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt.
izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt.
izļurkāties Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
izlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
izsprāgt (arī izlēkt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
izlēkt vai no ādas laukā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
izabalavāties Kļūt nesavaldīgam.
ierūsēt Kļūt neskanīgam (par balsi).
izčēkstēt Kļūt neskanīgam, čērkstošam (par balsi).
noširbt Kļūt nespēcīgam, noģībt.
nožirbt Kļūt nespēcīgam, stīvam.
žiebt Kļūt nespēcīgam.
stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī mulst.
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt.
nosalaisties Kļūt neuzņēmīgam, slinkam; zaudēt enerģiju, uzņēmību.
pievilt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā).
pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
bokstēties Kļūt neuzticīgam.
bokstīties Kļūt neuzticīgam.
izpeikstēt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
izpilkt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
apģiebt Kļūt nevarīgam.
aiziet nevērtē kļūt nevērtīgam.
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
apsalaisties Kļūt nevīžīgam, nolaidīgam.
noieties Kļūt nevīžīgam; morāli pagrimt.
nosalaisties Kļūt nevīžīgam.
smigt Kļūt niecīgam, mazam.
aizkaisties Kļūt niknam, dusmīgam.
aizsirdīties Kļūt niknam, dusmīgam.
iesaniķāties Kļūt niķīgam.
piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam (par ķermeni, tā daļām).
piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles.
nolempēties Kļūt nolaidīgam darbā.
izļudzēt Kļūt nolaidīgam, nevīžīgam, nekārtīgam.
ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
iekosties kaulā kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
nostiprināties Kļūt noturīgam, viegli izmantojamam (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
iekarot vietu (retāk pozīcijas) kļūt nozīmīgam, nepieciešamam (kur).
paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
kļūt zaļam aiz skaudības kļūt pārmērīgi skaudīgam.
nostāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
stāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
sirmēties kļūt pelēcīgam.
blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
blīzt Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
izčīčēt Kļūt plānam, caurspīdīgam (par nonēsātu veļu).
nākt pie prāta kļūt prātīgam.
apriebties Kļūt pretīgam, riebīgam.
apsmirst Kļūt pretīgam; nokaitināt.
uzplaukt Kļūt priecīgam, laipnam; atplaukt.
atplaukt Kļūt priecīgam, laipnam.
ielīksmoties Kļūt priecīgam, sajūsmināties.
noplukt Kļūt retam, neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
nopluskāties Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
pariebt Kļūt riebīgam.
rudeņot Kļūt rudenīgam.
novadāties Kļūt sājam, bezgaršīgam.
atspiesties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās); atspaidīties.
atspaidīties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās).
atsamities Kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot.
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
saplukt Kļūt sierveidīgam.
apsīkstēt Kļūt sīkstam un spēcīgam.
apmākties Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
ņurgt Kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam.
apsirgot Kļūt slimīgam, neveselīgam.
izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nesavaldīgam.
palaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam; arī morāli pagrimt; izlaisties (2).
nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
piesmirst Kļūt smirdīgam; piesūcināties ar kādu smaku.
apsmirst Kļūt smirdīgam.
sasmirst Kļūt smirdīgam.
nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
spiralizēties Kļūt spirālveidīgam.
uzspītēties Kļūt spītīgam.
apspodrināties Kļūt spodram (spožam, spīdīgam).
ņemt lielu galvu kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
iespītēties Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties.
piedust Kļūt sutīgam, pietvīkt (2).
šķiedrāties Kļūt šķiedrveidīgam.
nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārslot.
sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārsloties.
pārasmot Kļūt tālredzīgam.
aptrakt Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
iebandoties Kļūt turīgam (kā bandiniekam).
piesust Kļūt tveicīgam, dūmakainam.
sadvīgt Kļūt tveicīgam, pietvīkt.
sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās; klausīties ar lielu interesi
pārsavaiņāties Kļūt vainīgam, izdarīt pārkāpumu.
noliesēties Kļūt vājam, bezspēcīgam.
noliesināties Kļūt vājam, bezspēcīgam.
vājāt Kļūt vājam, nespēcīgam.
lāpāt Kļūt vaļīgam (par auuma velku diegu, kas nav cieši nostiprināts).
atsavoļņāties Kļūt vaļīgam (par ko piestiprinātu).
izagriezties Kļūt vaļīgam (par ko sastiprinātu); arī izskrūvēties.
ļiverēt Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
ļiverēties Kļūt vaļīgam un sākt kustēties.
atslābt Kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu).
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1).
iesaplatīties Kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem).
atļodzīties Kļūt vaļīgam.
izklabēt Kļūt vaļīgam.
izkuļāties Kļūt vaļīgam.
izkuļināties Kļūt vaļīgam.
nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam.
novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam.
izvārguļot Kļūt vārgam, vārgulīgam, slimīgam.
pasamaitāties Kļūt vārīgam, sāpīgam (par ķermeņa daļām, organismu).
izlaist nagus kļūt varmācīgam, valdonīgam.
sapūt kļūt vecam, vārgam, bezspēcīgam.
padridzināt Kļūt veiklam un izveicīgam.
dikt Kļūt veselam, spēcīgam.
atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko); pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu; atsalt.
splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam.
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
uzbāzties Kļūt, arī būt uzbāzīgam (1).
rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazarot (3).
sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazaroties (3).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
saspurāties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
saspuroties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sablīzt Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
sasmirdēt Kļūt, parasti ļoti, smirdīgam.
sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties.
sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
saspītēties Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
sasāpēt Kļūt, parasti stipri, sāpīgam (par ķermeņa daļu); arī sasāpēties (1).
Kaltenbrunn Kniediņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda.
Ernakulama Koči pilsētas rajons Indijā, Keralas štatā, kas agrāk bija patstāvīga pilsēta.
koda redundance koda īpašība saturēt vairāk rakstzīmju, nekā nepieciešams kodējamo objektu viennozīmīgai attēlošanai.
kožņa Kodelīgs dzīvnieks, kodelīga ķēve.
virtuļs kodīga viela.
dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
čigotne Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
čīgotne Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
čīgotnes Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
čikstene Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
čīkstene Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
čīkstenes Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
drebeliņi Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
drudžazāle Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
kauluzāle Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
norietņi Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
radzene Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
zaķkāposti Kodīgais laimiņš ("Sedum acre").
Sedum acre kodīgais laimiņš.
iekodināt Kodinot panākt, ka (krāsa) iesūcas, kļūst noturīga.
kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme.
trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
adresāta kods kods, kas satur termināļa vai apkalpojošās programmas nosaukumu, kam adresēts attiecīgais ziņojums.
koisanu Koisanu valodas - valodu saime D-Āfrikā (saukta par "klikšķu valodu" pēc raksturīgas klikšķa skaņas); tajā ietilpst hotentotu un bušmeņu valodas, kā arī A-Āfrikas valodas - sandave, hadzapu.
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas.
finieršķēres kokapstrādes darbmašīna lobītā un drāztā finiera sagriešanai vajadzīgajā platumā un garumā.
plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja.
Kokenhusen Kokneses muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
absolūti sausa koksne koksne, kas izžāvēta līdz pastāvīgai masai 103±2 °C temperatūrā.
tehniskie lignīni koksnes ķīmiskās pārstrādes blakusprodukti, kas pēc ķīmiskās struktūras ķīmikāliju ietekmē pārveidojies dabīgais lignīns.
modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
kurantiņš kokteilis _Black Balsam Currant_, gāzēts alkoholisks kokteilis, kura sastāvs bagātināts ar _Rīgas Melno balzamu_ un upeņu sulu.
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
ploksna Koku slimība, kam raksturīga stumbra plaisāšana.
tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
žāklīte Koķetīga sieviete.
nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma.
virspusējais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīga cistu veidošanās zarnu gļotādā.
dziļais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīgas gļotu cistas zarnu zemgļotādas slānī.
ultrafiltrācija Koloidālu sistēmu un šķīdumu sadalīšanas metode, kur izmanto puscaurlaidīgas membrānas.
variācija kombinatorikā — sakārtota izlase no galīga skaita elementu
paplašināta vārdkopa kombinēta vārdkopa - vārdkopa, kuras atkarīgajam komponentam vai komponentiem pakārtots vismaz viens atkarīgais komponents.
pļauku komēdija komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta.
grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
koma Komētas kodola miglveidīgais apvalks, kas kopā ar cieto kodolu veido komētas galvu.
nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
taktels Kompānijas "DuPont" zīmols: elastīga sintētiska šķiedra, tās ražošana uzsākta 1983. gadā.
krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
valsts noslēpuma aizsardzība kompetentu valsts institūciju un to amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nelikumīgu izplatīšanu (izmantošanu).
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
daļa kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
caurteku komutators komutators, kas uzsāk ieejas datu izvadi pirms paketes pilnīgas saņemšanas.
iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
finītisms Koncepcija, kas noliedz, ka bezgalības kategorijai ir objektīvi reāls saturs vai ka bezgalīgais ir izzināms.
kvazidaļina Kondensētas vides elementārie ierosinājumi, kuru īpašības ir līdzīgas kvantu daļiņu īpašībām.
pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
kongrevs Kongrīvs, paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai; reljefs attēls uz izdevumu vākiem u. c. poligrāfijas izstrādājumiem.
nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā.
robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
vazoneirotiskā konstitūcija konstitūcija, kam raksturīga vazomotorisko mehānismu labilitāte.
rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu.
mēbeļu sekcija konstruktīvi nobeigts mēbeļu izstrādājums, kas paredzēts lietošanai kā patstāvīga vai salikta bloķējamo izstrādājumu daļa.
kontaktvads Kontakttīklā elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
koordinētas konvulsijas konvulsijas, kurās kloniskās kustības līdzīgas dabiskām, mērķtiecīgām kustībām.
komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
piensaimnieku sabiedrība kooperatīva lauksaimnieku apvienība Latvijā no 19. gs. līdz 1940 g.; ierīkoja kopīgas pienotavas u. c. piena pārstrādes uzņēmumus un realizēja piena produktus.
amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
ievadizvade Kopējs nosaukums ievades un izvades procesiem, kā arī attiecīgajiem datiem un aparatūrai.
mērogkopētājierīce Kopēšanas ierīce, kas ļauj palielināt vai samazināt vajadzīgajā mērogā kopējamo attēlu saglabājot proporcijas.
koinonija Kopīga darbība, piem., vienādu šūnu kopīga darbība vienādos audos.
kopdruva Kopīga druva.
sinergisms Kopīga organismu dzīve vai orgānu (piem., muskuļu) funkcionēšana.
sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana.
kopgājējiens Kopīga pastaiga.
kondomināts Kopīga valdīšana; kundzība (pār ko).
streiks kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi.
sadarbība kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība.
sadarbošanās Kopīga, savstarpēji saskaņota darbošanās, palīdzēšana.
JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre").
telefona un telegrāfa slodze kopīgais vienlaikus aizņemto telefona vai telegrāfa līniju (kanālu, savienojuma traktu) laiks vienas stundas laikā; mērvienība – aizņemtības stunda jeb erlangs.
ekspozīcija Kopīgas izveides plāns (izrādei).
kopvakariņas Kopīgas vakariņas.
tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana.
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
valodu radniecība kopīgu pazīmju un regulāru atbilsmju piemitība no kopīga pirmavota cēlušos valodu fonētikā, gramatikā, leksikā.
vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
dalailama kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks, senāk arī laicīgais valdnieks.
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji.
viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām.
sešstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Hexacorallia"), kuras piederīgajiem ir 6 taustekļi.
astoņstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Octocorallia"), kuras piederīgajiem ir 8 taustekļi, koloniāli dzīvnieki.
alcionārijas Koraļļu polipu kārta, izveido stumbrveidīgas, zarotas kolonijas; polipi ar 8 kārtainiem taustekļiem, sauc arī par oktokoraļļiem.
millepori Koraļļu sugas, kuru kolonijas līdzīgas kokam lapai vai mizai.
Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
faolīts Korozijizturīga plastmasa no fenoiformaldehīdsveķiem un azbesta.
stilbu korsešbikses korsešbikses ar starām no elastīgas drānas.
korsešbiksītes Korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; bezstaru korsešbikses.
bezstaru korsešbikses korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; korsešbiksītes.
retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
decilpoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (decilspirts un glikoze), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas kairinājumu.
etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
tretioīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzivnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu.
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
kokopoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
superoksīda dismutāze kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, antioksidants, izmanto matu kopšanas līdzekļos un ādas krēmos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga iedarbība uz ādu.
gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas.
etiltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, var izraisīt ādas kairinājumu, matu lūšanu, spēcīgas alerģiskas reakcijas.
kalcija sulfīds kosmētikas sastāvdaļa, depilējoša viela, toksiska, kodīga, var radīt ādas un acu kairinājumu, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
mežrozīšu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, izmanto ādas krēmos un sauļošanās līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai piemīt labvēlīga ietekme uz ādu.
kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
naktssveces eļļa kosmētikas sastāvdaļa, tonizējošs līdzeklis, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
pomāde Kosmētisks līdzeklis - smaržīga, taukaina ziede (piemēram, matiem, lūpām).
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju.
kosmiskais lidojums kosmiskā lidaparāta lidojums, kam raksturīgas visas vai daļa no sekojošām fāzēm – starts, aktīvais posms, pasīvais posms, manevri kosmiskajā telpā un nolaišanās.
atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris.
Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
centriskās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Centrophyceae"), kurām vāciņi ir radiāli bez rafes, mīt jūrās un saldūdeņos gk. planktonā un ir nekustīgas.
plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties.
koscinodiski Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Coscinodiscaceae"), vienšūnas un koloniju kramaļģes, šūnas cilindriskas vai diskveidīgas.
suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
draņas Krāmi; nederīgas lietas.
krampes Krampes nauda - nauda, kas tiek savākta kāzās līgavai.
toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās.
kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
uretrospazma Krampjveidīga urīnizvadkanāla sfinkteru saraušanās.
lauza Krāms, nevajadzīga lieta.
Kroppenhof Krapes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krapes pagastā.
humbugs Krāpšana; viltīga reklāma (parasti ASV).
trusls Krāsa, kas līdzīga alkšņa krāsai.
jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
norudīt Krāsoties sarkanīgam, kļūt sarkanbrūnam.
čurksta Krastu bezdelīga; čurkste.
čurksts Krastu bezdelīga; čurkste.
aditīvais process krāsu filmas pozitīvkopiju izgatavošanas metode - pamattoņu (sarkanā, zaļā, zilā) intensitāti regulē, papildus virzot attiecīgas krāsas gaismu uz filmas virsmu.
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
sarkanzaļzilais krāsu modelis krāsu modelis attēlu ģenerēšanai displeja ekrānā, ko veido mainīgas intensitātes sarkanu, zaļu un zilu punktu sajaukumu.
alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
ciankrāsvielas Krāsvielas, ko iegūst nogulsnējot attiecīgas dzelzs sālis ar asinssālīm.
cianīni Krāsvielu tips; no dabā sastopamajiem cianīniem atkarīga ziedu un tauriņu spārnu krāsa.
attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam.
tranzītkrava Krava, kas attiecīgajā valstī atrodas caurceļā uz citu valsti.
beramā krava krava, kas sastāv no birstošas masas un tiek pārvadāta neiesaiņota (smiltis, graudi un cita līdzīga krava).
iekraušana kravas pārvietošana no tās īslaicīgas vai ilgstošas glabāšanas vietas transportlīdzeklī, ko veic, izmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus vai arī bez tiem.
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
Kraemershof Krēmera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Kreslen Kreslu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
oblast Krievijā guberņai līdzīga pārvaldes vienība; apgabals.
čukča Krievijas Tālo Austrumu vai Ziemeļu tautu piederīgais.
jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana.
Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā.
atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas.
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam.
Kremon Krimuldas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos.
svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
kristallizācija Kristālu rašanās un augšana, kas norisinās, gāzveidīgai vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
drūza Kristālu sakopojums uz kopīgas pamatnes, parasti uz iežu dobuma sienām; iecienīts kolekciju materiāls.
Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma.
brīvās baznīcas kristiešu apvienības, kas ir neatkarīgas no valsts un oficiālās baznīcas.
evaņģēlisms Kristiešu evaņģēliju sludināšana neticīgajiem.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze.
sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana; šīs sektas locekļi.
sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras.
dekristianizācija kristietības likvidēšanas politika Lielās franču revolūcijas gados (gk. 1793. g.); tā bija savdabīga revolucionārā terora forma cīņā pret kontrrevolucionāro katoļu garīdzniecību.
arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes.
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
dievgaldīns Kristīga ceremonija, kuras laikā ticīgie pieņem maizi un vīnu, kas ir Kristus mies un asinis.
adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu.
taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi.
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
KBF Kristīgais bērnu fonds.
noklīdusi avs kristīgais, kas grēko
Mefistofelis kristīgajā demonoloģijā - viens no 7 velniem, šaubu un ironijas gars.
paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums.
Antikrists Kristīgajā mācībā galvenais Kristus pretinieks, kurš parādīsies pirms pasaules gala un kuru Kristus uzvarēs.
deviņas eņģeļu kārtas kristīgajā mitoloģijā — eņģeļu hierarhijas pakāpes, ko veido trīs triādes, ko skaita (no augšas uz leju) šādā kārtībā: pirmā triāde — serafi, ķerubi un troņi; otrā triāde — kundzības, spēki, varas; trešā triāde — pirmspēki, erceņģeļi, eņģeļi (vārda šaurākā nozīmē).
dēmons kristīgajā reliģijā - sātans, ļaunais gars.
logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē.
perihorēze Kristīgajā teoloģijā - Svētās Trīsvienības personas.
Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens.
nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis.
kripte Kristīgas ticības pirmajos laikos maza baznīciņa apakš zemes; vēlāk apakš baznīcām spraislis, kurā uzglabāja relikvijas; kripta.
liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
mandorla Kristu vai Dievmāti ietveroša mandeļveidīga gaismas starojuma attēlojums kristietisma mākslā.
ērglis Kristus augšāmcelšanās simbols kristīgajā mākslā.
parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība.
augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas.
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
evorsijas katls krītoša ūdens trieciena, ūdens virpuļu un vērpešu veidota katlveidīga iedobe straumes gultnē.
psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.).
reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā.
koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus.
Kluss Kroņa (Kluses) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
Krons-Roennen Kroņrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
kinocefālis Kroplīgs embrijs ar galvu, kas līdzīga suņa galvai.
cefalodiprozops Kroplis ar diviem ģīmjiem, kuram pie galvas piestiprināta otra, nepilnīga galva.
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
Erythropygia galactotes krūmāju puslakstīgala.
svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu.
balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros.
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pakaišu kūdra kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem; pakaiškūdra.
pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem; pakaišu kūdra.
baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam.
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas).
zemesblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu.
putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas.
cerendnieki Kuldīga novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Cerenda" iedzīvotāji.
Goldingen Kuldīga.
Kuldža Kuldīga.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
almalnieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almale" (arī "Almāle") iedzīvotāji.
Almale Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almāle" nosaukuma variants.
bērzkalnieši Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji.
blintenieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Blintenes" iedzīvotāji.
Dižīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
Lielīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
Kormale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
Kūrmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
Kurmalen Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1383. g. dokumentos.
Kurmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants.
rumbenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Rumbas ciems" iedzīvotāji.
skrundenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Skrunda" iedzīvotāji.
Wormensate Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums, kas minēts rakstos 1461. gadā.
Planīca Kuldīgas novada apdzīvotās vietas (mazciema) "Alejas" bijušais nosaukums.
Kormalen Kuldīgas novada apdzvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1253. g. dokumentos.
bāliņnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Bāliņi" iedzīvotāji.
ēdolnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Ēdole" iedzīvotāji.
īvandnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Īvande" iedzīvotāji.
kamburnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Kamburnieki" iedzīvotāji.
lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji.
liediķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Liedigas" iedzīvotāji.
lieģenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji.
Māteres Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
Māters Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" bijušā nosaukuma variants.
mātrenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" iedzīvotāji.
medulājnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Medulāji" iedzīvotāji.
paružnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Paružas" iedzīvotāji.
sluķenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
sluķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji.
struijenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
struijnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji.
todaižnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Todaiži" iedzīvotāji.
Edvaļenskaja Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji.
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums.
basenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Basi" iedzīvotāji.
biržnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
gudenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gudenieki" iedzīvotāji.
Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
uzāvnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Užavas" iedzīvotāji.
vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji.
Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
apuznieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Apuze" iedzīvotāji.
mazīvandnieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Mazīvande" iedzīvotāji.
Ivandenskaja Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Iwanden Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums.
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
jaunsātnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji.
kabilnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" iedzīvotāji.
Kabele Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" senāk lietots nosaukuma variants.
kalnansenieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
kalnansnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
rozēnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants.
Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums.
alejnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" iedzīvotāji.
bauženieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Baužas" iedzīvotāji.
ernestnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ernesti" iedzīvotāji.
jātelnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Jātele" iedzīvotāji.
klanīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Klanīcas" iedzīvotāji.
kormalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kormale" iedzīvotāji.
kurmālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kurmāle" iedzīvotāji.
mundicnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Mundicas" iedzīvotāji.
niedrenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" iedzīvotāji.
planīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Planīca" iedzīvotāji.
priedainieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
ropenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji.
ropnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji.
taurkalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalni" iedzīvotāji.
Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums.
vādzenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
vāģnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
vārdupnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vārdupes" iedzīvotāji.
Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums.
Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums.
vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji.
vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji.
zaļumnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumnieki" iedzīvotāji.
Kurmaļenskaja Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kurmahlen Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kūrmales pagasts Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums.
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis.
laidenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Laidi" iedzīvotāji.
rudenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji.
Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums.
sermitnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermite" iedzīvotāji.
valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji.
dižvormsātnieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dižvormsāte" (tagad - "Vormsāte") iedzīvotāji.
Diždzelda Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" bijušais nosaukums.
dzeldenieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" iedzīvotāji.
Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums.
apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji.
deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji.
jaunviercnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" (senāk - "Jaunvierka") iedzīvotāji.
jaunvircnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" iedzīvotāji.
keramiķi Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
keramiķieši Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji.
ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
padurnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants.
vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums.
dzeišenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji.
dzeišnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Dzeiši" iedzīvotāji.
kaltiķnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Kaltiķi" iedzīvotāji.
pelčenieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Pelči" iedzīvotāji.
Ievukalnu ciems Kuldīgas novada Pelču pagasta nosaukums 1945.-1991. g.
allažnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Allažas" iedzīvotāji.
gailīšnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
iernieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Ieras" iedzīvotāji.
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
raņķenieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
Rankenskaja Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ranken Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums.
Mežkungmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" bijušais nosaukums.
ezernieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" iedzīvotāji.
grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji.
graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji.
jaunmežnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmeži" iedzīvotāji.
kroņenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
kroņnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
kroņrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji.
Rendasmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
Rendsmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants.
lielrendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
lielrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji.
mazredenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
mazrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji.
Ozolmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" bijušais nosaukums.
ozolnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Lielrenda Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" bijušais nosaukums.
rendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
rendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" iedzīvotāji.
spēlenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
spēlnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Spēles" iedzīvotāji.
streijenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Streijas" iedzīvotāji.
Rennenskaja Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Roennensche Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
pelcenieki Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pelce" iedzīvotāji.
Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums.
Rudbarenskaja Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
bauņenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji.
bekmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bekmaņi" (senāk arī "Bētmaņi") iedzīvotāji.
bētmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bētmaņi" iedzīvotāji.
dimantnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" iedzīvotāji.
ēdenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
ēdnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēdas" iedzīvotāji.
ēķupnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēķupe" iedzīvotāji.
griķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" iedzīvotāji.
krogsētnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Krogsēta" iedzīvotāji.
ķempenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums.
Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
mežvaldnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" iedzīvotāji.
Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums.
pārventnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji.
piņķenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
piņķmuižnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķmuiža" iedzīvotāji.
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums.
rumbenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" iedzīvotāji.
teskavnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Teskavas" iedzīvotāji.
veckuldīdznieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veckuldīga" iedzīvotāji.
Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums.
veldzenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" iedzīvotāji.
velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji.
ventenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Venta" iedzīvotāji.
Goldingenskaja Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Goldingen Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums.
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
pumpurnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji.
kundenieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
kundnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
snēpelnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Snēpele" iedzīvotāji.
viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
jāmaiķnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāmaiķi" iedzīvotāji.
kalējnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalēji" iedzīvotāji.
klosternieks Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Klostere" iedzīvotājs.
ķikurnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķikuri" iedzīvotāji.
libiņnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" iedzīvotāji.
marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji.
mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji.
torlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Torlava" iedzīvotāji.
Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums.
turlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" iedzīvotāji.
urālnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Urāle" iedzīvotāji.
ziemeļnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
dūrenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
kauķenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Kauķi" iedzīvotāji.
laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji.
niktenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
niktnieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
šķēdenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
Vārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums.
vārmenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" iedzīvotāji.
Vecvārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vecvārme" bijušais nosaukums.
vērbenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vērbas" iedzīvotāji.
Vormenskaja Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wormen Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
kuldīdznieki Kuldīgas pilsētas iedzīvotāji.
Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā.
Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā.
pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas.
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
kulturoloģija Kultūras un kultūras vēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
festivāls kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
rijolkultūras Kultūras, kuru audzēšanai var būt derīga augsnes rijolēšana: sparģeļi un rabarberi, ogulāji, jaunaudzējamie kociņi, krūmi un koki.
kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada.
lielkundze Kundze, dižciltīga kundze.
hiperhilija Kuņģa sulas pārmērīga atdalīšanās.
Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
PKK Kurdistānas strādnieku partija - marksistiska kurdu partija, kuras mērķis ir neatkarīga Kurdistāna.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi.
Kurmahlen Kurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Kursiten Kursīšu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā.
kuršu ķoniņš kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā.
buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm.
felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā.
emīlija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe ar īsu veģetācijas periodu, zied jūlijā - septembrī ar sarkaniem, oranžiem vai dzelteniem ziedu kurvīšiem 1,5-2 cm diametrā.
ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā.
kserantēma Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, ziedi sarkanos kurvīšos 2-3 cm diametrā.
ķibe Kurzemē puslaivveidīga silīte no plāniem dēlīšiem, ko vieglākam vedamam uzsien uz ragavām.
Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem).
drebelēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem).
lorcāties Kustēties, būt nemierīgam.
lorckāties Kustēties, būt nemierīgam.
gājiens Kustība no viena galēja stāvokļa līdz otram (mehānisma, ierīces kustīgai daļai).
tenteri Kustības, kas raksturīgas tam, kas tenterē.
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā.
vilcējspole Kustīga kameras vai projektora mehānisma daļa, kuras zobi, iekļūstot filmas perforācijā, virza filmu.
grotbomja apkalums pie masta kustīga metāla konstrukcija, kas savieno grotbomi ar mastu, var būt kopā ar patentrēveri.
klaiņniere Kustīga niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
mainīgā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas virsbūves un ratiņu atsperojuma svārstību rezultātā.
dinamiskā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas, riteņiem pārvietojoties pa ceļa nelīdzenumiem vai no nelīdzenas riteņu velšanās virsmas inerciālā spiediena spēka ietekmē.
viras Kustīga savienojuma detaļa (logu, durvju u. c.) vērtņu piestiprināšanai. Pēc konstrukcijas ir noceļamās un iekaltās v.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
žabele Kustīga un jautra sieviete.
sprūds Kustīga, ar atsperi aprīkota detaļa zobrata fiksēšanai (pret atpakaļgaitu).
kinetocīts Kustīga, ceļojoša šūna (leikocīti, saistaudu šūnas).
grelle Kustīga, nemierīga dzīva būtne.
līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
vadības plāksnes kustīgas aerodinamiskas virsmas gaisakuģa balansēšanai un stūrēšanai – eleroni, augstumstūre un virzienstūre.
ķermeņa piedevas kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
virsma kustīgas līnijas veidota punktu kopa.
bakštaga Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
preventeri Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
zoogonidijas Kustīgas ūdensaugu šūniņas, kas patstāvīgi kustas un der vaislai.
Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu.
kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji.
antikomunisms Kvēli naidīga izturēšanās pret komunismu.
Fossenberg Ķēču muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķēču pagastā.
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
Keggum Ķeguma muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
Keckau Ķekavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
Teitāts Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - cilts dievs, karadarbības un mierīga darba aizgādnis.
Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne jaunas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā.
lugava Ķēpīga ēdiena masa.
ķeze Ķepīga, mīksta masa, arī nekvalitatīvs ēdiens.
Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
pelēks ķermenis ķermenis, kura absorbētspēja ir <1 un nav atkarīga no gaismas viļņa garuma un ķermeņa temperatūras.
erogēnā zona ķermeņa daļa, kas ir ļoti jutīga pret seksuālu kairinājumu.
ektomorfija Ķermeņa konstitucionālais tips, kam raksturīga trausla un slaida miesas uzbūve; ādas (ektodermas veidojumu) kopējā virsma šeit ir relatīvi liela salīdzinājumā ar ķermeņa masu.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
makroģenitosomija Ķermeņa un dzimumorgānu pārmērīga attīstība.
hemihiperplāzija Ķermeņa, tā daļas vai orgāna vienas puses pārmērīga attīstība.
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām.
lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli).
piespruņģis Ķeza, spiedīga, problēmiska situācija.
Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%.
kauša Ķildīga sieviete, arī vīrietis.
lūputriece Ķildīga sieviete.
Megera Ķildīga un ļauna sieviete.
ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
peķēties Ķildoties; būt nesaticīgam.
Pitkanas rags Ķīļu (Kihnu) salas tālākais dienvidu izvirzījums Rīgas līcī.
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
alomērisms Ķīmijā atšķirīga ķīmiskā uzbūve, bet vienāda kristālu forma.
anhidrīdi Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili.
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība.
nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs).
smirdbumba Ķīmisks kaujas līdzeklis, bumba, kas plīstot (sprāgstot) izsmidzina smirdīgas vielas, gk. merkaptānus.
polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao.
taidzi Ķīniešu filozofijā mūžīgais avots un visa pirmsākums.
madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka.
cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
lakstīgala Ķīniešu lakstīgala - sarkanknābja saulesputns.
Či-Ju Ķīniešu mitoloģijā - dumpīgais milzis, kuram piemita pārcilvēcisks spēks, ieroču izgudrotājs.
Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
Lī-Tegvajs Ķīniešu mitoloģijā un daoismā - viens no astoņiem nemirstīgajiem, viņš bija klibs un staigāja ar dzelzs kūju.
Lui-Dunbiņs Ķīniešu mitoloģijā un daoismā - viens no astoņiem nemirstīgajiem.
erhu Ķīniešu tradicionāls stīgu instruments: tam ir dobts koka korpuss, garš grifs un divas stīgas un to spēlē ar lociņu.
Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē.
lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
neoartroze Ķirurģiski izveidota mākslīga locītava.
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
Kipsal Ķizbeles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā.
Ķurmarags Ķurmrags, zemesrags Rīgas līča piekrastē.
Ķirmesrags Ķurmrags, zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē.
tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
locus classicus labākā vai autoritatīvākā kādas problēmas izklāsta fragments; klasisks citāts, ko attiecīgajā gadījumā mēdz izmantot.
zaļas dienas labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve.
alastrims Labdabīga baku forma, ko ierosina vīruss, kas vistas embrijā uzrāda mazāku virulenci nekā baku vīruss.
mielocista Labdabīga cista, kas attīstījusies no rudimentāra mugurkaula kanāla.
akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
hondroangioma Labdabīga mezenhimoma, kas satur hondro- un angiomatozus elementus.
dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu.
filantropija Labdarība, palīdzība (trūcīgajiem).
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
uzķeparāties Labi saimniekojot un daudz strādājot kļūt turīgam.
atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā.
trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu.
jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai.
ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu.
obvencija Labprātīgas nodevas, it īpaši baznīcai par labu.
piemērots Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos).
bonhomie labsirdība; draudzīgums; sirsnīga draudzība.
badinage labsirdīga, jautra izjokošana.
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
consonanza Labskanīga, saliedēta saskaņa.
ieteikums Labvēlīga atsauksme (par kādu).
labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
eisēmija Labvēlīga pazīme vai prognoze.
zaķacs Lagoftalms - nepilnīga acs aizvēršanās.
jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai.
terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
zemeslietas Laicīgās lietas (pretstatā reliģiskajām, garīgajām).
Laide Laidi, apdzīvota vieta Kuldīgas novadā.
aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
adaptīvā regulēšana laikā mainīga sekundārā regulēšana uzdotā režīma parametru optimizēšanai.
signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums.
līdzspriegums Laikā nemainīga elektriskā sprieguma polaritāte.
līdzsprieguma avots laikā nemainīga sprieguma elektriskās enerģijas avots.
maiņsprieguma avots laikā periodiski (parasti sinusoidāli) mainīga sprieguma elektriskās enerģijas avots.
