mantiļa
mantiļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantiļa | mantiļas |
| Ģen. | mantiļas | mantiļu |
| Dat. | mantiļai | mantiļām |
| Akuz. | mantiļu | mantiļas |
| Lok. | mantiļā | mantiļās |
1.Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
2.Īss sieviešu apmetnis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toreodori košos kostīmos un noslēpumaina spāniete ar plīvuru un mantiļu – tādu dekoratīvu, bet saturiski stereotipisku Spānijas tēlu piedāvāja māksliniece.
- Par laimi, atradās persona, kuras klātbūtnei līdz šim nebiju pievērsis uzmanību, — melnā kleitā tērpta matrona ar melnu mežģīņu mantiļu ap sirmajiem matiem.
- " Ne mazāk ievērojamas " „ zilajā” " periodā ir gleznas, kurās ir sievietes tēls ( " Sieviete mantiļā", " Dāma zilajā" u.c.) Īpaši jauki ir maigi skumjie audekli, kas veltīti mātes tēmai.
- -šalles, kaklauti, lakatiņi, kašnē, mantiļas,
- Šalles, lakati, kašnē, mantiļas, plīvuri un plīvuriņi