pēctecis1
Lietojuma biežums :
pēctecis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
pēctece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem; pēcnācējs.
1.1.Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
1.2.parasti formā: daudzskaitlis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
2.Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
2.1.pārnestā nozīmē Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas pastāv pēc kā cita vai ir tā ietekmēts.
Avoti: LLVV, VV
Korpusa piemēri