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
saltums Laikapstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā).
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize.
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize.
zelta laiki (arī laiks) laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
patiesais laiks laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām.
vairākpavedienošana Laiksakritīga vairāku uzdevumu apstrāde, ko veic viena programma.
laimīgā kārtā laimīga gadījuma dēļ.
laimes klēpis laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
happy end laimīgas beigas.
baltas dienas laimīgas dienas; laimīgs mūža posms.
uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
pulka Laivai līdzīgas kamanas (sākotnēji - lapiem), ko velk ziemeļbrieži.
skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei.
Hohenheide Lakstenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
Erithacus luscinia lakstīgala jeb austrumu lakstīgala.
lagzdigala Lakstīgala.
lagzdīgala Lakstīgala.
lakstiga Lakstīgala.
lakstigale Lakstīgala.
lakstīģele Lakstīgala.
lakstugalis Lakstīgala.
lakstūķis Lakstīgala.
lastigala Lakstīgala.
lastīgala Lakstīgala.
lastīgale Lakstīgala.
lazdigala Lakstīgala.
lazdīgala Lakstīgala.
sējas putns Lakstīgala.
trejvaloda Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
trejvalode Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
lokamēle Lakstīgalas epitets.
lokmēle Lakstīgalas epitets.
lokmēlīte Lakstīgalas epitets.
erithacus Lakstīgalas.
Lusciniola melanopogon lakstīgalķauķis.
Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
tarbača Lamuvārds (nekrietna, ķildīga sieviete).
suspuris lamuvārds dusmīgam cilvēkam.
bandžalis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
bandžolis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
bandžulis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
penēzis Lamuvārds iedomīgam cilvēkam.
šļempis Lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam.
kleiba Lamuvārds lēnīgam, neveiklam cilvēkam.
pastalas Lamuvārds neattapīgam, neuzņēmīgam cilvēkam.
žoža Lamuvārds neizveicīgai sievietei.
setuks lamuvārds pēc dabas niecīgam cilvēkam.
bremžuks Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
taucis Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
stulmenis Lamuvārds slinkam, lempīgam cilvēkam.
ļēmurs Lamuvārds sliņķim vai izlaidīgam cilvēkam.
stendere Lamuvārds tūļīgam cilvēkam.
prasta brada lamuvārds vientiesīgam cilvēkam
Laņa Laņs Caihe, daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem.
Laņs Laņs Caihe, daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem.
filodijs Lapas kāta pārveidne, kas līdzīga lapai un veic lapas plātnes funkcijas.
dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām.
spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu.
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai.
ketlasis Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus keta"), vērtīga, rūpnieciski izmantojama lašu dzimtas zivs.
baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā.
Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils.
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā.
caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
kreiss latviešu mitoloģijā - parasti nelaimes vēstnesis pretēji labajam - laimīgajam.
Rīgas māte latviešu mitoloģijā Rīgas pilsētas aizgādne.
dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
Alus nesēju brālība latviešu tirdzniecības palīgamata strādnieku apvienība Rīgā 14.-19. gs., kas apvienoja dzērienu transportēšanā nodarbinātos Rīgas latviešus.
vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
LBAAL Latvijas Basketbola amatieru augstākā līga.
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā.
LJBL Latvijas Jaunatnes basketbola līga.
Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte).
LNSL Latvijas Nacionālā sieviešu līga.
LPVL Latvijas Pludmales volejbola līga.
pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses.
LSL Latvijas Sieviešu līga.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
Laubern Lauberes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lauberes pagastā.
rotējošs magnētiskais lauks lauks, kura indukcijas vērtība ir nemainīga, bet indukcijas vektors rotē ar noteiktu leņķisko ātrumu.
akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu.
akotnieks Laukstrādnieks Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kuru saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai.
Laukenhof Lauku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
caicala Laulātā draudzene, līgava.
reģistrētā laulība laulība, kas noslēgta valsts likumos noteiktajā kārtībā, to reģistrējot attiecīgajās institūcijās.
ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu.
vienlaulība laulības forma - viena pāra pastāvīga dzimumkopdzīve; arī monogāmija.
viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti; arī monogāmija.
adelfogāmija Laulības forma, kurā brāļiem ir viena vai vairākas kopīgas sievas.
lounge Laundžs - omulīga saviesīgas relaksācijas telpa.
sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis").
Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
mastarīdzieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" iedzīvotāji.
Mastareiga Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" nosaukuma variants.
morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus).
seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku.
vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi.
legāls aborts legāla grūtniecības mākslīga pārtraukšana.
leikēmija Leikoze - ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība.
neiroleikoze Leikoze, kurai raksturīga nenobriedušu šūnu sakopojumi (blasti), kas bojā centrālo nervu sistēmu.
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
patoksisms Lēkme; lēkmjveidīga slimības simptomu pastiprināšanās.
mnemodermija Lēkmjveidīga psihogēna nieze cilvēkiem, kas pārcietuši ar niezi saistītu ādas slimību.
ostagra Lēkmjveidīgas kaula sāpes, podagra.
gumijlēkšana lēkšana no augsta torņa, tilta vai tml., lēcējam pie kājām piestiprināta elastīga gumija
klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne.
kulstīkla Lempīga sieviete; netikla sieviete.
čāčule Lempīga sieviete.
pļucka Lempīga sieviete.
stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām.
moška Lempīga, neveikla sieviete.
Lemsern Lemzeres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
luze Lēna, nevīžīga sieviete.
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība.
tops Lenčkrekliņš - divdaļīga sieviešu apģērba augšējā daļa: bezaizdares, bezpiedurkņu trikotāžas krekliņš ar lencītēm.
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
spraune Lepna, augstprātīga meitene.
lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
katafora Letarģija ar nepilnīga nomoda starpbrīžiem.
Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km.
ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
zemkalnājs Lēzenu kalnu un kalnu grēdu reljefs, kam raksturīgas noapaļotas virsotnes, nav augstumjoslojuma; sastopams mērenu tektonisko pacēlumu zonā, plašu kalnāju perifērijā, kur notiek intensīva erozija.
Luebecksholm Lībeķusalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā.
Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu.
Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet.
koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
pirātisms Lidaparātu vardarbīga sagrābšana lidojuma laikā.
slumpe Līderīga (arī morāli), nevīžīga (apģērbā) sieviete.
pļencka Līderīga meiča.
pļurža Līderīga sieviete, mauka.
gristauka Līderīga sieviete.
žoicka Līderīga sieviete.
plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (parasti par putniem, kukaiņiem).
plandēt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
plandīt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
Maha skaitlis lidojoša ķermeņa ātruma attiecība pret skaņas ātrumu attiecīgajā lidojuma augstumā.
plivināt Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
gaissauss Līdz nemainīgam svaram izžāvēts.
ragavas Līdz riteņa izgudrošanai vienīgais kravas pārvietošanas līdzeklis (neatkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem).
narkotiskie analgētiskie līdzekļi līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; opioīdi.
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
fašisms līdzīga ideoloģija un politiskais režīms (it īpaši Vācijā 1933. - 1945. g.).
parka līdzīga piegriezuma silta pusgara vējjaka ar kapuci.
exacum affine līdzīgais eksakums.
slīdskava Līdzīgas konstrukcijas skavas var izmantot arī par slīdstieņu slīdņiem, kurus lielo buru vadīšanai un bakštagu ievilkšanai.
līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
kotransports Līdzpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu vienā virzienā.
svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
unipolārais ģenerators līdzsprieguma bezkolektora ģenerators, kura aktīvajā vadītājā vienmēr inducējas nemainīga virziena elektrodzinējspēks.
neatkarīgas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs, kura ierosmes tinums barojas no neatkarīga, ar enkura ķēdi nesaistīta enerģijas avota.
neatkarīgas ierosmes ģenerators līdzstrāvas ģenerators, kurā magnētisko lauku rada pastāvīgi magnēti vai no neatkarīga avota plūstoša ierosmes strāva.
līdzvaininieks Līdzvainīgais.
polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
liekatnis Liekais, nederīgais.
Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km.
komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās.
tartufe Liekulīgas svētulības iemiesojums (pēc Moljēra komēdijas, 1667. g.).
blese Liela auguma, dūšīga sieviete.
hekatomba Liela cilvēku skaita vienlaicīga bojāeja.
putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
mokas Liela fiziska vai garīga piepūle, sasprindzinājums.
dižgulta Liela gulta, kurā laulāts pāris gulēja kopā ar mazgadīgajiem bērniem.
talasoīds Liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu.
ehidna liela indīga čūska Austrālijā un Jaungvinejā.
pamatkarte Liela mēroga topogrāfiskā karte, kuras satura elementi un simboli ir obligāti citu mērogu topogrāfiskajām kartēm attiecīgajā valstī; kartogrāfiskā pamatinformācija vienā vai vairākos slāņos, kurus izmanto kā standartstruktūru papildus datu ievietošanai.
Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums.
Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā.
baigais čakars liela noņemšanās; darbietilpīga nodarbe.
masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
siga Lielā sīga ("Otis tarda").
Otis tarda lielā sīga.
ģeosinklināle Liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās.
mutaunīca Liela, asprātīga runātāja.
sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos.
kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls.
ļemeks Liela, neizveicīga un ļengana dzīva radība.
drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; bars, burzma, jūklis (kādā vietā).
slažna liela, plata, nekārtīga gulta.
vardene Liela, riebīga varde.
blings liela, spīdīga dārgakmens imitācijas piespraude.
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
lauvastiesa Lielākā daļa (no kāda kopīga guvuma).
Ivodžima Lielākā no Japānas Volkano salām Klusajā okeānā ("Iwojima"), platība - 20 kvadrātkilometru, 1945. g. to iekaroja amerikāņi, 2. pasaules kara laikā bija nozīmīga aviācijas bāze uzbrukumiem Japānai.
Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma.
Gross-Zeezern Lielcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa.
drasēt Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
drasēties Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
bremzēties Lielīties, dižoties, būt uzpūtīgam.
Gross-Jungfernhof Lieljumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā.
Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
Essenhof Lielmuiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
ielielīties Lieloties kļūt iedomīgam, uzpūtīgam.
Gross-Roennen Lielrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
LRVP Lielrīgas Reģionālā vides pārvalde.
dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda); (formu, veidu) bagātība; daudzveidība (2).
orķestris Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte.
šiška Liels priekšnieks; ietekmīga persona; ievērojams amatvīrs.
Gross-Saticken Lielsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
Lielšķēdes Lielšķēdes ezers - atrodas Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība - <1 ha.
presbirojs Lielu avīžu, radio un televīzijas redakciju, kā arī informācijas aģentūru pastāvīgas pārstāvniecības.
seirēnes Lielu jūras dzīvnieku dzimta, līdzīga valzivīm.
graudainība Lielu metāliskā sudraba daļiņu saskatāmība filmas attēlā, sevišķi raksturīga pirms 1930. g. ražotām filmām.
neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības.
hidrostatiskais spiediens lielums, kas izsaka nekustīga, nesaspiežama šķidruma spiediena atkarību no šķidruma slāņa biezuma.
sarukums Lielums, kas rāda lējuma izmēru maiņu no šķidra stāvokļa līdz pilnīgai materiāla atdzišanai.
telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
Lennewarden Lielvārdes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā.
civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
allods Lieta pilnīgā īpašumā, brīvā rīcībā piederīga manta.
guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize.
bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai.
hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem.
kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
kā suņāda lieto kā lamuvārdu nesaticīgam, ķildīgam, agresīvam cilvēkam.
kā tārpizēda lieto kā lamuvārdu skopam, nenovīdīgam cilvēkam.
guze Lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai.
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
čilu Lieto savienojumā ar "čalu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni.
čalu Lieto savienojumā ar "čilu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni.
ņiukt Lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu.
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
bāc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
būc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
buk Lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni.
čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
bože Lieto, lai izteiktu spēcīgas emocijas.
tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); arī 1(3).
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
ūtensilijas Lietojamas, derīgas lietas; saimniecības piederumi; darba rīki.
sistēmprogrammatūra Lietojumneatkarīga programmatūra, kas atbalsta lietojumprogrammatūras darbināšanu.
sistēmas programmatūra lietojumneatkarīga programmatūra, kas nodrošina lietojumprogrammu izpildi; pie sistēmas programmatūras pieder, piemēram, operētājsistēmas, tīklu un datu bāzu pārvaldības programmas.
atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas, paliekas (no kā).
neintelektiska galiekārta lietotāja galiekārta, kurā nav iebūvēti patstāvīgas datu apstrādes līdzekļi.
aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā.
laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm.
liga Līga 1(1).
piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa.
žļogana vieta līgana vieta.
iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem).
iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem.
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
peldēt Līganā, slīdošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem).
lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm.
ļumdens Līgans, ļodzīgs, ļumīgs no taukiem, želejveidīgi kustīgs.
slains Līgans, mukls.
līgns Līgans.
līkstens Līgans.
nolīgans Līgans.
ligists Līgas 1(1) (ligas) dalībnieks.
Ligate Līgatne, Gaujas pieteka.
Līgate Līgatne, Gaujas pieteka.
Ligat Līgatne.
Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā.
Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera.
Kārkliņupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Liepene Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km.
Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte.
ceplēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķuceplis" iedzīvotāji.
ķempēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
vildodzieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Vildoga" iedzīvotāji.
beirpurvieši Līgatnes novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurve" (arī "Beirupurvs") iedzīvotāji.
Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums.
augšlīgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji.
augšlīgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji.
gaujēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā.
līgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Līgatne" iedzīvotāji.
līgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Līgatne" iedzīvotāji.
paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji.
Ramas muiža Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ramas" bijušais nosaukums.
sprodzēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
Paltemalskaja Līgatnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Paltemal Līgatnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Līgate Līgatnes pagasta nosaukums zviedru laika (1681.-1710. g.) dokumentos.
Conradsruhe Līgatnes sākotnējais vāciskais nosaukums no 1814. g.
jaunive līgava kāzās; meita precību gados.
jaunuve Līgava kāzu laikā.
jauniči Līgava un līgavainis, arī - nesen precējies pāris.
brūtes pāris līgava un līgavainis.
laulubnieki Līgava un līgavainis.
pārnieks Līgava un līgavainis.
pašpāris Līgava un līgavainis.
marga Līgava, brūte, iecerētā.
merģele Līgava, brūte, iecerētā.
mārte Līgava, jaunava.
atdošiņa Līgava, kas jāatdod citā dzimtā.
čaukste Līgava, mīļākā.
ļaudava Līgava; jauna sieva.
jauniķe Līgava; meita precību gados; dēla sieva, vedekla; jaunive.
brūte Līgava.
jauna Līgava.
laulajiņa Līgava.
mērga Līgava.
mērģele Līgava.
preckule Līgava.
sponsa Līgava.
saderētais Līgavainis, līgava.
saderinātais Līgavainis, līgava.
izredzēts Līgavainis; līgava; iecerētais, iecerētā.
jauničs Līgavainis; puisis precību gados; jauniķis.
jauniķis Līgavainis; puisis precību gados.
brūgāns Līgavainis.
brūtgāns Līgavainis.
sponsus Līgavainis.
brōlinīks līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās.
brālnieks Līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās.
brālinieks Līgavaiņa brālēns; jebkurš jauns puisis kāzās.
dieveris Līgavaiņa brālis (senajās kāzās).
brōļs līgavaiņa brālis kāzās.
brūtgāna brālis līgavaiņa brālis.
viņgalietis Līgavaiņa ciemiņš līgavas mājās vai līgavas ciemiņš līgavaiņa mājās.
precībnieks Līgavaiņa pārstāvis (iespējams, starp vairākiem), kas viņa vārdā bildināja līgavu.
vedējs līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām
pievešnieki Līgavaiņa radinieki - pretmets panāksniekiem.
vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu.
brūteskleita Līgavas kleita.
brūtes krekls līgavas krekls.
mitres Līgavas kronis vai mežģīņu ceprīte plīvura vietā.
lopežniece Līgavas lopu dzinēja uz līgavaiņa mājām.
lopenieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
lopežnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
lopinieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
lopnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
lopužmeita Līgavas māsa kāzās.
brūtes māsa līgavas māsa.
bajarka Līgavas māsa.
pūrvedis Līgavas pavadonis, kas ved tās pūru uz līgavaiņa mājām.
dundzotāji Līgavas pavadoņi; mūziķi pie līgavas mājas.
veļkme līgavas plīvurs.
veļums Līgavas plīvurs.
viļums Līgavas plīvurs.
lopuži Līgavas pūra lopu dzinēji uz līgavaiņa mājām.
ieloks Līgavas pūra mantu kopējs apzīmējums.
gans Līgavas pūra vedējs.
kraitvedis Līgavas pūra vedējs.
gane Līgavas pūra vedēju dalībniece.
posuogs līgavas pūrs.
pasags Līgavas pūrs.
panāksnieki līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē
vietraudži Līgavas radi, ko sūta vietraugās.
pārradu meitas līgavas radu meitenes, kas pūra mājlopus pārdzina uz līgavaiņa mājām.
brālis Līgavas vai līgavaiņa pavadonis kāzu ceremonijā.
līdzenīca Līgavas vedēja kāzās.
jaunpuisis Līgavas vedējs, līgavas brālis.
brūtvedis Līgavas vedējs.
dižvedējs Līgavas vedējs.
līdzenieks Līgavas vedējs.
līdzinieks Līgavas vedējs.
vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām.
aplīgties Līgšanas laikā nonākt pie neizdevīgas vienošanās.
koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi.
Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā "Liechtenstein"), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
līgāča Līka, veca, runātīga sieviete.
hodogrāfs Līkne, kas ir laikā mainīga vektora galapunktu ģeometriskā vieta, ja vektora sākumpunkts paliek nemainīgs.
laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
rāpināt likt, piespiest rāpot (vajadzīgajā virzienā).
fātums Liktenis, liktenīga nepieciešamība.
atgādināt Likties līdzīgam, līdzināties (kam).
atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam.
laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
rīcībnespēja Likuma noteikts stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
brēke Likuma vai noteikuma pārkāpums un sods par to, kas bija paredzēts Livonijas likumos un dažu Rīgas amatnieku apvienību statūtos.
tiesības likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
galalietotāja licences līgums likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā izspīdina uz displeja ekrāna.
asociatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa nav atkarīga no dažu saskaitāmo aizstāšanas ar to summu vai reizinājums - no dažu reizinātāju aizstāšanas ar to reizinājumu.
Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
paraģenēze Likumsakarīga ģenētiski saistītu minerālu, fāciju, formāciju vai ķīmisko elementu asociāciju atrašanās kopā.
simetrija likumsakarīga līdzvērtīgu kristāla daļu atkārtošanās.
sukcesija Likumsakarīga, secīga biocenožu nomaiņa kādā teritorijā.
hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu.
nodarījums Likumu, tiesību pārkāpums, noziedzīga rīcība.
mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
Turīnas līķauts līķauts ar senāko zināmo gaismjutīga materiāla attēlu, kas radies līdz šim nezināmā veidā.
eikome Liliju dzimtas ģints ("Eucomis"), dekoratīvi, traukos audzējami augi, kuru ziedvārpas ar lapu pušķi galotnē ir līdzīgas ananasiem.
lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
zvejnieklīgavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieklīgavas" iedzīvotāji.
lipeklis Līmei līdzīga viela, arī līme.
limfātisms Limfātiskā konstitūcija: limfaudu hiperplāzija, pastoza, bāla, neelastīga āda; liela uzņēmība pret infekcijām, īpaši tuberkulozi.
insulīts Limfocītu infiltrācija Langerhansa saliņās, izraisot iekaisīgas vai imunoloģiskas reakcijas.
pseidolimfoma Limfogranulomatozei līdzīga reakcija pēc dažu pretepilepsijas līdzekļu (piem., trimetīna, difenīna) lietošanas: neregulārs drudzis, multiformiska eritēma, ģeneralizēta limfmezglu palielināšanās, hepatosplenomegālija; intermitējošs artrīts ar dažādu locītavu pietūkumu.
limfoblastoma Limfomas ļaundabīga forma, kuras gadījumā limfmezglos pārsvarā ir šūnas, kas atgādina limfoblastus.
labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
ķence Līmīga biezputra.
Saulaines māla atradne limnoglaciāla māla iegula Bauskas novada Īslīces un Rundāles pagastā, derīgais slānis (brūns māls) 1,0-4,8 m biezs, nav izmantota.
Rolavas māla atradne limnoglaciāla māla iegula Grobiņas pagastā, derīgais slānis (pelēks, ar organiskām vielām bagāts māls) 1,3-1,9 m biezs, segkārta 0,1-1,7 m, izmanto kopš 1955. g. keramikas izstrādājumiem.
Kaltiķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Kuldīgas novadā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas, derīgais slānis (tumšbrūns un sarkanbrūns horizontāli slāņots māls) vidēji 4,4 m biezs (1-10 m).
Linden Lindes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
brasa Līne, kas piestiprināta pie rājas, lai to varētu pagriezt vajadzīgajā slīpumā.
rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes.
Linu ezers Linezers, ezers Rīgas pilsētas teritorijā.
komunikatīvā komponente lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
komunikatīvā kompetence lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
magnētiskais ekvators līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne.
smidžu sērga lipīga bišu slimība, ko rada smidži.
gripe Lipīga elpojamo orgānu slimība, ko pavada drudzis un kas izplatās kā sērga.
cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss.
ķopala Lipīga maize.
cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus.
blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
gleizda Lipīga substance, ķepe - līmīgs māls, neizcepusies, līmīga maize.
propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai.
līme Lipīga viela; līmviela.
mārnavas Lipīga zāle.
pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums).
kāpurlīme Lipīga, ilgi nežūstoša pusšķidra masa, ko izmanto kaitēkļu (salnas sprīžmeša u. c.) iznīcināšanai; lieto līmes jostās.
ķopla Lipīga, mitra pika.
ķiepals Lipīga, nepilnīgi izcepta maize.
klince Lipīga, slikti izcepusies maize.
plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā.
ķepa Lipīgas vecas drēbes.
anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
Gētes biedrība literāra biedrība, dibināta 1885. g. Veimārā (Vācijā), apvieno \~4000 individuālo biedru no 50 valstīm, 34 valstīs darbojas patstāvīgas šādas biedrības.
prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu.
kontrafakcija Literārs viltojums; patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
Koadjutora karš Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa militāra sadursme 1556. g.
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
tiešais (arī neatkarīgais) locījums locījums, kura forma nav atkarīga no saistījuma ar citiem vārdiem.
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
Laizeem Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
ailu asis logu un durvju ailu kopīgais apzīmējums fasādes kompozīcijā.
konjunkcija Loģiska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa "un" funkcijām.
ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo; atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam; vispārināšana.
bloks Loģiski patstāvīga programmas daļa.
daudzvērtīgā loģika loģisko izteiksmju, kuru mainīgajiem ir vairāk nekā divas vērtības, pētīšanas kārtulu un metožu sistēma.
loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim.
šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae".
Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km.
kolektomija Lokzarnas daļēja vai pilnīga izgriešana.
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem: arī galvenā loma.
liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā.
repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
pārnieks Lopenieks un lopeniece, kas kopā ar vedējiem ved līgavas pūra lopus uz jaunā vīra mājām.
ložņājošais kārkls ložņīgais kārkls.
ložņu kārkls ložņīgais kārkls.
mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem.
Lutzausholm Lucavsalas muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
orate, fratres lūdziet brāļi; celebranta uzrunas ievadvārdi un pati uzruna ticīgajiem mises laikā.
traģikomēdija Luga, kurā apvienoti traģēdijas un komēdijas elementi; attiecīgais drāmas žanrs.
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs.
aizlūgšana Lūgšana par citiem, ko veic ticīgais uz zemes vai svētais paradīzē.
benedikcija Lūgšana, kuru skaita kristīga dievkalpojuma (it sevišķi mises) beigās.
čigānoties Lūgt, pieprasīt, būt uzmācīgam, nepiekāpīgam.
Brails Luijs Brails - franču pedagogs (Louis Braille; 1809.-1852. g.), kurš izgudroja rakstu neredzīgajiem.
lūku Lūku Mača - neizveicīga sieviete.
Lucken Lūku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā.
supata Lupata, veca nederīga lieta, atkritumi; sopatas.
perovskija Lūpziežu dzimtas ģints ("Perovskia"), vēlu ziedoši dekoratīvi krūmi, kas ziedus veido uz viengadīgajiem dzinumiem.
luscinia Luscinia luscinia - lakstīgalas "Erithacus luscinia" nosaukuma sinonīms.
mežakaķis Lūsis - kaķu dzimtas suga, Latvijā vienīgais kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieks, monogāms dzīvnieks.
luteris Luterānis, luterticīgais.
sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu, arī ar putna galvu.
Megaira ļauna, ķildīga sieviete.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
velnišķība Ļauna, viltīga darbība, rīcība.
čūsku vecene ļauna, viltīga sieviete.
hepatoma Ļaundabīga adenoma, primārs aknu audzējs, kas attīstās no aknu šūnām.
limfogranulomatoze Ļaundabīga asins slimība, kas attīstās limfmezglos un liesā, bet vēlāk izplatās visos iekšējos orgānos un kaulos.
hemoblastoze Ļaundabīga asinsrades audu proliferācija, kādu novēro leikozes, eritrozes, retikuloendoteliozes gadījumā.
repullulācija Ļaundabīga audzēja atkārtošanās.
ependimoblastoma Ļaundabīga ependimomas forma.
spongioblastoma Ļaundabīga glioma, kas sastāv no spongioblastiem.
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
ļaundabīgā melanoma ļaundabīga melanocītu neoplazma, kas var rasties jebkurā ādas vai jau esošas dzimumzīmes vietā.
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
plazmocitoma Ļaundabīga slimība, kas skar gk. kaulu smadzenes.
trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene).
papilosarkoma Ļaundabīga, sarkomatoza papiloma.
negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
šikane Ļaunprātīga tiesību izlietošana nolūkā kaitēt kādai personai.
morāla slepkavība ļaunprātīga, spēcīga, negatīva iedarbība uz cilvēka psihi.
bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks; naidīgas varas pārstāvis.
iedzeltīt Ļaut kļūt dzeltenīgam (par veļu, to pavirši mazgājot).
izlaist no rokām ļaut zust kam vērtīgam, noderīgam, nespēt, neprast ko saglabāt, paturēt.
kļautenes Ļodzīgas ragavas.
streipuļi Ļodzīgi soļi, ļodzīga gaita, neieturot taisnu kustības virzienu.
VDSL ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija (angļu "Very high bit-rate Digital Subscriber Line").
bieķiezis Ļoti bieza, lipīga, ķepīga masa.
burtēze Ļoti centīga, skolnieciska studente, kas izvairās no jebkādiem sakariem ar vīriešiem.
lēkt vai no ādas laukā (ārā) ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru.
šņācējodze Ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras.
fluorūdeņradis Ļoti indīga, bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
seglu āda ļoti izturīga āda aizjūga piederumu izgatavošanai; izturīga pret sviedru, gaismas un berzes iedarbību.
iniciators ļoti jutīgas, eksplozīvas sprāgstvielas, kas spēj izraisīt lielāka citas sprāgstvielas lādiņa detonāciju (piemēram, metālu azīdi).
valātive ļoti klačīga sieviete
kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
milzis ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne
antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
(roka, kāja u. tml.) kā tatāram ļoti liela, resna, spēcīga (roka, kāja).
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
ebola Ļoti lipīga slimība, pazīstama kopš 1976. gada.
kolienterīts Ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem.
putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
smiekla nauda ļoti maza, niecīga naudas summa; ļoti lēti.
pacila Ļoti nemierīga dzīva radība.
jēriņu nakts ļoti nemierīga nakts.
melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
melna diena ļoti neveiksmīga diena.
inkvizīcija Ļoti nežēlīga rīcība; mocības, spīdzināšana.
ubaga graši ļoti niecīga atlīdzība, ienākumi.
naga platums ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz.
cāļa nauda ļoti niecīga naudas summa.
templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
stringi Ļoti pieticīgas biksītes, kas sastāv no neliela auduma trīsstūrīša priekšpusē un tievām aukliņām.
membrāna ļoti plāna daļēji gaismcaurlaidīga plēve, kas noslāpē dubultos atspīdumus biezākas filmas pamatnes lietošanas gadījumā.
purstaklis ļoti retināti austa, plāna un neizturīga drēbe.
spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās; spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum".
gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
gvalte Ļoti spēcīga straume.
mantkāre Ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības; arī mantkārība.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa.
trakulis Ļoti spēcīga, arī postoša parādība dabā.
azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
dzirkstele Ļoti strauja, dedzīga meitene.
kā māsa ļoti tuva, palīdzīga, atsaucīga (sieviete).
vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu.
Ļui Ļui Dunbiņs - daoisma mitoloģijā - otrais no astoņiem nemirstīgajiem.
abhišekā Mācekļa ceremoniāla apslacīšana, ko veic garīgais audzinātājs iesvētīšanas rituāla laikā.
profesioloģija Mācība par cilvēka spējām, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā.
disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
mežaizsardzība Mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu.
akceptilācija Mācība, ka Dievs uzlūkojis par pilnīgu Kristus satisfakciju, kas pati par sevi it kā nebūtu bijusi pilnīga.
immateriālisms Mācība, ka matērijai nav patstāvīgas esamības, ka tā ir tikai prāta priekšstats, un ka īsta esamība pieder tikai garam.
Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda.
Sissegal Madlienas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli).
AGLA Maģiska formula, kas veidota no ebreju frāzes "ato gadol le-olam adonai" - Kungs, lai Tava varenība ir mūžīga.
CSMA/CA tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CA metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
CSMA/CD tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CD metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
liegs Maigs (par emocijām); tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati.
laika diagramma mainīga lieluma laika atkarības attēls.
izkliede mainīga lieluma skaitliskās vērtības variācija.
mikrostarpināšana Mainīga platuma starpu izmantošana rakstzīmju atdalīšanai dokumentā un vārdu izlīdzināšanai tekstā.
bertolīdi Mainīga sastāva ķīmiskie savienojumi.
šizmoģenēze Mainīga uzvedība.
Geotrupes mutator mainīgais bambals.
lokālais mainīgais mainīgais datora programmā, ko definē un izmanto tikai vienā programmas modulī.
Idotea chelipes mainīgais grēvis.
frekvence mainīgais lielums Furjē transformācijā.
bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
bezgalīgi mazs lielums mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
Malurus lamberti mainīgais māņķauķis.
Vicia varia mainīgais vīķis.
parametrs mainīgais, kam noteikta dokumenta apstrādes programmas instrukcijā uzdots pastāvīgs lielums.
karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
braditahikardija Mainīgas bradikardijas un tahikardijas lēkmes.
pustonēšana Mainīgas gradācijas toņu attēlu drukāšanas tehnoloģija, izmantojot dažāda lieluma punktus, kuri, saplūstot kopā, veido dažādas attēla elementu pelēkuma pakāpes.
Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R.
nogurums mainīgas slodzes radītas materiāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas.
mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums.
allantoiss Maisiņveidīga dīgļa piedeva rāpuļiem, putniem un zīdītājiem ar kuras palīdzību dīglis iegūst skābekli elpošanai; vēlāk tā daļa pārveidojas par urīnvadu un pūsli.
biedrības māja māja, kurā darbojās (parasti saviesīga) biedrība.
arlīdza Mājas bezdelīga.
pansija Mājīga neliela (10-20 cilvēkiem) tūristu mītne (parasti ģimeņu mājās pilsētās), kurā saņem arī uzturu.
nenotīrīšanās Mājlopu dzemdību komplikācija, kas izpaužas kā augļu segu neizdīšana vai nepilnīga izdzīšana pēc dzemdībām.
Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā.
mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse; attiecīgais mācību priekšmets.
bezdelīga Māju bezdelīga ("Hirundo rustica").
bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
linofanija Māksla pagatavot no baltas papīra masas caurspīdīgas gleznas.
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
ābeces māksla mākslas virziens (galvenokārt tēlniecībā un mūzikā), kuram raksturīga ārkārtīgi vienkāršota kompozīcija; minimālā māksla.
avangardisms Mākslas virzienu kopums 20. gs. sākumā, kurus pārstāv dažādas modernismam raksturīgas stilistiskas izpausmes (kubisms, futūrisms, konstruktīvisms u. c.).
acs protēze mākslīga acs.
sindēze Mākslīga ankiloze, artrodēze.
papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai.
desikācija Mākslīga augu žāvēšana ar desikantiem, paātrina sēklu nobriešanu, augļu ienākšanos un atvieglo mehanizēto novākšanu.
globus Mākslīga debesu vai zemes lode.
karboleins Mākslīga degviela - koka vai ogļu putekļu un darvas maisījums.
papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli.
silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu.
bituminācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā bituminozas vielas.
cementācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā cementa javu, mīklu vai pienu.
plasts mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
suberits Mākslīga masa korķa atvietošanai, ko pagatavo apstrādājot korķu smalkumus ar kādu saistvielu.
ernolits Mākslīga masa no rauga un formaldehīda ar darvas eļļas, līme u. c. piemaisījumiem, ko izmantoja ebonīta un celuloīda atvietošanai.
ondulācija Mākslīga matu sprogošana.
melnā izplešana mākslīga nelinearitātes radīšana televīzijas signālā, liekot tā melnās daļas amplitūdai izplesties uz pārējās signāla daļas rēķina.
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
sintētiskā degviela mākslīga oglekļa ūdeņraža degviela iekšdedzes dzinējiem; iegūst no akmeņoglēm, degakmens, bitumu smiltīm.
indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu.
couveuse Mākslīga perinātava; sildāmā kaste.
pieslietenis Mākslīga piebūve.
pieslietnis Mākslīga piebūve.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
valorizācija Mākslīga preces cenas paaugstināšana (parasti samazinot šās preces ražošanu).
krsitalloze Mākslīga saldumviela, saharīna natrija sāls.
kongo Mākslīga sarkana krāsviela.
videne Mākslīga šūnu vidējā siena.
viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
apkurināšana Mākslīga telpu sasildīšana.
baseins Mākslīga ūdens tvertne.
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m.
Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu.
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers.
Brutuļu dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, 73,4 m vjl., platība — 6,8 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~100 m.
Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers.
Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m.
baseins mākslīga ūdenstilpe ar piepildīšanas, maisīšanas un iztukšošanas ierīcēm.
Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m.
zivju dīķis mākslīga ūdenstilpe zivju audzēšanai, ko ierīko, aizsprostojot dabisku ūdensteci vai uzkrājot nokrišņu ūdeni.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
piscikultūra Mākslīga zivju audzināšana.
legālais aborts mākslīgais aborts, kas veikts ārstniecības iestādē.
kriminālais aborts mākslīgais aborts, ko izdara grūtniece pati vai kāda cita persona ārpus ārstniecības iestādes.
ugunsgaisma Mākslīgais apgaismojums.
terrezins Mākslīgais asfalts (no akmeņogļu darvas, sēra un kaļķiem).
AI Mākslīgais intelekts (angļu "Artificial Intelligence").
ģeneratīvais mākslīgais intelekts mākslīgais intelekts, kas spēj ģenerēt tekstu, attēlus vai citus datus, izmantojot modeļus, bieži vien reaģējot uz uzvednēm.
MI mākslīgais intelekts.
meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku.
MZP Mākslīgais Zemes pavadonis.
sputņiks Mākslīgais Zemes pavadonis.
sigmoidostomija Mākslīgas anālās atveres izveidošana S veida zarnas sienā.
vazostomija Mākslīgas atveres radīšana sēklvadā.
ventrikulostomija Mākslīgas atveres radīšana smadzeņu ventrikula, lai novadītu šķidrumu hidrocefālijas gadījumā.
cekosigmoidostomija Mākslīgas atveres veidošana starp S veida un aklo zarnu.
apgaismošanas ķermenis mākslīgas gaismas avots; apgaismes ķermenis.
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
kolpopoēze Mākslīgas maksts radīšana ar plastiskās ķirurģijas līdzekļiem.
jonons Mākslīgas vijolīšu smaržas galvenā sastāvdaļa; dabā nav atrodams.
koremorfoze Mākslīgas zīlītes izveidošana.
pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā.
kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
lubu (arī sēnalu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
sēnalu (arī lubu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
kolpatrēzija Maksts iedzimts trūkums vai nepilnīga attīstība.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa.
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs.
kolmatāža Māla daļiņu dabiska vai mākslīga ieskalošana grunts porās.
anofelisms Malārijas odu pastāvīga mitināšanās kādā apvidū.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
fantoma loceklis maldīga sajūta, ka amputētais loceklis vai tā daļa joprojām eksistē
dežavū Maldīgas atmiņas, maldi; pirmo reizi notiekošā uztvere kā jau reiz redzēta.
pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev; arī pašapmāns.
lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre.
eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
Magnushof Mangaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mangaļu pagastā.
Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās.
ereptorija Mantojuma atņemšana necienīgam radiniekam, kad tas jau pieņēmis mantojumu.
zabavnieks Māņticīgais.
Karihi Maoru varoņa Tafaki brālis, kurš tiek attēlots kā lempis un vientiesis pretstatā savam varonīgajam un atjautīgajam brālim.
Marzingshof Mārciņas jeb Mārčiņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga.
sinhromārketings Mārketings, ko lieto laika posmos, kad noteiktas preces ražošanas apjoms var pārsniegt tirgus vajadzības, vai otrādi - maksātspējīgais pieprasījums var ievērojami pārsniegt konkrētās preces ražošanas iespējas.
svītrošana Marķiergredzena tīkla raidošās stacijas darbība, kurā tā savu kadru pēc sekmīgas aprites izņem no tīkla.
smadzeņu skalošana masīva propaganda presē, uzbāzīga reklāma, vecāku un audzināšanas iestāžu moralizēšana (pārliecināšana) utt., respektīvi, kāda viedokļa uzspiešana.
delarte Masku komēdija - itāliešu teātra veids, kas radās 16. gs. vidū; raksturīga teksta improvizācija un tipveida maskas - personāži, kas atkārtojas katrā izrādē; delartiskā komēdija.
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
antiradars Mašīnā paslēpta neatļauta radioelektroniska ierīce autovadītāja savlaicīgai brīdināšanai par ātruma kontroles radara starojumu.
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai).
pusautomāts mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības ciklu vai tā daļu veic patstāvīgi, bet cikla atkārtošanai vajadzīga cilvēka iejaukšanās.
ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai.
māma Māte, - draudzīga uzruna vecākai sievietei.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
kopu teorija matemātikas nozare, kurā aplūko abstraktas (galvenokārt bezgalīgas) kopas un pēta to savstarpējās attieksmes un sakarības.
diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
kustības vienādojums matemātiskā formā izteikta sakarība starp transportlīdzekļa kustības paātrinājumu un īpatnējiem spēkiem, kas darbojas uz transportlīdzekli attiecīgajā kustības režīmā.
referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā.
labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem.; filantropija.
pasaule materiālā realitāte pretstatā garīgajai.
noguruma lūzums materiāla sagrūšana daudzkārtēji mainīgas (pēc virziena un lieluma) slodzes rezultāta.
automātiskā barošana materiāla, sagatavju vai detaļu automātiska orientēšana (ja tā ir vajadzīga) un padošana mašīnas darba zonā.
absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu.
uzkrāšana Materiālās bagātības palielināšana, pievienojot tai daļu saražotā produkta, kas pārsniedz patēriņu attiecīgajā periodā.
lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga.
ekoloģiski tīri materiāli materiāli, no kuriem vai no kuru klājumiem apkārtējā vidē neizdalās kaitīgas vielas.
sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai.
azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
mūrējums Materiāls, ko bezdelīgas savāc ligzdas izveidei.
komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības; kāda no šīm kustības formām.
primārā auglība mātīšu spēja izdalīt darbīgas olšūnas, kas ir spējīgas apaugļoties; vaisliniekiem – apaugļošanai derīgo spermatozoīdu skaits.
pjedra Matu mikoze, kam raksturīga cietu mezgliņu veidošanās uz mata kutikulas.
cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga.
vizulis Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga.
sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota); cirta.
mauri Mauritānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē); šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
maz kas Maz nozīmīga, svarīga.
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m.
Tetrax tetrax mazā sīga.
sardinella maza sudrabaini balta siļķu dzimtas jūras zivs, līdzīga sardīnei, bet ar gludu žaunu plātni.
cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
mazmāja Maza, arī nabadzīga dzīvojamā māja; parasti ar zemes platību līdz 10 ha.
traukulīte Maza, bāla, kautrīga, bet rosīga meitene.
šņitka Maza, nederīga zivs.
kvampa Maza, paresna, bet dūšīga cilvēka vai dzīvnieka nosaukums.
plušķene Maza, pļāpīga meitene.
plušķīte Maza, pļāpīga meitene.
pligzda Maza, raudai līdzīga zivtiņa.
sānlieta Mazāk svarīga lieta.
meņševiks Mazākuma pārstāvis, kas pēc krievu sociāldemokrātiskās partijas sadalīšanās 1903. g. nostājās opozīcijā boļševikiem; vēlāk darbojās kā patstāvīga partija.
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana.
osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija.
Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
maloļetka mazgadīga meitene.
podģeločņiks Mazgadīgais, kas tēlo pieredzējušu zagli.
mazgadis Mazgadīgais.
mazgadnieks Mazgadīgais.
Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
Klein-Jungfernhof Mazjumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā.
amfiartroze Mazkustīga locītava.
drestelis Mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona.
aizskaisties Mazliet saskaisties (kļūt dusmīgam).
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
mūrlācis Mazrunīga persona, arī rupjš, aprobežots cilvēks.
bandinieks mazsvarīga persona.
niecība Mazsvarīga, nenozīmīga parādība.
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
kujavjaks Mazurkai līdzīga poļu deja mierīgā tempā.
bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens.
pakājas Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
pakājes Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
pakāji Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).
sušķene mazvērtīga meitene.
vačiņš Mazvērtīga spēļu kārts.
nobarvilla Mazvērtīga vilna.
lancka Mazvērtīga zeme.
makulatūra mazvērtīga, nederīga literatūra.
odzene Mazvērtīga, veca vai puvusi oga.
pabiras Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas.
izlasas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
izlašņas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
spiestuvele Mazvērtīgas spiestuves nievīgs apzīmējums.
meža rekonstrukcija mazvērtīgu mežaudžu novākšana un ražīgas mērķa audzes audzēšana to vietā.
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk.
kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
preventīvā medicīna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar veselības veicināšanu un uzturēšanu, izsargāšanu no slimībām, nevarības un priekšlaicīgas nāves.
medinīca Medīga kaķene.
fenistils Medikaments, pretniezes līdzeklis, kapsulas iekšķīgai lietošanai.
gordiņš Mehāniska ierīce, ko iegūst, ieverot trosi nekustīgajā blokā (trīsī), to lieto, lai vēlamā virzienā novilktu šotes, un izmanto dažādās celšanas iekārtās.
viļņpārvads Mehānisks pārvads, kurā kustību pārnes deformācijas vilnis, kas rodas elastīgajā elementā.
brīvgaita Mehānisma darbība, nedodot derīga darba rezultātu; tukšgaita.
planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu).
nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos.
laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi.
ilgsēdīte Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga.
mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.
pamērdze Meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
šmara Meitene (parasti nepievilcīga).
dēlis Meitene, kam nav sievišķīgas figūras.
beibe Meitene, skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
līzīte Meitene; vientiesīga sieviete; laucinieciska meitene, kas nepievērš uzmanību savam izskatam.
ateloglosija Mēles nepilnīga attīstība.
Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka.
dumbra zeme melna, purvaina, auglīga zeme.
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte.
savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
bang-up Melno jāņogu, upeņu šķirne; spēcīga auguma, dod maz dzinumu, lielas ogas.
ostinētais bass melodiska figūra, kas nemainīga atkārtojas skaņdarba apakšējā balsī.
sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas.
mēmuris Mēmais, mazrunīgais.
elastīgā membrāna membrāna, kas sastāv no elastīgajām šķiedrām; atrodama trahejā, artēriju sienās.
sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
lunātisms Mēnessērdzība jeb somnambulisms - apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
lunātiķis Mēnessērdzīgais; garīgi slimais.
kāvs Mēnessērdzīgais.
naktskāvs Mēnessērdzīgais.
pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme.
dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms.
leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs.
instrumentālā mērīšanas kļūda mērīšanas kļūdas sastāvdaļa, kas atkarīga no lietotajiem mērīšanas līdzekļiem.
krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no diviem vai vairākiem virzieniem.
krustugunis Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākiem virzieniem.
izsvarotība Mērķtiecīga (kāda kopuma sastāvdaļu) saskaņotība (parasti mākslas darbā).
lietošana mērķtiecīga (piemēram, paņēmiena, kāda veida rīcības) iesaistīšana savā darbībā
konācija Mērķtiecīga aktivizācija.
sociālais aktīvisms mērķtiecīga darbība, lai veicinātu sabiedrībai nozīmīgas sociālas pārmaiņas.
sociālā atveseļošana mērķtiecīga darbība, organizēts process, kura rezultātā pastāvošā sociālās sistēma mainās pati, izmainot arī sociālo vidi.
individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu.
darba terapija mērķtiecīga dažādu darba procesu izmantošana terapeitiskā nolūkā un sociālo prasmju apgūšana, lai veicinātu sociālo iekļaušanos normālā dzīvē.
ortoģenēze Mērķtiecīga evolūcija noteiktā virzienā, kuru nosaka iekšēji faktori.
aktīvā testēšana mērķtiecīga iedarbība uz pārbaudāmo objektu ar nolūku novērot tā reakciju; izmanto datu apstrādes sistēmu darbības kontrolei.
lietošana mērķtiecīga izmantošana (piem., par medikamentu, kosmētisku līdzekli)
izmantojums Mērķtiecīga kāda paņēmiena, metodes, līdzekļa iesaistīšana (kādā norisē), piemērošana (kādam uzdevumam).
lietošana mērķtiecīga kaut kā iesaistīšana savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus).
mākslīgā meža atjaunošana mērķtiecīga meža stādīšana vai sēšana vietās, kurās mežs ir audzis agrāk vai aug pašreiz.
atlase Mērķtiecīga pārojamo dzīvnieku izvēle, lai iegūtu pēcnācējus ar vēlamajām īpašībām.
vaisļošana Mērķtiecīga pavairošana, radot pēcnācējus ar noteiktām īpašībām.
uzputošana Mērķtiecīga putu radīšana, piem., ražojot putubetonu, miporu u. c.
kļūdu atklāšana mērķtiecīga redundances izmantošana datu pārraides procesā, lai pārbaudītu saņemto datu pareizību.
lemšana Mērķtiecīga rīcība, lai panāktu, ka kaut kas notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
runas akts mērķtiecīga runas darbība, kas tiek veikta saskaņā ar noteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikums vai arī izteikumu kopums - teksts.
strobēšana Mērķtiecīga stroboskopiskā efekta veidošana.
demogrāfiskā politika mērķtiecīga valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju rīcība demogrāfisko procesu regulēšanai, īstenojot sociālus, ekonomiskus, juridiskus u. c. pasākumus; valsts sociālekonomiskās politikas sastāvdaļa.
ģenētiskā modifikācija mērķtiecīga vēlamo, arī vajadzīgo īpašību piešķiršana auga vai dzīvnieka organismam ar gēnu starpniecību.
entelehija Mērķtiecīga virzība.
organizētā vardarbība mērķtiecīga, organizētā grupā veikta vardarbība pret cilvēku, grupu vai kopienu varas, ietekmes vai kontroles pastiprināšanas nolūkā.
izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
metode sociālajā darbā mērķtiecīga, plānota, sistēmiska un teorētiski pamatota profesionāla darbība vai to kopums, ko izmanto visos sociālā darba prakses līmeņos (mikrolīmenī, mezolīmenī, makrolīmenī).
prakse Mērķtiecīga, priekšmetiska darbība; teorētisko atziņu praktisks izmantojums.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
aktpsiholoģija Mērķtiecīgas uzvedības mācība.
mežsaimnieciskā ainava mērķtiecīgi apsaimniekots meža ainaviskais komplekss, kam raksturīga cilvēka veikta diferencēta kontrole vai uz mežu resursu racionālu izmantošanu vai aizsardzību vērsta iejaukšanās dabiskajā mežaudzes attīstībā.
lietot mērķtiecīgi iesaistīt (ko) savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas.
koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu; būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
termoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir termoelektriskais efekts – ja divu dažādu metālu vai pusvadītāju galu kontaktiem ir atšķirīga temperatūra, tad kontūrā rodas elektrodzinējspēks.
materiāls mērs mērs, ar kuru reproducē vai aizvieto vienu vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas mēra lietošanas laikā ir pastāvīga.
Engures ezera kanāls Mērsraga kanāls, kas savieno Engures ezeru ar Rīgas jūras līci.
dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
laist (arī mest, sviest) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
mest(arī sviest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
sviest (arī mest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma.
caurkorozija metāla izstrādājumu (skārda) materiāla pilnīga sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā, veidojot caurumus; caurrūsēšana.
stīgla Metāla pavediens, stīga.
balvanka Metāla sagatave (parasti stieņveidīga); metāla stienis.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
spinakera fallstūra dēlītis metāla, plastmasas vai cita (no buraudekla atšķirīga) materiāla pastiprinājums spinakera fallstūrī, pie kura piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli.
fotogrāfiskais melnējums metāliskā sudraba nogulsnēšanās fotomateriāla gaismjutīgajā slānī fotoķīmiskās apstrādes rezultātā.
otrreizējās izejvielas metāllūžņi, krāsaino metālu un dārgmetālu atlikumi, nolietotās mašīnas un iekārtas, makulatūra u. c. materiāli, ko pēc attiecīgas apstrādes (pārstrādes) var atkal izmantot par izejvielu ražošanā
valūtas metāls metāls, no kura kaļ pilnvērtīgas monētas un kurš ir attiecīgās naudas sistēmas pamatā (zelts, sudrabs).
kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls.
galvanīts Metālu sālis saturoša masa, kas noderīga metālu gludināšanai un spodrināšanai, ieberzējot ar mitru drēbi.
lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai.
makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis.
taktēšana Metode vairāku impulsu vai ciparu iekārtu vai to atsevišķo sastāvdaļu (trigeru, reģistru) sinhronas (vienlaicīgas) darbības nodrošināšanai.
vides piekļuves vadība metode, ar kuru tiek vadīta lokālo tīklu staciju secīga piekļuve datu pārraides videi.
šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus.
jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods.
triass mezozoja pirmais periods (pirms \~230-195 mlj. gadu), kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un pirmo zīdītāju parādīšanās; triasa periods.
mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža.
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām.
nogabals meža inventarizācijas pamatvienība – viendabīga meža platība, kurā ir vienādi audzi raksturojoši taksācijas dati, vienāds augšanas apstākļu tips un kurai piemērojams viens apsaimniekošanas režīms.
mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige").
taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope").
kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis").
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula").
avotains mežs mežaudze vai tās daļa, kuras veidošanos ilgstoši ietekmējuši avoti vai spēcīga gruntsūdens izplūde.
pašvaldību meži meži, kas atrodas pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā; Latvijā pašvaldības apsaimnieko 150000 ha meža jeb 5% no kopējās mežu platības; no tiem 51700 ha pieder Rīgas pilsētai.
paēnsugas Mežkopībā koku sugas, kas spējīgas attīstīties samērā vājā gaismā.
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma.
meža ilgtspējīga apsaimniekošana mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskas un sociālas funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā.
dīžļāt Mīdīties, būt nemierīgam, cilāt kājas.
dīdelēties Mīdīties, ļodzīties, būt nemierīgam.
miegaļa Miegaina, neizdarīga sieviete; miegule.
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
mieloidīns Mielīnam līdzīga viela tīklenes pigmentšūnās.
mehāniskais nociceptors mielinizēto nervšķiedru nociceptors, kas tiek aktivēts tikai pēc spēcīga mehāniska kairinātāja iedarbības.
nekrotiskā mielopātija mielopātija, kam raksturīga muguras smadzeņu nekroze.
bosanova Mierīga sambai līdzīga deja, cēlusies Brazīlijā, 20. gs. 60. gadu sākumā.
rāmulīte Mierīga, rāma meitene.
rāmuļīte Mierīga, rāma meitene.
idille Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
jumala Miesās pilnīga meita, arī tauka govs.
metadrāze Miesīga vai garīga pārpūle.
hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
dugt Migloties, apmākties, kļūt neskaidram, dūmakainam, smacīgam (par laika apstākļiem).
datu konferencēšana mijiedarbīga datu apmaiņa starp vairākiem lietotājiem, kas atrodas dažādos reģionos.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
kollirijs Mīklai līdzīga ārstīga masa acīm, acu ziede.
tempis Mīklai^1^ līdzīga masa.
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
mikrocitoze Mikrocīti asinīs; raksturīga dažām anēmijas formām.
ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
okulārmikrometrs Mikrometrs, kura okulārā iebūvēta caurspīdīga skala ar iedaļām, kas novietota tā, ka to redz kopā ar priekšmeta (objekta) attēlu.
vibrions Mikroorganismu ģints; īsas, komatveidīgas, kustīgas, aerobiskas, gramnegatīvas nūjiņas.
Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam.
miksomatoze Miksomatozā jeb gļotainā deģenerācija, patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga multipla miksoma.
žļedzēns Mīksta, bezformīga masa.
elastiks Mīksta, elastīga sintētisko šķiedru dzija; no šīs dzijas izgatavots audums.
glīzda Mīksta, lipīga masa.
ļeka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma.
ļēka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma.
ļekata Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma.
ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals.
ļekucis Mīksta, lipīga zemes pika.
ļēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi.
ļēmi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa; ļēmakļi.
jēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
jēmekļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
ļēmakļi Mīksta, lipīga, gļotaina viela, masa.
lēpa Mīksta, neformīga, nenoteikta masa.
ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
ķinka Mīksta, staipīga masa, pika.
mīžabruols Mīksta, sulīga zāle, aug zemās pļavās.
pļeka Mīkstas, lipīgas vielas čupa.
pļecka Mīkstas, lipīgas vielas pika.
pļocka Mīkstas, lipīgas vielas pika.
lekmenis Mīkstčaulīga cilvēka palama; mīkstmiesis.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
mīkstsirdīte Mīkstsirdīga meitene.
Muehlgraben Mīlgrāvja muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
minka Mīlīga meitene.
Muehlenhof Mīliņa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
stratokratija Militāra jeb karavīru valdība, arī karaspēka patvaļīga un varmācīga rīcība.
militārisms Militāro ideālu un noskaņojuma pārmērīga ietekme sabiedrībā.
ķirpa Miltiem līdzīgas ķirmju izēstu koku atliekas.
haijs Milzīga rijīga jūras zivs.
koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne.
mārabuls Milzu āboliņš, tauriņziežiem piederīgas ģints augs, Latvijā sastopamas 3 sugas.
dubultnieks Mīļākais, līgavainis.
šmāksteris Mīļākais, līgavainis.
tibītis Mīļvārdiņš cālim, arī "mīlīgam cilvēkam".
kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu.
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas.
hipotireotiskā miopātija miopātija hipotireozes slimniekiem: muskuļu hipertrofija, sāpīgas muskuļu spazmas, pseidomiotonija; hipotireozes pazīmes.
degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
beatificēšana Miruša cilvēka pieskaitīšana pie katoļu baznīcas svētlaimīgajiem; pirmais solis uz kanonizēšanu.
absolūts Misticisma pamatjēdziens; nemainīgais, mūžīgais, savā ziņā vienīgais un cilvēka prātam neaptveramais.
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
paisīkles Mīstīklām līdzīga ietaise salmu kapāšanai liellopiem.
Antrops mistiski reliģiskos priekšstatos — garīgais pirmcilvēks kā dievišķa būtne, garīgās un materiālas pasaules, kā arī cilvēka prototips.
perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1).
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes.
milži Mitoloģiskas, lielas, spēcīgas, cilvēkiem līdzīgas būtnes; daži neveikli un vientiesīgi, citi - ļauni un viltīgi.
demiurgs Mitoloģisks tēls, kas rada pasaules un Visuma elementus, kā arī kultūras objektus un cilvēkus, viņa darbība ir līdzīga amatnieka darbam.
Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
tērce Mitra, auglīga pļava.
lēkna Mitra, auglīga zeme; pļava.
apsatecēties Mitra, bezvēja laikā žūstot, kļūt plankumainam, dzeltenīgam (par balto veļu).
porķis Mitra, lipīga viela, masa.
liekne Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
vēksne Mitra, purvam līdzīga vieta.
vēksnis Mitra, purvam līdzīga vieta.
mitraēma Mitraismā alai līdzīga svētnīca, kurā atrodas statuja, kas attēlo, kā Mitra nogalina vērsi.
žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību.
mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
kombinētā sējmašīna mobila mašīna sēklu un minerālmēslu vienlaicīgai izsējai rindās un iestrādei vajadzīgajā dziļumā.
maksi mode mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi; mini mode.
mini mode mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi; minimode.
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 -3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
reps modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
fenokopija Modifikācija, kura rodas, ārējai videi iedarbojoties uz gēna realizēšanos pazīmes attīstības procesā, un kura kopē pazīmes, kas raksturīgas citam genotipam vai atsevišķiem tā elementiem.
mola galva mola izbūves (gala) noslēgums jūrā, parasti tur uzbūvēta neliela bāka ar attiecīgas krāsas signālugunīm.
galma apvērsums monarha vardarbīga maiņa, ko izdara viņa tuvākie līdzgaitnieki, vai kāda cita sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās.
balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Āzijas (Krievijas) ziemeļaustrumos.
Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi.
Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks.
analogmonitors Monitors, kas ļauj attēlot neierobežotu noteiktas krāsas spilgtuma dizpazonu - no visspilgtākā līdz pilnīgai šīs krāsas izslēgšanai no attēla.
monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
trioze Monosaharīdam līdzīga viela, kuras molekulā ir trīs oglekļa atomi.
monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
konversija Morālas vai garīgas ievirzes maiņa, citu reliģisko uzskatu pārņemšana.
noziegums morāles normām neatbilstoša, kaitīga darbība vai bezdarbība.
bālais zēns morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls literatūrā.
Moritzberg Mores muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
narkofīns Morfija un narkotīna mēkonāts, satur apmēram 30% morfija un apmēram 43% narkotīna, lieto tur, kur vajadzīga opija iedarbība bez blakus vielām.
heterosporas Morfoloģiski un fizioloģiski atšķirīgas sporas.
mihrabs Mošejas iekšpusē sienā izbūvēta vai iezīmēta, parasti grezni dekorēta pusapaļa niša, kas ticīgajiem norāda Mekas atrašanās virzienu, uz kuru jāvēršas lūgšanu laikā.
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos.
motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela.
efektīvā jauda motora kloķvārpstas jauda, ko izmanto lietderīgam darbam.
asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
pseidomucīns Mucīnam līdzīga viela, atrasta olnīcas cistās.
mucinoīds Muciņām līdzīga viela; mukoīds.
Murina diagramma Mūdija diagrammai līdzīga diagramma, kurā izmanto relatīvā raupjuma apgrieztās vērtības.
funikulārais mielīts muguras smadzeņu iekaisums, kas skar balto vielu, sevišķi mugurējo saišķi, raksturīgs ļaundabīgajai mazasinībai.
atelomiēlija Muguras smadzeņu nepilnīga attīstība.
cefalohorda Muguras stīgas galvas daļa.
cefalostils Muguras stīgas galvasdaļas gals.
spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
atelorahīdija Mugurkaulāja nepilnīga attīstība.
kefalveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Mugiliformes"), gk. jūrās, tropu un mērenajās joslās, saimnieciski nozīmīgas zivis.
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās.
nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem.
Muischezeem Muižciema muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Muižnieku Muižnieku ezers - Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei.
multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
pekstiņi Muļķīga darbošanās.
nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
tralla Muļķīga, ģeķīga meitene (muļķīgs, ģeķīgs cilvēks vispār).
dūka Muļķīga, nekārtīga sieviete.
ģeķība Muļķīga, nenopietna rīcība, runa.
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
dzose Muļķīga, vientiesīga sieviete.
dzoss Muļķīga, vientiesīga sieviete.
sagauzt Muļķīgas blēņas pļāpāt.
Mundiken Mundikas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
delūzija Murgaina ideja; maldīga pārliecība, kas pastāv, lai gan ir fakti, kas to noliedz.
pagāns Mūsdienās cilvēks, kurš nav ne kristietis, ne jūdaists, ne musulmanis, arī neticīgais, bezdievis.
aga Mūsdienu Turcijā - turīga zemnieka uzrunāšanas forma; dažreiz arī personvārda sastāvdaļa.
cibets Muskusam līdzīga viela, ko iegūst no cibetkaķu anāliem dziedzeriem; senāk lietots parfimērijā un medicīnā.
zakāts Musulmaņu brīvprātīgi ziedojumi garīdzniecībai; žēlastības dāvanu došanu nabadzīgajiem.
džihādists Musulmaņu karotājs pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem.
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
džihāds Musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem; džihāda.
atelostomija Mutes nepilnīga attīstība.
ērsalka Mutīga, nikna sieva.
musons Mūzika (parasti mūsdienīga).
cikliskā forma mūzikā apvieno vairākas apjomīga skaņdarba relatīvi patstāvīgas daļas, kas pēc struktūras un satura ir atšķirīgas, bet tonāli un tematiski radniecīgas (sonāte, simfonija, oratorija, kantāte, instrumentāls vai vokāls cikls).
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.
stīgu (mūzikas) instrumenti mūzikas instrumenti, kuros skaņu rada stīga vai stīgas.
aerofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir ap instrumentu vai pašā instrumentā esošā gaisa vibrācijas, kas tiek izraisītas, neiesvārstot stīgas, membrānas vai instrumenta korpusu.
stīgskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada nospriegotas stīgas.
nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
nemirstība Mūžīga eksistence.
gaudelība Mūžīga žēlošanās, vaimanāšana.
Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli.
Ēdene mūžīgas svētlaimes zeme; skaista apkaime, kur var laimīgi un bezrūpīgi dzīvot.
mazbērnība Nabadzīga bērnība.
sloboda Nabadzīga sādža, ciemats.
badakakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
badkakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
spelunka Nabadzīgs vai netīrs dzīvoklis, vispār katra šaubīga rakstura vieta, krogus vai lokāls 2.
Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
NHL Nacionālā hokeja līga (Ziemeļamerikā).
UNITA Nacionālā savienība Angolas pilnīgai atbrīvošanai (portug. "Uniao Nacional para a Indenpendencia Total de Angola"); dib. 1964. g., kopš 1997. g. valdībā.
fiziokrātija Nacionālās ekonomikas virziens Francijā 18. gs., kas uzskatīja, ka lauksaimniecība ir vienīgais produktīvais nodarbošanās veids un nosodīja valsts ekonomiskās dzīves vadību.
zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
kaltūnis Nagu slimība, kam raksturīga to drupšana.
onihoze Nagu slimības - slimīgas nagu pārmaiņas, kas var rasties uz vispārēju slimību fona, kā arī nagu vai ādas slimību gadījumā.
obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonība.
orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
radiodiversija Naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio uz pretinieka teritoriju.
karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
ienaidība Naids; naidīga izturēšanās.
aitīna Naiva, vientiesīga, neapķērīga, aprobežota meitene, sieviete.
vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā).
hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture.
nanozāles Nanoizmēru koncentrētu medikamentu iepakojums, ko nanorobots var nogādāt vajadzīgajā organisma vietā, vai arī sameklēt slimās šūnas, kurās ievada zāles.
opioīdi Narkotiskie analgētiskie līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; pussintētiski vai sintētiski preparāti ar opijam līdzīgu darbību.
sākumnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; ievadnarkoze.
ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze.
bazālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā.
nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
angioedēma Nātrenei līdzīga alerģiska ādas slimība ar izteiktāku tūsku, kas skar arī zemādas slāni.
ciannātrijs Nātrija cianīds, indīga sāls, izmantoja galvanotehnikā, fotogrāfijā, kā arī zelta iegūšanai.
kalims Nauda līgavas pirkšanai (dažām tautām).
drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi.
parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam; attiecīgais darījums.
rublis naudas vienība (Krievijā kopš 1534. g., un arī Latvijā līdz 1922. g. un 1940.-1993. g.); attiecīga naudas zīme, monēta.
kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea.
tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene.
nāvcirksne Nāvīga (indīga) čūska, odze.
ihtiotoksīns Nāvīga olbaltumviela upes un jūras zušu asinīs.
paralēlā montāža ne mazāk kā divas neatkarīgas darbības atspoguļojošu kadru apvienošana vienā epizodē, pamīšus montējot šo kadru fragmentus.
ķerstakla Ne pārāk uzticīga sieviete.
neprāzdna Neapdomīga rīcība.
tartaļa Neapoles tautas komēdijas raksturīga maska.
jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā.
