reformācija
reformācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reformācija | reformācijas |
| Ģen. | reformācijas | reformāciju |
| Dat. | reformācijai | reformācijām |
| Akuz. | reformāciju | reformācijas |
| Lok. | reformācijā | reformācijās |
1.Reliģiski politiska kustība Rietumeiropā 16. gs., kas cīnījās par pārmaiņām reliģiskajā dzīvē; šīs kustības gaitā nostiprinājās jauns kristietības virziens – protestantisms.
2.Šaurā nozīmē – protestantisma garā īstenoti pārveidojumi reliģijas jomā.
Avoti: SV99, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc reformācijas garīdzniecība sāk izrādīt interesi par latviešu zemnieku izglītošanas jautājumiem.
- Salīdzinājums starp reformāciju un tautas apgaismību izgaismo vēl divus nozīmīgus aspektus.
- Jau kopš reformācijas laika augstākā instance šajā baznīcā bija Zviedrijas karalis.
- Iespējams, ka rīdzinieki saskatīja Reformācijā iespēju no abiem senjoriem atbrīvoties.
- Franciskāņu mūka Valdisa teksti 16. gadsimtā drāmas formā risina reformācijas tēmu.