reformisms
reformisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reformisms | reformismi |
| Ģen. | reformisma | reformismu |
| Dat. | reformismam | reformismiem |
| Akuz. | reformismu | reformismus |
| Lok. | reformismā | reformismos |
Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šinī laikā radās reformisms — revolūcijas alternatīva.
- Šī institūcija agrāk ir diskvalificējusi reformisma atbalstītājus un tos kandidātus, kuri nav atzīti par pietiekami lojāliem augstākajam vadītājam.
- Jāatzīmē, ka 1897. gadā viņš ortodoksālo rabīnu žurnālā Ha-peles publicēja rakstu par cionismu, kurā minēja, ka viena no reformisma kļūdām bija galuta pieņemšana un cerības atgriezties Ciānā noraidīšana.
- Protestantu reformācija bija 16. gadsimta kustība, kuras mērķis bija reformēt katoļu baznīcu Eiropā un kuras rezultātā notika baznīcas šķelšanās un izveidojās vairākas konfesijas, kas pastāv arī mūsdienās, kā luterisms, reformisms, prezbiteriānisms, anabaptisms, anglikānisms un citas.
- Šeit varam minēt, piemēram, islāma politisko reformismu Turcijā un Ēģiptē.