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
rutine Neapzinīga rīcība, darbība, domāšana, kas palikusi par ierašu; bailes no jaunievedumiem.
smule Neass iespiedums, burta attēla sasmulēts ēnojums, rodas no mašīnas nepilnīga gājiena.
disharmonēt Neatbilst (kam); būt nesaskanīgam (ar ko).
iritācija Neatbilstoša vai pārmērīga ierosa.
drošības audits neatkarīga datoru tīkla funkcionēšanas novērošana un analīze, lai noteiktu izmantoto drošības līdzekļu pietiekamību, to atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem un datu apstrādes procedūrām, kā arī lai konstatētu drošības pārkāpumus, izstrādātu ieteikumus drošības pārbaudes līdzekļu un drošības procedūru uzlabošanai.
vārtsargs Neatkarīga fiziska vai juridiska persona, kas institucionālajiem investoriem sniedz konsultācijas par riska kapitāla investīciju projektiem.
valsts kontrole neatkarīga koleģiāla institūcija, kas revidē valsts mantas stāvokli un rīcību ar valsts mantu; tās darbība nav attiecināma uz Saeimu.
Aftenposten Neatkarīga Norvēģijas dienas avīze, dibināta 1860. g.
ārējais revidents neatkarīga persona, kura revidē uzņēmuma finansu pārskatus un sniedz par tiem savu atzinumu.
atspoles diplomātija neatkarīga starpnieka centieni panākt kompromisa risinājumu starp karojošām pusēm, nemitīgi braukājot no vienas puses pie otras.
iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.
advokātu kolēģija neatkarīga zvērinātu advokātu profesionāla organizācija (Latvijas Zvērināto advokātu kolēģija), kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus advokātus.
brīvvalsts neatkarīga, suverēna valsts; republika.
tiešais locījums neatkarīgais locījums.
absolūtais laiks neatkarīgais mainīgais lielums (arguments) mehāniskās kustības analīzē; klasiskajā mehānikā laiks ir absolūts, jo pieņem, ka visu inerciālo atskaites sistēmu hronometri iet vienādi.
brīvības pakāpju skaits neatkarīgais virtuālais pārvietojumu skaits kādā fiksētā laika brīdī.
sertifikācija neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām; apliecināšana ar sertifikātu (1).
cīņa līdz pēdējam asins pilienam (arī līdz pēdējai asins lāsei) neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
cīņa līdz pēdējam (arī beidzamajam) elpas vilcienam neatlaidīga cīņa par uzvaru, nežēlojot dzīvību.
cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
melnais tirgus neatļauta, nelikumīga tirgošanās vieta; nelikumīga tirdzniecība.
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
noska Neattapīga, netīrīga sieviete.
mokurs Neattīstīta (muļķīga) būtne.
nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes.
čārba Neauglīga smiltszeme.
žvyry neauglīga, grantaina zeme.
plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens.
skapens Nebēdīga rakstura sulaiņa tēls italiešu komēdijās.
traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
nebēdnība Nebēdnīga izdarība; draiskulība.
būt dieva rokā nebūt atkarīgam no cilvēku gribas, rīcības; nebūt zināmam.
nevarēt ne dzert padot (kādam) nebūt kāda cienīgam.
nebūt mazā pirkstiņa vērtam nebūt līdzvērtīgam, nepavisam nelīdzināties kādam.
nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
nebūt cienīgam kurpju siksnas atraisīt nebūt ne mazākā mērā kāda cienīgam.
fusuma Necaurspīdīga bīdāma siena, kas japāņu mājās atdala telpas citu no citas.
aventurīna glazūra necaurspīdīga glazūra, kurā redzami sīki, mirdzoši dzelzs, vara vai hroma oksīdu, titāna vai cinka savienojumu kristāliņi.
guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
necienība Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme; necieņa.
necieņa Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme.
dievzaimošana Necienīga izturēšanās pret Dieva majestāti.
apnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei) neciešami apnikt; kļūt pretīgam.
akrocefālija Nedabīga (torņveidīga) galvaskausa forma.
aizkapa balss nedabiska, dobja, neskanīga balss.
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
klams Nederīga lieta; lūznis.
luba Nederīga lieta.
hlams Nederīga manta, lieta; krāms.
brīvzeme Nederīga zeme atmatā vai norā, kas stāv neapstrādāta (brīva).
draņķe Nederīga, nelietīga (lamuvārds sievietei un mājlopam).
bala Nederīga, slapja pļava, zeme.
ķiskas Nederīgas lietas (ķeskas).
čamāt Nederīgas lietas ar derīgām sajaukt.
grūda Nederīgas lietas, grabažas.
kleņģis Nederīgas vai maz derīgas lietas.
novaļas Nederīgas, pie malas "noveltas" lietas.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
monogena vairošanas nedzimstīga vairošanās ar dalīšanos, pumpuriem un sporām.
gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam.
ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
akūts nefrīts nefrīts, kam raksturīga proteinūrija un hematūrija bez edēmas un hipertonijas.
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
bļuga Negaršīga putra bez aizdara.
bļurga Negaršīga putra bez aizdara.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
peižāt neglīti rakstīt, vilkt nekārtīgas līnijas.
prihvatizācija Negodīga privatizācija.
štelle Negodīga rīcība, blēdība.
blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
šmuce Negodīga rīcība.
viltība Negodīga, blēdīga rīcība (savtīgos nolūkos).
žākla Negodīga, draiskulīga meita.
velnauka Negodīga, nejauka sieviete.
velnuška Negodīga, nejauka sieviete.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
švuļpsteišona negribīga zupas, putras ēšana.
dabūt uz kakla (kādu) negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā.
Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi.
neģēlība Neģēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
apeirons Neierobežota, bezgalīga, mūžīgā kustībā esoša pirmviela sengrieķu filozofijā.
ķūlūza Neievērojama, nenozīmīga persona.
ķuluzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
ķūluzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
ķūlūzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
paviesuļot Neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam.
papogāt Neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu).
paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
pseidokrīze Neīsta krīze, drudža temperatūras īslaicīga krišanās, ko novēro pneimonijas u. c. slimību gadījumā.
pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ.
kazarma Neizskatīga celtne.
graule neizskatīga dāmu cepure.
kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
kukaža Neizskatīga, nevīžīgi ģērbusies sieviete.
šņargļi Neizturīga, vāji savērpta dzija.
čāba Neizveicīga, neveikla sieviete.
ellespagale Nejauka, nesaticīga sieviete.
nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība.
ērzekls Nekārtīga (pakulu) kodeļa.
čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
brāža Nekārtīga kaudze.
lama Nekārtīga kaudze.
lauznis Nekārtīga nesakārtota vieta.
verza Nekārtīga rinda.
kulstavnīca Nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem.
blozga Nekārtīga sieviete; nevīža.
luza Nekārtīga sieviete.
šlucka Nekārtīga sieviete.
borģele Nekārtīga telpa.
ļocka Nekārtīga, izlaidīga sieviete.
haotiska kustība nekārtīga, jucekliska kustība; piemīt, piemēram, gāzes un šķidruma daļiņām (turbulentā kustībā).
cemeris Nekārtīga, nekopta istaba.
elles vecene nekārtīga, netīrīga sieviete.
plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
abusus Nekārtīga, noziedzīga vai nodevīga izlietošana.
čustūzis Nekārtīga, piemēslota vieta.
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
angioataksija Nekārtīgas, spazmatiskas artēriju tonusa maiņas.
pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža.
donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme.
grecele Nekopta, izspūrusi, izlaidīga sieviete.
ļakatas Nekrietnas, ļaunprātīgas valodas.
svojaks Nekronēts kā likumīgais zaglis "likumā", bet pretendē uz to un iziet "kandidāta stāžu".
kadastra numurs nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators).
autokinētiskā kustība nekustīga gaismas avota tumsā šķietamā kustība; redzamās kustības ilūzija.
malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā.
lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu.
skārienpaliktnis Nekustīga norādes ierīce, ko galvenokārt izmanto klēpjdatoros, maza gluda virsma, pār kuru var slidināt pirkstu, līdzīgi tam, kā tiek slidināta pele.
šuve nekustīga savienojuma josla (organisma daļām)
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
autosporas Nekustīgas dažu aļģu sporas, kas bezdzimumceļā veidojas mātšūnā.
barbets Nekustīgas fortifikācijas būves bruņu konstrukcija ar bruņutorni.
stereocilijas Nekustīgas skropstiņas dažu epitēlijšūnu brīvajā virsmā.
demogrāfiskā problēma nelabvēlīga demogrāfisko procesu un struktūru attīstība ar sociāli bīstamām sekām.
ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
disbakterioze Nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā, piem., pārmērīgi savairojušās rūgšanas vai pūšanas baktērijas.
vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija.
nebaltas dienas nelaimīgas dienas, nelaimīgs mūža posms.
neldzība Neldzīga izturēšanās, rīcība, runa.
neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm.
kuriālā sistēma nelīdztiesīga vēlēšanu sistēma, kuras pamatā ir vēlēšanu kūrijas.
kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kāda valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
sēkulājs neliela auglīga pļava pie dzīvojamām ēkām, kur sēks^1^ tiek pļauts.
postenis Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
kurmulis Neliela daļa no kādas nevērtīgas lietas.
epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
cāļbarība Neliela daudzuma, nevērtīga barība.
fugeta Neliela fūga, parasti trīsbalsīga.
jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
Selglaida neliela sala Baltijas jūras Rīgas līča ziemeļaustrumu piekrastē, Igaunijas teritorija.
Kaselaide neliela sala Rīgas līcī, austrumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija.
Vahaze neliela sala Rīgas līcī, rietumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija.
Manilaida neliela sala Rīgas līča ziemeļos pie Pērnavas līča rietumu krasta, Igaunijas teritorija.
Sorgu neliela sala Rīgas līča ziemeļos, iepretim Pērnavas līča rietumu daļai, Igaunijas teritorija.
Kirjurahu neliela sala Rīgas līča ziemeļrietumos, pie Sāmsalas, Igaunijas teritorija.
blāve Neliela smaganu palielināšanās, pietūkums pārmērīgas siekalošanās rezultātā.
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas; īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
gultele Neliela, arī neizturīga gulta.
metrostakse Neliela, bet pastāvīga dzemdes asiņošana.
dudurs Neliela, būdai līdzīga, telpa.
paletes nazis neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos).
tirdziņš neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja.
budka Neliela, parasti neglīta, nabadzīga dzīvojamā ēka.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
dievsunītis Neliela, sarkanīga vabole.
Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas.
trilbija nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure
šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
ragades Nelielas, ļoti sāpīgas plaisas, gk. krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādā.
glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo īslaicīgus iespaidus, īslaicīgas izjūtas.
Allirahu nelielu salu grupa Rīgas jūras līča ziemeļrietumos pie Sāmsalas (Sāremā), Igaunijas Sāremā apriņķa teritorija.
aktīvās jaudas zudumi nelietderīga pārvadāmās elektriskās enerģijas neatgriezeniska pārveidošanās siltuma enerģijā (zudumi elektropārvades līniju vados, elektromašīnu un aparātu tinumos u. c.).
zaudēšana nelietderīga, bezmērķīga (laika) tērēšana
nieks Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība.
tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība; bezdarbība.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
riebeklība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
programmpirātisms Nelikumīga darbība, kuras rezultātā bez attiecīgās licences kopē un izplata programmatūru.
nelegālā nodarbinātība nelikumīga ekonomiska rakstura darbība, kad konkrētas personas netiek vai nevar tikt nodarbinātas likumīgā veidā vai konkrētā darbības joma ir nelikumīga.
malu medniecība nelikumīga medniecība; malumedniecība.
manubijas Nelikumīga peļņa, kukulis.
malu zvejniecība nelikumīga zvejniecība; maluzvejniecība.
maluzvejniecība Nelikumīga zvejniecība.
kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
malu medības nelikumīgas medības; malumedības.
malumedības Nelikumīgas medības.
iemāklis Nelūgts viesis; uzmācīgais.
gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
burdons Nemainīga basa skaņa mūzikā, kas pastāvīgi skan līdzi dažiem instrumentiem, piem., dūdām.
daltonīdi Nemainīga sastāva ķīmiskie savienojumi (lielum liels vairākums visu savienojumu).
čīgas Nemākulīga spēlēšana (parasti vijole).
zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem.
jauktava Nemierīga govs.
jaukteve Nemierīga govs.
kruva Nemierīga govs.
pekse Nemierīga persona.
mīstavnīca Nemierīga sieviete vai govs.
karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule.
ņerva Nemierīga, muļķīga, nevaldāma persona.
skrabulene Nemierīga, trokšņaina sieviete.
knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam.
saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte.
vārdu rotaļa nenopietna, divdomīga runāšana; asprātīga runāšana.
vārdu spēle (arī rotaļa) nenopietna, divdomīga runāšana; asprātīga runāšana.
švikaste Nenopietna, kustīga meitene.
pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība.
špidilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
špidrilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
bradileksija Nenormāli lēna lasīšana garīga traucējuma dēļ.
vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
žacka Nenoteikta blīvuma (darvai līdzīga) masa.
grabas Nenozīmīgas lietas, grabažas.
apologētika Neobjektīva (kādu uzskatu, mācības, kustības) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
apoloģētika Neobjektīva (kādu uzskatu, mācības, kustības) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā.
burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis.
gaidabas Nepacietīga gaidīšana.
nestilties Nepacietīgi dīdīties, būt nepacietīgam.
neķielene Nepaklausīga meitene.
stečka Nepaklausīga meitene.
diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu).
triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos).
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
akrometaģenēze Nepareiza, kroplīga locekļu attīstība.
paralogisms Nepareiza, neloģiska domāšana; psihisku slimnieku bezjēdzīga runa.
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam.
daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita.
finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem.
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
kleptomānija Nepārvarama slimīga tieksme piesavināties svešas mantas paša zagšanas procesa dēļ.
cetīdas Nepastāvīga meteoru plūsma ar radiantu Valzivs zvaigznājā.
pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas; nieki, muļķības, arī baumas.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
šlicka Nepatīkama, līderīga meitene.
šļucka Nepatīkama, līderīga meitene.
šļūcka Nepatīkama, līderīga meitene.
zeceris Nepatīkama, nepaklausīga persona.
nejauce Nepatīkama, riebīga sieviete.
paralģija Nepatīkama, sāpīga sajūta, piem., sāpes ar parestēziju.
smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās.
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.
žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
žāvāšanās nepatvaļīga, dziļa ieelpošana ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība)
ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu.
aperiodisks Neperiodisks, tāds mainīgais, kuram nepiemīt periodiskums.
kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
stocka Nepieklājīga un netikimīga sieviete.
dimma Nepieklājīga un rupji runājoša sieviete.
ļurbība Nepieklājīga, neestētiska izturēšanās, rīcība (parasti alkohola reibumā).
runcka Nepieklājīga, nicināma sieva.
ļudzis Nepieklājīgi ģērbusies, gļēva, nevarīga persona; ludzis.
ludzis Nepieklājīgi ģērbusies, gļēva, nevarīga persona.
pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam.
rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
turēt pienācīgā (arī zināmā) attālumā (retāk atstatumā) nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū.
marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
čuviha Nepilngadīga draudzene.
pusmeita Nepilngadīga kalpone (lauku saimniecībā).
ložkomoiņiks Nepilngadīgais, kas pilda pieaugušo uzdevumus.
adermoģenāze Nepilnīga ādas attīstība.
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
einuhoīdisms Nepilnīga attīstība nepietiekamas dzimumdziedzeru darbības dēļ.
atelioze Nepilnīga attīstība vipār; nanosomija.
hromatelopsija Nepilnīga krāsu uztvere; daļējs krāsu aklums.
trikuspidālā nepietiekamība nepilnīga labā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās; ovariālā nepietiekamība, primāra vai sekundāra olnīcu mazspēja.
artrodisplāzija Nepilnīga locītavas attīstība.
aģenēzija Nepilnīga orgānu vai ķermeņa daļu attīstība mātes miesās.
pulmonālā nepietiekamība nepilnīga plaušu stumbra vārstuļa slēgšanās.
hipopepsija Nepilnīga sagremošana.
trombopātija Nepilnīga, nepietiekama asinsrece; stāvoklis, kam raksturīga spontāna asiņošana bez trombopēnijas.
piededži nepilnīgas sadegšanas produkts stigras vai cietas masas veidā, kas nosēžas uz motora degkameras detaļām, un ko galvenokārt veido nesadegusī eļļa.
darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība.
pusdzīve Nepilnvērtīga dzīve.
bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
apgrēcība Neprātīga rīcība.
mīzalnīca Nerātna, palaidnīga meitene.
mīzalnīce Nerātna, palaidnīga meitene.
latentais, slēptais fotoattēls neredzams attēls, kas veidojas fotomateriāla gaismjutīgajā slānī staru enerģijas iedarbībā un kļūst redzams pēc fotomateriāla attīstīšanas (fotoķīmiskās apstrādes).
akls Neredzīgais.
invāzija Neregulāra, masveidīga kādas sugas dzīvnieku vai augu ieceļošana, ieviešanās kādā teritorijā.
katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
raustīšanās neritmiska darbošanās, arī nevienmērīga virzīšanās (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
parabioze Nervaudu kairināmības un vadītspējas pavājināšanās to pārmērīgas kairināšanas dēļ.
dribulis Nervoza, nevarīga persona.
seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
beneceptors Nervu aparāts, kas piegādā nervu centriem labvēlīga rakstura stimulus.
mieloshīze Nervu caurules nepilnīga noslēgšanās muguras smadzeņu apvidū.
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
divagācija Nesakarīga domāšana un runāšana.
alofāzija Nesakarīga runa.
ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
logoreja nesakarīga, ilga runāšana, vārdu plūdi.
superbilokvencija Nesamērīga lielīšanās.
alogotrofija Nesamērīga, pārmērīga kādas ķermeņa daļas attīstība, augšana.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ; atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
savvaloda Nesaprotama, muļķīga runāšana.
kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana; skaņu jūklis.
kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem vai tiesību normām, kas regulē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
bļauška Nesaticīga, bļaustīga sieviete.
spertavnīca Nesaticīga, kašķīga sieviete.
ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
nesatīķoņa Nesaticīgais, ķildnieks.
aprostosija Nesatricināmība; stoiķu mācībā laimīgas dzīves noteikums.
svilaste Nesavaldīga sieviete.
akolāzija Nesavaldīga uzdzīve, izvirtība.
klucka Nesimpātiska, uzbāzīga (biežāk veca) sieviete.
nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
glandulārais heilīts neskaidras etioloģijas patoloģija: apakšlūpas gļotu dziedzeru hipertrofija; ap dziedzeru izvadkanāliem balta apmale; uzspiežot no tiem izdalās atsevišķi sekrēta pilieni; dziedzeri bieži sastruto, seja izskatās vecīga.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
nekaunība Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
sāpīgais nefrīts nespecifisks sarežģījums; raksturīga sāpīga kapsulas sabiezēšanas, ko izraisa neskaidras etioloģijas iekaisums.
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās.
aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums.
parapraksija Nespēja veikt mērķtiecīgas kustības.
maztikusi Nespējīga, nederīga, nelietojama.
paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā.
mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
apgādība Nestrādājoša (veca, nepilngadīga u. tml.) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
pārsvētdiena Nesvarīga, lieka svētku diena.
rupja vara netaisna, varmācīga vara.
netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
faux pas netaktiska, arī neapdomīga rīcība; aplams solis, kļūdīšanās.
gjaurs Neticīgais - tā musulmaņi nievājoši apzīmē citticībniekus, it īpaši kristiešus.
neticētājs Neticīgais, skeptiķis.
ančakrysts Neticīgais.
neticīgā Neticīgais.
slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
nešķīstība Netikumīga izturēšanās, rīcība, runa.
sterva Netikumīga sieviete; prostitūta.
slancka netikumīga un pļāpīga sieviete.
slane Netikumīga un pļāpīga sieviete.
salope Netīra un izlaidīga sieviete.
steme Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
stemele Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
vepris Netīrīga persona.
slemete netīrīga sieviete.
graule Netīrīga sieviete.
ļapatka Netīrīga sieviete.
lēkšķe Netīrīga sieviete.
ļēpata Netīrīga sieviete.
melluška Netīrīga sieviete.
močka Netīrīga sieviete.
šļecka Netīrīga sieviete.
šņorka Netīrīga sieviete.
snuotine Netīrīga sieviete.
čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā.
šļerpe Netīrīga, nekārtīga meitene.
bļecka Netīrīga, nekārtīga sieviete.
bleska Netīrīga, nekārtīga sieviete.
lešķene Netīrīga, nekārtīga sieviete.
plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
loska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
ploska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
slūža netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
služa Netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja.
lupatlancka Netīrīga, skrandaina sieviete.
iedoties Netīši kļūt devīgam, iedot vairāk.
pēdu dzīšana netlaidīga meklēšana
astrālā miesa neuztverama dvēseles viela, kas var pieņemt caurspīdīga ķermeņa veidu.
piružīņa Neuzvedīga sieviete.
žūla Neuzvedīga sieviete.
svietene Nevainīga meitene, kurai jau pāri 20 gadiem.
celjaks Nevainīga meitene.
ingenue nevainīga naiva meitene; naivo lomu tēlotāja.
cirta Nevajadzīga cilpa, sametums trosē; mezgls.
ķiņķis Nevajadzīga cilpa, sametums trosē; mezgls.
kurbāznis nevajadzīga dāvana, kura vairs nav nepieciešama.
šņaga Nevajadzīga lieta.
samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums.
formālisms Nevajadzīga sīkumainība formalitāšu ievērošanā, ignorējot būtisko.
pārsvētki Nevajadzīga, lieka svētku diena.
sagaužāt Nevajadzīgas, bezkaunīgas blēņas sarunāt.
badi Nevajadzīgas, nederīgas, mazvērtīgas lietas, priekšmeti; krāmi; grabažas.
gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
nedāris Nevaldāmais, nepaklausīgais.
šķīrējtiesa nevalstiska, neatkarīga jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
dziesmotā revolūcija nevardarbīga varas maiņa Latvijā 1988.-1991. gadā.
brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
mirene Nevarīga, nāvei tuvu esoša dzīva radība.
satjagraha Nevarmācīgas pretošanās taktikas nacionālās atbrīvošanās cīņas forma, ko izstrādāja un praksē ieviesa M. Gandijs.
šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka.
šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete.
ļekāt Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ļepot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
lauzs Neveikla, lempīga dzīva būtne.
ņuņa Neveikla, lempīga dzīva būtne.
ņūņa Neveikla, lempīga dzīva radība.
veikls kā zilonis neveikla, lempīga persona.
iedalbāt Neveiklā, līganā gaitā ienākt.
trīne Neveikla, neizdarīga sieviete.
mačalka Neveikla, nekārtīga meitene.
lebeze Neveikla, nekārtīga, slinka sieviete.
čuža neveikla, netīrīga sieviete.
toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa.
čabata Neveikla, tūļīga sieviete.
dūzene Neveikla, tūļīga sieviete.
kleša Neveikla, tūļīga sieviete.
lingāns Neveiklis, neiznesīgais.
vili Neveiksmīga lieta, aresta draudi.
vaksācija Nevēlamā apmatojuma noņemšana, ko izdara, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu.
neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
sērga Nevēlama, kaitīga, parasti plaši izplatīta, parādība (sabiedrībā).
apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
izlasa Nevērtīga labības palieka.
nomaļmalka Nevērtīga malka.
nelieta Nevērtīga, nederīga lieta.
nevērte Nevērtīga, nederīga lieta.
anizohronija Nevienādība laikā, piem., sirds kambaru nevienlaicīga savilkšanās.
heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām.
slēptā nabadzība ģimenē nevienlīdzīga ienākumu un patēriņa sadale starp ģimenes locekļiem, kas apzināti vai neapzināti tiek slēpta no citiem tuviniekiem, apkārtējās sabiedrības.
varas disbalanss nevienlīdzīgs varas sadalījums starp indivīdiem vai sociālajām grupām; var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas atkarīga no iesaistīto pušu varas potenciāla.
sezonalitāte nevienmērīga demogrāfisko notikumu izkliede gada laikā atkarībā no sezonas.
pārsmeldze nevienmērīga resnuma (parasti tievāka) vieta dzijā (kur savērpti dažāda resnuma diegi).
vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli.
alometrija Nevienmērīga, neproporcionāla ķermeņa daļu augšana.
lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
nobody Neviens, nenozīmīga persona, cilvēks bez stāvokļa.
lataka neviesmīlīga, vēsa sieviete.
čaba Nevīžīga sieviete; neveikls, lācīgs cilvēks.
pļocka Nevīžīga sieviete.
žalga Nevīžīga sieviete.
ķinķele Nevīžīga strādāšana.
ķiņķelība Nevīžīga strādāšana.
mačka Nevīžīga, izlaidīga sieviete; prasta sieviete.
slane Nevīžīga, nolaidīga, slinka sieviete.
zoosadisms Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana; asinsizliešana.
asinsdarbs Nežēlīga slepkavība, nogalināšana.
dūre Nežēlīga vara; varmācīgums.
Bērtuļa nakts nežēlīga, asiņaina izrēķināšanās ar pretiniekiem; masveida iznīcināšana.
cieta sirds nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
meškus Nicīga iesauka lempīgam cilvēkam vai dzīvniekam.
kulašiņa Nicīga iesauka sievietei.
kulašķena Nicīga iesauka sievietei.
krebis Nicīga iesauka vecam cilvēkam.
kaivele Nicīga iesauka zirgam vai ķēvei.
putriķis nicīga palama kādam, kas ēd daudz putras.
krīpšķis Nicīga palama nepatīkamam cilvēkam.
atspenderis Nicīga palama vīrietim.
bračkiņ Nicīga uzruna; vispārīgs izsauciens.
ruša Nicīga uzruna.
ruža Nicīga uzruna.
knaupis Nicīgs apzīmējums iedomīgam, lielīgam cilvēkam.
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam.
vārkatlis Nicinoša iesauka kādam pļāpīgam cilvēkam.
pļērga Nicinošs apzīmējums meitenei, kura ir pārāk apaļīga, vai ar nepatīkamu balsi.
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
nabaga (arī ubaga, bada) graši (arī grasis) niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
ubaga grasis niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
bada graši (arī grasis) niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
ubaga graši (arī grasis) niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
nabaga graši (arī grasis) niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
bada (arī ubaga, nabaga) graši (arī grasis) niecīga atlīdzība.
bada tiesa niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais.
bezvējš niecīga horizontālā gaisa kustība, kuras ātrums nepārsniedz 0,5 sek.; bezvējains.
niparko Niecīga iemesla pēc; bez noteikta iemesla.
nieka (arī smiekla) nauda niecīga naudas summa.
smiekla (arī nieka) nauda niecīga naudas summa.
čabulis Niecīga, nenozīmīga būtne (arī mazs bērns vai cālis).
druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība.
trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2).
nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
naskoties Niekoties, nekā prātīga nedarīt.
piedzimtā mezoblastiskā nefroma nieres audzējs, kas līdzīga Vilmsa audzējam ("tumor Wilmsi"); rodas agrā bērnībā, lielāka infiltrācija apkārtējos audos nekā klasiskajā Vilmsa audzēja gadījumā.
zaimošana Nievīgas, pulgojošas attieksmes izrādīšana pret to, kas kādam svēts, dārgs.
prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši.
lasene Nīga.
melnīte Nigella - viengadīga puķe gundegu dzimtā, zied bāli ziliem ziediem zaru galos jūlijā un augustā.
šļebicka Nīkulīga sieviete.
švurbt Nīkuļot; kļūt vājam, nespēcīgam.
sverbelnīca Niķīga ķēve, kas vēcina asti.
mīzalnīca Niķīga ķēve.
mīzalnīce Niķīga ķēve.
niķis Niķīga persona.
svempele Niķīga, iedomīga, uzcirtīga meitene.
ēsties Nīsties, naidoties (savā starpā); būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu).
Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
nīteņu Nīteņu pastalas - pastalas no dzeltenīgas mītas ādas.
Garkalnes pagasts no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā.
siksnaukla No ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu).
kāgaļi No aitu kājām cirpta (mazvērtīga) vilna.
atbalstsiena No akmeņiem, ķieģeļiem, betona vai velēnām veidota siena mākslīga reljefa radīšanai un terašu veidošanai; paredzēta grunts horizontālā spiediena uzņemšanai.
mēršavs No augstvērtīga koka darināta pīpe.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka.
buru maiss no buru auduma pašūts maiss ar apaļu dibenu un attiecīgajai burai nepieciešamajiem izmēriem, uz tā sāniem uzraksta buras nosaukumu un jahtas vārdu.
holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
farnesols No dažādām ēteriskām eļļām iegūstams alkohola atvasinājums, bezkrāsaina kustīga eļļa ar vāju smaržu.
ex capite no galvas, no atmiņas; aiz likumīga iemesla.
reakcijas norma no genotipa atkarīga specifiska pazīmes reakcija uz vides apstākļu maiņu, dažādos vides apstākļos iespējamā pazīmes mainības amplitūda.
vemšana No gribas neatkarīga kuņģa satura izgrūšana pa muti. A izraisa kuņģa, diafragmas u. c. muskuļu spazmatiska saraušanās.
hemiballisms No gribas neatkarīgas kustības vienas puses locekļos, ritmiskākas nekā horejas gadījumā; atgādina sviešanas, mētāšanas kustības.
pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
fokštaga ar gropi no izturīga nerūsoša materiāla izgatavota stingra fokštaga ar gropi buras priekšējam līķim; tā paredzēta arī rollfoka ierīcē, ar kuru buru ierīēvē, uztinot uz štagas.
no nekā no kā ļoti niecīga, no sīkuma.
kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm.
galaktoglikozūrija No laktācijas atkarīga glikozūrija.
galaktoglukozūrija No laktācijas atkarīga glukozūrija.
rupjš kā pelavu maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
rupjš kā maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
uzgrūšana No mašīnas izlaistu lokšņu pilnīgi pareiza un vienlīdzīga sakārtošana tālākai apstrādāšanai (sagriešanai, brošēšanai).
lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
nanotārps No nanoizmēru daļiņām sastādīts garens veidojums, kas apvilkts ar sava veida "kažoku", ko veido proteīnu fragmenti, ar ko var nostiprināties vajadzīgajā vietā.
saķecēt No netīrumiem kļūt lipīgam.
opiofils No opija atkarīga persona; opija lietotājs.
talions No pirmatnējās kopienas sabiedrības pārmantots soda princips verdzības iekārtā: par noziedzīgu kaitējumu sodīja, nodarot vainīgajam tādu pašu kaitējumu.
pirmstrāva No slodzes sprieguma neatkarīga neelektrostatiskas izcelsmes elektriskā strāva (el. ķēžu un radioķēžu analīzē).
lampadato No solāriju gaismas atkarīgais.
plīvurs No šāda auduma gatavota līgavas galvasrota.
laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa; kādas virsmas norobežota daļa.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
brīvbaznīca No valsts neatkarīga baznīca, vai arī tāda, kurai pieslienas pēc ticības pārliecības, nevis pēc dzimšanas.
saistītā vārdu secība no vārdformu sintaktiskās funkcijas atkarīga noteikta, nemaināma vārdu secība teikumā.
brīvā vārdu secība no vārdformu sintaktiskās funkcijas neatkarīga brīvi maināma vārdu secība teikumā.
potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām).
glazētās grīdas flīzes no virspuses glazētas, spožas vai matētas nodilumizturīgas flīzes ar saķepušu smalkgraudainu drumstalu.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
atšķirības no vispārīgā viedokļa - viens no paņēmieniem, ar kura palīdzību iepazīstas ar objektu tad, kad jēdziena veidošana (definēšana) nav iespējama vai nav vajadzīga.
Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
zaru izkliedēšana nocirsto koku nelikvīdo atlieku vienmērīga izkliedēšana, tos sagarumojot līdz 1 m garos nogriežņos.
nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic; arī darbs (2).
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā.
Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu.
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā.
regresīvais nodoklis nodoklis, kurā nabadzīgais maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā bagātais.
dot rokā nodot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
izlaist tirgū nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai; iesākt pārdot.
virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
skurvitsja Nodot, kļūt neuzticīgam.
apgābties Nodrošināties mantkārīgi un pārmērīgi; būt savtīgam, mantkārīgam.
nošķetīties Nodusmoties, kļūt dusmīgam.
nācināt Nogatavināt (novāktus augļus turot saulainā vietā, līdz pilnīgai nobriešanai).
samērojami nogriežņi nogriežņi, kuriem ir kopīga mērvienība, kas katrā no tiem ietilpst veselā skaitā reižu.
noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē.
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos.
mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums.
ļūpēt Nokarāties, būt vaļīgam.
pļurza Nolaidīga sieva.
irka Nolaidīga sieviete.
služa Nolaidīga sieviete.
pancka Nolaidīga, nekārtīga sieva.
kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds.
paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; nievas.
nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; paļas.
