koncertīna
koncertīna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | koncertīna | koncertīnas |
| Ģen. | koncertīnas | koncertīnu |
| Dat. | koncertīnai | koncertīnām |
| Akuz. | koncertīnu | koncertīnas |
| Lok. | koncertīnā | koncertīnās |
1.Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
2.Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koncertīnas kreisās rokas klaviatūra nesaturēja gatavu akordu taustiņus, kā citām harmonikām, bet melodijas taustiņus.
- Vēsturiski izveidojušies divi koncertīnu tipi — angļu un vācu koncertīnas, tās atšķiras ar savādāku tastatūras izkārtojumu.
- Koncertīnām mēlītes ir piestiprinātas tieši pie korpusa sieniņas, kas dod spēcīgu, bet patīkamu un maigu skaņu.
- Vācijā 19. gs sākumā notika intensīva mūzikas instrumentu attīstība un no vācu koncertīnas drīz vien mūzikas skolotājs Henrihs Bands izveidoja jaunu instrumentu — bandoneonu, kas guva plašu popularitāti daudzviet pasaulē, īpaši Argentīnā un arī Lietuvas rietumu daļā.
- 19. gadsimta 30. gados Anglijā, un pēc neilga laika arī Vācijā radās harmoniku paveids koncertīna, kam ir neliels kvadrātveida, sešstūrains vai astoņstūrains korpuss un taustiņi, kas novietoti vienā virzienā ar plēšām tieši pie instrumenta sieniņas, nevis uz atsevišķas tastatūras.