mantīgums
mantīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantīgums | mantīgumi |
| Ģen. | mantīguma | mantīgumu |
| Dat. | mantīgumam | mantīgumiem |
| Akuz. | mantīgumu | mantīgumus |
| Lok. | mantīgumā | mantīgumos |
Vispārināta īpašība → mantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV