fiasko
fiasko [fiˈasko] nelokāms lietvārds
Lietojuma biežums :
Galīga neveiksme, neizdošanās.
PiemēriTas viņam būtu morāls un mantisks fiasko.
- Tas viņam būtu morāls un mantisks fiasko.
- Turklāt šī iecere cieš pilnīgu fiasko attiecībā uz iespēju atpazīt identiskas izteiksmes.
- Viņa mēģinājums iedegt skalu bija beidzies ar fiasko.
- Pirmais piegājiens beidzās ar fiasko.
- Nav izslēgts arī katastrofāls fiasko – vienīgais, kas ir izslēgts, ir vidusceļš.
Avoti: LLVV, SV99, T
Piemēri valodas korpusos:šeit