reformators
reformators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reformators | reformatori |
| Ģen. | reformatora | reformatoru |
| Dat. | reformatoram | reformatoriem |
| Akuz. | reformatoru | reformatorus |
| Lok. | reformatorā | reformatoros |
reformatore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reformatore | reformatores |
| Ģen. | reformatores | reformatoru |
| Dat. | reformatorei | reformatorēm |
| Akuz. | reformatori | reformatores |
| Lok. | reformatorē | reformatorēs |
1.Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
2.vēsturisks Reformācijas piekritējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienlaikus ar baznīcas reformatoru celibātam veltīto skarbo kritiku izkristalizējās jauns ģimenes definējums.
- viņš kļuva par vācu valodas pasniedzēju Reformatoru skolā, bet 1870. g.
- Reformatoru ietiepība jau līdzinās apzinātam ļaunumam pret latviešu valodu kā dzimto valodu.
- Operas reformators, nozīmīgi ietekmējis Eiropas, īpaši vāciešu, muzikālo kultūru.
- Nacionālkonservatīvie mūsdienās ir reformatori, tomēr viņu reformu sarkanā līnija ir pamatnācijas intereses.