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
bujēni Noliktavas pie Rīgas.
mest (uz kādu) acis (arī aci) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt.
mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt.
šālmalka Nomaļmalka, nevērtīga malka.
apramstīties Nomierināties, kļūt mierīgam.
iegailēties Nonākt spēcīga pārdzīvojuma varā (par cilvēku).
novaiņagot Noņemt līgavas vainagu.
starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā; pirms, priekš.
pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu.
ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
bez Norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu.
mon- Norāda uz kaut ko tādu, kas ir viens, vienīgais.
ino- Norāda uz saistaudiem, kā arī uz muskuļu, kolagēnajām, elastīgajām šķiedrām.
cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
reize norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms-(1).
slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana; spiedien-.
spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
indikācija Norādījums par to, kādos gadījumos ieteicams attiecīgais terapeitiskais paņēmiens, ārstēšanas veids, medikaments.
brīdinājums Norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam.
negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam.
NC Norēķinu centrs (piem.: Rīgas NC).
eksogāmija Norma, kas aizliedz stāties laulībā ar savas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas piederīgajiem.
perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta.
eipnoja Normāla elpošana; mierīga, vienmērīga elpošana.
anotermija Normālais temperatūru slāņojums dabiskos ūdeņos, kad siltie slāņi augšā, saltie apakšā, un pāreja no pirmiem uz otriem ir vienmērīga.
eiperistaltika Normālas un nesāpīgas zarnu kustības.
pneimonīts Norobežots plaušu iekaisums, labdabīga pneimonija.
absolūtā atskaites sistēma nosacīti nekustīga inerciālā atskaites sistēma, pret kuru aplūko materiālo objektu absolūto kustību.
talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
galva Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība.
sastīgot Noskaņot stīgas.
paraterezeomānija Noskatīšanās mānija, slimīga ziņkāre.
nošālēties Noskumt, kļūt bēdīgam; sagurt.
nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt.
kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai.
aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
aptraipīties ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
notraipīties (arī aptraipīties) (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
notraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; tikt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
nefropeksija Noslīdējušas vai kustīgas nieres nostiprināšana.
tumši darbi nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju.
nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris.
radioprogramma Noteiktā secībā sakārtoti radioraidījumi: šādu radioraidījumu uzskaitījums; attiecīgais iespieddarbs.
dejojums noteiktā secībā veiktas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
līgumstrādnieks Noteiktam darbam vai darba apjomam nolīgts darbinieks, kas veic savus pienākumus attiecīgajā uzņēmumā vai ārpus tā un saņem samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem.
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai.
naudas reforma noteiktos termiņos un noteiktā attiecībā veikta apgrozībā esošo naudaszīmju daļēja vai pilnīga apmaiņa pret jaunām naudaszīmēm.
strādāšana noteiktu darbību veikšana, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības
veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
mahnovščina Notiesāto vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības.
lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
nesavienojami notikumi notikumi, kas nevar notikt reizē, piemēram, derīgas un brāķa detaļas paņemšana no kastes ir nesavienojami notikumi.
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
praids noturīga 6-12 īpatņu grupa lauvu populācijā (parasti ar vienu barvedi).
sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās.
Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu.
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
Līgatnes novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu.
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu.
galaktoftīze Novājējums un bezspēks no pārmērīgas piena sekrēcijas.
mirna Novājināta, slimīga dzīva radība.
novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam).
pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms.
fistele Noziedzīga darbība.
obščaks Noziedzīga grupējuma kopējā kase.
soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
narkomafija Noziedzīga organizācija, kas gk. nodarbojas ar narkotiku nelegālu ražošanu un tirdzniecību.
mafija Noziedzīga organizācija, kurā līdzdarbojas arī valsts varas amatpersonas (piem., Itālijā, ASV, Krievijā).
bandenieks Noziedzīgas grupas (bandas) loceklis, līdzdalībnieks.
bandinieks Noziedzīgas grupas (bandas) loceklis, līdzdalībnieks.
kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
bezpreģels Noziedznieku, notiesāto, arī policijas vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības.
dzimumu līdztiesība nozīmē vienlīdzīgas tiesības, iespējas un atbildību kā vīriešiem, tā sievietēm; arī abu dzimumu ieguldījums sabiedrības labā tiek atzīts par līdzvērtīgu.
vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem.
šķīrējpazīme Nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).
moguls Nozīmīga, varena, ietekmīga persona (parasti uzņēmējs).
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe; nozīmīga upe (kādā teritorijā).
Nurmis Nurmižu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
Volstrīts Ņujorkas iela, kur atrodas lielākās bankas, fondu birža u. c. līdzīgas iestādes.
ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2).
ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis.
ņuršķis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne.
konkrētais Objekta vienotība, veselums tā daudzpusīgajos sakaros un attiecībās.
taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
investīciju kvalitāte obligāciju reitings no Baa/BBB un augstāk; obligācijas, kam ir investīciju kvalitāte, ir derīgas lai tās iepirktu fiduciāriji.
klostrīdijas Obligāti anaerobiskas, sporulējošas, grampozitīvas, nūjiņveidīgas baktērijas ("Clostridium"), atrodas augsnē, dūņās, gremošanas traktā.
trihotilomānija Obsesija, uzmācīga tieksme izgriezt, izraut sev vai dzimumpartnerim matus.
mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
gjurza Odžu dzimtas suga, līdz 1,6 m gara čūska, ļoti indīga, sastopama Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumu daļā.
ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise; svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas.
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle; attiecīgais dokuments.
pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim).
tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
tvana gāze oglekļa (II) oksīds CO (indīga gāze).
piranoze Ogļhidrātu un glikozīdu izomēriska forma, pēc struktūras līdzīga pirānam.
parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
Ogersmuende Ogres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
Lielais pagasts Ogres novada Madlienas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Rīgas apriņķī).
Oger Ogresgala muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā.
redokspotenciāls Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls - ķīmiski inerta elektroda potenciāls šķīdumā, kas satur oksidēties un reducēties spējīgas vielas.
benzoilperoksīds Oksidētājs antiseptisks līdzeklis, kura farmakoloģiskā darbība ir līdzīga ūdeņraža pārskābei.
arkāna Okults sakramenta vai spēcīgas burvestības nosaukums.
Olai Olaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
paraolimpiskās spēles olimpiskajām spēlēm līdzvērtīgas sacensības cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem.
hiperluteinizācija Olnīcas folikulu pārmērīga luteinizācija.
maigule Omulīga, apaļīga sieviete.
piešķire Operācija, kas maina vērtību šādiem elementiem: mainīgajam, reģistram, masīva elementam, ieraksta laukam.
pamatatmiņa Operatīvā atmiņa - ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati.
pārnešana Operatīvās atmiņas satura pārsūtīšana palīgatmiņā un otrādi.
selektorsakari Operatīvie telefona sakari starp centrālo pulti un abonentiem, kuru telefona aparāti pieslēgti pie vienas kopīgas sakaru līnijas.
MS-DOS Operētājsistēma (Microsoft Disc Operating System), kuru lietoja ar IBM saderīgajos datoros pirms Windows sistēmas izstrādes.
ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne operētājsistēmas _Microsoft Windows_ programmu saskarne tādiem lietojumiem kā, piemēram, elektroniskais pasts, kalendārā plānošana un dokumentu pārvaldība; šī sistēma nodrošina dažādu lietojumprogrammu sadarbību ar dažādām ziņojumapmaiņas sistēmām, kurās izmantota atšķirīga aparatūra.
ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
perfektibilisms Optimistiska mācība, ka cilvēce ir spējīga sevi izkopt un kļūt pilnīgāka un ka tā arī jau progresē šai virzienā.
periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu.
objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu.
Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību.
polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
subinvolūcija Orgāna nepilnīga atgriešanās normālā stāvoklī pēc funkcionālas paplašināšanās.
ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
kopulācijas orgāni orgāni, kam ir spermas ievadīšanas funkcija (dzīvniekiem, kam raksturīga iekšēja apaugļošanās).
hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos.
smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
izocianāti Organiskas vielas, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas funkcionālas grupas -N=C=O, svarīgas izejvielas poliuretānu ražošanai.
Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu.
dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa, kas dzīvajā dabā nes ģenētisko informāciju; DNS.
kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle).
naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai.
hloracetofenons Organisks savienojums, indīga viela, kas izraisa stipru asarošanu.
metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
dinitrohlorbenzols Organisks savienojums; cieta, kristāliska, indīga viela dzeltenā krāsā; lieto krāsu rūpniecībā u. c.
lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
diploidālais hromosomu komplekts organisma ķermeņa šūnām (sonai) raksturīgais hromosomu sastāvs.
anafilaktiskais šoks organisma spēcīga reakcija uz atkārtoti ievadītu svešu vielu (medikamentiem un bišu indi).
malignizācija organisma šūnu ļaundabīga pārveidošanās, pārtapšana par audzēja šūnām
gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm).
astēnija Organisma vājums, nespēks, kam raksturīga paaugstināta jutība un ātrs nogurums.
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
miksotrofi Organismi, kam raksturīga jaukta tipa - heterotrofiska un autotrofiska - barošanās.
alohtoni Organisms (arī suga ģints vai dzimta), kas attiecīgajā dzīvesvietā ir ieceļotājs.
augs organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
aneiploīds Organisms, kura šūnu kodolā hromosomu skaits ir par vienu vai vairākām hromosomām lielāks vai mazāks nekā attiecīgajai sugai tas raksturīgs.
specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai.
tīkla operāciju centrs organizācija, kas ir atbildīga par datoru tīkla pastāvīgu pārraudzību, uzturēšanu un tehnisko traucējumu novēršanu.
sporta sabiedriskā organizācija organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā.
interneta numurpiešķires institūcija organizācija, kas strādā interneta arhitektūras padomes pakļautībā un ir atbildīga par jaunu interneta _IP_ adrešu piešķiršanu.
Klubs 21 organizācija, kuru 1991. gadā izveidoja politikā, ekonomikā un kultūrā ietekmīgas Latvijas personas, kopskaitā 21.
sociālā dezorganizācija organizācijas pretstats; apstākļi sabiedrībā, kuru ietekmē sociālās vērtības un normas kļūst pretrunīgas, sabiedrisko kārtību un organizāciju traucējošas.
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
kreditoru sapulce organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā.
sagāde Organizēta, plānveidīga (kā) resursu, fondu radīšana.
stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas.
dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
tiecamorgāns Orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu.
pesimums Orgānu vai audu darbības pavājināšanās pārmērīgas vai pārāk biežas to stimulēšanas dēļ.
hipoģenēze Orgānu vai ķermeņa daļu nepilnīga attīstība.
plikauši Orhideju dzimtai piederīga augu ģints pļavu un mežmalu augs.
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai.
blizerds Orkānveidīgas beijas pie Ziemeļamerikas austrumu krastiem ziemeļos no Haterasa raga, kas uznāk virs kontinenta pie skaidras debess, dažreiz sasniedzot arī jūru.
olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās.
fināle Ortogrāfiski vai ortoēpiski nozīmīgas vārda beigas.
Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā.
seconda Otrā; otrais; četrrocīgajā klavieru spēlē apzīmējums notīs zemajai partijai.
sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
ovāli Ovālveidīgas misiņa līnijas spiedogu un sludinājumu salikšanai.
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
hiperpsihoze Paātrināta domāšana; ārkārtīga garīgā aktivitāte.
Pabbasch Pabažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pabažu pagastā.
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā.
gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete.
pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
devocija Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana.
interneta darbības padome padome, kas ir atbildīga par interneta standartu veidošanu un interneta biedrības darbības koordinēšanu.
14. jūnija deportācija padomju okupācijas varas īstenota masveidīga iedzīvotāju izvešana no Latvijas 1941. g. 14. jūnijā.
divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks.
Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
manihēji Pagāniski kristīga sekta 3. gadsimtenī; manihejieši.
Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
Carnikavas pagasts pagasts Ādažu novadā (1992.-2009. g. Rīgas rajonā, 2009.-2021. g. pagasta teritorijā bija izveidots Carnikavas novads), pirms 2. pasaules kara teritorijas lielākā daļa ietilpa Ādažu pagastā un neliela daļa Mangaļu pagastā.
Ādažu pagasts pagasts Ādažu novadā, kas 2009.-2021. g. bija atsevišķs novads, līdz 2009. g. pagasts Rīgas rajonā ar centru Ādažos, kura robežas sakrīt ar tagadējā novada robežām; bijušie nosaukumi: vāciski - Aahof, krieviski - Adažskaja.
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu.
Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja.
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu.
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu.
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja.
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja.
Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja.
Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja.
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja.
Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja.
Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja.
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja.
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja.
Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja.
Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja.
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja.
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja.
Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība).
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja.
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja.
Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja.
Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu.
Šķēdes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Gaiķu un Jaunlutriņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Tukuma novadu.
Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas.
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts.
Sējas pagasts pagasts Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā); daudz mazākā teritorijā pastāvēja līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Zogenhof, krieviski — Cegenskaja.
Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — Moreskaja.
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja.
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja.
Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja.
Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā.
Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā.
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja.
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja.
Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja.
Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja.
uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko) paglābt no kļūmīgas situācijas, atbalstīt (morāli un materiāli).
kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai.
Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā.
saļumēties Pagriežoties kļūt sāpīgam; sastiepties; arī izmežģīties.
izlādēties Pagurt; kļūt nespējīgam.
pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā.
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
konstrukciju nogurums pakāpeniska bojājumu uzkrāšanās atkārtoti mainīga slogojuma iedarbībā, kā rezultātā rodas plaisas un sākas konstrukcijas sabrukšana.
novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam; novecot (2).
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
datagramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam.
datogramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam.
nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi.
saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai; izraisīt saindēšanos (2).
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
izkodināt Pakļaut viscaur kā kodīga iedarbībai.
vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam; pakļautība kam likumsakarīgam.
karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
skrule palaidnīga ķēve; lamuvārds aitai.
grieztaga Palaidnīga meita, kas dauzās apkārt.
žaustava Palaidnīga meita, kas žaustās, dauzās apkārt.
skutele Palaidnīga meitene.
žākare Palaidnīga meitene.
klampa Palaidnīga sieviete.
sterva Palaidnīga vai zaglīga govs.
ģeida Palaidnīga, draiskulīga meitene; izlaidīga, kāra meiča.
žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete.
šķērsts palama darbīgai sievietei.
rīlis palama dusmīgam cilvēkam.
īnītis Palama kam niecīgam, neievērojamam.
nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam.
ķēma rausis palama mazvērtīgam dīvainim.
noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties.
kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
sociālā palīdzība palīdzība personai vai ģimenei, kam trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai un kas nav pati spējīga sevi materiāli nodrošināt un arī nesaņem palīdzību ne no viena cita.
meita kā guba paliela auguma resna, plecīga meita.
starpdetonators Palielinātas jaudas uzspridzinātājs, ko aktivē parastais uzspridzinātājs, lai tas savukārt aktivētu pret detonāciju mazāk jutīgas sprāgstvielas detonāciju.
auksiliārs Palīga, palīdzīgs.
subasistents Palīgasistents.
lielapjoma atmiņa palīgatmiņa lielu, relatīvi reti izmantojamu datu masīvu glabāšanai.
spolēšana Palīgatmiņas kā buferatmiņas izmantošana, lai samazinātu apstrādes aizkaves laiku, kas rodas datu pārsūtīšanas gaitā starp datora ārējām ierīcēm un procesoru.
palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai.
barotājmehānisms Palīgmehānisms, kas vajadzīgajā kārtībā piegādā galvenajam mehānismam apstrādājamos materiālus.
veida apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka, kādā veidā risinās virsteikuma darbība un var konkretizēt vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu virsteikumā.
relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
aizdusmot Palikt dusmīgam.
iedusmoties Palikt dusmīgam.
pastāvēt Palikt nemainīgam kādu laiku (par laikapstākļiem).
stirpt Palikt nemainīgam.
dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā.
Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
sprediķis Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga.
papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā.
sociālais taisnīgums pamatprincips, kura ievērošana ir būtiski nepieciešama mierīgai līdzāspastāvēšanai kā valsts iekšienē, tā starpvalstu attiecībās.
piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi.
ieerroties Pamazām saīgt, kļūt dusmīgam.
pamārdze Pamērdze - meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
panākši Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
panākšņi Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
šūpāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas.
tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
sarīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (uzmanība) kļūst nenoturīga.
zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
nosargāt Panākt, ka (ko) neskar cilvēku nevēlama, arī kaitīga darbība.
sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
ievirzīt Panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību.
pieturēt Panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga.
atskurbināt Panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma); pavājināt (jūtas).
izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd garīgais līdzsvars, cilvēks samulst, apjūk, ir tuvu izmisumam.
nomirdināt Panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga.
Balvoa Panamas pilsētas rajons ("Balboa"), agrāk patstāvīga pilsēta Panamas kanāla zonā, Klusā okeāna piekrastē.
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne.
jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
antidaktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus.
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
kongrīvs Paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai ar saliktu iespiešanas formu.
mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemonika.
mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemotehnika.
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā; šīs paaudzes organisms.
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
kalibrēšana papīra (kartona) apdare ar speciālu kalibrēšanas kalandru noteikta vienmērīga biezuma iegūšanai.
bļitka Papīra sīknauda Pirmā pasaules kara laikā (līdzīga pastmarkai).
termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus.
kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
rakt Par iekārtām, ierīcēm, mašīnām ar lāpstveida darbīgajām daļām.
eļļa par ūdeni vieglāks un tajā nešķīstošs taukains šķidrums, ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem.
eliptiskais paraboloīds paraboloīds, kam forma ir līdzīga elipsei vai kam ir elipses forma.
piedēklis Parādība (parasti sabiedrībā), kas ir atkarīga no kādas citas parādības.
indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu; likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.).
bālumkaite Parādība, kad radošā darbā nav nekā spilgta, nozīmīga.
aneiploīdija Parādība, kad sugai raksturīgais hromosomu skaits mainījies par vienu vai dažām hromosomām.
heteroploīdija Parādība, kad sugai raksturīgais hromosomu skaits mainījies par vienu vai dažām hromosomām.
dzeja Parādība, kas ierosina spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
parādnieka pārstāvji parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku.
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība.
peons Parādu verdzībā, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem.
parafrāzija Parafāzijas veids, raksturīga nesakarīgu teikumu veidošana, nekārtīgi saliekot vārdus.
pidele pārāk aušīga meitene.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
organopeksija Pārāk kustīga vai noslīdējuša orgāna nostiprināšanas operācija tā normālajā atrašanās vietā.
cekopeksija Pārāk kustīgas aklās zarnas fiksācija, piešujot to pie vēdera sienas.
hipercenestēzija Pārāk liela labsajūta, ārkārtīga pacilātība, vērojama maniakālā stāvoklī.
pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
spekulatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, saskaņā ar kuru novērtēšana tiek uzsākta, nezinot, vai tā maz būs vajadzīga.
blakusslimība paralēla, vienlaicīga slimība.
ģeokods Parametrs, kas parāda ģeogrāfiskā objekta telpisko novietojumu pēc adreses, pasta koda, koordinātām vai cita, viennozīmīga kodējuma.
déjà vu paramnēze, maldīga sajūta, ka notiekošais ir jau pieredzēts; _burtiski_: "jau redzēts".
paraolimpiāde Paraolimpiskās spēles - olimpiskajām spēlēm līdzvērtīgas sacensības cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem; paralimpiāde.
psī Parapsiholoģijā - hipotētiska cilvēkiem un dzīvniekiem kopīga spēja, ar kuru mēdz izskaidrot ektrasensorisko uztveri un citas paranormālas parādības.
murķelis parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu.
bandorķestris Parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība.
ugunsvētra Parasti pilsētu apbūvēs - spēcīga, uz iekšu vērsta, stacionāra uguns, kas rada stipru vēja plūsmu.
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
rondo Parasti savienojumā "rondo raksts", "rondo burts": raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
garlaicīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
lipoksēnija Parazīta aiziešana no saimniekorganisma pirms pilnīgas attīstības sasniegšanas.
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u.tml.).
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā.
trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
hiperpozija Pārdzeršanās (īslaicīga).
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
administratīvā atbildība paredzēta darba devējam par personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, par administratīvajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
krievi Pareizticīgais.
pareiznieks Pareizticīgais.
pravaslavnais Pareizticīgais.
konsistorija Pareizticīgajā baznīcā - eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
pastoforijs Pareizticīgajā baznīcā - sakristeja; dievmaizītes kapsula.
katisma Pareizticīgajā baznīcā īsa liturģiska himna, ko dzied ortrosa laikā.
katisma Pareizticīgajā baznīcā katra no divpadsmit daļām, kurās ir iedalīta psalmu grāmata.
āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens.
eksarhs Pareizticīgo baznīcas novada vai patstāvīgas baznīcas galva.
glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums; attiecīgais mācību priekšmets.
saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas.
konkretizējums Pāreja no vispārīgas idejas vai priekšstata uz tā konkrētu variantu.
sūcējparenhīma Parenhīma, kuras šūnām ir raksturīga sūkšanas funkcija.
hidroparēze Parēze kopā ar tūsku, raksturīga beriberi slimības gadījumā.
ģeida Pārgalvīga būtne.
nerātnība Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa.
pārgalvība Pārgalvīga izturēšanās, runa.
acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene.
neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa.
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava.
vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
nabisti Parīzes mākslinieku postimpresionistu grupējums 19. gs. beigās; daiļradei raksturīga reliģisko un mitoloģisko tēmu izmantošana, simbolisma iezīmes.
hipertermija Pārkaršana, mākslīga ķermeņa temperatūras paaugstināšana.
platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm.
sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama.
erotografomānija Pārliecīga aizraušanās ar pornogrāfiskiem tēliem mākslā un sadzīvē.
metromānija Pārliecīga dzejas sacerējumu cienīšana.
zvaigžņu slimība pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
polihidrija Pārliecīga svīšana.
ksenomanija Pārliecīga tieksme pēc visa svešā, ārzemnieciskā.
frankomanija Pārliecīga visa franciskā cienīšana.
hipomanija Pārliecīga zirgu cienīšana.
abundacija Pārliecīgas bagātības dieve (romiešiem).
abundancija Pārliecīgas bagātības dieve (romiešiem).
anginofobija Pārliecīgas bailes saslimt ar stenokardiju.
fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
mevalonacidūrija Pārmantota aminoacidopātija, kas radusies mevalonātkināzes deficīta dēļ; raksturīga pārmērīga mevalonskābes izdalīšanās ar urīnu, attīstības aizture, hipotonija, hepatosplenomegālija un dažādu orgānu darbības traucējumi.
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
progresīvā hipertrofīskā intersticiālā neiropātija pārmantota neirālās muskuļu atrofijas forma: simetriska progresējoša muskuļu atrofija; zem ādas iztaustāmas sabiezētas sāpīgas nervšķiedras.
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
verdzība Pārmērīga (kāda) atkarība (no kā).
stearodermija Pārmērīga ādas tauku dziedzeru sekrēcija.
tīklkave Pārmērīga aizkave, kas interneta tīklā tērzēšanas retranslēšanas gaitā rada ziņojumu drūzmēšanos un novilcina to nosūtīšanu.
ciparmānija pārmērīga aizraušanās ar cipariem un skaitļiem jebkurā darbības jomā, tieksme jebko izteikt ar skaitļiem.
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
superalbuminoze Pārmērīga albumīna veidošanās.
dzeršana Pārmērīga alkohola lietošana.
hiperdakrioze Pārmērīga asarošana.
hidramnions Pārmērīga augļa ūdens attīstīšanās grūtniecības laikā.
ceruminoze Pārmērīga auss sēra sekrēcija.
pogoniāze Pārmērīga bārdas augšana.
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā.
pārdzeršanās Pārmērīga dzeršana.
dzīres mēra laikā pārmērīga dzīrošana; dzīrošana, kad visapkārt ir posts, draud bojāeja.
hipermīmija Pārmērīga emociju izpausme mīmikā.
hiperalimentācija Pārmērīga ēšana.
autiskās fantāzijas pārmērīga fantazēšana mērķtiecīgas un efektīvas problēmu risināšanas vietā.
superfibrinācija Pārmērīga fibrīna veidošanās asinīs.
karnisms Pārmērīga gaļas ēšana.
glikosialoreja Pārmērīga glikozi saturošu siekalu.
glutationūrija pārmērīga glutationa izdale ar urīnu.
gastroblenoreja Pārmērīga gļotu veidošanās kuņģī.
bibliomānija Pārmērīga grāmatu krāšanas kaislība.
liberālisms Pārmērīga iecietība.
liberalitāte Pārmērīga iecietība.
hiperdistensija Pārmērīga izstiepšana.
hiperekstensija Pārmērīga izstiepšana.
hiperkriestēzija Pārmērīga jutība pret aukstumu.
hipertermestēzija Pārmērīga jutība pret siltumu.
parektāzija Pārmērīga kādas daļas vai orgāna izstiepšana vai izplešana.
hiperkalcipeksija Pārmērīga kalcija fiksācija.
hiperketoze Pārmērīga ketonvielu veidošanās vai daudzums (audos, asinīs).
ginaikomastija Pārmērīga krūšu dziedzeru attīstība vīriešiem.
leicinoze Pārmērīga leicīna rašanās, piem., aknās, īpaši akūtās dzeltenās atrofijas gadījumā.
superabdukcija Pārmērīga locekļa abdukcija.
lohioreja Pārmērīga lohiju izdalīšanās.
polifarmācija Pārmērīga medikamentu lietošana.
abuss Pārmērīga medikamentu, narkotisko vielu lietošana.
mekonioreja Pārmērīga mekonija izdale.
hipodinamija Pārmērīga muskuļu darbības atslābšana sakarā ar fiziskās slodzes trūkumu.
leikoblastoze Pārmērīga nenobriedušu leikocītu rašanās.
hipererētisms Pārmērīga nervu sistēmas reakcija uz ārējiem kairinājumiem.
normoblastoze Pārmērīga normoblastu veidošanās kaulu smadzenēs.
hiperģenēze Pārmērīga orgānu vai ķermeņa daļu attīstība, hipertrofija.
hiperinvolūcija Pārmērīga palielinātu audu vai orgānu atpakaļēja attīstība, piem., dzemdes hiperinvolūcija pēc dzemdībām.
ginekomastija Pārmērīga piena dziedzeru palielināšanās vīriešiem.
hiperhromatisms Pārmērīga pigmentācija; šūnas kodola deģenerācijas forma, kad kodolā ir daudz hromatīnam līdzīgu pigmenta daļiņu.
akrohiperhidroze Pārmērīga plaukstu un pēdu svīšana.
proteinoze Pārmērīga proteīnu uzkrāšanās audos.
skrupulozitāte Pārmērīga rūpība, precizitāte, pedantiskums.
celulīts Pārmērīga saistaudu ieaugšana ap tauku šūnām vielmaiņas traucējumu rezultātā.
hiperfleksija Pārmērīga saliekšana.
teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
teatrālisms pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
alkalinofāgija Pārmērīga sārmu, piem., nātrija bikarbonāta lietošana.
seksuālā atkarība pārmērīga seksuālā pakļāvība partnerim, pazemošanās, lai patiktu pielūgtajam partnerim.
sialoreja Pārmērīga siekalu atdalīšanās.
sialofāgija Pārmērīga siekalu rīšana.
ptialisms Pārmērīga siekalu tecēšana.
hiperdiastole Pārmērīga sirds izplešanās diastoles laikā.
hiperhondroplāzija Pārmērīga skrimšļu attīstība.
prekonizācija Pārmērīga slavēšana.
rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
hiperhidroze Pārmērīga svīšana.
tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās organisma audos, dobumos.
steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm.
teatromanija Pārmērīga teātra cienīšana.
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza.
hiperhidropeksija Pārmērīga ūdens daudzuma saistīšana (audos, šūnās, orgānos).
delakrimācija Pārmērīga un nenormāla asaru izdalīšanās.
poliūrija Pārmērīga urīna izdalīšanās.
hromisms Pārmērīga vai anomāla krāsošanās.
hiperhipnoze Pārmērīga vai bieža miegainība.
hiperģenitālisms Pārmērīga vai priekšlaicīga primāro un sekundāro dzimumpazīmju attīstība.
oinilisms Pārmērīga vīna dzeršana.
gallomānija Pārmērīga visa franciskā pielūgšana.
hipermedikācija Pārmērīga zāļu došana vai lietošana.
polihilija Pārmērīga zarnu limfas veidošanās.
odontohiperestēzija Pārmērīga zoba jutība.
holoreja Pārmērīga žults izdalīšanās.
hepatoreja Pārmērīga žults vai kādas citas vielas izdalīšanās no aknām.
oksigeizija Pārmērīga, asa garšas sajūta.
hiperpraksija Pārmērīga, maniakāla darbība.
oneironoze Pārmērīga, nomācoša sapņošana.
kāre Pārmērīga, savtīga tieksme (parasti pēc kāda labuma); alkatība.
hiperepitīmija Pārmērīga, slimīga vēlēšanās, kāre.
hipohondrija Pārmērīgas bažas, rūpes par savu veselību; nomāktība bez īsta iemesla.
pārpļūtīties pārmērīgas caurejas dēļ ļoti novājēt.
pārmokas Pārmērīgas mocības.
hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt.
hipersomnija Pārmērīgi ilgstoša miega periodi ar normālu stāvokli starplaikos, atšķirībā no somnolences, kam raksturīga pastāvīga miegainība.
īstais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīga lidojuma fāze pēc papildu atbalsta.
lēnais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgalēna, vienmērīga ķermeņa griešanās kustība, vienlaicīgi atbalstot rokas un nav lidojuma fāzes pēc roku atbalsta.
alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
dasamočīties Pārpūlēties; aiz pārpūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
dasasisties Pārpūlēties; aiz piepūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
izlīgums ar starpnieka palīdzību pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu.
bandāžas saite pārsējs, kas notur ķermeņa locekli vai kādu daļu vajadzīgajā stāvoklī.
ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma.
datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
aretaloģija Pārspīlēta, smieklīga morāle.
burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
mīlīt Pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna.
E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^.
nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā.
pektīni Pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību.
l-cisteīns Pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
E403 Pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
E404 Pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E402 Pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu.
E100 Pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību.
E920 Pārtikas uzlabotājs - L-cisteīns, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz veselību.
E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
E353 Pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga.
E401 Pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E331 Pārtikas uzlabotājs - nātrija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt dažu zāļu izdalīšanos ar urīnu, padarot tās vai nu mazāk iedarbīgas, vai iedarbīgākas.
E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E440 Pārtikas uzlabotājs - pektīni, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E433 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
E435 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
koppartnerība Partnerība, kas rodas gadījumā, kad īpašumu apvieno personas, kas vienojušās par kopīgu uzņēmumdarbību uz komplementāras (kopīgas) un solidāras īpašuma atbildības principa pamata.
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu).
lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā.
atdestilēt Pārtvaicējot atbrīvot (šķidrumu) no nevajadzīgajiem piemaisījumiem.
paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
atteikta iekāpšana pārvadātāja atteikšanās izvietot gaisa kuģī aviopasažieri, kuram ir derīga biļete uz attiecīgo lidojumu, apstiprināts vietas rezervējums un kurš noteiktajā reģistrācijas laikā pirms lidojuma atrodas reģistrācijas zonā.
pārvaldības domēns pārvaldāmo objektu kopa, kas nokomplektēta sistēmas pārvaldībai un kam izmantojama kopīga pārvaldības metodika.
netiešais pārvaldījums pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā ar prievārdu.
tiešais pārvaldījums pārvaldījums (vārdkopā), kurā atkarīgais vārdkopas komponents pievienots neatkarīgajam noteiktā locījumā bez prievārda.
ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas, samērā patstāvīgas daļas, vienības.
sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
hiperskaņas ātrums pārvietošanās ātrums, kas lielāks nekā pieckārtīgs skaņas ātrums attiecīgajā vidē.
sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā.
pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
milzonis Pasaku tēls - ļoti liela, stipra, spēcīga būtne.
civilās aviācijas drošības programma pasākumi, kas nepieciešami civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (2).
laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
civilās aviācijas drošība pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā.
zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
WEF Pasaules ekonomikas forums (angļu "World Economic Forum"), neatkarīga starptautiska organizācija, kuras mērķis -- uzlabot situāciju pasaulē.
romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika.
romantika pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta
pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei.
laicība Pasaulīgums, dzīve virs zemes, pretstatā nepasaulīgumam (garīgajā balstītajam) vai pārpasaulīgajam.
bagāžas saņēmējs pasažieris, kas nodevis bagāžu pārvadāšanai, vai cita persona, kura, uzrādot bagāžas kvīti, ir tiesīga saņemt bagāžu.
