mantīgs
mantīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mantīgs | mantīgi |
| Ģen. | mantīga | mantīgu |
| Dat. | mantīgam | mantīgiem |
| Akuz. | mantīgu | mantīgus |
| Lok. | mantīgā | mantīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mantīga | mantīgas |
| mantīgas | mantīgu |
| mantīgai | mantīgām |
| mantīgu | mantīgas |
| mantīgā | mantīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mantīgais | mantīgie |
| Ģen. | mantīgā | mantīgo |
| Dat. | mantīgajam | mantīgajiem |
| Akuz. | mantīgo | mantīgos |
| Lok. | mantīgajā | mantīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mantīgā | mantīgās |
| mantīgās | mantīgo |
| mantīgajai | mantīgajām |
| mantīgo | mantīgās |
| mantīgajā | mantīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
mantīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam pieder, parasti liels, īpašums; bagāts.
1.1.Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs.
2.apvidvārds Tāds, kas rūpīgi krāj mantu.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Publiskotais Domes vēlēšanu likums paredzēja limitētu vēlēšanu tiesību piešķiršanu tikai mantīgajām šķirām.
- Vai varbūt mest savvaļnieka dzīvi pie malas un nomedīt kādu mantīgu atraitni?
- No šīs sistēmas ārā lauzās jaunā buržuāzija: mantīgu cilvēku grupa, kurai vecajā hierarhijā vieta nebija paredzēta.
- Atklāta 1878. gada 5. novembrī kā Pētermuižas pamatskola, tajā mācījušies 35 bērni — tikai mantīgāko šķiru atvases.
- Starpība te tikai tā, ka mantīgās aprindās kriminālabortu palīdz izdarīt izglītoti speciālisti, bet mazturīgās - dažādas vecenes un pūšļotājas.”