trizuļot
trizuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | trizuļoju | trizuļojam | trizuļoju | trizuļojām | trizuļošu | trizuļosim |
| 2. pers. | trizuļo | trizuļojat | trizuļoji | trizuļojāt | trizuļosi | trizuļosiet, trizuļosit |
| 3. pers. | trizuļo | trizuļoja | trizuļos | |||
Pavēles izteiksme: trizuļo (vsk. 2. pers.), trizuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: trizuļojot (tag.), trizuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: trizuļotu
Vajadzības izteiksme: jātrizuļo
1.Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
1.1.transitīvs
2.Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie apaļajām galvām sānos tiem pastiepās metālspožas antenas, kas nu vibrēdamas trizuļoja.
- Bet pērļainām spalvām klātie trizuļojošie strazdi pulcējās aruma sliedē un tvarstīja tiko kaili atsegtās sliekas.
- Trizuļo cīrulis