mantība
mantība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantība | mantības |
| Ģen. | mantības | mantību |
| Dat. | mantībai | mantībām |
| Akuz. | mantību | mantības |
| Lok. | mantībā | mantībās |
Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par to, kad policija atdos pārējo mantību, ziņu nav.
- jo pēc būtības amatpersonām ir jāpublisko savi ienākumi un sava mantība,
- Skaidrs, ka jaunkaimiņi tikpat sirsnīgi izturējās pret savu pretņu mantību.
- Par sadegušu kustamo mantību top izmaksātas 2/3 no apdrošināšanā pieņemtas summas.
- – Nepametiet mūsu zirgus – tur ir visa mūsu mantība!