mute
Lietojuma biežums :
mute sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mute | mutes |
| Ģen. | mutes | mutu |
| Dat. | mutei | mutēm |
| Akuz. | muti | mutes |
| Lok. | mutē | mutēs |
1.Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
PiemēriLaiks ārā karsts, mute sausa, smaka no koridora baiga.
Piemēri
- Laiks ārā karsts, mute sausa, smaka no koridora baiga.
- Vīrs piemeta roku mutei priekšā un tramīgi paskatījās visapkārt.
- Tēvs atvēra muti un ievilka plaušās gaisu.
Saistītās nozīmesžaunas.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiAr kāru muti. Ar muti. Atplest muti līdz ausīm.
Stabili vārdu savienojumi
Ar kāru muti idioma — izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).Ar muti frazeoloģisms — vārdos.Atplest muti līdz ausīm sarunvaloda, frazēma — ļoti plati atplest muti.Gardināt muti kolokācija — baudīt kā garšu, aromātu.Mutes autiņš apvidvārds, kolokācija — mutautiņš, kabatlakats.Mutes drāna kolokācija — kabatlakatiņš.Mutes harmonikas vārdkoptermins — mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.Mutes un nagu sērga vārdkoptermins — akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina Picornaviridae dzimtas Rhinovirus ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.Nokrist uz mutes — 1. Nokrist ar seju lejup pret ko.2. Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
Tulkojumimouth, oral cavity, oral fissure.
Tulkojumi
(LV plašāka nozīme) mouth, oral cavity, oral fissure, rima oris
the opening through which food is taken in and vocalizations emerge; "he stuffed his mouth with candy"
(LV plašāka nozīme) mouth
the externally visible part of the oral cavity on the face and the system of organs surrounding the opening; "she wiped lipstick from her mouth"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.sarunvaloda Seja.
PiemēriNo šodienas un turpmāk katru rītu visiem jāmazgā mutes un rokas!
Piemēri
- No šodienas un turpmāk katru rītu visiem jāmazgā mutes un rokas!
Saistītās nozīmespupešs, seja, smeceris, zatočka, sejs, mūlis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pupešs1 — Seja.
seja1 — Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
zatočka1 — Seja.
mūlis1 — Seja.
Holonīmi
galva1 — Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
ķīveris2 — Galva.
ķobis2 — Galva.
pauga1 — Galva.
smadzeņu pods1 — Galva.
Meronīmi
mute1 — Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
2.Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
PiemēriPārējie klusi un bailīgi tupēja pie šņācošās krāsns mutes.
Piemēri
- Pārējie klusi un bailīgi tupēja pie šņācošās krāsns mutes.
- Apgāzu aploksni uz mutes, izkratīju, izpurināju.
- Un ēnas pieskrēja pie tuneļa mutes.
3.novecojis; formā: daudzskaitlis Skūpsts.
Saistītās nozīmesbuča, muža, mužiņa, skūpsts, skūpstiens.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
buča1 — Skūpsts.
muža4 — Skūpsts.
mužiņa1 — Mute, skūpsts.
skūpsts1 — Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
skūpstiens1 — Skūpsts.
šmaukstiņš1 — Skūpsts.
Stabili vārdu savienojumiDot mutes.
Stabili vārdu savienojumi
Dot mutes kolokācija — skūpstīt.
4.apvidvārds Malks.
Saistītās nozīmesklunkata, kludziens, kluga, klunciens, kulciens.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
klunkata1 — Malks.
kludziens1 — Malks dzerot.
kluga5 — Malks, guldziens; klugata.
klunciens1 — Malks.
kulciens1 — Malks.
kuldziens1 — Malks.
klundziens1 — Malks, guldziens; paņēmiens.
malks1 — Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
muža3 — Malks.
klugata1 — Malks, guldziens.
5.apvidvārds Runa; valoda.