Klauenstein Pasta muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā.
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
Engures novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales rietumos pie Rīgas jūras līča, ietvēra Engures, Lapmežciema un Smārdes pagastus.
Salacgrīvas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Liepupes un Slacgrīvas pagastus, robežojās ar Alojas un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju un Rīgas jūras līci; līdz 2009. g. minētie pagasti bija Limbažu rajonā, 2021. g. tie iekļauti Limbažu novadā.
Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Planīcas pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā.
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — Allažu pagastā.
Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
Līves-Bramberģes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Daugmales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugmales pagastā.
Paltmales pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Līgatnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā.
Jaunpils pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zaubes pagastu (tagad Cēsu novadā).
Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
Mangaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Carnikavas pagastā un Rīgas pilsētā.
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā.
Turaidas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
Kastrānes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastā.
Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā.
Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Dreiliņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Stopiņu novadā un Rīgas pilsētā.
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā.
Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā.
Lindes pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Birzgales pagastu.
Bieriņu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mārupes pagastu.
Aderkašu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pievienoja Taurupes pagastam.
Doles pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Ķekavas, Salaspils un Baldones pagastā.
Garkalnes novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos).
Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā.
stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
atražošana Pastāvīga atjaunošana, atkārtošana ražošanas procesā.
lidojuma līmenis pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena 1013,2 hPa līmeni.
bāksignalizēšana Pastāvīga bāksignālu raidīšana par kļūdainām situācijām lokālajā tīklā.
misija Pastāvīga diplomātiska pārstāvniecība; celtne, telpas, kurās darbojas šāda pārstāvniecība.
sociālais mājoklis pastāvīga dzīvesvieta ar zemu īres maksu cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi.
izgriezumgrāmata Pastāvīga glabātuve informācijai, ar kuru grib dalīties ar citiem lietotājiem.
iedzīvotāju atražošanās pastāvīga iedzīvotāju atjaunošanās to dzimstības un mirstības procesā; arī demogrāfisko struktūru nomaiņa.
dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu.
maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā.
fantogeizija Pastāvīga neparastas garšas sajūta mutē.
meža monitorings pastāvīga novērojumu sistēma meža un vides mijiedarbības novērtēšanai.
Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
zvaigžņu vējš pastāvīga radiāla zvaigznes atmosfēras ārējo slāņu plazmas plūsma virzienā projām no zvaigznes.
viršanas temperatūra pastāvīga temperatūra, kurā noteikts šķidrums vārās, ja spiediens ir nemainīgs.
upe pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
magnētterapija Pastāvīga vai mainīga zemfrekvences magnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā.
lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
valgs Pastāvīga vieta, nodalījums (kūtī), kur piesien dzīvnieku (parasti govi).
pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
konstantais kapitāls pastāvīgais kapitāls.
čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
sēdiņš pastāvīgais viesis (krogā).
regulārais karaspēks pastāvīgas (kadru) armijas karaspēks.
mājvieta Pastāvīgas atrašanās, darbošanās vieta.
limfatikostomija Pastāvīgas atveres izveidošana limfvadā (piem., krūšu limfvadā).
cekostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana aklajā zarnā.
lumbokolostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana lokzarnā ar griezienu jostas apvidū.
proktostomija Pastāvīgas mākslīgas atveres izveidošana taisnajā zarnā.
tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē.
negals Pastāvīgas rūpes, raizes.
rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus); attiecīgā celtne, telpas.
attiecības pastāvīgas, emocionāli personiskas attiecības divu cilvēku starpā.
termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas.
izdegšana pastāvīgs emocionāls un fizisks izsīkums, kas radies saistībā ar pārmērīgas psihoemocionālas slodzes apstākļiem darbā, darba vidē.
fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi.
raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni.
uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ; tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
lolotāja Pašaizliedzīga aukle.
altruisms Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pašaizliedzība, nesavtība.
serafs Pašas augstākās kārtas eņģelis kristīgajā reliģijā.
haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās.
pļuncka Pašķidra, nepatīkama, bezformīga viela (piemēram, sapuvuši āboli).
autarkija Pašpieticība; kādas tautas pilnīga svabadība un neatkarība savā saimniecībā, kura spēj pārtikt no saviem ražojumiem vien, bez ievedumiem no svešām zemēm.
autodiģestija Pašsagremošana, slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
būvvalde Pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
pašvaldību finanšu izlīdzināšana pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei.
izmantot patērēt (uzturam); pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas).
koģenerācija Patērētājiem piegādājamās siltumenerģijas un elektroenerģijas kopīga ražošana vienā enerģētiskajā iekārtā; salīdzinājumā ar dalīto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu ievērojami samazina kurināmā patēriņu.
apolitisms Patiesi vai šķietami vienaldzīga izturēšanās pret politikas jautājumiem; izvairīšanās no līdzdalības politiskajā dzīvē.
no tīras sirds, arī ar tīru sirdi patiesi, neviltoti, bez savtīga, arī ļauna nodoma.
aromāts Patīkama (parasti kam raksturīga) smarža.
izdzīve Patīkama, bezrūpīga dzīve, laika pavadīšana; izdzīvošanās.
piemīļot Patīkamam, draudzīgam būt.
flīģeļhorns Patīkami skanīga maiga tembra metāla pūšaminstruments.
bakterēmija Patogēno mikrobu iekļūšana un īslaicīga uzturēšanās asinīs.
brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
koksiellas Patogēnu gramnegatīvu mikroorganismu ģints, kas līdzīgas riketsijām, bet iet cauri baktēriju filtriem.
trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz matiem.
palikinēzija Patoloģiska, no gribas neatkarīga kustību atkārtošana.
barotīts Patoloģisks process ausis, kurš radies mainīga atmosfēras spiediena ietekmē, saukts arī par aerotītu.
kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
saindēšanās Patoloģisks stāvoklis, ko organismā izraisa indīgas vielas iedarbība.
kriminoze Patoloģisks stāvoklis, kurā slimnieka rīcība uzrāda noziedzīgas tieksmes.
izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu.
autonomija Patstāvība; funkcija, kas nav atkarīga no centrālās nervu sistēmas.
meklējumlidojums Patstāvīga atsevišķas lidmašīnas vai lidmašīnu grupas darbība, lai atklātu un iznīcinātu pretinieka lidmašīnas vai svarīgus virszemes objektus.
darba dzīve Patstāvīga darba gaitas.
garš patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir fonoloģiski pretstatāms īsam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
īss patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir pretstatāms garam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
piedrukājums Patstāvīga grāmatas daļa ar savu titullapu un pagināciju, kas parasti nav minēta ne pamatteksta titullapā, ne satura rādītājā.
arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
valsts uzņēmums patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību.
valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".
hipostāze Patstāvīgas eksistences piedēvēšana abstraktiem priekšstatiem, idejām.
mediatizācija Patstāvīgas valsts neatkarības iznīcināšana, pakļaujot to citas valsts varai.
saikļavārds Patstāvīgas vārdšķiras vārds (attieksmes vietniekvārds, apstākļa vārds) viens pats vai kopā ar prievārdu vai palīgvārds (partikula), kas veic saikļa funkciju.
balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu.
despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums; valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
eleronu uzpeldēšana patvaļīga eleronu atliekšanās abās spārna pusēs vienādos leņķos vadības pārvadu deformācijas dēļ aerodinamiskā slogojuma iedarbībā.
pašiztece patvaļīga iztece.
atslāņošanās Patvaļīga pārklājuma atdalīšanās no pamatnes; izraisa iekšējo spriegumu koncentrēšanās, pārsniedzot to pieļaujamās vērtības.
laktoreja Patvaļīga piena tecēšana; galaktoreja.
debess sfēra patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes.
spermatoreja Patvaļīga sēklas šķidruma iztecēšana bez dzimumlocekļa erekcijas.
spontānā dalīšanās patvaļīga smago kodolu dalīšanās bez iepriekšējas kodolu ierosināšanas, viens no radioaktīvās sabrukšanas veidiem.
autokinēze Patvaļīga, gribas ierosināta kustība; šķietama kustība.
atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes.
tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem); arī despotija (2).
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
dejekcija Patvarīga izstumšana no valdīšanas.
samovolka Patvarīga prombūtne (parasti no militārā dienesta vietas).
Paulhof Pauļa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
Pauren Paures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā.
nobumulēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba, klaiņojot.
nodenderēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba; noklaiņot.
eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
astazēt Pavājināt Zemes magnētisma iedarbību uz jutīga mērīšanas aparāta magnētadatu.
plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība.
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
medikamentozā tolerance pavājināta reakcija pret atkārtotu pastāvīgu zāļu devu vai nepieciešamība palielināt devu pastāvīgas atbildes saglabāšanai.
atslābt Pavājināties, kļūt mazāk spraigam, mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
Pawassern Pavasara muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes; vecīgs (2).
vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība; arī nepieciešamība.
papists Pāvesta piekritējs; katoļticīgais protestantisma valstīs, īpaši Anglijā.
baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā.
paviršība Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī rīcības, darbības rezultāts.
svempele Pavirši saģērbusies, netīrīga sieviete.
nobozties Pavisam dusmīgam, nedraudzīgam kļūt.
paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
apvecēties Pazaudēt garšu, kļūt negaršīgam.
nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
noputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt.
izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma derīgo izrakteņu iegūšanai; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam; arī sasalt (1).
stigma Pazīme, kas raksturīga noteiktai slimībai.
signālkairinātāji Pazīmes, kas izraisa noteiktu uzvedību; attiecinot uz cilvēkiem, ar tiem domātas raksturīgas īpašības, kas psihiski vai fiziski sevišķi pievilcīgi iedarbojas uz citiem cilvēkiem.
konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
notifikācija paziņojums par vekseļa protestu, kuru vekseļa turētājs izsūta personām, kas ir atbildīgas par samaksu.
Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes.
Piejūra Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 10 ainavapvidus gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrati no Nidas līdz Ainažiem.
vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus.
apduzis Pēc ilgas stāvēšanas kļūt nederīgam, sapelēt.
aiztuntulēties Pēc ilgas, tūļīgas gatavošanās aiziet prom.
kariogramma Pēc izmēriem un raksturīgajām pazīmmēm sakārtots kariotipa hromosomu fotouzņēmumu komplekts.
izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā; šādas virsmas norobežota daļa.
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu.
muzikālā drāma Pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem.
Driope pēc mīta tesāliešu versijas - viņa kļuva par Apollona mīļāko, kurš viņu ieguva ar varu, viņas mirstīgais vīrs bija Andraimons, kam viņa dzemdēja dēlu Amfisu.
bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ.
prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra.
rupjvilna Pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām.
pastāvīgais balasts pēc vajadzīgas formas izlieti ķeta vai dzelzs kluču, ko lieto balastam.
paisuma straume pēc virziena un ātruma periodiski mainīga straume, ko rada Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisītās plūdmaiņas.
Boļšezemeļskas tundra Pečoras zemienes ziemeļu daļa Barenca jūras krastā, Krievijā, lielākais augstums - līdz 250 m, lielākajā daļā teritorijas mūžīgais sasalums.
Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos.
tarsektomija Pēdas pamata kaulu daļēja vai pilnīga rezekcija.
izdeve Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
izdevības Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
izdeviņas Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
izdotenes Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
pedvālisms Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (dabas un instalāciju parka) ideja un norises šīs idejas īstenošanā; Pedvāles garam raksturīgais.
radiodeviācija Peilējamās radiobākas elektromagnētisko viļņu novirze no īstā virziena kuģa metālisko daļu ietekmē; atkarīga no kursa leņķa uz radiobāku, raidstacijas darbības viļņa garuma, kuģa iegrimes u. c. faktoriem.
viesulis Pēkšņa un spēcīga (emocionāla stāvokļa) izpausme.
grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam).
peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
nobīlis Pēkšņas, īslaicīgas, parasti stipras, bailes.
iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
iegarēties Pēkšņi izjust spēcīgas ilgas.
iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3).
iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties.
(ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam.
uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist.
ievajadzēties Pēkšņi kļūt vajadzīgam, nepieciešamam.
savajadzēties Pēkšņi kļūt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
peldsezona Peldēšanai labvēlīga sezona.
delfīnstils Peldēšanas paņēmiens - peldēšana uz krūtīm, izdarot viļņveidīgas kustības ar kājām.
bakens Peldoša konusveidīga, cilindriska vai lodveidīga brīdinājuma zīme, kas noenkurota kuģu ceļā bīstamu vietu norādīšanai vai arī kuģu ceļa norobežošanai; apgādāta ar skaņu vai gaismas signālierīci.
Baltijas garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Palaemonidae" suga ("Palaemon squilla"), kuras sīka varietāte (garums - līdz 4 cm) sastopama arī Rīgas līcī.
gilvors Pelēcīga ādas krāsa dažās kaheksijās.
paeglene Pelēcīga sēne ("Boletus variegatus").
penicilīns Pelējumsēņu sugu grupa, kurām raksturīga antibiotisku vielu izstrādāšana.
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
pelnkrāsa Pelēka, pelniem līdzīga krāsa.
pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
punčing-bumba Penčingbols - piepūšama, bumbierveidīga ādas bumba, kuru ar šauro galu piekar pie platformas; noder bokseriem par treniņa rīku.
oksacilīns Penicilīna grupas antibiotika iekšķīgai lietošanai.
alimentārā pentozūrija pentožu ekskrēcija urīnā, ksiloze un arabinoze pēc pārmērīgas ķiršu, plūmju, vīnogu u. c. augļu vai to sulu lietošanas uzturā.
hidropepsīns Pepsīnam līdzīga viela, kas izdalās ar sviedriem.
kinofilma Perforēta plāna, elastīga celuloīda vai cita pamatnes materiāla lente, kas klāta ar gaismjutīgu emulsiju un tiek izmantota attēla uzņemšanai.
kalcinozs periartrīts periartrīts, kam raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavas tuvumā.
peridinejas Peridīnijas - mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā.
spalvu maiņa periodiska spalvu nomaiņa putniem – pilnīga veco spalvu atmiršana, izkrišana un jauno spalvu augšana.
podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
brieduma periods periods, kam raksturīga organisma produktīvo un atražošanas funkciju pilnīga izpausme un stabilizācija.
vērminderis Pērminderis - draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
bulbuls Persiešu lakstīgala; persiešu un turku dzejā simbols dievu meklējošai dvēselei.
pārvaldnieks Persona, aparatūra vai programmatūra, kas ir atbildīga par visu procesu izpildi, kuri saistīti ar kādas sistēmas pārvaldības funkcijām.
gruntsnomnieks Persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs.
goda pilsonis persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ; attiecīgais nosaukums.
pāradnieks Persona, kas dzen līgavas pūra liellopus uz līgavas jaunajām mājām.
tīmekļa pārzinis persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu.
dienesttiesīgais Persona, kas nodarbina kādu citu personu kā strādnieku vai garīga darba darbinieku.
neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu; attiecīgais nosaukums.
ģimenes loceklis persona, kas piederīga ģimenei.
sistēmas administrators persona, kas plāno, vada un pārvalda sistēmas izmantošanu un kas ir atbildīga par tās funkcionēšanu.
derenieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
derībnieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
derinieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
dernieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
citas dalībvalsts apliekamā persona persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
uzņēmuma vadītājs persona, kura ir tiesīga vai pilnvarota pieņemt lēmumus par uzņēmuma darbību.
ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
ieguvējs Persona, kurai esošā situācija ir labvēlīga
attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu.
cietais disks personālā datora lielas ietilpības palīgatmiņa, kas sastāv no vairākiem magnētiskajiem diskiem, to piedziņas iekārtas (diskdziņa), lasīšanas un rakstīšanas galviņu komplekta un elektroniskas saskarnes.
dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs.
personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
noziedzīga nodarījuma motīvs personas iekšējais pamudinājums, dziņa, tieksme, kas virza vainīgā gribu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju.
nodarbināmība personas spēja būt nodarbinātai mainīgajā darba tirgū.
heliofobi Personas, kas ir slimīgi jutīgas pret saules staru iedarbību.
viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
ģimenes plānošana personu brīvprātīga lēmumu pieņemšana un darbība attiecībā uz bērnu skaitu ģimenē un viņu dzimšanas laiku.
banda personu grupa, kas apvienojusies noziedzīgai darbībai.
bande Personu grupa, kas apvienojusies noziedzīgai darbībai.
komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
skoliopatekse Perversa attieksme pret slimību, piem., simulēšana vai pārspīlētas, pastāvīgas rūpes par savu veselību.
somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss.
cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu.
Lambertshof Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
etnosemantika Pētījumi par vietējiem iedzīvotājiem raksturīgajām komunikācijām, nozīmju un klasifikācijas sistēmām.
galminieks Pie galma piederīgs dižciltīgais.
bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
kombinēta augsnes apstrādes mašīna pie kopēja rāmja izvietotas dažādas darbīgas daļas, kas veic vairākas tehnoloģiskas operācijas.
kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
dzimtsarakstu nodaļa pie tiesu sistēmas piederīga iestāde, kas veic civilstāvokļa (laulības, dzimšanas, miršanas) reģistrāciju, veido dzimtsarakstu arhīvu, labo un papildina civilstāvokļa aktu reģistrus, apkopo baznīcās noslēgto laulību reģistrus.
pilsonis pie valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piederoša persona, uz kuru attiecas valsts likumos paredzētās tiesības un pienākumi.
sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem.
pančašīla Pieci mierīgas līdzāspastāvēšanas principi.
ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
križa Pieczarainas koka dakšas, kas līdzīgas lāpstai.
lopužos iet piedalīties līgavas pūra lopu aizdzīšanā uz vīra mājām.
piedernieks Piederīgais, radinieks.
savinieks Piederīgais, tuvinieks.
pamīlnieks Piederīgais; tuvinieks.
sevietis Piederīgais; tuvinieks.
hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem.
detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
eksistenciālais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas idejiski sakņojas eksistenciālisma filozofijā un ir saistīta ar humānistisko un holistisko pieeju, no kurām pārņemta atziņa par cilvēku kā unikālu un neatkarīgu personību, kas spējīga īstenot pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar citiem.
eklektiskā pieeja sociālajā darbā pieeja vispārīgā sociālā darba praksē, kas neiekļaujas vienas paradigmas ietvaros vai pieņēmumos un kam raksturīga vairāku sociālā darba teoriju, pieeju vai to atsevišķu daļu kombinēšana; plašu diskusiju temats sociālajā darbā, un attieksme pret šo pieeju ir pretrunīga.
ielišķēties Pieglaimoties lišķīga rakstura dēļ.
panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
esi (arī esiet) tik laipns (arī laipni), arī vai (kāds) nebūtu tik laipns pieklājīga lūguma, pavēles forma.
Laipni lūdzam! pieklājīga uzaicinājuma forma.
pieguļošais siluets piekļāvīgais siluets.
kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
bujāni Pieliekamie, preču noliktavas pie Rīgas.
izmantojamība Piemērotība mērķtiecīgai, pārdomātai lietošanai, lai gūtu labumu (par priekšmetiem, metodēm u.c.).
Sudrabkalniņš Piemineklis Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem, kas aizstāvēja Rīgu pret bermontiešu uzbrukumu 1919. g., atrodas Rīgā, Kurzemes rajonā, starp Slokas ielu un Kurzemes prospektu.
okupeklis piemineklis, kas atradās Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā no 1985. gada līdz 2022. gadam, veltīts Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem; Uzvaras piemineklis.
inaugurācija Pieminekļa svinīga atklāšana.
viņējs Pieminētās personas ģimenes loceklis, piederīgais; arī pieminētās personas biedrs (no kādas grupas, kopuma).
hipergalaktija Piena pārmērīga sekrēcija.
hiperlaktācija Piena pārmērīga vai ilgstoša sekrēcija.
aizlaišana Piena veidošanas mērķtiecīga pārtraukšana, lai sagatavotu dzīvnieku nākamajai laktācijai.
patomejoze Pienācīga savas slimības nopietnības nenovērtēšana.
pienice Pienīga govs.
pienīdze Pienīga govs.
pienīte Pienīga govs.
laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
albidūrija Pienveidīga urīna ekskrēcija.
ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija.
perihareja Piepeša trakulīga vai patoloģiska līksmība.
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
onkolkonts Pieprasījuma konts - speciāls norēķinu konts, ko atver klientam, lai atspoguļotu viņam piešķirto aizdevumu, kuru banka saskaņā ar līgumu ir tiesīga jebkurā brīdī pieprasīt atpakaļ.
polutants Piesārņotājs, sārnis, ekosistēmā no ārienes iekļuvusi un uzkrājusies nevajadzīga (bieži vien kaitīga) viela.
cikloparafīni Piesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulai ir gredzenveidīga (noslēgta) oglekļa atomu struktūra.
saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt.
saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt.
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
uzkarā siet izkapti piestiprināt izkapti pie kāta vajadzīgajā leņķī.
piesmirkt Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
piesmirdēt Piesūkties ar smaku, kļūt viscaur smirdīgam.
saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); dēvēt.
dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); saukt.
izsniegt Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu).
piebalsot Pievienoties (kāda) radītām skaņām, radot līdzīgas skaņas.
piebiedroties Pievienoties, tikt pievienotam (kam citam, parasti līdzīgam).
belle laide pievilcīga neglīta sieviete.
go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības.
pielaikot dirku pievilkt vai atlaist dirkas falli, kas notur grotbomja noku (galu) vajadzīgajā augstumā.
Pikkaln Pikkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
uzmest spuru piktoties, niknoties; kļūt iedomīgam.
Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
Smerdele Piķurga - upe Stopiņu pagastā un Rīgas pilsētas austrumu malā.
Brekšupīte Piķurgas paralēls nosaukums tās lejtecē, Rīgas pilsētas austrumu malā.
laulāties spējīgais pilngadīga persona, kura nesastāv juridiski reģistrētā laulībā un uz kuru nav attiecināmi likumā noteiktie aizliegumi.
batmicva Pilngadīgas ebreju meitenes statuss (baušļu meita) ortodoksālo ebreju ģimenē, kas automātiski iestājas 12 gadu vecumā.
briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība.
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu, spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; arī identitāte, identiskums.
identitāte Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienādība; tāpatība.
identiskums Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienlīdzība, vienādums; identitāte.
nefālisms Pilnīga atturība no alkoholiskiem dzērieniem.
panhisterektomija Pilnīga dzemdes izgriešana.
panhisteroooforektomija Pilnīga dzemdes un abu olnīcu izgriešana.
panhisterokolpektomija Pilnīga dzemdes un maksts izgriešana.
panhisterosalpingektomija Pilnīga dzemdes un olvadu izgriešana.
panhisterosalpingoooforektomija Pilnīga dzemdes, olvadu un olnīcu izgriešana.
reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt.
submersija Pilnīga iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek tikai apgūstamajā valodā, nesniedzot atbalstu apguvējam viņa dzimtajā valodā.
naturalizācija Pilnīga introducētu augu vai dzīvnieku pielāgošanās apstākļiem jaunā audzēšanas vietā.
holotomija Pilnīga izgriešana (ķermeņa daļas vai orgāna).
anihilācija Pilnīga iznīcināšana vai izzušana.
panskleroze Pilnīga kāda orgāna vai tā daļas sklerotizēšanās.
apkulstas Pilnīga linu iztīrīšana ar kulstekļa palīdzību.
Meisnera efekts pilnīga magnētiskā lauka izspiešana no metāliska vadītāja, kad tas, pazeminoties temperatūrai un magnētiskajam laukam zem kritiskajām skaitliskajām vērtībām, kļūst supravadošs.
radikālā modificētā mastektomija pilnīga mastektomija ar paduses limfadenektomiju, bet saglabājot krūšu muskuļus.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
paralīze pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
holonarkoze Pilnīga narkoze.
vistas aklums pilnīga neizpratne.
krahs Pilnīga neveiksme, bojāeja.
konflagrācija Pilnīga nodedzināšana; Jaunā derībā sludinātā pasaules bojā eja ugunī.
aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo); pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
upes izžūšana pilnīga noteces izbeigšanās upes gultnē.
TPN Pilnīga parenterālā barošana (angļu "total parenteral nutrition").
totālais simblefarons pilnīga plakstiņu saaugšana ar acābolu.
spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
eksomoloģēze Pilnīga un publiska grēku nožēla; agrīnajā baznīcā attiecināja uz visu grēku nožēlas un piedošanas procesu.
sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
ahilotomija Pilnīga vai daļēja Ahileja cīpslas pārgriešana.
rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana).
hepatektomija Pilnīga vai daļēja aknu izgriešana.
histerektomija Pilnīga vai daļēja dzemdes izgriešana.
amigdalohipokampektomija Pilnīga vai daļēja galvas smadzeņu mandeļveida ķermeņa un jūraszirdziņa izgriešana, lai ārstētu deniņu daivas epilepsiju, kas nepakļaujas medikamentozai ārstēšanai.
nodokļu atvieglojumi pilnīga vai daļēja juridisku un fizisku personu atbrīvošana no nodokļu samaksas, ko noteic valsts.
atcelmošana Pilnīga vai daļēja nocirsto koku celmu novākšana ar celmu rāvēju un šķeldotāju mašīnām izcirtumos, lai atvieglotu meža atjaunošanas darbu mehanizēšanu.
vezikulektomija Pilnīga vai daļēja sēklas pūslīšu rezekcija.
tīklenes atslāņošanās pilnīga vai daļēja tīklenes atdalīšanās no zemāk esošās acs daļas - dzīslenes.
holopleksija Pilnīga vai vispārēja paralīze.
nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe; pabeigtība (1).
pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
ģenerāltīrīšana Pilnīga, ļoti rūpīga tīrīšana.
akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās.
telemitoze Pilnīga, noslēgusies mitoze.
teleomitoze Pilnīga, noslēgusies mitoze.
ģenerālmēģinājums Pilnīgas (izrādes, koncerta u. tml.) norises mēģinājums.
noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pilnīgas atbilstības konstatēšana starp noziedzīga nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.
paralīze pilnīgas bezpalīdzības stāvoklis; nespēja aktīvi darboties.
līdz pēdējam kreklam pilnīgi, līdz galīgai nabadzībai.
ripieno Pilns; norādījums, ka attiecīgais skaņdarba posms jāizpilda visam orķestra sastāvam.
īstens Pilntiesīgais (biedrs, loceklis).
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā, kas kopš mazotnes tika pieradināti pie pieticīga dzīvesveida un izturības.
kupols Pilotāžas figūra - augstuma uzņemšana vertikālajā plaknē līdz pilnīgai ātruma zaudēšanai un sekojoša krišana uz leju ar korpusa pagriezienu uz vienu vai otru pusi un pāreju stāvā pikējumā.
otrais pilots pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt.
Ķekava pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 18 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Keckau" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Mārupe Pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 6 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Bieriņu muižas "Lindenruhe" teritorijā, novada centrs.
Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas.
Halla Pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos ("Hull, Kingston upon Hull"), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.).
Antofagasta pilsēta Čīlē (_Antofagasta_), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta.
Adatīgala pilsēta Indijā (_Addatīgala_), Āndhra Pradēšas štata austrumu daļā.
Rānīgandža Pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Rānīganj"), Rietumbengāles štatā, Damodaras upes ielejā, 129400 iedzīvotāju (2011. g.).
Tokujama Pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana.
Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve.
Jēkabpils Pilsēta Latvijā Daugavas abos krastos, Latgales rietumu daļā un Zemgales austrumu daļā, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1919.-1949. g. apriņķa centrs) 143 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1670. gada.
Aizkraukle Pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam.
Durbe Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
Grobiņa Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
Aizpute Pilsēta Latvijā, Dienvidurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1962.-2009. g. Liepājas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs), 186 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada, miesta tiesības (kā Vecaucei) kopš 1921. gada, sāka veidoties no 1889. g. kā apdzīvota vieta pie Vecauces muižas, par Vecauces muižu ziņas kopš 1616. gada.
Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
Ventspils pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 184 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. g., pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1290. g.
Piltene Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten.
Kuldīga Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 150 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
Sabile Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
Talsi Pilsēta Latvijā, Kurzemes ziemeļu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.–1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežota pilsētas pārvalde no 1894. g., vēstures avotos pirmo reizi minēti 1231. gadā.
Baloži Pilsēta Latvijā, Ķekavas novada ziemeļrietumu daļā 12 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1958.-1990. g. pilsētciemats, kas izveidojās ap 1947. gadā dibināto kūdras fabriku.
Rēzekne Pilsēta Latvijā, Latgalē, valstspilsēta no 2021.g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2008. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. apriņķa centrs) 242 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada.
Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
Tukums pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 63 km uz rietumiem no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā, bet lībiešu ciems šajā vietā pastāvēja vismaz jau 10. gs.
Olaine Pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (līdz 2008. g. Rīgas rajonā) 24 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1967. gada, no 1965. g. pilsētciemats, sāka veidoties 1962. g. pilnīgi jaunā vietā un vienlaikus ar ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu celtniecību.
Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā.
Aknīste Pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā.
Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados.
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof).
Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
Valmiera Pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils.
Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
Pļaviņas Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā.
Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
Ikšķile Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā.
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.).
Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Lielvārde Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā.
Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis.
Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
Limbaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada.
Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada.
Cēsis Pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.
Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
Ilūkste Pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā.
Alūksne Pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā.
Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža.
Hurībga Pilsēta Marokā ("Khouribga"), Šāvijas-Vardīgas reģionā, 166400 iedzīvotāju (2004. g.).
Muhammedīja Pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.).
Satāta Pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.).
Falesiu Pilsēta Samoā Neatkarīgajā valstī, Okeānijā, 3200 iedzīvotāju (2001. g.).
Vaitele Pilsēta Samoā Neatkarīgajā valstī, Okeānijā, 5200 iedzīvotāju (2001. g.).
Meka Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs.
Hanko pilsēta Somijas dienvidos (_Hanko_, _Hangö_), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
Alačakaja Pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Aridžaka pilsēta Turcijā ("Arıcak"), Elazīgas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Baskila Pilsēta Turcijā ("Baskil"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kebana Pilsēta Turcijā ("Keban"), Elazīgas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kovandžilara Pilsēta Turcijā ("Kovancilar"), Elazīgas ilā, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
Madena Pilsēta Turcijā ("Maden"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Palu Pilsēta Turcijā ("Palu"), Elazīgas ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivridže Pilsēta Turcijā ("Sivrice"), Elazīgas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Karakočana Pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Āgina Pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gazli Pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajetā, 12300 iedzīvotāju (2010. g.), apkārtnē bagātīgas gāzes atradnes.
Melndāla Pilsēta Zviedrijā, Gēteborgas pilsētas daļa, tās dienvidaustrumos, kas senāk bija patstāvīga pilsēta, \~40000 iedzīvotāju.
pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
čurra Pilsētas bezdelīga ("Hirundo urbica").
Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas.
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā.
municipia Pilsētu komūnas, ko pievienoja senai Romas valstij tādā kārtā, ka iekšējā pārvaldē tās bija patstāvīgas un to locekļiem līdzīgas tiesības ar Romas pilsoņiem, lai gan bez balstiesībām un ar gaitu pienākumu.
sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā.
Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase.
Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns.
Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m.
Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns.
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns.
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
pilngadnieks Pilsonis, kas tikko ir sasniedzis pilngadību; arī pilngadīgais.
likumpārkāpums Pilsoņa vai amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas izpaužas tiesību normu neievērošanā un ir sabiedriski bīstama vai kaitīga.
Lieknsupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas un Rojas pagastā, garums - 13 km, tek paralēli Rīgas jūras līča krastam.
karsta kritene piltuvveida ieplaka Zemes virsmā, kas radusies, iebrūkot pazemē izskalotiem iežiem, raksturīga ģipša un karbonātiežu izplatības rajoniem.
cirta Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis (1).
iedzēklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzēknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzelksnis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzērklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1.
iedzerkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirkne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iedzirknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
iemetne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā.
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos); šīs musulmaņu grupas piederīgais.
pirkstlaipa Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas; grifs.
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas.
Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu.
Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
pirmapdare Pirmā, sākotnējā (kā) apdare, kurā (to) sagatavo galīgai apdarei.
pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā (kā) apstrāde, kurā (to) sagatavo galīgai apstrādei.
Bodhidharma Pirmais čaņbudisma skolotājs, kurš m. ē. 520. gadā no Indijas dienvidiem devās uz Ķīnu, viņš ieviesa grūtu jautājumu uzdošanas un paradoksu formulēšanas metodi, kas mūsdienās ir raksturīga Japānas dzenbudismam.
hordokrānijs Pirmais embrionālā galvaskausa aizmetnis muguras stīgas priekšējā galā.
konsumācija Pirmās dzimumattiecības starp laulātajiem un ar tām saistītie rituāli līgavas šķīstuma pierādīšanai.
zigonēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kam raksturīga hromosomu savienošanās pāros un konjugācija.
Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; dzimta (1).
dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; ģints.
maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai; rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs; mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
pirofītaļģes Pirofīti ("Pyrrophyta") - zemāko augu nodalījums, mikroskopiskas, kustīgas vai nekustīgas vienšūnas aļģes; saldūdeņos un jūrās, >130 ģinšu, \~1070 sugu, Latvijā \~60 sugu.
koksnes plaisas plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos.
plints Plakana kvadrātveidīga akmens plātne kolonnas bāzes apakšējā daļā.
līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā).
nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā.
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta: attiecīgais skatījums (uz kādu objektu).
plakaņi Plakņi - vaboļu kārtas dzimta, kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgas \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
žults maska plakstiņu pārmērīga pigmentācija, biežāk sievietēm.
kākars Plāna caurspīdīga drāna, ielāpa gabals.
apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
lietusmētelis Plāna ūdensnecaurlaidīga materiāla mētelis.
pļurra drēbe plāna un neizturīga drēbe.
filma plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjūtīgu virskārtu; fotofilma.
nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
celofāns Plāna, caurspīdīga, lokana celulozes plēve.
kinofilmas pamatne plāna, elastīga caurspīdīga materiāla lente, uz kuras tiek uzklāta gaismjutīgā emulsija.
membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai); filma.
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
Planetzen Planicas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
melasma Plankumveidīga tumša ādas nokrāsa, kas visbiežāk novērojama apakšējās ekstremitātēs un sejā, sevišķi veciem un vārgiem cilvēkiem.
koncerna kontrolings plānošanas, vadīšanas un kontroles koordinēšana vai nu visās koncerna sastāvdaļās vai arī tikai tā valdošajā uzņēmumā vai atkarīgajās sabiedrībās.
nepiļņa Plānprātīgais, muļķis.
mētris Plānprātīgais, vājprātīgais.
folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
mežkopība Plānveidīga mežu audzēšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
zaļais konveijers plānveidīga zaļbarības ražošanas sistēma lauksaimniecības dzīvnieku piebarošanai.
kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
saimnieciskais aprēķins plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
kardiālā valvuloplastika plastiska operācija mitrālās stenozes ārstēšanai; mākslīga vārstuļa veidošana.
sfinkteroplastika Plastiska slēdzējmuskuļa operācijā; mākslīga slēdzēja izveidošana.
mumio Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā.
mumjo Plastiska, sveķiem līdzīga dabiska viela, parasti tumšbrūnā krāsā.
darbderīgs Plaša lietojuma programmatūras vai aparatūras izstrādājumi, ko lietotāji var tūlīt izmantot vai kuru adaptācija nav darbietilpīga.
province plaša teritorija, kas apvieno veidošanās laika un apstākļu ziņā radniecīgas derīgo izrakteņu (rūdu, naftas, gāzes u. c.) iegulas.
laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji.
megalofonija Plaša, spēcīga, skaidra balss.
josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
pagultne Plata, pagara, nevienmērīga ieleja.
Weissensee Plāteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Plāteres pagastā.
Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
cipus Plātnes veidā stāvošs kapa piemineklis, ko bieži sastop antīkā laikmetā, vēlāk pie jūdaisma un islāma ticīgajiem.
spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba.
dūre Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs - durba 1.
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu.
atelektāze Plaušu alveolu nepilnīga izplešanās vai saplakšana, ja ir nosprostots bronhs un alveolās nav gaisa; normāla parādība auglim pirms piedzimšanas.
hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās.
ļaundabīgā mezotelioma pleiras, vēderplēves vai perikarda audzējs, no dažāda veida šūnām sastāvošas plašas plēves; dažās vietās satur sarkomai līdzīgas, citur adenomatozas šūnas.
sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem un līdz 60 centimetriem garu ķermeni.
stavrida Plēsīga, galvenokārt tropu jūru, asarveidīgo kārtas zivs.
vērtot Plosīties, murgot, būt nemierīgam (par maziem bērniem, jauniem suņiem).
Klein-Ranken Plūču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt.
urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt.
stenēt Plūstot radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (parasti par vēju, ūdeņiem).
tāpšļa Pļāpa, izvaicātājs, okšķerētājs; tāds, kam pārmērīga ziņkāre par visu.
bābošana Pļāpāšana; tenkošana; arī sievietēm raksturīga rīkošanās, darbošanās.
bābošanās Pļāpāšana; tenkošana; arī sievietēm raksturīga rīkošanās, darbošanās.
zlankšēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
žļankstēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
šļemsterēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas stāstīt.
ļerbas Pļāpīga mute.
slūža pļāpīga persona; mēlnese.
deze Pļāpīga persona.
maule Pļāpīga persona.
pļanka Pļāpīga persona.
svirka pļāpīga sieviete, tukša pļāpa.
pasakķesele Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
pasaktaša Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
kladzene Pļāpīga sieviete; pļāpa.
ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks.
badadzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
badadzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
badadzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
baddzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
salašņdārta Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
bādmodere Pļāpīga sieviete.
bāpmodere Pļāpīga sieviete.
bezgale Pļāpīga sieviete.
bluzga Pļāpīga sieviete.
čība Pļāpīga sieviete.
larba Pļāpīga sieviete.
lauška Pļāpīga sieviete.
leska Pļāpīga sieviete.
ļeska Pļāpīga sieviete.
plurica Pļāpīga sieviete.
švipaste Pļāpīga sieviete.
švipste Pļāpīga sieviete.
tērkšķele Pļāpīga sieviete.
tirgussieva Pļāpīga sieviete.
skalene pļāpīga un kašķīga sieviete.
tošņa Pļāpīga veca sieviete.
kakaža Pļāpīga, neglīta, nekārtīgi ģērbusies sieviete.
traiška pļāpīga, skaļa sieva.
čabiņa Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
pļeperes Pļāpīgas lūpas.
slapstick Pļauku komēdija - komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
bauska Pļava, kurā ir sausa, neauglīga augsne.
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
berilioze Pneimokonioze, ko rada berilija putekļu ieelpošana; raksturīga ar granulomu izveidošanos plaušās un limfmezglos.
koniofibroze Pneimokoniozes forma, kam raksturīga saistaudu hiperplāzija plaušās, piem., azbestoze un silikoze.
leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa baktērija leģionella.
palnu zeme podzolēta, neauglīga zeme.
velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi.
skrakšķināt pogot (par lakstīgalu).
triekot Pogot (par lakstīgalu).
trikāt Pogot (par lakstīgalu).
iedzimtā poikilodermija poikilodermija, kam raksturīga hiperkeratotisku un kserodermisku bojājumu rašanās uz vaigiem un gūžām agrā bērnībā
polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
holet-10-24 polietilēnglikola ēteris vai holesterīns, kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, lieto kā komponenti roku krēmu ražošanā, nelabvēlīga iedarbība nav zināma.
streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī.
motete Polifonisks vokāls skaņdarbs; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
reopeksija Polimēru un keramikas masu viskozitātes palielināšanās, saglabājoties pastāvīgam deformēšanas ātrumam.
deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika.
centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana.
kapitālisms Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm.
reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība.
autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību.
kašūbi Poļiem radniecīga slāvu tauta, seno rietumslāvu pomoriešu cilšu pēcteči, mīt rietumos no Vislas pie Baltijas jūras.
šļakša Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta").
šļakšuķis Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta").
Kens Populāra lelle, lelles Bārbijas "līgavainis".
porfīrija Porfirīna metabolisma traucējums, kam raksturīga pastiprināta porfirīnu rašanās un ekskrēcija.
levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi.
ekstremitātes Posmotas, kustīgas (dzīvnieka) ķermeņa piedevas.
vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
adrenerģisks nervs postganglionārās simpātiskās šķiedras, kuru galos pēc kairinājuma atbrīvojas adrenalīnam līdzīga viela.
spēka funkcija potenciālā spēka lauka skalāra funkcija, kuras parciālie atvasinājumi pēc koordinātām x, y un z ir vienādi ar spēka projekcijām attiecīgajās asīs
aizsardzība pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē)
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
vispārīgais sociālais darbs prakse, kurai raksturīga sociālā darba pamata kompetence bez noteiktas specializācijas; raksturīgs daudzveidīgu pieeju, teoriju un metožu lietojums dažādos sociālā darba prakses līmeņos.
laika pārbaude prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
burāšanas tehnika prasme maksimāli izmantot buras un palīgierīces attiecīgajās situācijās.
Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā.
izprece Precības, līgavas aizvešana no vecāku mājām (pēc kāzām).
apmērīšana precīza, noteiktās dimensijās veikta korpusa, takelāžas un buru izmērīšana, lai iedalītu jahtu attiecīgajā klasē.
kā nomērīts precīzi atbilstošs vajadzīgajam izmēram.
faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai; attiecīgais attēls.
pankrelipāze Preparāts, ko iegūst no cūku aizkuņģa dziedzera; satur dažādus enzīmus, gk. lipāzi, amilāzi un proteāzi; darbība līdzīga aizkuņģa dziedzera sulas darbībai; izmanto gremošanas veicināšanai aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā.
ergamils Pret sārmiem pilnīgi izturīga mākslīga smaržviela, kādēļ sevišķi lietota smaržīgu ziepju ražošanai.
ambipolārā difūzija pretējas zīmes lādētu daļiņu kopīga pārvietošanās jonizētā vidē daļiņu koncentrācijas samazināšanās virzienā.
caurlaides tipa pirts pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
apvainošana Pretlikumīga izturēšanās pret personu, izrādot tai nicināšanu un necieņu.
konsulta Pretlikumīga sapulce Korsikas salā 1793. g., kas salu nodeva angļiem.
kontrtransports Pretpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu pretējos virzienos, kuru nodrošina vienots pārneses mehānisms.
oksimorons Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai.
kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai.
defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās.
kupri- Priedēklis divvērtīga vara savienojumu apzīmēšanai.
priekšdziedzera anedoma priekšdziedzera palielināšanās sakarā ar labdabīga audzēja attīstību dziedzeraudos ap urīnizvadkanāla sākumdaļu.
kinetokardiogrāfija Priekšējās krūškurvja sienas sirds apvidus vibrāciju grafiska pierakste; vibrācijas dod priekšstatu par sirds kontrakcijām attiecīgajā krūškurvja vietā.
sekundārā miksedēma priekšlaicīga novecošana, ko izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru atrofija: sausa, grumbaina āda, pāragra zobu izkrišana, seksuālās funkcijas izsīkums, fizisks un psihisks vājums.
geramorfisms Priekšlaicīga novecošana.
priekšlaicīgā menopauze priekšlaicīga ovulācijas izbeigšanās, iespējams, autoimunizācijas, gonadotropīna darbības traucējumu vai primāra dzimumšūnu deficīta dēļ.
spontāns aborts priekšlaicīga, patvaļīga grūtniecības izbeigšanās līdz 22 nedēļām.
pārmešanās Priekšlaicīgas dzemdības (mājlopiem).
kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums.
pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem; attiecīgais teksts, dokuments.
aprehenzija Priekšstata satura apzinīga uztvere un uzņemšana apziņā.
ideālā gāze priekšstats par vielu, kurā pieņem, ka vielas daļiņas ir masas punkti, starp kuriem nav mijiedarbībasun kuru sadursmes ir absolūti elastīgas.
saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai.
hierokrātija Priesteru kārtas valdīšana laicīgajā jomā; priesteru izveidota valsts valdība.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa").
Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
damaksnis priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa").
idiopātija Primāra, patstāvīga slimība, neatkarīga no citām.
noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi.
paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
nāra Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta; lāva.
dahabija Primitīvas, vecmodīgas vietējo iedzīvotāju buru laivas Nilā, ar augstām smailām trijstūru burām; senāk - garš, šaurs Nīlas kuģis ar burām, pārsegu un kajīti.
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas.
Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
minimaksa princips princips, kas tulkošanā nodrošina maksimālu efektu ar minimālu piepūli, piemēram, tulkotājs apzināti izvairās no tām valodas vienībām, kas ir neraksturīgas mērķvalodas sistēmai un bez kā var iztikt, nezaudējot satura precizitāti un tulkojuma kvalitāti.
paštiesa Privātpersonu organizēta neoficiāla patvaļīga tiesa.
izvedummašīna Problēmneatkarīga ekspertsistēmas daļa (aparatūra un programmas), kas operē ar zināšanu bāzē uzkrātajiem faktiem un formē izvedumus.
anatocisms Procentu ņemšana no procentiem, procentu aprēķināšana ne vien no sākotnējās summas, bet arī no attiecīgajā periodā klāt nākušajiem procentiem; augļu augļi.
gaidstāve Procesa pilnīga vai daļēja apstāšanās līdz darbības atsākšanas signāla saņemšanai.
skalārais procesors procesors, kas paredzēts ātru aprēķinu veikšanai ar skalārajiem mainīgajiem.
kūdrošanās Process, kas noris pastāvīga lieka mitruma apstākļos, kur šiem apstākļiem piemēroto augu atliekas lēni noārdās un veidojas kūdra.
integrētā datortelefonija process, ko īsteno dators, kurš fiksē ienākošos izsaukumus un maršrutē tos attiecīgajām ierīcēm un personām.
augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
izentropisks Process, kura entropija paliek nemainīga.
saziņa Process, kurā indivīdi ar kopīgas simbolu sistēmas palīdzību apmainās domām un izjūtām.
izoentalpisks process, kurā sistēmas entalpija ir nemainīga.
magmas diferenciācija procesu kopums, kurā no magmas veidojas atšķirīga minerālsastāva ieži vai ieži, kuros ir dažāds vienu un to pašu minerālu daudzums.
arodslimība Profesionāla slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
profesionālā identitāte profesionāļu kopienas vienošanās par noteiktām vērtībām, attieksmēm, zināšanām un prasmēm, kuras ir nepieciešamas darba veikšanai un ir kopīgas konkrētās nozares profesionāļiem.
prediktors Prognozes mainīgais.
mašīnatkarīga programma programma, kas atkarīga no konkrēta datora īpatnībām un ko bez korekcijām nevar izmantot cita tipa datoros.
lietotāja programma programma, kas paredzēta noteiktas lietotājam vajadzīgas problēmas risināšanai.
transakciju apstrādes pārraugs programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības.
izvēļņvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā nodrošina lietotāju ar izvēlnēm, no kurām viņš var izvēlēties attiecīgas komandas vai programmopcijas, tādējādi atbrīvojot lietotāju no komandu iegaumēšanas.
TSR programma programma, kas tiek saglabāta atmiņā pat tad, ja tā attiecīgajā brīdī netiek izpildīta.
segments programmas loģiski noslēgta, funkcionāli neatkarīga daļa, kas var tikt ielādēta atmiņā un izpildīta atsevišķi un kas parasti satur instrukcijas, kuras nodrošina pāreju uz cita segmenta izpildi.
pieaugušo aprūpe audžuģimenēs programmas pieaugušo cilvēku, kas nav spējīgi par sevi rūpēties fizisku vai garīgu traucējumu dēļ. relatīvi pastāvīgai novietošanai citās ģimenēs gadījumos, ja viņiem nav ģimenes locekļu, kas varētu sniegt palīdzību.
pirmprogramma Programmas pieraksts augsta līmeņa programmēšanas valodā, kuru attiecīgais valodas kompilators vai translators pārveido datorā izpildāmā formā; pirmkods.
pirmkods programmas pieraksts augsta līmeņa programmēšanas valodā, kuru attiecīgais valodas kompilators vai translators pārveido datorā izpildāmā formā; pirmprogramma
pārnesamība Programmas spēja tikt izpildītai dažāda tipa datu apstrādes sistēmās, nepārveidojot to citā programmēšanas valodā un neveicot nozīmīgas tās modifikācijas.
oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā.
programmaparatūra Programmatūra vai dati, kas pastāvīgai lietošanai parasti ierakstīti dažāda tipa lasāmatmiņas un veido nedalāmu programmatūras un aparatūras apvienojumu.
autorēšanas programma programmatūra, kas ļauj izveidot mācību kursu un citas mijiedarbīgas programmas, nodrošinot augsta līmeņa vizuālos līdzekļus, kas ļauj izstrādāt sistēmas, nerakstot nevienu programmas rindiņu.
ļaunatūra programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra; ļaunprātīga programmatūra.
objektorientēta programmēšana programmēšanas tehnika, kas paātrina programmu izstrādāšanu un atvieglina to uzturēšanu, atkārtoti lietojot objektus ar vienotu izturēšanos, raksturīgajām pazīmēm un attiecībām.
lisps Programmēšanas valoda, gk. neskaitlisko uzdevumu risināšanai (loģiskais izvedums, dabīgās valodas, mākslīgais intelekts).
valoda C programmēšanas valoda, kas izstrādāta 70. gadu sākumā, lai atvieglotu programmatūras pārnešanu no viena datoru uz otru, tajā apvienotas augsta līmeņa mašīnneatkarīgas valodas un asamblervalodas iespējas un tā ir operētājsistēmas UNIX pamatvaloda.
pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
programmēšana Programmu sastādīšana datoram, kas ietver problēmas risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, datu struktūras izvēli un to kodēšanu, kā arī izveidotās programmas atkļūdošanu.
shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu projicē uz ekrāna.
episkops Projektors uz necaurspīdīgas pamatnes esošu attēlu projicēšanai uz ekrāna.
mauķele Prostitūta; izlaidīga sieviete.
šļuha Prostitūta; izlaidīga sieviete.
plasteīns Proteīnam līdzīga viela, kas radusies proteolītisku enzīmu reakcijās no proteīnu hidrolīzes produktiem.
investitūra Protestantiem - svinīga ceremonija, kurā jaunu garīgo amatpersonu ievada amatā.
piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
kongregacionālisms Protestantisma virziens, kas uzskata, ka ticīgajiem ar Dievu ir tiešas saites un nav vajadzīga garīdznieku starpniecība, un aizstāv draudžu patstāvību; radās 16. gs. otrajā pusē Anglijā, izplatīts arī ASV.
protezēšana Protēžu izgatavošana; plašākā nozīmē - jebkuras mākslīgas ķermeņa daļas izgatavošana un pielāgošana.
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt.
skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
tiesu psihiatrija psihiatrijas nozare, kas pēta personas dažādus garīga rakstura traucējumus sakarā ar tiesu medicīnisko ekspertīzi, psihiski slimo tiesisko stāvokli, kā arī izstrādā medicīniskos kritērijus par pieskaitāmību un rīcībspēju.
maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
hiperfrāzija Psihiska slimnieka juceklīga pļāpība.
izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
amoks Psihiska traucējuma veids, kas sastopams Malajas arhipelāga iedzīvotājiem; slimnieks pēc īslaicīgas lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā.
periblepsija Psihiska vai drudža slimnieka neprātīgais skatiens.
pseidogrūtniecība Psihiska, maldīga grūtniecības sajūta, kas parasti rodas histēriskām sievietēm pašiedvesmas rezultātā.
imbecilitāte Psihiskās attīstības nepilnīguma smaga forma; vidēja garīga atpalicība.
mentāla retardācija psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
hiperkateksija Psihiskās enerģijas pārmērīga koncentrācija kādā īpašā virzienā.
traks Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais, vājprātīgais.
vājprātīgs Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais.
nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga bezcerība, grūtsirdība.
garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
jūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīga emocionāla pacilātība, dziļš saviļņojums.
omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums.
sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma.
apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
emocionāls stāvoklis psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes.
karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
bromomānija Psihisks traucējums no broma savienojumu pārmērīgas lietošanas.
pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
vielu problēmlietošana psihoaktīvu vielu (piemēram, alkohola, narkotiku, medikamentu) pārmērīga lietošana, ignorējot informāciju par negatīvajām biopsihosociālajām sekām.
ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
jatrogēnija Psihogēniska slimība, kas rodas, jūtīgam cilvēkam nepareizi novērtējot ārsta izteikumus vai rīcību.
BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā.
voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
refleksoloģija Psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedināšana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
autisms psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga kompulsīva uzvedība, noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
histērija psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā.
ūtrupe Publiska izsole, kurā pārdod maksātnespējīga parādnieka mantu, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantu.
dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
ziemotājpūce Pūce, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
kalebase Pudeļveidīgais ķirbis (fr. "Calebasse", sp. "Calabaza"), dažkārt dēvēts arī par trauku ķirbi; arī no tā pagatavots trauks, ķirbja pudele.
svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne.
Lathyrus odoratus puķzirnītis jeb smaržīgais puķzirnītis.
Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā.
Pulkarn Pulkarnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
Pullandorf Pullēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā.
cefeīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam raksturīga regulāra spožuma maiņa.
homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
Harons pundurplanētas Plutona vienīgais pavadonis, diametrs - \~1500 km.
absolūtā trajektorija punkta trajektorija absolūtajā (nekustīgajā) atskaites sistēmā.
relatīvā trajektorija punkta trajektorija kustīgajā atskaites sistēmā.
momentānais rotācijas centrs punkts nekustīgajā atskaites sistēmā plakaniskajā kustībā, kas sakrīt ar momentāno ātrumu centru.
singularitāte punkts stāvokļa diagramā, kas rāda, ka sistēmā ir izveidojies pastāvīga sastāva ķīmiskais savienojums.
izdevas Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā.
izdeves Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā.
pūralāde Pūra lāde - kastveidīga koka tvertne ar vāku.
pūrlāde Pūra lāde - kastveidīga koka tvertne ar vāku.
šķīnis Pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
šķīnis pūra nauda, ko panāksni šķiroties ziedo (samet šķīvī) līgavai.
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
Musulmaņu brālība puritāniska ēģiptiešu organizācija, kas tika nodibināta 1928. gadā un kļuva ietekmīga pēc Otrā pasaules kara, vēršoties pret cionismu un vesternizāciju, teroristisku darbību dēļ tika aizliegta 1954. gadā.
chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā.
ļuvenis Purvaina, kustīga vieta, staignājs.
lēvens Purvaina, līgana vieta, arī izskalots krasts.
līsmenis Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
līsmens Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
līsmins Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
purvčiks Purvciems (Rīgas pilsētas mikrorajons).
Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs.
Mēdemu purvs purvs pie Rīgas dienvidu robežas, \~0,5 km no Baložu dzelzceļa stacijas (purva ziemeļu daļa Rīgas teritorijā), platība - 3400 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,6 m, zemākajās vietās lieli sapropeļa krājumi, kopš 1946. g. tiek iegūta kūdra, izmantotās teritorijas lielāko daļu aizņem mazdārziņi.
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
mežpurvs Purvs, ko klāj mazražīga mežaudze.
līvis Purvs, purvaina, līgana vieta.
hemiartroze Puslocītava, mazkustīga locītava, piem., simfīze.
Jamalas pussala pussala Āzijas ziemeļrietumos, Krievijā, starp Baidaratas līci un Karas jūru rietumos un Obas līcis austrumos, platība - 122000 kvadrātkilometru, garums - 700 km, platums - līdz 240 km, lielākais augstums - 84 m vjl., mūžīgais sasalums.
Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas.
Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums.
Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km.
eleidīns Pusšķidra acidofila viela epidermas spīdīgajā slānī.
pārpūt Pūstot pārdalīties, kļūt neizturīgam (kādā vietā).
termistors pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras; termorezistors.
pemfigs Pūšļēde, smaga dermatoze, kam raksturīga pūšļu veidošanās uz ādas un gļotādām.
duļķe Putekļi kopā ar mazvērtīgajām pakulām, kuri rodas linu kulstīšanā.
šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu.
ziemotāji putni putni, kas ziemā uzturas attiecīgajā teritorijā.
ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis.
dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
klese Putrai līdzīga masa.
ķezlis Putrai līdzīga, ilgi vārīta zupa.
elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums).
matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam.
radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai.
kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
ņeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
ņiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
ņiukstēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, arī zirgiem).
ķiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
ķeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
trīzuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas.
maurāt Radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku).
smuikāt Radīt gaudulīgas skaņas.
gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
kvarkšēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
atļaut radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2).
pukšēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
zužināt Radīt klusas vienmērīgas skaņas, atskanēt šādām skaņām.
sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
zuzēt Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
izvīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
vīterēt Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
čerināt Radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām.
ņurkt Radīt ņaudēšanai līdzīgas skaņas.
guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem); atskanēt šādam skaņām.
rucināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt.
bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm); atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
dūkt Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
kraukāt Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
vilkt Radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem.
dūdot Radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
blorkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
blurkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
tūterēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
tūtināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
kogināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
kokināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
ņaudēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
merkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kazu).
pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
pupināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par pupuķi).
buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
rukšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
kladzēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
krekšēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi); atskanēt šādām skaņām.
murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
lulot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
lulināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām.
pokšināt Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
pokšināties Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
klakšināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt.
kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi); murrāt.
čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
ūkšēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ņurkšēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
čirkstēt Radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot; kraukāties.
kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot.
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
pēkšināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
pēkšēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt.
mekšināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt.
vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm); gāgināt.
gagināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
urbt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt, urrināt.
urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt.
ulināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt.
urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt.
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
tirkšēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
riet Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
klerot Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm).
klaigalēt Radīt raksturīgas, samērā skaļas skaņas (par dažiem putniem).
klikšināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
klikstināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem).
kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
trēsāt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt.
trāsēt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
zvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par žagatu).
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt.
smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
parkšēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
parkšķēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
rūkt Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); arī dūkt (1).
kludzināt radīt žagām līdzīgas skaņas, kas var novest pie vemšanas.
verkšināt Radīt žēlīgas skaņas.
izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū.
piena sasalšanas temperatūra rādītājs, pēc kura nosaka piena dabiskumu – sasalšanas temperatūra ir atkarīga no pienā izšķīdušo vielu koncentrācijas; parastā piena sasalšanas temperatūra ir 0,51 °C.
archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
bilance Rādītāju, raksturojumu sistēma, kuri atspoguļo kādas mainīgas parādības stāvokli.
ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt).
izostērisms Radniecība starp diviem vai vairākiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ir izostēri; uzskata, ka tiem piemīt arī vienāda vai ļoti līdzīga farmakoloģiskā aktivitāte.
slāvi Radniecīga tautu grupa Eiropas austrumos, vidienē un dienvidos.
brāļu tautas radniecīgas tautas.
heteronīmija Radniecīgu dažāda dzimuma būtņu nosaukšana atšķirīgas saknes vārdos.
māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
nobazūnēt Radot bazūnei līdzīgas skaņas panākt (ko).
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
pannuss Radzenes iekaisums, kuram raksturīga patoloģiska saistaudu un asinsvadu ieaugšana no konjunktīvas.
radzenes erozija radzenes virsējo slāņu vai arī tikai epitēlija defekts, kas rodas pēc nelieliem acu ievainojumiem, kā arī pārmērīga ultravioletā starojuma ietekmē.
monīts Raga vielai līdzīga plastiska elektrības izolācijas masa, ko pagatavo no celulozes.
parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns.
ģeida Raganai līdzīga būtne.
veikla mēle raita, arī asprātīga runa.
pārveduma drukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas; termodrukāšana.
termodrukāšana raksta pārnešana no speciālas pamatnes, parasti no papīra, uz tekstilizstrādājumu, tos cieši kontaktējot paaugstinātā temperatūrā; izmanto sublimēties spējīgas krāsvielas.
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums; rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi); attiecīgais dokuments.
satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1).
bustrofedons Raksts ar mainīga virziena rindām: pirmā rinda un visas pārējās nepārskaitļu rindas ir rakstītas un tiek lasītas no labās puses uz kreiso pusi, bet otrā rinda un visas pārejas pārskaitļu rindas – no kreisās puses uz labo; burtu formu pielāgo raksta virzienam.
feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas; attiecīgais publicistikas žanrs.
izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama; dvesma (3).
dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
vilciens Raksturīga iezīme (sejas formai, vaibstiem).
raksturiezīme Raksturīga iezīme.
iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
raksturīpašība Raksturīga īpašība.
differentia specifica raksturīga īpatnība, ar ko attiecīgā suga atšķiras no pārējām ģints sugām.
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā.
darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās).
zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā).
iezīme Raksturīga pazīme, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars.
figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā); arī birka.
šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
pamatkrāsa Raksturīga, pastāvīgi piemītoša (kā) krāsa.
boreālais klimats raksturīgas ar aukstu ziemu un siltu (lai gan īsu) vasaru.
vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana.
šnite Raksturīgas īpatnības; stils, fasons.
vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
tiesību īpašības raksturīgas tiesību pazīmes: normativitāte - tiesības sastāv no visiem obligātām tiesību normām; tiesību normas ir sakārtotas sistēmā; tiesību normām ir formāli noteikts raksturs; tiesībām ir spēja piespiest šīs normas ievērot.
pelnvielas raksturīgas vielas, ko satur pelni; koppelni.
vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
šķīdības līkne raksturlielums, kas rāda, kā atkarībā no temperatūras mainās vienas vielas šķīdība otrā; gāzu šķīdība ir atkarīga no spiediena un temperatūras, šķidru un cietu vielu šķīdība – praktiski tikai no temperatūras.
šļu Raksturo skaņu, kāda rodas īslaicīgai šķidruma strūklai papildinot šķidrumu traukā.
ģimenes pazīmes raksturojumi, pēc kuriem iedzīvotāju kopums tiek uztverts kā ģimene; svarīgākās iezīmes: kopīga dzīves vieta, radnieciskās attiecības, kopīgs budžets.
nosaukt Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu, kas apzīmē kādu īpašību vai radību, kam raksturīga īpašība.
koda garums rakstzīmju skaits koda vārdos. Izšķir fiksēta un mainīga garuma kodus.
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā.
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu.
ošu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fraxinea"), uz tās lentveidīgajiem lapoņiem attīstās daudz apotēciju.
Rammenhof Ramas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
Ranken Raņķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā.
čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā.
iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3).
veidošanās rašanās, attīstīšanās kādā teritorijā mērķtiecīgas darbības rezultātā (piemēram, par apdzīvotu vietu)
galdu rati rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
Muižnieku ezers Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
Ratnieks Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
bingāšana Raudāšana; raudulīga lūgšanās (biežāk par bērnu).
parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
Rietumu siena Raudu mūris, vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām, kā arī lūdz par tempļa atjaunošanu.
ņauda Raudulīga būtne, raudulīga persona.
īkstoņa Raudulīga persona.
pinkšķu līze raudulīga sieviete.
naudene Raudulīga sieviete.
ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties.
žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt.
žņerkšēt Raudulīgam, nemierīgam būt.
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
ballisms Raustīšanās, no gribas neatkarīga roku mētāšana, parasti vienpusīga; ekstrapiramidāla hiperkinēze, ja bojājuma perēklis ir subtalāmiskajā apvidū.
sērijveida ražošana ražošana, kam ir raksturīga vienveidīgas produkcijas periodiska izlaide.
masveida ražošana ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
atražošana Ražošanas procesa pastāvīga atjaunošana, atkārtošana.
gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra.
dot Ražot, radīt (materiālas vai garīgas vērtības)
dehidrobenzols Reaģētspējīga ķīmiska daļiņa, kas nav izolējama brīvā veidā; rodas kā starpprodukts daudzās benzola atvasinājumu reakcijās.
karbēni Reaģētspējīgas ķīmiskas daļiņas, kas nav izolētas brīvā veidā un satur divvalento oglekļa atomu.
fosforilēšanās Reakcija kustīga ūdeņraža atoma aizvietošanai ķīmiskos savienojumos ar fosforskābes atlikumu.
Maijāra reakcija reakcija starp reducējošiem cukuriem un aminoskābēm vai olbaltumvielām, kurā izdalās raksturīgas aromātvielas un rodas nefermentatīva brūna krāsa.
raķešu dzinējs reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav vajadzīga gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma.
reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība 1814-1905.
kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
hroniskās aftas recidivējošas, sāpīgas čūlas uz mutes dobuma un mēles gļotādas; asinīs leikopēnija.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca.
amerikāņu futbols regbijam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāja mērķis ir aiznest un piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
brīžatmiņa Reģistrs vai rezervēts atmiņas vai diska apgabals, ko izmanto īslaicīgai informācijas uzglabāšanai.
instrukcijas reģistrs reģistrs, kurš satur attiecīgajā laika momentā izpildāmo instrukciju.
dvans Reibīga, spēcīga smarža.
dvanums Reibīga, spēcīga smarža.
tvanums Reibīga, spēcīga smarža.
rekombināciju biežums rekombinanto īpatņu skaita attiecība pret visu īpatņu skaitu attiecīgajā paaudzē.
finālfaktūra Rēķina galīgais variants, pēc viedokļu saskaņošanas.
piekomandēšana Relatīvi īslaicīga vienības vai personālsastāva piesaiste kādai struktūrvienībai, ievērojot ierobežojumus, kas ir iekļauti piekomandēšanas pavēlē.
kvazistacionāra strāva relatīvi lēni mainīga strāva, kuras stiprums visos nesazarotas elektriskās ķēdes šķērsgriezumos katrā laika momentā ir vienāds.
totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība.
patārija Reliģiska un sociāla tautas masu kustība Ziemeļitālijas pilsētās 11. gs. 2. pusē, vērsās pret augstāko garīdzniecību un laicīgajiem feodāļiem.
mūks Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētiski, atsakoties no pasaulīgās dzīves.
grēku izpirkšana reliģisks rituāls, kurā ticīgais atjauno vai nostiprina saites ar dievību.
ticības mācība Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās; attiecīgais mācību priekšmets.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
glaciomorfoloģiskie kompleksi reljefa lielformas un tām tipiskās mezoformu kopas, kas raksturīgas dažādām glaciomorfoģenētiskajām zonām.
gliptomorfozes Reljefi, izteiksmīgas formas kristālu nospiedumi mālu vai karbonātiežu slāņu virsmā.
