mantinieks
mantinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantinieks | mantinieki |
| Ģen. | mantinieka | mantinieku |
| Dat. | mantiniekam | mantiniekiem |
| Akuz. | mantinieku | mantiniekus |
| Lok. | mantiniekā | mantiniekos |
mantiniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantiniece | mantinieces |
| Ģen. | mantinieces | mantinieču |
| Dat. | mantiniecei | mantiniecēm |
| Akuz. | mantinieci | mantinieces |
| Lok. | mantiniecē | mantiniecēs |
2.Cilvēks, kas ko manto2.
4.sarunvaloda Bērns (parasti jaundzimušais).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1.3. kādā zvērināts notārs nosūta aģentūrai mantojuma apliecību un mantinieka iesniegumu;
- Bijušas vairākās tiesas ar mērķi atgriezt man zemi kā likumīgam mantiniekam.
- Otrs jaunās izlases varonis ir Gensbūra tradīciju mūsdienu mantinieks Benžamins Bjulē.
- Kā jau daudzas ziņas par mirušiem tēvabrāļiem Nigērijā un mantinieku neesamību.
- Tāpat atcelts arests viņas juvelierizstrādājumiem, ko noteikts atdot tiesneses mantiniekiem.