Saistītās nozīmesruna.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Hiponīmi
baumas1 — Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās); tenkas.
grābšļi2 — Tenkas; pļāpas.
gvelžas1 — Tenkas.
izdomas1 — Tenkas, baumas.
klača1 — Tenka.
ļaras1 — Tenkas.
ļegatas1 — Tenkas, klačas.
ļerbas1 — Tenkas, tukšas runas.
ļezgas1 — Tenkas, runas.
melšas1 — Tenkas.
nevalodas1 — Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
pasakas1 — Pļāpas; tenkas.
paudas1 — Tenkas, baumas.
pļāpas1 — Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība.
pļeras1 — Tenkas.
salasas2 — Pļāpas, baumas.
tārmasas1 — Pļāpas, tukšas runas.
tenkas1 — Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.
tergavas1 — Pļāpāšana, tenkošana.
Stabili vārdu savienojumiĻaužu mutē.
Stabili vārdu savienojumi
Ļaužu mutē kolokācija — ļaužu valodās.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis.
Stabili vārdu savienojumi
(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis idioma — lielā pārsteigumā, izbrīnā.(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) — rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.(Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē sarunvaloda — ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) sarunvaloda, idioma — (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.(Kā) vienā mutē idioma — saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sarunvaloda, frazēma — saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.(Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) frazēma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.Aizbāzt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.2. Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.Ar gardu (arī saldu) muti idioma — ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).Ar muti kalnus gāzt sarunvaloda, idioma — lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē idioma — saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.Ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.Ar vaļēju (arī pavērtu) muti idioma — ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes sarunvaloda, idioma — atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.Bāzt mutē sarunvaloda, idioma — teikt citam ko priekšā.Braukt ar muti; braukt ar mēli vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi.Dzīvot no rokas mutē frazēma — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.Ir uz mutes kritis frazēma — saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.Izkratīt dvēseli pa muti sarunvaloda, idioma — nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.Izlaisties (arī palaisties) mutē sarunvaloda, frazēma — runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.Izņemt vārdus no mutes; izraut vārdus no mutes — pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.Kā ūdeni mutē ieņēmis — saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) sarunvaloda — saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).Klabināt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).Kustināt muti (arī mēli) sarunvaloda — runāt.Liela mute sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.Likt pie mutes (arī lūpām) — nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē — 1. Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.2. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).Mute atdarās (arī atveras) frazēma — saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.Mute atplešas frazēma — saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) frazēma — saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).Mute klab vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).Mutes bajārs (arī varonis) sarunvaloda, idioma — lielībnieks.Mutes brūķēšana apvidvārds, frazēma — bezkaunīga izrunāšanās, runāšana pretī.Muti ciet! arī Turi muti! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, kolokācija — saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — lieki, arī bez panākumiem runāt.Nav ko mutē bāzt sarunvaloda, frazēma — saka, ja nav ko ēst.Nav uz mutes kritis idioma — saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.Ne(ie)ņemt (ne) mutē frazēma — 1. Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).2. Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) frazēma — saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.No mutes mutē; no mutes uz muti frazeoloģisms — saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita.No rokas mutē apvidvārds, idioma — saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.No rokas mutē, no mutes vēderā apvidvārds, idioma — saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.No tavas mutes dieva ausī sarunvaloda, idioma — saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.Otram muti nevar aizsiet frazeoloģisms — otram nevar aizliegt runāt.Palaist muti sarunvaloda, idioma — 1. Izteikties nepieklājīgi, rupji.2. Izpļāpāt.Pats lien mutē idioma — saka par ko ļoti garšīgu.Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj idioma — 1. Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.2. Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sarunvaloda — saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) — saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.Ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē — saka, ja ir ļoti lielas grūtības.Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) sarunvaloda, idioma — censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu novecojis — vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).Visu mutē (arī mutēs) — saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
Avoti: DžP, MLVV, TWN, LLVV, ViV, RB
Korpusa piemēri:šeit