cienmāte
cienmāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cienmāte | cienmātes |
| Ģen. | cienmātes | cienmāšu |
| Dat. | cienmātei | cienmātēm |
| Akuz. | cienmāti | cienmātes |
| Lok. | cienmātē | cienmātēs |
2.apvidvārds Cienīga māte.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noraizējusies cienmāte taujā, sak, mīļais herr, was ist los?
- — norūpējusies Saulcerīte cienmātes mīlīgajā valodā mani cenšas noraut no naudas perējamā poda.
- Vienu spainīti baznīckunga cienmātei, otru Ventspilī uz tirgus.
- – Potjomkins atbild neiedomājami rupji: “ Pie tevis, cienmāt, jau pabijuši piecpadsmit tēviņi, bet man gods dārgāks, un sešpadsmitais nekādi nevēlos būt.”
- Vai šī un bratka Sibuliņa cienmāte nebija izkārušas raibus deķus un joslainas snāteles?