aptrakt
aptrakt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptrakstu | aptrakstam | aptraku | aptrakām | aptrakšu | aptraksim |
| 2. pers. | aptraksti | aptrakstat | aptraki | aptrakāt | aptraksi | aptraksiet, aptraksit |
| 3. pers. | aptrakst | aptraka | aptraks | |||
Pavēles izteiksme: aptraksti (vsk. 2. pers.), aptrakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptrakstot (tag.), aptrakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptraktu
Vajadzības izteiksme: jāaptrakst
Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tad mācies, mācies kā aptrakusi, un aizmirsīsi mīlēšanos.
- Viņš paķēra no kabatas mazu pistoli un mērķēja uz aptrakušo suni.
- iekliedzās TamarGrigorjevna, un visas kaimiņienes sāka rīkoties kā aptrakušas. “
- Pie šķūņa sētas suns rej kā aptracis, plosās pie ķēdes.
- Mēs skraidījām kā aptrakuši ģimnāzisti no viena koridora gala uz otru.