mantkāre
mantkāre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantkāre | mantkāres |
| Ģen. | mantkāres | mantkāru |
| Dat. | mantkārei | mantkārēm |
| Akuz. | mantkāri | mantkāres |
| Lok. | mantkārē | mantkārēs |
Ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības; arī mantkārība.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā sakarā ir bieži jautāts, vai tā bijusi piespiedu situācija vai mantkāre.
- Pavisam vienkārši – mantkāre, godkāre un varaskāre, bez šaubām, ir trīs vaļi, uz kuriem balstās pasaule.
- Tieši tāpēc tā ir graujošāka par jebkuru citu, ārēji aktīvāku alkatību, teiksim, mantkāri, nesātību vai seksa badu.
- Kas gan šodien vairs pateiks, kur vainojama jauno varasvīru muļķība un pieredzes trūkums, kur savtīgums un neiegrožota mantkāre, kur marionetes sindroms.
- Alkas pēc varas, mantkāre, cietsirdība, atriebība pašas par sevi vēl nav pietiekami nešpetnas, tāpēc uzkūdīsim tās, cik vien iespējams, un nodēvēsim par taisnīgumu un uzticību pienākumam.