trizuļot
Lietojuma biežums :
trizuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
1.1.transitīvs
2.Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri