mute
mute sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mute | mutes |
| Ģen. | mutes | mutu |
| Dat. | mutei | mutēm |
| Akuz. | muti | mutes |
| Lok. | mutē | mutēs |
1.Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
PiemēriLaiks ārā karsts, mute sausa, smaka no koridora baiga.
- Laiks ārā karsts, mute sausa, smaka no koridora baiga.
- Vīrs piemeta roku mutei priekšā un tramīgi paskatījās visapkārt.
- Tēvs atvēra muti un ievilka plaušās gaisu.
Stabili vārdu savienojumiAr kāru muti. Ar muti. Atplest muti līdz ausīm.
- Ar kāru muti idioma — izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert)
- Ar muti frazeoloģisms — vārdos
- Atplest muti līdz ausīm sarunvaloda, frazēma — ļoti plati atplest muti
- Gardināt muti kolokācija — baudīt kā garšu, aromātu
- Mutes autiņš apvidvārds, kolokācija — mutautiņš, kabatlakats
- Mutes drāna kolokācija — kabatlakatiņš
- Mutes harmonikas vārdkoptermins — mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti
- Mutes un nagu sērga vārdkoptermins — akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina Picornaviridae dzimtas Rhinovirus ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
- Nokrist uz mutes — 1. Nokrist ar seju lejup pret ko2. Strauji nogulties ar seju lejup pret ko
Tulkojumimouth, oral cavity, oral fissure.
(LV plašāka nozīme) mouth, oral cavity, oral fissure, rima oris
the opening through which food is taken in and vocalizations emerge; "he stuffed his mouth with candy"
(LV plašāka nozīme) mouth
the externally visible part of the oral cavity on the face and the system of organs surrounding the opening; "she wiped lipstick from her mouth"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.sarunvaloda Seja.
PiemēriNo šodienas un turpmāk katru rītu visiem jāmazgā mutes un rokas!
- No šodienas un turpmāk katru rītu visiem jāmazgā mutes un rokas!
2.Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
PiemēriPārējie klusi un bailīgi tupēja pie šņācošās krāsns mutes.
- Pārējie klusi un bailīgi tupēja pie šņācošās krāsns mutes.
- Apgāzu aploksni uz mutes, izkratīju, izpurināju.
- Un ēnas pieskrēja pie tuneļa mutes.
3.novecojis; formā: daudzskaitlis Skūpsts.
Stabili vārdu savienojumiDot mutes.
- Dot mutes kolokācija — skūpstīt
5.apvidvārds Runa; valoda.
Stabili vārdu savienojumiĻaužu mutē.
- Ļaužu mutē kolokācija — ļaužu valodās
Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis.
- (Ar) atplestu muti, arī muti atplētis idioma — lielā pārsteigumā, izbrīnā
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) — rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm
- (Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē; (ie)liet galvā sarunvaloda — ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt
- (Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) sarunvaloda, idioma — (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- (Kā) vienā mutē idioma — saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sarunvaloda, frazēma — saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri
- (Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) frazēma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- Aizbāzt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas2. Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt
- Ar gardu (arī saldu) muti idioma — ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert)
- Ar muti kalnus gāzt sarunvaloda, idioma — lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt
- Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē idioma — saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara
- Ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti idioma — ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties)
- Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes sarunvaloda, idioma — atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam
- Bāzt mutē sarunvaloda, idioma — teikt citam ko priekšā
- Braukt ar muti; braukt ar mēli vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi
- Dzīvot no rokas mutē frazēma — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem
- Ir uz mutes kritis frazēma — saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi
- Izkratīt dvēseli pa muti sarunvaloda, idioma — nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās
- Izlaisties (arī palaisties) mutē sarunvaloda, frazēma — runājot atļauties vaļības; runāt divdomības
- Izņemt vārdus no mutes; izraut vārdus no mutes — pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits
- Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) sarunvaloda — saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.)
- Kā ūdeni mutē ieņēmis — saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku
- Klabināt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
- Kustināt muti (arī mēli) sarunvaloda — runāt
- Liela mute sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi
- Likt pie mutes (arī lūpām) — nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko)
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē — 1. Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto2. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi)
- Mute atdarās (arī atveras) frazēma — saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
- Mute atplešas frazēma — saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns
- Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) frazēma — saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.)
- Mute klab vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
- Mutes bajārs (arī varonis) sarunvaloda, idioma — lielībnieks
- Mutes brūķēšana apvidvārds, frazēma — bezkaunīga izrunāšanās, runāšana pretī
- Muti ciet! arī Turi muti! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, kolokācija — saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem
- Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — lieki, arī bez panākumiem runāt
- Nav ko mutē bāzt sarunvaloda, frazēma — saka, ja nav ko ēst
- Nav uz mutes kritis idioma — saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt
- Ne(ie)ņemt (ne) mutē frazēma — 1. Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus)2. Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu)
- Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) frazēma — saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta
- No mutes mutē; no mutes uz muti frazeoloģisms — saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita
- No rokas mutē apvidvārds, idioma — bez ietaupījumiem, rezervēm, trūcīgi, apmierinot minimālās vajadzības
- No rokas mutē, no mutes vēderā apvidvārds, idioma — saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem
- No tavas mutes dieva ausī sarunvaloda, idioma — saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos
- Otram muti nevar aizsiet frazeoloģisms — otram nevar aizliegt runāt
- Palaist muti sarunvaloda, idioma — 1. Izteikties nepieklājīgi, rupji2. Izpļāpāt
- Pats lien mutē idioma — saka par ko ļoti garšīgu
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj idioma — 1. Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas2. Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sarunvaloda — 1. Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) — saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām
- Ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē — saka, ja ir ļoti lielas grūtības
- Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) sarunvaloda, idioma — censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
- Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu novecojis — vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt)
- Visu mutē (arī mutēs) — saka, ja par (ko) daudz un plaši runā
Avoti: DžP, MLVV, TWN, LLVV, ViV, RB
Korpusa piemēri:šeit