Ringmundshof Rembates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rembates pagastā.
Ringenberg Remberģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
rumba Resna, bezpalīdzīga meitene.
rumbuliņa Resna, bezpalīdzīga meitene.
aklā zarna resnās zarnas izaugums, kurā sārmainas vides apstākļos notiek barības daļiņu mikrobiālā šķelšanās; nozīmīga barības sagremošanā zirgiem, trušiem, arī putniem.
lodveida zibens reta dabas parādība - kustīga, spoža gāzu lode, kas var rasties saistībā ar zibeni; fizikālā daba nav izpētīta.
piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze.
adenomatoīdā cistiskā malformācija reta iedzimta cistiska plaušu slimība; raksturīgas daudzas savstarpēji savienotas cistas, kas norobežotas ar kubveida vai bronhu epitēliju; elpošanas traucējumi parasti vērojami tūlīt pēc dzimšanas.
hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem.
sebocistomatoze Reta slimība, kam raksturīga dažāda lieluma tauku cistu veidošanās viduma vai locekļu zemādā; parasti slimo vīrieši.
mastocitoze Reta slimība, kam raksturīga tuklo šūnu infiltrācija audos, dažreiz arī orgānos.
miksoglobuloze Reta tārpveida piedēkļa un resnās zarnas slimība; raksturīgas cistas ar gļotu kermenišiem.
pankolīts Reta, amēbiskās dizentērijas komplikācija, klīniski - zibenīga čūlainā kolīta forma ar ļoti augstu letalitāti.
sklerēma Reta, sklerodermijai līdzīga jaundzimušo slimība.
gredzenveida retinopātija retinīts, kam raksturīga gredzena veidošanās ap dzelteno plankumu, kurš sastāv no sīkiem spilgti baltiem plankumiņiem.
radioreleju līnija retranslatoru virkne, kas nodrošina signāla pārraidi vajadzīgajā tālumā; retranslatori atrodas augstos torņos vai mastos 40-70 km cits no cita.
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
koloniālā revolūcija revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
mulsums Rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
noslāņojums Rezultāts --> noslāņoties (2); atšķirīga grupa, kopums (sabiedrībā).
samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
lietojums rezultāts kaut kā mērķtiecīgai iesaistīšanai savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
lietojums rezultāts mērķtiecīgai paņēmiena, kāda veida rīcības iesaistīšanai savā darbībā
produkts Rezultāts, sekas (garīgai darbībai).
citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos.
deviatīva rīcība rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemtajām tiesiskajām un tikumiskajām normām, noziedzīga vai amorāla rīcība.
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
testamenta izpildītājs rīcības spējīga persona, kuru iecēlis mantojuma atstājējs testamentā vai citā viņa gribas aktā nolūkā, lai tiktu izpildīts testaments, kas stājies likumīgā spēkā.
talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. tml.
pieaicinātais liecinieks rīcībspējīga fiziska persona, kuru pieaicina likumos paredzētajos gadījumos, lai viņš būtu klāt, izdarot noteiktas kriminālprocesuālas, civilprocesuālas vai notariālas darbības.
raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt.
pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis.
riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
Vārdupes kalns Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines un Sudrabkalnu augstākā virsotne, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 137,7 m vjl., relatīvais augstums — 48 m.
Kurzemes pussala Rietumlatvijas ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas līci, dienvidu robeža ir Rīgas līča dienvidu krasta līnijas turpinājums sauszemē pa līniju Kauguri — Ziemupe.
Muts rietumsemītu mitoloģijā - draudīgais un varenais nāves dievs, mirušo valstības vadītājs, kurš uzsūta dabai sausumu un neauglību, cilvēkiem slimības un nāvi, viņa izskats ir atbaidošs un iedveš bailes pat dieviem.
Taabts Rietumsemītu mitoloģijā - gudrības dievs, rakstības radītājs, viņam raksturīgas ēģiptiešu dieva Tota iezīmes.
Erithacus megarhynchos rietumu lakstīgala.
Rūpjupe Riežupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m.
Lībvalks Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 7 km.
Graudupe Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Desas grāvis Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Roķene Rīgas 1. rokkafejnīca.
Mazā ģilde Rīgas amatnieku apvienība, kas izveidojās 13. gs., pēc 1877. g. zaudēja savu nozīmi un kļuva par brīvprātīgu amatnieku biedrību; likvidēta 1936. g.
Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
RAR Rīgas apgaismes tehnikas rūpnīca.
pierīga Rīgas apkārtne.
RIX Rīgas apzīmējums aviopārvadājumos.
1297.-1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
RAKUS Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
RAF Rīgas autobusu fabrika.
RAP Rīgas autobusu parks.
RAU Rīgas Aviācijas universitāte.
RBETS Rīgas bērnu ekskursiju un tūrisma stacija.
RBTAC Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs.
Alberta privilēģija Rīgas bīskapa Alberta Gotlandes vācu tirgotājiem 1211. g. piešķirtā privilēģija tirdzniecībai Rīgā bez muitas nodevām.
RB Rīgas brīvosta.
RBP Rīgas Brīvostas pārvalde.
RCK Rīgas Celtniecības koledža.
RCT Rīgas Celtniecības tehnikums.
rīdzēns Rīgas ceļa braucējs.
RCEB Rīgas ceļojumu un ekskursiju birojs.
RCT Rīgas Centrālais terminālis.
RCUV Rīgas Centrālais universālveikals.
centraļņiks Rīgas Centrālcietums.
RCAII Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts.
RCAR Rīgas Civilās aviācijas rūpnīca.
Daugavmala Rīgas daļa Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem.
Domene Rīgas Doma kora skola.
RD Rīgas Dome.
Zviedru augstskola Rīgas ekonomikas augstskola (_Stockholm School of Economics in Riga_).
REJC Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs (kopā ar nosaukumu: REJC "Forums").
RER Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.
REMR Rīgas elektromehāniskā rūpnīca.
RESR Rīgas elektrospuldžu rūpnīca.
REAAC Rīgas endokrinoloģisko slimnieku ambulatorās aprūpes centrs.
REO Rīgas estrādes orķestris.
RFB Rīgas Fondu birža.
RICI Rīgas Fondu biržas cenu indekss.
DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index").
RFL Rīgas Franču licejs.
RFS Rīgas futbola skola.
RGPP Rīgas Galvenā policijas pārvalde.
RGKK Rīgas gaļas un konservu kombināts.
Hanza Rīgas Hanzas vidusskola.
Hanzene Rīgas Hanzas vidusskola.
Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
RHS Rīgas hokeja skola (spec.).
RIKAP Rīgas individuālo kinoamatieru padome.
RIP Rīgas industriālais politehnikums.
RITI Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts.
mazjūra Rīgas jūras līcis.
RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība).
RJA Rīgas Juridiskā augstskola.
Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
Katolene Rīgas Katoļu ģimnāzija.
RKN Rīgas Kinonams.
mastu šķirotāji Rīgas koku šķirotāju amata nosaukums 18. gs.
RKF Rīgas Krēslu fabrika.
RKB Rīgas Kuģu būvētava.
RKAP Rīgas kultūras un atpūtas parks.
Rīgas marka Rīgas landfogteja un Rīgas patrimoniālais apgabals - Rīgas pilsētas lauku novads 1226.-1940. g.
pagaidas Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai.
pagaidi Rīgas landfogtijas grāmatās (jau 1578. g.) lietots vārds zemnieku parādu atzīmēšanai.
pārcēlāju amats Rīgas latviešu amata brālība, ko 17. gs. nodibināja Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai cilvēkus, pajūgus un kravas; pastāvēja līdz 1853. g.
amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem.
RLB Rīgas Latviešu biedrība.
māmuļnieks Rīgas latviešu biedrības biedrs, sabiedrisks darbinieks (līdz Pirmajam pasaules karam).
pātiņš Rīgas latviešu liģeru, sāls nesēju un kaņepāju kulstītāju artelis, kam pamatā bij savstarpējs līgums un dalībnieku pilnīga vienlīdzība; pirmie dibināti 17. gs. 60. gados, pastāvēja līdz 1766. g.
Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu.
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus.
lietišķie Rīgas lietišķās mākslas koledža (agrāk - Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola).
RLMV Rīgas lietišķās mākslas vidusskola.
franču grupa Rīgas literāti un mākslinieki, kas 20. gs. 40. gadu 2. pusē pa pirmdienām pulcējās Arnolda Stubava dzīvoklī, lasīja franču dzeju un prozu, runāja par franču mākslu.
RMS Rīgas Mākslas skola.
RMI Rīgas Medicīnas institūts.
RMIF Rīgas mūzikas instrumentu fabrika.
mājenieks Rīgas namnieks, kas kreditēja zemniekus un spaidu kārtā tirgojās ar viņiem savā mājas vietā.
RNPD Rīgas neatliekamās palīdzības dienests.
RNSK Rīgas novada slimokase.
RPT Rīgas Paraugtipogrāfija.
RPPU Rīgas pasažieru pārvadāšanas uzņēmums (kopā ar nosaukumu: RPPU "Tālava").
RPP Rīgas Pašvaldības policija.
Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā.
Rīgas landfogteja Rīgas patrimoniālā apgabala jeb Rīgas pilsētas lauku novada nosaukums 1226.-1606. g.
Stabiņa augstskola Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija.
RPK Rīgas piena kombināts.
beberbeķieši Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji.
beberbeķnieki Rīgas pilsētas (agrāk Babītes pagasta) apdzīvotās vietas "Beberbeķi" iedzīvotāji.
anniņmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Anniņmuiža" (tagad - "Imanta") iedzīvotāji.
baložnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Baloži" (agrāk - "Baložkalns") iedzīvotāji.
balodieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Baloži" (senāk - "Baložkalns") iedzīvotāji.
biķernieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji.
bišmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji.
bišumuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bišumuiža" iedzīvotāji.
bolderājieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bolderāja" iedzīvotāji.
brekšenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Brekši" iedzīvotāji.
buļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Buļļi" iedzīvotāji.
daugavgrīvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Daugavgrīva" iedzīvotāji.
iļģciemieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Iļģuciems" iedzīvotāji.
iļģciemnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Iļģuciems" iedzīvotāji.
imantieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Imanta" iedzīvotāji.
jāņvārtieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jāņavārti" iedzīvotāji.
jāņvārtnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jāņavārti" iedzīvotāji.
jaunciemieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji.
jaunciemnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji.
jaunmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunmīlgrāvis" iedzīvotāji.
juglenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji.
juglenieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji.
kleistieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Kleisti" iedzīvotāji.
kundziņsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Kundziņsala" iedzīvotāji.
ķengaradzieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķengarags" iedzīvotāji.
ķengaradznieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķengarags" iedzīvotāji.
ķīpsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
ķīpsalnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķīpsala" iedzīvotāji.
mangalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mangaļi" iedzīvotāji.
mežaparcieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežaparks" iedzīvotāji.
mežaparcnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežaparks" iedzīvotāji.
mežaparknieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežaparks" iedzīvotāji.
mežciemieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
mīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mīlgrāvis" iedzīvotāji.
nordeķieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Nordeķi" iedzīvotāji.
ozolkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ozokalni" iedzīvotāji.
pārdaugavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Pārdaugava" iedzīvotāji.
pļavnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Pļavnieki" iedzīvotāji.
podradzieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Podrags" iedzīvotāji.
podradznieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Podrags" iedzīvotāji.
rīnūžnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Rīnūži" iedzīvotāji.
rītabuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Rīta Buļļi" iedzīvotāji.
rītbuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Rītas Buļļi" iedzīvotāji.
sarkandaugavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Sarkandaugava" iedzīvotāji.
solitūdieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Solitūde" iedzīvotāji.
šampēterieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šampēteris" iedzīvotāji.
šampēternieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šampēteris" iedzīvotāji.
šķirotavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šķirotava" iedzīvotāji.
šmerlenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šmerlis" iedzīvotāji.
šmerlieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Šmerlis" iedzīvotāji.
torņakalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji.
torņkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji.
vakarbuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vakarbuļļi" iedzīvotāji.
vecāķieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecāķi" iedzīvotāji.
vecāķnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecāķi" iedzīvotāji.
vecmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecmīlgrāvis" iedzīvotāji.
vecrīdzenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecrīga" iedzīvotāji.
vecrīdznieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecrīga" iedzīvotāji.
vējzaķsalenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
vējzaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vējzaķsala" iedzīvotāji.
volerieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Voleri" iedzīvotāji.
zaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zaķusala" iedzīvotāji.
zasulaucieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zasulauks" iedzīvotāji.
zasulaucnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zasulauks" iedzīvotāji.
ziemeļblāzmieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ziemeļblāzma" iedzīvotāji.
ziepniekkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ziepniekkalns" iedzīvotāji.
zolitūdieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zolitūde" iedzīvotāji.
Čiekurs Rīgas pilsētas apkaime _Čiekurkalns_.
Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu.
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm.
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm.
Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
Zasulauks Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, robežojas ar Dzirciema, Āgenskalna, Šampētera un Imantas apkaimēm.
Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses.
Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm.
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai.
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi.
Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm.
Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm.
Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm.
Berģi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera austrumu krastā.
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm.
Jugla Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm.
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu.
Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā.
Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi.
Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
purvciemieši Rīgas pilsētas apkaimes "Purvciems" iedzīvotāji.
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents".
Pārdaugava Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi.
Iekšrīga Rīgas pilsētas daļa nocietinājuma mūru iekšpusē.
Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām.
Jaunciems Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļaustrumu krastā, veidojusies 19. gs. beigās kāpu mežā pie papīrfabrikas, 1927. g. pievienota Rīgas pilsētai.
Ziemeļblāzma Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Vecmīlgrāvja sastāvdaļa, atrodas starp Rīnūžiem un Skuju ielu.
Ķeizarvalde Rīgas pilsētas daļas _Mežaparks_ nosaukums līdz 1923. g.
āgenskalnieši Rīgas pilsētas daļas "Āgenskalns" (starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas - Tukuma dzelzceļu) iedzīvotāji.
atgāzenieši Rīgas pilsētas daļas "Atgāzene" iedzīvotāji.
čiekurkalnieši Rīgas pilsētas daļas "Čiekurkalns" iedzīvotāji.
Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni.
pleskodālieši Rīgas pilsētas daļas "Pleskodāle" iedzīvotāji.
RDzMPK Rīgas pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
rīdzenieki Rīgas pilsētas iedzīvotāji.
rīdzinieki Rīgas pilsētas iedzīvotāji.
amata rotas Rīgas pilsētas karaspēka vienības viduslaikos, kuras tika komplektētas no amatnieku cunfšu locekļiem.
Podrags Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē.
Vakarbuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apdzīvotās vietas "Buļļi" dienvidrietumu daļa pie Lielupes ietekas jūrā.
Rītabuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaimes "Buļļi" daļa Buļļupes krastā, dažkārt tā tiek dēvēta arī visa apkaime "Buļļi".
Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
Rīgas patrimoniālais apgabals Rīgas pilsētas lauku novads 1606.-1940. g.
Ķenga Rīgas pilsētas mikrorajons _Ķengarags_.
brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības.
Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
RPP Rīgas pilsētas padome.
kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu.
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
Ganības Rīgas pilsētas rajons starp Bukultu, Eksporta, Hanzas, Vesetas un Duntes ielām.
iekšrīdzenieki Rīgas pilsētas senākās daļas "Iekšrīga" jeb "Vecrīga" iedzīvotāji.
iekšrīdzinieki Rīgas pilsētas senākās daļas "Iekšrīga" jeb "Vecrīga" iedzīvotāji.
RPSV Rīgas pilsētas skolu valde.
RPTT Rīgas pilsētas telefona tīkls.
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi.
rumbulieši Rīgas pilsētas un Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Rumbula" iedzīvotāji.
Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase.
RPP Rīgas Pionieru pils.
RPI Rīgas Politehniskais institūts.
RPR Rīgas porcelāna rūpnīca.
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
Ārrīga Rīgas priekšpilsēta.
Tvaicene Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs Tvaika ielā 2.
RRR Rīgas radiorūpnīca.
Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta.
RRAA Rīgas Reģionālās attīstības aģentūra.
RRMR Rīgas remonta un mehāniskā rūpnīca.
RRRR Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīca.
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha.
RSP Rīgas Skolēnu pils.
RSK Rīgas slimokase.
RSEBAA Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.
RSU Rīgas Stradiņa universitāte ( < LMA).
Stradi Rīgas Stradiņa universitāte.
Jonatāna biedrība Rīgas strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība, dibināta 1869. g., 1893. g. bija >3000 biedru, 1915. g. darbību pārtrauca, 1920. g. atjaunota, taču agrāko popularitāti neatguva, beidza pastāvēt 1938. g.
RTK Rīgas Tehniskā koledža.
RTU Rīgas Tehniskā universitāte.
Brasas cietums Rīgas Termiņcietums, atrodas Rīgā, Laktas ielā (netālu no Brasas dzelzceļa pieturas), atklāts 1907. g., 2001.-2019. g. izmeklēšanas cietums ar daļēji slēgta tipa cietuma nodaļu; slēgts 2019. g. 1. aprīlī.
RTB Rīgas Tirdzniecības brīvosta.
RTO Rīgas Tirdzniecības osta.
RTOI Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas institūts.
RTKIC Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs.
bulciņskola Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums.
RVR Rīgas vagonbūves rūpnīca.
RVP Rīgas vagonu rūpnīca.
Zālīši Rīgas Valda Zālīša pamatskola.
Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
RVKM Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs).
RVIRA Rīgas vilnas izstrādājumu ražošanas apvienība (kopā ar nosaukumu: RVIRA "Rīgas tekstils").
fabrikātors Rīgas virsbīskapijā baznīcas būvkases pārzinis 1373. - 1940. g.
RVS Rīgas volejbola skola.
RZTN Rīgas Zinātnes un tehnikas nams.
Rigava Rīgava, Auces pieteka.
leksēšana Rijīga, negausīga ēšana.
pagurkšķināt Rijot radīt rīklē attiecīgas skaņas.
rieči Rīki, arī nederīgas grabažas.
skremstele Rīkles, deguna, ausu drupana, kaulveidīga viela.
pūst vienā stabulē rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
kalt dzelzi, kamēr tā karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīga situācija, apstākļi.
stomatoskops Rīks pamatīgai mutes aplūkošanai.
plarkšķe Rīks, ierīce īslaicīga, samērā spalga trokšņa radīšanai.
Siggund Rikteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
Langholm Rīmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu.
atsperu balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā elastīgais elements ir atspere.
hidropneimatiskā balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā elastīgais elements ir saspiests gaiss mijiedarbībā ar šķidrumu, kura spiedienu var regulēt.
vērpstieņa balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā elastīgais elements ir vērpstienis (torsions).
Gruetershof Rīteru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Pļaviņu pagastā.
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
holokausts Rituāla upura pilnīga sadedzināšana.
holokosts Rituāla upura pilnīga sadedzināšana.
Rīve Rīva, upe Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā.
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte.
Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km.
perimetrs Robežas garums (laukumam, kā apjomīga šķērsgriezumam); apkārtmērs.
antropoīds Robots, kuram piemīt cilvēkam līdzīga forma un apveidi.
krimināltiesisko normu konkurence rodas gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums atbilst vairākiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, kas paredzēti Krimināllikuma dažādos pantos vai pantu daļās.
ķetna Roka (parasti liela, spēcīga).
atelohirija Rokas nepilnīga attīstība.
goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
grunge Rokmūzikas stils, smagā metāla un "punk" hibrīds, tam raksturīga griezīga ģitāras skaņa, vienkāršība, raupjums.
ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem.
apvērts Roku pirkstu slimība, kam raksturīga strutošana pie nagiem.
akrogerija Roku un kāju ādas priekšlaicīga novecošanās.
triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
konservatīvais (arī pasīvais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīga cilvēka personības absolutizēšana.
portugāļu valoda romāņu valoda, kas radniecīga latīņu valodai, tuva spāņu valodai; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
Vatikāna Pilsētvalsts Romas katoļu baznīcas reliģiski administratīvais, organizatoriskais centrs (itāliešu valodā "Vaticano"), teritoriāli niecīga absolūta teokrātiska monarhija, 826 iedzīvotāji (2009. g.).
baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās.
Svētā propagandas draudze Romas katoļu institūcija, kas saistīta ar misionārismu nekristīgajās valstīs un izveidojās kontrreformācijas laikā.
epikaustorijs Romas lielmaņu pilīs īpaša telpa, kur kvēpināja stipri smaržīgas vielas.
milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības.
connubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
conubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
konnūbijs Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
Ope Romiešu mitoloģijā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dieviete.
peculium Romiešu tiesībās "pater familias" vergiem vai pat arī pieaugušiem dēliem nošķirta manta patstāvīgai saimniekošanai (zemkopībā, tirdzniecībā, amatniecībā).
infāmija Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
intestabilitas Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams.
Rodenpois Ropažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
rosme Rosīga darbība, rosīgs process; rosība (1).
rosība Rosīga darbība, rosīgs process; rosme (1).
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
modināšana rosināšana aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai
modināt Rosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
putti Rotaļīgas bērnu (arī eņģelīšu) figūras mākslā; putto.
balons Rotaļlieta - piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
dišeneja Rožu dzimtas ģints ("Duchesnea"), dekoratīvi, krāšņi zemsedzes augi, kas aug jebkurā augsnē, zied ar dzelteniem ziediem un ražo mazas, bezgaršīgas sarkanas zemenes; neīstā zemene.
taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas.
ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm.
valdmeistars Rubiju dzimtas augu miešķu suga, smaržīgais miešķis.
Erithacus sibilans rudastes lakstīgala.
Dainu melnalksnis Rudbāržu melnalksnis Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām.
serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne; mālābele.
mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne.
izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
Klauenhof Rūdolves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna.
Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
grēmiens Rūgteni dedzīga sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; grēmas.
šaibrūgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis; šaibrūtgāns.
šaibrūtgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis.
sakalbināt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā.
divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu.
ciparruna runas sintēze - cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
runas izvade runas sintēze - cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
paragramatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
paragrammatisms Runas traucējums, kam raksturīga nespēja runāt gramatiski pareizi.
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
manējs Runātāja ģimenes loceklis, piederīgais.
mūsējs Runātāja vai rakstītāja ģimenes loceklis, piederīgais.
Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
kārtot galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
kārtot (arī sakārtot) galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
šana Rūpīga attieksme (parasti pret apģērbu, darbarīkiem, dzīvniekiem).
indagācija Rūpīga izmeklēšana; nedēļnieces dzimumorgānu izmeklēšana pēcdzemdību perioda beigās.
izmeklēšana rūpīga izpēte
studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, arī pētīšana.
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē.
suknis Rupja, mazvērtīga drāna, vecas skrandas.
sukna Rupjš vilnas audums no mazvērtīgas vilnas.
saira Rūpnieciski nozīmīga vējzivju kārtas skumbrijlīdaku dzimtas zivs (gk. izplatīta Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
ecīdija Rūsas sēņu micēlija veidota kausveidīga tvertne, kurā attīstās divkodolu sporas - ecīdijsporas.
augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi.
tālsabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
telesabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
noziegums sabiedrībai bīstama vai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods.
sociālā atmiņa sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija.
reliģiskā kopiena sabiedrības daļa, ko vieno kopīga reliģiskā piederība un kuras attiecības balstās uz kopīgu vēsturi, pārliecību un ticības sistēmu, vērtībām un normām, statusu un lomu modeļiem, savstarpējām gaidām.
fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
socioloģisms Sabiedrības parādību ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
biarhāts Sabiedriskās iekārtas mūsdienu forma, kas nomainīja patriarhātu, raksturīga sievietes un vīrieša vienlīdzība sabiedrības un ģimenes dzīvē.
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu.
ekstraverts sabiedrisks, aktīvs; tāds, kam raksturīga bieža rīkošanās mirkļa iespaidā
saklesēt Sabiezēt un kļūt negaršīgam (par ēdienu).
satumēt Sabiezēt, kļūt tumīgam.
nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu; attiecīgais žanrs.
kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
sakokoties Sacietēt, kļūt kokveidīgam, cietam.
greste Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
grezele Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
nolauzt degunu sadauzīties, sasisties; piedzīvot neveiksmi (iedomīgam cilvēkam).
aizdzert saderēt līgavu.
gaidāms Saderinātā, līgava.
izderības Saderinātas līgavas izvadīšana no vecāku mājas.
iekaisties Sadusmoties, kļūt dusmīgam.
saērcināties Sadusmoties; kļūt, parasti ļoti, īgnam, ķildīgam.
zafrans Safrāns - smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
sacharīns Saharīns - mākslīga saldviela, cukura aizstājējs.
īdzenis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
īgonis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
rūcoņa Saīgusi, ņurdīga persona.
sakārtojuma saiklis saiklis, kas saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, vienlīdzīgus palīgteikumus, neatkarīgas teikuma daļas vai teikumus tekstā.
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
saimniekmadāma Saimniece (1), parasti turīga.
paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība.
bīstamie atkritumi saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to rašanās vai pēc attiecīgas pārstrādes (apstrādes).
kefale Saimnieciski nozīmīga zivs, izplatīta tropu un mērenajās joslās.
saimniekmamma Saimniekmāte, parasti paveca, turīga.
žē Saīsinājums no "žēlīgais".
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
te Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
mālainās gruntis saistīgas un plastiskas gruntis; sausā un mazliet mitrā stāvoklī mālainās gruntis ir labas, bet, uzsūcot mitrumu, stipri samazinās nestspēja.
nostīgot Saistīt ar stīgām, savilkt stīgas.
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
kvadro Saistīts ar kvadrofoniju, tāds, kam raksturīga elektroakustiskā signāla četrkanālu realizācija.
fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs; saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
poligāmisks Saistīts ar poligāmiju; tāds, kam raksturīga daudzvīrība, daudzsievība; tāds, kam ir tieksme uz daudzvīrību, daudzsievību; tāds, kas pārojas ar vairākiem pretējā dzimuma indivīdiem.
viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs; tāds, kas atšķiras no laicīgajā dzīvē parastā.
vīrišķs saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes
sajūga raustīšanās sajūga defekts, kas izpaužas kā nevienmērīga darbība, saslēgšanās ar pārtraukumiem, ko visbiežāk rada nodilušas vai izdrupušas uzlikas, kuru nodiluma dēļ diski saslēdzas šķībi, bet notikt arī nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
gurt Sajust nespēku; kļūt nespēcīgam.
modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
kā tekulis un bēgulis saka pa klaiņotāju, par cilvēku, kam nav pastāvīgas uzturēšanas vietas.
viena miesa un viena dvēsele saka par cilvēkiem, starp kuriem ir pilnīga saskaņa.
dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
(pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
(būt) pie nepilna prāta saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
sekste gaisā saka par iedomīga cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
aiz kāda platās muguras saka par kādas ietekmīgas personas labvēlīgu attieksmi, atbalstu.
uz kārā zoba, arī uz kāro zobu saka par kāres apmierināšanu pēc kā sevišķi garšīga.
nav par naudu pērkams saka par ko garīgajā ziņā ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
kā (paša) dieva sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
diloņa kandidāts saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
zilā pirmdiena saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma
zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
kā magone saka par sievieti, kas ir skaista, izskatīga, ar sārtu sejas krāsu.
bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals.
ābuls no ābeles tālu nekrīt saka tad, ja bērniem ir līdzīgas īpašības vecākiem.
Ej seskot! saka uzmācīgam cilvēkam.
lēnām pa tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
apčurāties var saka, izjūtot spēcīgas emocijas.
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama.
ko (tas) palīdz saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu.
spēlējas kā kaķis ar peli saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina.
kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss.
sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
sirds (vai) plīst pušu saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
kā brūtgāns saka, ja ir ļoti uzmanīga attieksme pret vīrieti.
melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
(pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
medaļas otra puse saka, ja kāda parādība tiek aplūkota arī no cita, atšķirīga, pretēja viedokļa.
apstrēbt prātu putrā saka, ja kāda rīcība ir nesaprātīga, muļķīga.
staigā krūtis izgāzis saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
velns nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kā draudīga.
vilks nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kaut kā draudīga.
sirds kvēlo saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts.
aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa saka, ja kāds nevar brīvi atstāt māju, darbu, ja ir spiedīga situācija.
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
tagad (arī pēc tam) visi ir gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
ir plāna dūša saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
ir (art kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
čigānu dzīve saka, ja nav pastāvīgas dzīvesvietas.
nav gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība.
nav (nekāda) gaisa saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās,- saka, ja nav piemērotu apstākļu.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
ir zobs uz kādu saka, ja pret kādu ir naidīga attieksme.
sirds iedegas saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
dur kā ar nazi (arī ar adatām) saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes.
aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
galva (arī galvā, pa galvu) dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
galva (arī galvā, pa galvu) dun saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
galva sajukusi saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
kā bez rokām saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga.
kā putra bez sāls saka, ja trūkst kā ļoti vajadzīga, nepieciešama, lai gūtu vēlamos rezultātus.
kā sāls pie putras saka, ja trūkst kā svarīga, būtiska, nepieciešama.
zaļš gar acīm noskrien saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
kā paralizēts saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
beigts var palikt saka, kad ir ļoti spēcīgas (parasti pozitīvas) emocijas.
pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne.
islāmfobija Sakāpinātas bailes no islāmticīgajiem un visa islāmiskā.
islāmofobija Sakāpinātas bailes no islāmticīgajiem un visa islāmiskā.
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras.
apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa.
atvēlētā līnija sakaru līnija, kas izdalīta pastāvīga savienojuma izveidošanai starp diviem lietotājiem un ko izmanto ar kādu noteiktu uzdevumu saistītai datu apmaiņai.
kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas.
bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne.
sērksnis Sakņaina pār ūdeni pārkarīga krastmala.
brīdināt Sakot biedēt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība; draudēt.
džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm.
patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi.
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām.
kulaks Sākotnēji nievājošs bagāta krievu zemnieka nosaukums; kolektivizācijas laikā 20. gs. 30. gados tā dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība.
inicializēšana Sākotnējo vērtību piešķiršana programmas mainīgajiem.
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku.
olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas.
sarosīties Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
atliekt muguru taisnu sākt justies brīvam, neatkarīgam.
mežoņot Sākt kļūt mežonīgam.
trakt Sākt kļūt neprātīgam, trakam.
pacelt galvu Sākt no jauna darboties, kļūt rosīgam, aktīvam.
sasūrkstēt sākt sāpēt, bēdīgam kļūt.
ķebloties Sākt uzsūkt mitrumu un kļūt mikla, lipīgam.
sakulties Sākt uzturēt tuvas, draudzīgas, arī intīmas attiecības (ar kādu).
kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
canzone Sākumā trubadūru dziesma, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija ar dziesmas raksturu.
uzplaiksnījuma ekrāns sākumekrāns, ko tieši pirms starta izspīdina lietojumprogramma; tajā parasti norādīts firmas nosaukums un tās logotips, dažkārt arī kustīga grafika.
atmoda Sākums aktīvai, apzinīgai darbībai.
Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis.
Zaķusala Sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa.
Doles sala sala Daugavas lejtecē, 9,2 km gara un 2,7 km plata pirms Rīgas HES uzcelšanas, 1974. g. daļēji applūdināta.
Lucavsala Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu.
Ķīļu sala sala Rīgas jūras līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 km^2^, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Kihnu.
Kihnu sala Rīgas līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 kvadrātkilometru, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Ķīļu sala.
Daugavgrīvas sala sala starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei, garums 8,5 km, platums — 1-2 km, vidējais augstums — 2-4 m vjl., lielākais augstums — 14 m vjl.; Buļļu sala.
Sāls ezers Salas ezers Līgatnes pagastā.
Holmhof Salas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
Kirchholm Salaspils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Salaspils pagastā.
Lakstīgala Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Lakstīgalas" nosaukuma variants.
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.

īga citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: