mutaunīca
mutaunīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mutaunīca | mutaunīcas |
| Ģen. | mutaunīcas | mutaunīcu |
| Dat. | mutaunīcai | mutaunīcām |
| Akuz. | mutaunīcu | mutaunīcas |
| Lok. | mutaunīcā | mutaunīcās |
Liela, asprātīga runātāja.
Avoti: MiV