mālābele
mālābele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mālābele | mālābeles |
| Ģen. | mālābeles | mālābeļu |
| Dat. | mālābelei | mālābelēm |
| Akuz. | mālābeli | mālābeles |
| Lok. | mālābelē | mālābelēs |
Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par to bija pārliecināts arī Aleksandrs Čaks 20. gadsimta 20. līdz 40. gados savos darbos atspoguļodams Rīgā un Latvijas dārzos visbiežāk sastopamās ābeļu šķirnes: " Antonovka", " Baltais Dzidrais", " Borovinka", " Cukuriņš", " Mālābele".
- Nekoptos dārzos vēža ieņēmīgām šķirnēm piemēram , Mālābelei , Lobo ,
- Mālābele Serinka Ant. s
- Pēc kara zemnīcu aizbēra un tajā vietā iestādīja mālābeli.
- Mālābele", sevišķi Piejūras klimatā ir gaužām ieņēmīga gan pret kraupi, gan pret lapu koku vēzi. "